Navigācijas ceļš

Kāpēc iestājās krīze?

Kāpēc iestājās krīze?

Eiropas parādu krīzes pirmcēlonis bija notikumi Amerikas banku nozarē.

Kad ASV ekonomikai sāka klāties sliktāk, amerikāņu mājokļu īpašnieki, kuriem bija lieli hipotekārie kredīti, vairs nespēja tos atmaksāt, un ar šiem kredītiem saistītās bankas visā pasaulē sāka zaudēt naudu.

Nepārdomātu ieguldījumu dēļ sabruka ASV ceturtā lielākā investīciju banka “Lehman Brothers”, nobiedējot citas bankas un ieguldītājus, ar ko tai bija komercsadarbība.

Pieļaujot, ka varētu bankrotēt arī citas bankas, ieguldītāji un bankas kļuva ārkārtīgi piesardzīgi. Bankas pārstāja aizdot naudu cita citai, teju vai pazudinot tās, kuras atkarīgas no tādiem aizdevumiem.

Tās Eiropas bankas, kurām bija lieli ieguldījumi ASV hipotekāro kredītu tirgū, cieta lielus zaudējumus. Daudzās ES valstīs palīgā nāca valdības, lai dažas bankas glābtu no bankrota, piemēram, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un Ziemeļīrijā, Īrijā, Dānijā, Nīderlandē un Beļģijā. Taču banku glābšana izrādījās ļoti dārga. Īrijas valsts gandrīz bankrotēja, līdz ar finanšu palīdzību talkā nāca citas ES dalībvalstis.

2009. gadā Eiropas Savienība iegrima recesijā, un problēmas, kas sākās bankās, aizvien vairāk ietekmēja valstis, jo tirgus bija pārņēmusi nojauta, ka dažas valstis nespēs atļauties glābt grūtībās nonākušās bankas.

Ieguldītāji sāka vairāk uzmanības pievērst valstu finansēm. Īpaši rūpīgas pārbaudes veica Grieķijai, jo tās tautsaimniecībai klājās ļoti grūti un secīgās valdības bija iedzīvojušās tik lielos parādos, ka tie gandrīz divreiz pārsniedza ekonomikas vērtību.

Tā kā bankām draudēja bankrots, valstu finansiālā situācija bija tik svarīga kā vēl nekad.

Valdībām, kas bija radušas katru gadu aizņemties lielas summas, lai finansētu valsts budžetu, un kas šajā procesā bija uzkrājušas milzīgus parādus, pēkšņi nācās konstatēt, ka tirgi vairs īpaši nevēlas tām aizdot.

Sākotnējā banku krīze pārtapa valsts parāda krīzē.

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu