Navigācijas ceļš

Kā ES reaģēja uz finanšu krīzi?

Responding to the financial crisis

Lai novērstu pilnīgu banku sistēmas sabrukumu, Eiropas valdības metās glābt savas bankas, izmantojot vēl nepieredzēta mēroga steidzamu palīdzību. Četri komats pieci triljoni eiro – līdzvērtīga summa trīsdesmit septiņiem procentiem no ES gada IKP – tika piešķirta laikā starp 2008. un 2011. gadu. ES arī uzsāka Eiropas mēroga atkopšanās programmu, lai aizsargātu darba vietas, saglabātu pienācīgu sociālo aizsardzību un atbalstītu investīcijas ekonomikā. Tādejādi tika saglabāta banku stabilitāte un aizsargāti eiropiešu ietaupījumi. Eiro saglabāja savu vērtību un veiksmīgi pasargāja Eirozonas valstis no ekonomiskās krīzes smagākajām sekām, ES uzņēmumus nodrošinot ar stabilu darbības vidi starptautiskajai tirdzniecībai un investīcijām. Taču šie pūliņi radīja zaudējumus, jo lielāko daļu naudas bija jāaizņemas.

Ekonomikas un finanšu krīze ir parādījusi, ka ES banku sistēma nespēj izturēt triecienus. Ja grūtībās nonāk viena banka, tai tūliņ seko arī citas, un tas ietekmē noguldītājus, ieguldījumus un ekonomiku kopumā.
Tāpēc ES un tās dalībvalstis ir centušās pastiprināt finanšu nozares uzraudzību. Reformu izveidotas trīs Eiropas uzraudzības iestādes, kas palīdz saskaņot valstu regulatoru darbu un nodrošināt, lai ES līmeņa noteikumus piemērotu saskaņoti.

  • Eiropas Banku iestāde (EBI), kas pārrauga bankas, arī banku rekapitalizāciju.
  • Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde (EVTI), kas nodarbojas ar kapitāla tirgus uzraudzību un tieši uzrauga kredītreitinga aģentūras un darījumu reģistrus. 
  • Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, kas nodarbojas ar apdrošināšanas uzraudzību.

Tiek paplašināta Eiropas finanšu uzraudzība, lai bankām nodrošinātu pietiekamu kapitāla daudzumu, lai tās rīkotos atbildīgi un varētu aizdot naudu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tas bruģē ceļu uz banku savienību, lai aizsargātu cilvēku depozītus un nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā par banku kļūdām.

Banku savienība dabiski papildina Ekonomikas un monetāro savienību. Tā palīdz risināt krīzes laikā atklātos trūkumus. Drīz ikvienas valsts bankas, kuras izmanto eiro, atskaitīsies vienotam uzraudzītājam — Eiropas Centrālajai bankai. Turklāt lēmumus par to, ko darīt ar banku, kurai draud bankrots, pieņems centralizēti, pamatojoties uz vienotiem noteikumiem, kas izstrādāti, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas nodokļu maksātājiem. Eiropā tiks labāk aizsargāti arī noguldītāji. Ar šiem un gandrīz 30 citiem pasākumiem ES cenšas veidot finanšu nozari ar labāku veiktspēju, kurā darbotos spēcīgākas, izturīgākas bankas un būtu spēcīgāki noteikumi un uzraudzība.

Tā kā Eiropas Centrālā banka (ECB) ir neatkarīga eiro zonas monetārās politikas iestāde, tai bija liela nozīme krīzes mazināšanā ar novatoriskām stratēģijām. Šīs institūcijas lēmums bankām uz trim gadiem aizdot tām nepieciešamo naudu ar zemām procentu likmēm palīdzēja nomierināt tirgus, gādājot, lai bankas spētu segt savas īstermiņa vajadzības. Kad finanšu tirgus funkcijas jau bija tiktāl traucētas, ka tirgi vēlējās gūt nesamērīgi lielu peļņu no aizdevumiem valstīm, ECB izstrādāja tieša monetārā darījuma programmu, ar kuru saskaņā tā solīja iegādāties grūtībās nonākušo valstu obligācijas, lai panāktu saprātīgu attīstību, ja vien arī valdības apņemtos īstenot ekonomikas reformas programmu ar eiro zonas palīdzības fondu, Eiropas stabilitātes mehānismu. Lai gan neviena valsts šo tieša monetārā darījuma programmu vēl nav lūgusi izmantot, pats fakts, ka tāda pastāv, palīdzēja nomierināt tirgu.

Lasiet vēl.

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu