Navigācijas ceļš

Palīdzība grūtībās nonākušām valstīm

Palīdzība grūtībās nonākušām valstīm

Eiropas valstis ir kopīgi izveidojušas pasaulē lielākos finansiālās palīdzības fondus. Strādājot kopā, Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka palīdz valdībām grūtībās izstrādāt palīdzības programmas, ar kurām stabilizēt trauslo ekonomiku un risināt dziļi iesakņojušās ekonomikas problēmas.

Lasiet vēl

Grieķija

Kad starptautiskie ieguldītāji pārtrauca Grieķijas valdībai aizdot naudu, no kuras tā bija kļuvusi atkarīga, eiro zonas finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apvienoja spēkus. 2010. gada 2. maijā tika atvēlēti 110 miljardi eiro, lai palīdzētu Grieķijas valdībai īstenot reformas, kas atjaunotu valsts ekonomiku. Šo naudu, no kuras 80 miljardus eiro deva Grieķijas partneri eiro zonā, Eiropas Komisija izmaksāja pa daļām no 2010. gada maija līdz 2013. gada jūnijam, kad Grieķija bija sekmīgi īstenojusi solītās reformas.  

2012. gada 14. martā eiro zonas valstu finanšu ministri un SVF apstiprināja otro ekonomiskās palīdzības kārtu Grieķijai 164,5 miljardu eiro vērtībā. Šoreiz Grieķijas partnervalstis eiro zonā piedalījās ar 144,7 miljardiem eiro, izmantojot Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu — glābšanas fondu, kas sāka darboties 2010. gada augustā. Tika noslēgts arī darījums ar finanšu ieguldītājiem, lai atvieglotu Grieķijas milzīgo parādu slogu par gandrīz 200 miljardiem eiro.

Nauda ir sadalīta daļās, kas tiek izmaksātas no 2012. gada marta līdz 2014. gada decembrim, kamēr tiek veiktas reformas, kuras ir būtiskas Grieķijas ekonomikas atdzīvināšanai.

2012. gada novembrī eiro zonas valstu finanšu ministri un SVF vienojās par papildu palīdzību Grieķijai, samazinot aizdevumu izmaksas un atvēlot valstij vairāk laika atmaksai.

Īrija

No 2010. gada decembra līdz 2013. gada decembrim Eiropas glābšanas fondi, Starptautiskais Valūtas fonds, Lielbritānija, Zviedrija un Dānija aizdeva Īrijai 85 miljardus eiro, lai tā atjaunotu valsts finanses un sakārtotu ekonomiku pēc valsts lielāko banku sabrukuma.

Pamatīgās reformas Īrijā, lai atjaunotu finanses un atdzīvinātu ekonomiku, ir atmaksājušās. 2014. gada janvārī Īrija bija pirmā eiro zonas valsts, kura spēja izstāties no makroekonomiskās palīdzības programmas. Tā vairs nav atkarīga no starptautiskās finansiālās palīdzības, un 2014. gadā tās ekonomikā ir prognozēts pieaugums par 4,6 % ar tekošā konta pārpalikumu 5,5 % apmērā.

Portugāle

Kad finanšu ieguldītāji sāka no valdībām prasīt arvien lielāku maksu par aizdevumu izsniegšanu, Portugāle konstatēja, ka to nevar atļauties. 2011. gada 17. maijā Eiropas finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds piekrita Portugālei aizdot 78 miljardus eiro, lai tā segtu budžeta deficītu, samazinātu valsts parādu, sakārtotu banku nozari un finansētu reformas, kas stimulē tautsaimniecības attīstību un rada darbvietas. Portugāle jau ir saņēmusi vairāk nekā 71 miljardu eiro, un atlikusī summa gaidāma 2014. gada vidū. Neraugoties uz sarežģīto situāciju, reformas ir krietni uzlabojušas Portugāles finanses un ekonomiku. Portugāles valdībai pērn izdevās iegūt budžeta pārpalikumu, un šogad ekonomikai vajadzētu atsākt augt.

Spānija

Plīstot nekustamā īpašuma burbulim, Spānijas bankām bija miljardiem eiro vērti aizdevumi, kurus aizņēmēji vairs nespēja atmaksāt. Eiro zonas valstis izmantoja savus finansiālās palīdzības fondus, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu un Eiropas Stabilizācijas mehānismu, lai palīdzētu Spānijai ievest kārtību grūtībās nonākušajā banku nozarē, aizdodot tai 100 miljardus eiro. Šie aizdevumi tika izmaksāti laikā no 2012. gada jūlija līdz 2013. gada decembrim. Saņēmusi Eiropas palīdzību un Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumus, Spānija varēja nodrošināt, lai tās dzīvotspējīgās bankas saņemtu gana daudz līdzekļu un varētu sākt atkal izsniegt aizdevumus, kā arī droši likvidēt tās bankas, kurām nav nākotnes.

Kipra

Kipru smagi skāra dziļā krīze Grieķijā un avārija lielā spēkstacijā, un tā bija neaizsargāta pārmērīgi lielās banku nozares dēļ, tāpēc Kipra pēc palīdzības vērsās pie citām eiro zonas valstīm. 2012. gada 24. aprīlī eiro zonas valstu valdības un Starptautiskais Valūtas fonds piekrita Kiprai aizdot 10 miljardus eiro, lai tā pārstrukturētu savu banku nozari, atjaunotu publiskās finanses un ieguldītu līdzsvarotā un spēcīgā ekonomikā. Šī summa, no kuras 9 miljardi eiro nāk no eiro zonas Eiropas Stabilizācijas mehānisma glābšanas fonda, tiek izmaksāta pa daļām reformu veikšanas laikā līdz 2016. gadam.

Ārpus eiro zonas

ES no savas 50 miljardus eiro vērtās maksājumu bilances palīdzības programmas sniedz finansiālo palīdzību arī tām valstīm, kuru valūta nav eiro. Ir piešķirti pavisam 16 miljardi eiro trīs valstīm: UngārijaiRumānijai un Latvijai, pirms tā pieņēma eiro par savu valūtu. 

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu