Navigācijas ceļš

Izaugsme

Growth

Dziļa ekonomikas lejupslīde

2009. gadā Eiropā iestājās dziļākā lejupslīde kopš Otrā pasaules kara beigām. IKP saruka par 4 %, un rūpnieciskās ražošanas apmērs samazinājās par 20 % – līdz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu līmenim. Pēc divu gadu izaugsmes Eiropas Savienībā 2012. gadā atgriezās lejupslīde. Bezdarba līmenis 2013. gadā eirozonā sasniedza vidēji 12 %. Dažās valstīs bezdarbs, jo īpaši jauniešu vidū, sasniedza ievērojami augstāku līmeni.

Lejupslīdes dēļ daudzu Eiropas valstu valdības nonāca situācijā, kad vienlaikus samazinājās nodokļu ieņēmumi un palielinājās ekonomikas (tostarp finanšu nozares) atbalsta pasākumu izmaksas.

Trausls atveseļošanās process

Eiropas ekonomikā ir vērojamas pirmās atveseļošanās pazīmes. Spēcīga un ilgtspējīga izaugsme ir svarīga cilvēku atgriešanai darba dzīvē un dzīves līmeņa uzlabošanai un ir uzskatāma par ES galveno prioritāti. Taču atveseļošanās process joprojām ir trausls, jo daudzas mājsaimniecības, uzņēmumus un valdības vēl aizvien nomāc smags parādu slogs, kas ir jāsamazina. Tādēļ ir būtiski īstenot tādu politiku, kas sekmē ilgtspējīgu valsts finanšu nodrošināšanu un ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā.

ES izaugsmes veicināšanas stratēģija “Eiropa 2020”

Eiropas ekonomikas strukturālie trūkumi, kas kļuva redzami krīzes situācijā, novēršami, vienīgi turpinot īstenot strukturālās reformas. Tās ir reformas, kuru pamatā ir pasākumi, ko valstis veic, izmantojot ES priekšrocības, piemēram, vienoto tirgu, kopīgo tirdzniecības politiku, kā arī citās jomās īstenoto ES mēroga politiku. Ja vēlamies paturēt Eiropas kā sociālas tirgus ekonomikas modeli pašreizējos sarežģītajos apstākļos, ES būs jāuzlabo sava konkurētspēja.

Lai risinātu šos jautājumus, Eiropas Savienība un dalībvalstis 2010. gadā nāca klajā ar ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanas stratēģiju nākamajai desmitgadei — stratēģiju “Eiropa 2020”. Tās mērķis ir risināt īstermiņa problēmas, kas saistītas ar krīzi, kā arī veikt strukturālās reformas un izaugsmi veicinošus pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu Eiropas ekonomikas atbilstību nākotnes prasībām.

Eiropa 2020

Mērķi un svarīgākās iniciatīvas

ES ir noteikusi piecus vērienīgus mērķus šādās piecās jomās: nodarbinātība, inovācija, izglītība, sociālā iekļautība un klimats/enerģētika. Šos mērķus paredzēts sasniegt līdz 2020. gadam, un tie ir šādi:

  1. Panākt 75 % nodarbinātību 20 līdz 64 gadus veciem cilvēkiem.
  2. Panākt, ka 3 % ES IKP iegulda pētniecībā un izstrādē.
  3. Samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 20 % vai pat par 30 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, 20 % mums nepieciešamās enerģijas iegūt no atjaunojamiem energoresursiem un par 20 % uzlabot mūsu energoefektivitāti.
  4. Panākt, ka priekšlaicīgas skolas pamešanas gadījumu skaits ir zem 10 % un ka vismaz 40 % 30 līdz 34 gadus veco cilvēku iegūst augstāko izglītību.
  5. Par 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Katra ES valsts ir izvirzījusi savus valsts mēroga mērķus katrā no šīm jomām, un ES vadītāji ir vienojušies par konkrētiem ES un valsts mēroga pasākumiem.

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

Gada izaugsmes pētījums: svarīgāko prioritāšu noteikšana

Eiropas Komisija ir noteikusi vairākas politikas prioritātes, kuras tā iesaka valdībām pieņemt 2014. gada laikā.
Pirmkārt, valdībām, kurām nepieciešams uzlabot finansiālo situāciju, jāmeklē veidi, kā līdz minimumam samazināt iespējamo negatīvo ietekmi. Piemēram, meklējot iespējas ietaupīt, valdībām jācenšas izvairīties no finansējuma samazināšanas izglītībai, pētniecībai un investīciju projektiem, kas varētu sekmēt izaugsmi.
Valdībām arī jāmēģina pārveidot nodokļu sistēmas tā, lai tās veicinātu izaugsmi. Tām, piemēram, jāsamazina darbaspēkam piemērojamo nodokļu slogs un jānovirza uz tādām jomām kā īpašums, patēriņš un piesārņojums.
Arī banku nozares atjaunošana un reformēšana, lai tā kalpotu par labu reālajai ekonomikai, ir svarīga tāpat kā programmas bezdarbnieku iekārtošanai darbā un izmaiņas, kas uzņēmumiem atvieglo jaunu darbinieku pieņemšanu darbā.
Valdības sniegto pakalpojumu modernizēšana nolūkā samazināt izmaksas un birokrātiju vairākos veidos palīdz ekonomikai.

Pilnīgs ieteikumu saraksts ir pieejams šeit.

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu