Navigācijas ceļš

Glosārijs

Glossary

Bretonvudsa. Tā bija starptautiska monetārās vadības sistēma, par kuru 1944. gadā vienojās pasaules rūpniecības lielvaras. Tā paredzēja, ka līguma parakstītājiem valūta jāpiesaista zelta cenai, tādējādi sekmējot starptautisko monetāro stabilitāti.

Centrālā banka. Valsts banka, kas pārvalda valsts naudas rezerves un kontrolē fizisko naudas piegādi.

Ecofin. Eiropas Savienības Padome ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru sastāvā.

EK Līgums. Sk. Romas līgums.

ES ekonomikas pārvaldības noteikumi. ES noteikumu kopums, ar ko nostiprina Stabilitātes un izaugsmes paktu un izveido Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

Eirogrupa. Eiro zonas valstu ekonomikas un finanšu ministri.

Eiropas Centrālā banka (ECB). Eiro zonas centrālā banka. ECB neatkarīgi pārvalda eiro zonas monetāro politiku.

Eiropas Komisija. Eiropas Komisija ir viena no galvenajām Eiropas Savienības iestādēm. Tā pārstāv un aizstāv ES kā viena veseluma intereses. Tā sagatavo jaunu ES tiesību aktu projektus. Komisija vada ikdienas darbu, kas jāveic, lai īstenotu ES politiku un mērķtiecīgi izlietotu ES naudu.

Eiropadome. Sanāksmes, kurās piedalās ES valstu un valdību vadītāji un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Eiropas Monetārā sistēma. Valūtas svārstību pārvaldes sistēma, ko izveidoja Eiropas Kopiena 1979. gadā, lai aizvietotu “čūsku tunelī”.

Eiropas Parlaments. Parlamentā strādā deputāti no visām ES dalībvalstīm, un viņus tiešās vēlēšanās ievēl ES pilsoņi. Parlaments kopīgi ar Padomi pieņem ES tiesību aktus, tomēr abu iestāžu pilnvaras dažādās rīcības jomās atšķiras. Eiropas Monetārajā savienībā Parlaments palīdz izstrādāt tiesību aktus un sekmē plašākas politikas diskusijas, šim uzdevumam izmantojot Ekonomikas un monetāro lietu komisiju.

Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS). Ietver ES centrālās bankas un ECB.

Eirosistēma. ECBS daļa, ko veido eiro zonas centrālās bankas un ECB.

Valūtas kursa mehānisms (VKM). Eiropas Monetārās sistēmas elements, ar kuru saskaņā Eiropas Monetārās sistēmas dalībnieki vienojās uzturēt nelielas valūtu relative cenu svārstības pret Eiropas valūtas vienību (ECU). Ieviešot eiro 1999. gadā, VKM aizstāja ar VKM II, saskaņā ar kuru ES dalībvalstu valūtas ir piesaistītas eiro svārstību robežās ±15 %.

Fiskālā politika. Attiecas uz valdības ieņēmumu (piem., nodokļu) un izdevumu (piem., izmaksu veselības aprūpes jomā) pārvaldību (budžeta politika).

Māstrihtas līgums (Līgums par Eiropas Savienību). To Nīderlandes pilsētā Māstrihtā 1992. gadā parakstīja Eiropas Kopienas dalībvalstis; Māstrihtas līgums paplašināja Eiropas Kopienu, pārveidojot to par Eiropas Savienību, un sekmēja EMS un eiro izveidi.

Vienotais tirgus. Muitas savienība, kurā pastāv brīvas kapitāla, preču, darbaspēka un pakalpojumu kustības politika. Vienotais tirgus ir līdzīgs kopējam tirgum, bet tajā ir lielāks uzsvars uz tirdzniecības šķēršļu, piemēram, tehnisko standartu un nodokļu, likvidēšanu, un tas ir “saskaņotāks”. ES sākotnēji bija kopējais tirgus, kas līdz ar Māstrihtas līguma parakstīšanu 1992. gadā kļuva par vienoto tirgu.

“Čūska tunelī”. Mehānisms, lai kontrolētu valūtas svārstības pret ASV dolāru, ko Eiropas Kopiena ieviesa 1972. gadā. “Čūska” ir valūtas svārstības, bet “tunelis” apzīmē šo svārstību ierobežojumu attiecībā pret ASV dolāru.

Romas līgums (Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums). Tika noslēgts 1957. gadā Romā, un ar to tika izveidota Eiropas Ekonomikas Kopiena — Eiropas Kopienas priekštece. Pēc Māstrihtas līguma to pārdēvēja par “Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu” (EK līgumu).

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu