Inflācija un ES
Terminu skaidrojums
- EMS raksturo vēsturiski zema un stabila inflācija.
- Ekonomiskā konverģence ir palīdzējusi kontrolēt iepriekš augstos un svārstīgos inflācijas rādītājus.
- Inflācijas rādītāji dažādās ES dalībvalstīs un reģionos atšķiras.
ES ekonomika, darbojoties Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS), ir pieredzējusi zemāku un stabilāku inflāciju nekā agrāk. Šai kopumā pozitīvajai tendencei ir vairāki iemesli: ES Līguma prasības visām dalībvalstīm (piemēram, budžeta noteikumi, kas ietverti Stabilitātes un izaugsmes paktā), Eiropas Centrālās bankas monetārā politika un labvēlīgi apstākļi pasaulē.
Virzība uz ekonomisko konverģenci
Pirms eiro ieviešanas bija raksturīgs augsts un svārstīgs inflācijas līmenis. 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad ES dalībvalstis nolēma gatavoties eiro ieviešanai, inflācijas līmenis sāka pastāvīgi kristies. Virzība pretim ekonomiskajai konverģencei palīdzēja kontrolēt augsto un svārstīgo inflācijas līmeni, ko ES piedzīvoja 20. gadsimta 70. un 80. gados, un radīja stabilu inflācijas līmeni, kam ir būtiska loma, lai aizsargātu iedzīvotāju ienākumu vērtību un radītu vidi, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību un darbavietu radīšanu ES.
Gatavojoties eiro ieviešanai, dalībvalstīm jāievēro Māstrihtas līgumā noteiktie konverģences kritēriji. Kritēriji, kas ietver prasības par inflācijas līmeni dalībvalstīs, paredz, ka inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt 1,5 procentpunktus virs to triju dalībvalstu līmeņa, kuru rādītāji ir vislabākie.
Diagramma: inflācijas posmi eiro zonas valstīs: no svārstīguma līdz stabilitātei
Interaktīva cenu inflācijas diagramma
Inflācijas rādītāju atšķirības
Neskatoties uz konverģenci, kas sasniegta ceļā uz eiro, un uzlabojumiem starptautiskā tirgus darbībā, vērojamas pastāvīgas inflācijas līmeņa atšķirības dažādās eiro zonas valstīs un pat dažādu šo valstu reģionu ietvaros. Kādēļ rodas šādas atšķirības?
Inflācijas līmeņa atšķirības atspoguļo konkrētos ekonomikas apstākļus valsts un reģionālā līmenī.
Atsevišķiem pilsoņiem, mājsaimniecībām un uzņēmumiem inflācijas rādītāji var atšķirties, piemēram, atšķirīgo ienākumu, patērētāju izvēles, patēriņa struktūras, vietējās cenu konkurences līmeņa, dažādu nodokļu likmju un transporta izmaksu dēļ.
Lai konstatētu šīs atšķirības, valstu statistikas dienesti apkopo datus par cenām, ņemot vērā ekonomiskās atšķirības to reģionu ietvaros (Inflācijas līmeņa noteikšana ES).
Jāņem vērā, ka inflācijas atšķirības eiro zonā nav stipri lielākas ka citās lielās monetārajās savienībās, piemēram, ASV.
Inflācija eiro zonas kandidātvalstīs
Jaunākajās dalībvalstīs, kas gatavo ekonomikas eiro ieviešanai, parasti raksturīgs augstāks inflācijas līmenis nekā eiro zonas valstīs.
Kad šīs valstis pārstrukturē ekonomikas, lai atbilstu eiro zonas kritērijiem, IKP var piedzīvot strauju pieaugumu, kas noved pie augsta patērētāju pieprasījuma un augstākām cenām. Šī ir pilnībā normāla parādība ekonomikā, kas cenšas panākt citu ekonomiku attīstības līmeni. Kad šīs ekonomikas satuvinās ar ekonomikām eiro zonā un panākšanas process ir beidzies, to inflācija pazeminās, un rādītāji kļūst stabilāki.
Diagramma: patērētāju cenu inflācijas konverģence, gatavojoties ieviest eiro