Navigācijas ceļš

Paplašināšanās

Eiropas Savienības paplašināšanos no sākotnēji 6 dalībvalstu Kopienas līdz 28 dalībvalstu Savienībai, kurā dzīvo aptuveni 500 miljoni iedzīvotāju, var uzskatīt par būtisku soli ceļā uz to, lai panāktu mieru, stabilitāti un labklājību Eiropā.

Līdzšinējās paplašināšanās kārtas

Līdz šim savienība, kurā sākotnēji ietilpa sešas dalībvalstis, ir paplašinājusies septiņas reizes:

  • 1973. gada 1. janvārī iestājās Somija, Īrija un Apvienotā Karaliste;
  • 1981. gada 1. janvārī iestājās Grieķija;
  • 1986. gada 1. janvārī iestājās Spānija un Portugāle;
  • 1995. gada 1. janvārī iestājās Austrija, Somija un Zviedrija;
  • 2004. gada 1. maijā iestājās Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija;
  • 2007. gada 1. janvārī iestājās Bulgārija un Rumānija (noslēdzot piekto paplašināšanās vilni, kas sākās 2004. gadā) un
  • 2013. gada 1. jūlijā iestājās Horvātija.

Paplašināšanās process: pašreizējā situācija

Pašlaik Eiropas Savienība risina sarunas vai gatavojas sākt pievienošanās sarunas ar šādām valstīm: Albānija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija, Turcija. Bosnijas, Hercegovinas un Kosovas * statuss pašlaik ir “potenciāla kandidātvalsts”. Eiropadome apstiprināja, ka vidējā termiņā vai ilgtermiņā tās varēs pievienoties ES.

Islande iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā 2009. gadā un kandidātvalsts statusu saņēma 2010. gadā. Tomēr 2015. gada martā Islandes valdība pieprasīja, lai “Islandi neuzskatītu par kandidātvalsti dalībai ES”.

Ar dalību ES saistīto pieteikumu iesniegšanas datumi

  • Turcija: 1987. gada 14. aprīlis;
  • Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: 2004. gada 22. marts;
  • Melnkalne: 2008. gada 15. decembris;
  • Albānija: 2009. gada 24. aprīlis;
  • Serbija: 2009. gada 22. decembris.

Valstis, kuras sākušas sarunu procesu vai tam gatavojas

Turciju oficiāli par kandidātvalsti atzina 1999. gada decembrī Helsinkos notikušajā Eiropadomes sanāksmē. ES sāka pievienošanās sarunas ar Turciju Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kas notika Luksemburgā 2005. gada 3. oktobrī.

Eiropadome piešķīra Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ES kandidātvalsts statusu sanāksmē, kas notika 2005. gada decembrī. Eiropas Komisija ieteica sākt sarunas ar šo valsti 2009. gada oktobrī. Tomēr tam vēl nav piekritusi Padome.

Melnkalne pieteikumu iesniedza 2008. gadā, un Eiropadome tai piešķīra kandidātvalsts statusu sanāksmē, kas notika 2010. gada decembrī. kad būs izpildīti vairāki politiska rakstura priekšnoteikumi.

Albānija pieteikumu iesniedza 2009. gadā, un Eiropadome tai piešķīra kandidātvalsts statusu sanāksmē, kas notika 2014. gada jūnijā.

Serbija pieteikumu iesniedza 2009. gadā, un Eiropadome tai piešķīra kandidātvalsts statusu sanāksmē, kas notika 2012. gada maijā.

Pievienošanās sarunas

Pievienošanās sarunas notiek saskaņā ar sarunu programmu, kurā izklāstīta sarunu metode un pamatprincipi (atbilstīgi Eiropadomes 2004. gada decembra sanāksmes secinājumiem).

Sarunas par būtiskākajiem aspektiem notiek starpvaldību konferencē, kurā piedalās ES dalībvalstis no vienas puses un attiecīgā kandidātvalsts no otras puses.

Sarunas virzās uz priekšu tad, ja kandidātvalsts spēj uzrādīt praktiskus panākumus, pildot prasības, kas izvirzītas kā priekšnoteikums dalībai ES. Vissvarīgākās no tām ir tā sauktie Kopenhāgenas kritēriji (tie īsi aprakstīti turpinājumā).

Acquis pārbaude

Lai varētu iestāties ES, kandidātvalstīm ir jāpieņem Eiropas Savienības acquis communautaire, proti, spēkā esošo ES tiesību kopums. Valstis var vienoties par dažiem īpašiem noteikumiem (tā tas ir noticis visās līdzšinējās pievienošanās sarunās). Sarunu pirmajā posmā notiek analītiskā caurskatīšana, ko mēdz saukt par “skrīningu”. Šis process ilgst vairākus mēnešus, un tā laikā kandidātvalstis var iepazīties ar acquis, bet Komisija un dalībvalstis var novērtēt kandidātvalstu gatavību pirms sarunu sākuma. Skrīnings un tam sekojošās sarunas ir organizētas sadaļās (katra no tām ir par kādu konkrētu politikas jomu).

Kandidātvalstu ekonomikas sagatavotības pakāpes novērtējums

Komisijai ir pienākums regulāri novērtēt, cik lielā mērā kandidātvalstis ir gatavas dalībai ES. Savus secinājumus tā pauž īpašos progresa ziņojumos, ko publicē reizi gadā, parasti — rudenī. Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta kompetencē ir šādi pienākumi:

  • novērtēt, kādā mērā kandidātvalsts atbilst pievienošanās ekonomiskajiem kritērijiem, kas apstiprināti 1993. gadā Kopenhāgenā notikušajā Eiropadomes sanāksmē un kurus kopā ar citiem pievienošanās kritērijiem sauc par “Kopenhāgenas kritērijiem”, kā arī
  • rūpīgi novērtēt kandidātvalstu vidēja termiņa ekonomisko un fiskālo perspektīvu, galvenokārt piemērojot ikgadēju ekonomiskās un fiskālās pārraudzības procedūru, kuras mērķis ir sagatavot kandidātvalstis iespējamai dalībai ekonomiskajā un monetārajā savienībā.

* "Šis nosaukums neskar nostājas attiecībā uz statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju."