Navigācijas ceļš

Kā ES reaģēja uz parādu krīzi?

Responding to the debt crisis

No 2009. gada beigām un 2010. gada sākuma dažām eirozonas valstīm radās grūtības finansēt savu parādu. Tirgū valdošās neskaidrības dēļ gluži parasti valdības aizņēmumi kļuva dārgi vai gandrīz neiespējami.

Tobrīd ES dalībvalstis reaģēja ātri, ieviešot uzticēšanos vairojošus pasākumus, lai tām valstīm, kam radušās pagaidu grūtības aizņemties naudu finanšu tirgos, palīdzētu finansēt parādu. Tas ir tā sauktais “ugunsmūris”.

Vienlaikus ES arī sāka strādāt, lai atrisinātu savu nepilnību cēloņus. Tā izmantoja divējādu pieeju. Tika izveidoti īslaicīgi palīdzības mehānismi, lai tiktu galā ar krīzi, un veikti ilgtermiņa pasākumi, lai izveidotu pastāvīgus atbalsta mehānismus un palīdzētu novērst krīzes atkārtošanos nākotnē.

Tūlītējā reakcija

Diezgan ātri tika izveidoti finansēšanas mehānismi tām eiro zonas valstīm, kuras bija smagās finansiālās grūtībās. Kad Grieķija vairs nespēja saņemt tirgus finansējumu par pieņemamu cenu, ES strauji rīkojās un palīdzēja apkopot divpusējus Eiropas valstu aizdevumus ar Eiropas Komisiju. Pēc tam tā izveidoja divus pagaidu fondus — Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM) un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI). To kopējās aizdošanas spējas ir 500 miljardi eiro. Šo instrumentu izveide apliecina eiro zonas un ES valstu vēlmi izrādīt solidaritāti.

Tā kā abi minētie instrumenti bija paredzēti tikai kā pagaidu risinājums, eirozonas valstis 2012. gada rudenī izveidoja jaunu un pastāvīgu finansiālas palīdzības sniegšanas instrumentu — Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM). Nu tas ir Eiropas “ugunsmūra” stūrakmens un ietilpst ES vispārīgajā stratēģijā, kā nodrošināt finanšu stabilitāti eirozonā. Pašlaik noteikts, ka ar šā mehānisma starpniecību drīkst aizdot līdz 500 miljardiem eiro, un ar konkrētiem nosacījumiem finansiāla palīdzība būs pieejama valstīm, kas ratificējušas Līgumu par stabilitāti, saskaņošanu un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Tātad ESM papildina pastiprināto uzraudzību, dodot iespēju ar nosacījumiem piedāvāt finansiālu palīdzību eirozonas valstīm, kurām tā vajadzīga.
Šie aizsardzības mūra veidošanas pasākumi ne vien ir novērsuši vissteidzamāk risināmās problēmas, kas dažām valstīm radās ar parāda atmaksāšanu, bet ir arī vairojušas finanšu tirgu uzticēšanos un palīdzējušas nodrošināt visas eirozonas finanšu stabilitāti.

ES palīdzību var saņemt ne tikai eiro zonas valstis, bet arī citas valstis, kuras nonākušas smagās grūtībās vai nespēj saņemt starptautisku finansējumu. Arī valstīm, kuras izmanto 50 miljardus eiro vērto ES Maksājumu bilances palīdzības fondu, jāpiekrīt veikt reformas, lai atrisinātu savas ekonomiskās problēmas.

Ilgtermiņa reakcija

ES ieviesa stingrākus likumus, lai ciešāk uzraudzītu valstu parādus un budžeta iztrūkumus, tādējādi neļaujot valstīm pārtērēt savus līdzekļus. Tika parakstīts jauns fiskālais līgums, kas ierobežo ikgadējo pieļaujamo strukturālo budžeta deficītu nulle komats piecu procentu no IKP apmērā. Šī krīze skaidri pierāda, ka ar parādiem uzpumpēta ekonomika nav noturīga. Eiropas Komisija turpmāk uzraudzīs, lai valstu parādi un budžeta iztrūkumi tiktu ierobežoti un tie neapdraudētu pārējās Eiropas valstis.

Stabilu publisko finanšu nodrošināšana

Eiro piedāvā daudz iespējamu priekšrocību, bet tikai tad, ja iesaistītās valstis īsteno stabilu ekonomikas politiku. Tas ir iemesls, kādēļ dalība eirozonā kopš pašiem pirmsākumiem ir bijusi saistīta ar stingru pienākumu nepieļaut lielu un pārmērīgu budžeta deficītu un saglabāt valsts parādu noturīgā līmenī. Šo apņemšanos ievērot stabilu fiskālo politiku uzrauga, izmantojot regulējumu, proti, Stabilitātes un izaugsmes paktu.
Šis pakts ekonomikas krīzes rezultātā ir ievērojami pastiprināts. Tagad valdībām ir jāiesniedz savi budžeta projektu plāni izskatīšanai Komisijā un citām eirozonas valstīm. Ir ieviesti stingri uzraudzības mehānismi, lai pārbaudītu, vai valstis patiesi izpilda budžeta mērķus, kurus visas eirozonas valstis ir apņēmušās sasniegt, un vajadzības gadījumā var piemērot sankcijas

Konkurētspējas nodrošināšana un izaugsmes veicināšana

Stabilas publiskās finanses nav vienīgais elements, kas nepieciešams plaukstošai ekonomikai eirozonā. Krīze arī atklāja nepieciešamību pēc jaunas pieejas attiecībā uz finanšu pakalpojumu regulējumu un vajadzību cieši uzraudzīt finanšu tirgus norises. Ir izveidoti arī jauni uzraudzības instrumenti, lai nodrošinātu, ka eirozonas valstīs pieņem tādu ekonomikas politiku, kas nodrošina konkurētspēju, kā arī veicina izaugsmi un nodarbinātību. Profilakse ir labāka par seku novēršanu, un šo jauno uzraudzības instrumentu mērķis arī ir nepieļaut to, ka mājokļu tirgū veidojas bīstami „burbuļi”.

…un makroekonomikas jomā

Papildus fiskālo noteikumu pastiprināšanai ES ir arī ieviesusi jaunu sistēmu makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzībai un laicīgai novēršanai. Šī pasākuma mērķis ir novērst riskantas tendences, piemēram, tās, kas saistītas ar aktīvu tirdzniecības "burbuļiem" un novājinātu konkurētspēju, pirms tās sāk nopietni apdraudēt ES dalībvalsts, eirozonas vai visas ES stabilitāti.

Tāpēc Komisija regulāri uzrauga iespējamo makroekonomikas nelīdzsvarotību (tādās jomās kā darbaspēka izmaksas, mājokļu cenas vai bezdarba līmenis). Tiek padziļināti analizēta to ES valstu situācija, kurās vērojamas potenciāli satraucošas tendences. Ja tiek konstatēta makroekonomikas nelīdzsvarotība, attiecīgā valsts tiek aicināta rīkoties, lai nepieļautu situācijas pasliktināšanos. Ja tiek uzskatīts, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, valstij jārīkojas, lai novērstu šo situāciju. Attiecībā uz eirozonas valstīm noteikumu izpildes panākšanu nodrošina sankciju mehānisms.

…izaugsmes jomā

"Eiropa 2020" ir ES izaugsmes stratēģija šai desmitgadei ar mērķi
radīt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ekonomiku. Šiem trim savstarpēji papildinošiem principiem vajadzētu sekmēt augstu nodarbinātības, darba ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni ES dalībvalstīs.

Lai izmērītu paveikto šo mērķu sasniegšanā, ES ir noteikusi piecus drosmīgus mērķus nodarbinātības, inovācijas, izglītības, sociālās iekļautības un klimata/enerģētikas jomā, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam. Katra valsts visās šajās jomās ir noteikusi savus mērķus valsts līmenī. Stratēģijas īstenošanas pamatā ir pasākumi ES un valsu līmenī, kā arī struktūrfondi.

…ekonomisko reformu jomā
Eiropas pusgads ir ikgadējs cikls (gada pirmā puse) politikas koordinēšanai ES līmenī, kura laikā ES dalībvalstīm ir iespēja savstarpēji pārskatīt katras dalībvalsts ekonomisko un fiskālo politiku, pirms tās tiek īstenotas. Cikla beigās Eiropas Savienība adresē katrai valstij konkrētus reformu ieteikumus. To īstenošana tiek uzraudzīta visa gada garumā. Turklāt eirozonas valstīm līdz 15. oktobrim jāpublicē savi budžeta projekti nākamajam gadam, lai Komisija varētu novērtēt to atbilstību saskaņotajām prasībām.

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu