Navigācijas ceļš

Globaliz

Tehnoloģiskā progresa, transporta izmaksu samazināšanās un ES un citu valstu politikas liberalizēšanas rezultātā ir palielinājies starpvalstu tirdzniecības un investīciju apjoms. Šīm norisēm ir nozīmīga ietekme uz ES ekonomikas darbību. Globalizācija rada lielus ieguvumus un iespējas, tomēr vienlaikus nostāda Eiropu sīvas konkurences apstākļos, gan, piemēram, ar tādām valstīm kā Ķīna un Indija, kuru priekšrocība ir zemas izmaksas, gan ar valstīm, ko virza jauninājumi, piemēram, ASV.

Starptautiskās ekonomiskās integrācijas palielināšanās jeb globalizācija, kā to parasti dēvē, rada daudz iespēju. ES uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt jauniem un augošiem tirgiem, kā arī finanšu un tehnoloģiju avotiem. ES patērētāji var iegūt vairāk dažādu preču par zemākām cenām. Šie apstākļi rada Eiropas Savienībai iespēju gūt lielu labumu augstāka darba ražīguma un reālo algu izteiksmē. Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm apmēram viena piektdaļa no dzīves līmeņa uzlabošanās vecajās dalībvalstīs pēdējos 50 gados ir globalizācijas nopelns. Tāpēc ES stingri iestājas par lielāku ekonomisko atvērtību. Tās tirdzniecības politika ir bijusi nozīmīgs pasaules tirdzniecības liberalizācijas vadības instruments.

Taču sabiedrība bieži saista globalizāciju ar darbavietu skaita samazināšanos, algu pazemināšanos un darba apstākļu pasliktināšanos. Šīs bažas sakņojas bailēs, ka, palielinoties konkurencei ar valstīm, kur ir zemas darbaspēka izmaksas, cietīs vietējie ražotāji un strādnieki, bet vietējās rūpnīcas varbūt pat pilnībā vai daļēji slēgs un pārcels uz ārvalstīm. Kaut gan šādas bažas nav jauna parādība, tās ir saasinājušās, Ķīnai un Indijai izvirzoties pasaules tirdzniecības arēnā. Īpaši plašā informācijas tehnoloģiju izmantošana arvien vairāk nojauc šķirtni starp priekšstatiem par to, ko var un ko nevar tirgot.

Meklējot atbildi uz globalizācijas uzdotajiem jautājumiem, jāņem vērā dinamiskai valsts ekonomikai risināmie plašākie politiskie uzdevumi, t.i., strukturālu ekonomikas pārmaiņu risināšana. Lai iegūtu no globalizācijas, ir jāpielāgojas, jo ražošanas faktori, piemēram, investīciju kapitāls, pāriet no vienas darbības jomas uz citu un no uzņēmumiem, kas nevar izturēt augošo konkurenci, uz tiem uzņēmumiem, kuri to izmanto sev par labu. Lai arī pastāv liecības, ka globalizācija nav saistāma ar kopējo darbavietu skaita samazināšanos, ekonomisko struktūru izmaiņas tomēr izmaksā dārgi, jo resursi pārvietojas starp uzņēmumiem un darbības jomām. Jo neelastīgāks ir tirgus, kapitāls un ražojumi, jo dārgākas ir strukturālās korekcijas un jo vairāk tās, vismaz īstermiņā, izjutīs konkrētās nozarēs un reģionos, kuros ir koncentrētas šīs nozares.

Politikas veidotājiem risināmais uzdevums ir pārvērst globalizācijas iespējamos ieguvumus reālā ieguvumā, vienlaikus cik vien iespējams samazinot sociālās izmaksas. Pasākumi, kas palīdzēs uzlabot ES tirgu darbību un veicinās inovācijas, saīsinās pielāgošanās procesu, bet īpašiem mērķiem paredzēti politiski instrumenti, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, palīdzēs darba ņēmējiem, kurus ietekmēs šis process. Līdztekus šiem iekšējiem jautājumiem pastāv arī nozīmīgas ar ārējiem apstākļiem saistītas grūtības, ar kurām saskaras ES un kurām vajadzīgi politiski risinājumi:

  • globālas tirdzniecības veicināšana un ES kā pasaulē nozīmīgākā globālā tirdzniecības bloka pozīcijas saglabāšana;
  • migrācijas kā darbaroku avota, iedzīvotāju novecošanās risinājuma un attīstības ieguvuma pārvaldība;
  • ES kā tiešo ārvalstu investīciju avota un galamērķa pozīcijas saglabāšana;
  • sadarbība ar partneriem globālas nelīdzsvarotas ekonomikas kontekstā.

Komisijai ir būtiska nozīme, izstrādājot saskaņotu politisku stratēģiju globalizācijas problēmu risināšanai. Tā rūpīgi analizē galvenās tendences pasaules tirdzniecībā, tiešo ārzemju investīciju plūsmas un ES darbību šajā sakarā. Tā regulāri analizē globalizācijas ietekmi uz ES ekonomikas rezultātiem un, pamatojoties uz analīžu rezultātiem, sniedz politiskas konsultācijas.