Navigācijas ceļš

ES kaimiņattiecību politika

Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) mērķis ir dalīties ES priekšrocībās ar kaimiņvalstīm, tādējādi palīdzot nostiprināt visu iesaistīto pušu stabilitāti, drošību un labklājību.

EKP mērķis ir novērst jaunu robežšķirtņu veidošanos starp paplašināto ES no tās kaimiņvalstīm, un dot šīm valstīm iespēju piedalīties dažādās ES darbībās, pateicoties izvērstai politiskajai, drošības, ekonomiskajai un kultūras sadarbībai.

Šī vērienīgā, 2003. gadā sāktā politiskā iniciatīva paredz pakāpenisku virzību no tradicionālajām tirdzniecības un sadarbības attiecībām uz ciešāku ES un tās kaimiņvalstu integrāciju. Ekonomikas jomā šī politika kaimiņvalstīm piedāvā īpaši labvēlīgu tirdzniecības režīmu, līdzdalību ES iekšējā tirgū, uzlabotu infrastruktūras sistēmu sadarbību (piemēram, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē), iespēju piedalīties atsevišķās ES programmās, kā arī lielāku finansiālo un tehnisko palīdzību.

Kaimiņattiecību politikas priekšrocības

Eiropas kaimiņattiecību politikai var būt milzīgas ekonomiskās priekšrocības. Tiesību aktiem un normām arvien vairāk saplūstot ar ES spēkā esošajiem tiesību aktiem un normām, jo īpaši tajās jomās, kur ir svarīga labāka piekļuve tirgum, vajadzētu palielināties ieguldījumiem un izaugsmei, sevišķi tad, ja šo saplūšanu papildina pakalpojumu un lauksaimniecības produktu tirgus plašāka liberalizācija.

Salīdzinot ar esošajiem ES un kaimiņvalstu savstarpējiem pamatlīgumiem, Eiropas kaimiņattiecību politika var lielākā mērā vairot strukturālo reformu un pareizas makroekonomikas politikas ietekmi, tomēr faktiskie panākumi arī turpmāk būs atkarīgi no pašu valstu gatavības veikt reformas.

Lai šo politiku veiksmīgi varētu īstenot, iesaistītajām kaimiņvalstīm būs jāgādā, lai saistības, ko tās uzņemas saskaņā ar šo politiku, saskanētu ar valsts attīstības stratēģijām un atbilstu viņu institucionālajām un tehniskajām iespējām, savukārt ES būs jāgarantē sava iekšējā tirgus integritāte un pienācīga darbība.

Kaimiņattiecību politikas rīcības plāni

Šīs politikas pamatā ir ES partnervalstu rīcības plāni. Šie rīcības plāni ir politiski dokumenti, kuros izklāstīti kaimiņvalstu un ES sadarbības stratēģiskie mērķi. Tajos ir izvirzītas visas prioritātes, par ko puses ir kopīgi vienojušās un kas jāīsteno attiecīgajai kaimiņvalstij un ES. Svarīga prioritāte ir saimnieciskās izaugsmes sekmēšana, radot labākus apstākļus ilgtspējīgām investīcijām un ražīguma palielināšanai. Plānos ir iekļauti arī citi politiskie izaugsmes veicināšanas mērķi:

  • ar pārdomātu monetāro un fiskālo politiku sasniegt un uzturēt makroekonomikas stabilitāti;
  • izstrādāt tādu finanšu pakalpojumu sistēmu, kas piedāvātu labāku piekļuvi finanšu, apdrošināšanas un citiem finanšu pakalpojumiem, kas ir svarīgi uzņēmumiem;
  • novērst administratīvos, likumdošanas un normatīvos šķēršļus, kas traucē uzņēmumu veidošanai un attīstībai;
  • gādāt par īpašumtiesību drošumu, līgumu izpildi un ieguldītāju aizsardzību;
  • pilnveidot konkurences politiku;
  • turpināt tirdzniecības liberalizāciju;
  • likvidēt kapitāla plūsmas ierobežojumus;
  • veikt institucionālās un tiesiskās sistēmas reformas, tostarp uzlabot kapacitāti;
  • atbalstīt pētniecību un attīstību un uzlabot izglītības kvalitāti;
  • apkarot korupciju.

 

Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts sekmē Eiropas kaimiņattiecību politiku,

  • pārraugot un analizējot ekonomikas un finanšu procesus Eiropas kaimiņattiecību politikas dalības valstīs,
  • vadot ES un Eiropas kaimiņattiecības politikas dalības valstu regulāro dialogu par ekonomikas jautājumiem.

 

Kaimiņattiecību politiku Komisija sākotnēji ieskicēja savā 2003. gada marta paziņojumā “Plašāka Eiropa”, kam 2004. gada maijā sekoja izvērstāks stratēģijas dokuments, kurā izklāstīti konkrēti ES ierosinājumi par ciešākas sadarbības veidošanu ar šīm kaimiņvalstīm. Īstenošanas ziņojumā 2006. gada decembrī Komisija nāca klajā arī ar politikas nostiprināšanas priekšlikumiem.

Eiropas kaimiņattiecību politika skar ES tuvākās kaimiņvalstis, ar kurām ES ir sauszemes vai jūras robežas, un tās ir: Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Moldova, Maroka, Palestīniešu pašpārvalde, Sīrija, Tunisija un Ukraina. Lai gan pie kaimiņvalstīm pieder arī Krievija, ES un Krievijas attiecības regulē atsevišķa stratēģiskā partnerība.