Navigācijas ceļš

ES attīstības politikas ekonomiskie aspekti

ES ir pirmajā vietā pasaulē attīstības atbalstam piešķirto līdzekļu ziņā un turpinās palielināt atbalsta apjomu. Tomēr ar atbalstu vien nepietiek, lai noturīgi samazinātu nabadzību. Vajag atbilstošu reformu politiku, lai novērstu nepilnības pārvaldībā, tirdzniecībā un mazinātu ar ģeogrāfisko stāvokli saistīto nelabvēlīgo apstākļu ietekmi un pēc iespējas labāk izmantotu globalizācijas iespējas.

Tā kā ES ir apsteigusi citas pasaules valstis oficiālajam attīstības atbalstam piešķirto līdzekļu ziņā, ES vada diskusiju par attīstības finansēšanu. ES nolēmusi līdz 2015. gadam savu attīstības atbalstu palielināt līdz 0,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ik gadu pavasarī Komisija sagatavo pārskata ziņojumu par to, kā ES pilda savas saskaņā ar Monterejas vienošanos un Dohas deklarāciju pieņemtās saistības attīstības finansējuma jomā. No 2011. gada ziņojumā ir arī informācija par to, kā tiek pildītas ES saistības attiecībā uz tūlītēju ar klimata pārmaiņām saistīto finansējumu.

Attīstības un sadarbības birojs EuropAid

Inovatīvi finansējuma avoti

Inovatīva finansējuma ziņā tādās jomās kā finanšu nozare, klimata pārmaiņas un attīstība Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir pasaules līderes. Komisija, novērtējot inovatīvo finansējuma avotu potenciālu, regulāri ir sekmējusi diskusiju ES.

Parādu atvieglojumi

Eiropas Savienība un dalībvalstis piedalās iniciatīvā, kas paredz parādu atvieglojumus nabadzīgajām valstīm (HIPC) ar lieliem parādiem. Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir samazināt šo valstu parādu slogu līdz ilgtspējīgiem līmeņiem, ņemot vērā sekmīga politikas īstenojuma nosacījumu, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanos un reformām veltītos pūliņus neapdraud pastāvīgs lielu parādu un parādu dzēšanas slogs. Lai gan HIPC iniciatīva noslēdzās 2006. gadā, iniciatīvas laikā atlasītās atbilstīgās valstis joprojām var saņemt šo atbalstu. Eiropas Savienība HIPC iniciatīvā ir ieguldījusi 1,6 miljardus eiro. ES dalībvalstis sekmējušas arī Daudzpusējo parādu atvieglojumu iniciatīvu (MDRI), lai pilnīgi dzēstu atbilstīgo HIPC valstu parādus Pasaules Bankai, SVF un Āfrikas attīstības bankai.

Globalizācija un attīstība

Jaunattīstības valstu iesaiste globalizācijas procesā ir bijusi atšķirīga. Āzija un Latīņamerika kopš 1980. gada ir krasi palielinājušas savu daļu pasaules tirgū un kapitāla plūsmās, tajā pašā laikā Subsahāras Āfrikas daļa ir samazinājusies. Tarifu barjeras jaunattīstības valstīs ir likvidētas, tomēr joprojām augstas ir ar tarifiem nesaistītās barjeras. Tiešās ārvalstu investīcijas joprojām ieplūst tikai dažos lielajos jaunajos tirgos, jo īpaši Austrumāzijā un Latīņamerikā. Finanšu pārvedumi un attīstības atbalsts ir nozīmīgi daudzu jaunattīstības valstu ārējā finansējuma avoti, bet ir samazinājusies kapitāla aizplūde saistībā ar parādu dzēšanu. Šīs tendences arvien biežāk izpaužas arī kā dienvidu-dienvidu plūsmas.

Efektīvas tirdzniecības atbalsts

Empīriskajā literatūrā pārsvarā pausts viedoklis, ka globalizācija vairāk asociējas ar lielāku izaugsmi. Tomēr tā apliecina, ka tirdzniecība ir vajadzīgs, tomēr nepietiekams izaugsmes un attīstības nosacījums. Ekonomikas un sociālā politika, institūcijas un ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī valsts un privātās investīcijas ir svarīgi papildu faktori, kas ietekmē valstu spēju izmantot visas tirdzniecības priekšrocības. Tādēļ Eiropas Savienība velta vislielāko uzmanību, lai pārliecinātos, ka valstīm, kas saņem ES atbalstu, ir kvalitatīvi attīstības plāni un ka tās pilnveido savas institūcijas un pārvaldības sistēmas. Respektējot valstu kompetenci, Komisijas departamentu un delegāciju speciālisti palīdz definēt un īstenot valstu un reģionu stratēģijas Kopienas atbalsta izmantošanai.

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu