Navigācijas ceļš

Starptautiskie ekonomikas jautājumi

Pēdējās desmitgadēs ir būtiski palielinājusies pasaules valstu savstarpējā atkarība. ES gūst labumu no šī procesa, jo tas vairo ekonomisko labklājību. Eiropas Komisija šo procesu atbalsta, analizējot Eiropas Savienībai svarīgus starptautiskus ekonomikas jautājumus, sniedzot stratēģiskus padomus par tiem un sekmējot starpautisko sadarbību pasaulē.

ES ir pasaules ekonomikas lielvara; tā saražo aptuveni 30 % no pasaules kopprodukta un rada 20 % no pasaules tirdzniecības plūsmām, bet eiro ir kļuvis par starptautiskas nozīmes valūtu. Tādēļ daudzi pasaules reģioni vēlas apgūt ES reģionālās integrācijas pieredzi.

ES ārējās ekonomiskās attiecības

Lai ietekmētu procesu, kur pastiprinās valstu saimnieciskā un finansiālā atkarība citai no citas, Eiropas Savienība nepārtraukti piedalās ekonomiskos dialogos ar daudzām pasaules valstīm un institūcijām. Galvenais mērķis ir veicināt ekonomisku labklājību un stabilitāti ES un — kalpojot Eiropas Savienības interesēm — arī visā pasaulē.

Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts to atbalsta, nodrošinot ES svarīgu starptautisku ekonomikas jautājumu analīzi un sniedzot ar politiku saistītus ieteikumus. Tas popularizē ES ekonomikas sistēmas pamatvērtības un principus un sniedz ar politiku saistītus ieteikumus citām valstīm. Šis ģenerāldirektorāts arī piedalās ES ekonomikas ārpolitikas veidošanā un īstenošanā. Proti, tas:

  • nodrošina ekonomikas analīzi un ieteikumus ES ārpolitikas izstrādei un īstenošanai tādās jomās kā paplašināšanās, Eiropas kaimiņattiecību politika, Austrumu partnerība un ES attīstības politika;
  • vada sarunas un sistemātisku dialogu par divpusējo attiecību saimnieciskajiem aspektiem, piemēram, ar ES kandidātvalstīm un ES kaimiņvalstīm, ar G20 valstīm un Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM); regulāri sazinās ar daudzpusējās un reģionālās attīstības bankām;
  • nodrošina Komisijas līdzdalību daudzpusējos ekonomikas forumos (piemēram, G7/G8, G10, G20, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, Finanšu stabilitātes forumā) un starptautiskās finanšu institūcijās (Starptautiskajā valūtas fondā, Pasaules Bankā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā);
  • vada makrofinansiālo palīdzību ārpussavienības valstīm. Uztur sakarus ar citiem ģenerāldirektorātiem, kas pārzina budžeta atbalstu dažādajās ārējās palīdzības programmās, lai panāktu konsekventu pieeju politikas veidošanā un šo darbību realizēšanā un lai nodrošinātu koordināciju ar citām starptautiskajām finanšu institūcijām.

Atziņas un pieredze, kas gūta ar ārpussavienības valstīm saistītajā darbībā, arī tiek izmantota analīzē un ieteikumos ES politikas izstrādei, īpašu uzmanību pievēršot pasaules ekonomikas attīstībai un tās potenciālajai ietekmei uz EMS, eiro starptautiskajai lomai, starptautiskās valūtas sistēmas reformai, globālās ārējās nelīdzsvarotības attīstībai, ES ārējai pārstāvībai un konkrētu valstu ekonomikas jautājumiem.

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu