Navigācijas ceļš

Jaunākie rezultāti

Jaunākie rezultāti

Ieteikumi par ekonomisko politiku

Lai sekmētu darba vietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi, Eiropas Komisija ir pieņēmusi ieteikumus par ekonomisko un sociālo politiku trijās jomās.

Tās minētas 2015. gada izaugsmes pētījumā.

Investīciju veicināšana. Investīciju līmenis Eiropas Savienībā kopš krīzes sākuma ir ievērojami krities un joprojām ir pārāk zems. Mums vajadzīgas investīcijas, lai modernizētu labklājības sistēmu, finansētu izglītību, pētniecību un inovāciju, lai mūsu enerģētikas nozare kļūtu ekoloģiskāka un energoefektīvāka, lai modernizētu transporta infrastruktūru un plašāk ieviestu visaptverošu ātrāka platjoslas interneta pārklājumu.

Investīciju plāns Eiropai

Tālab Eiropas Komisija ir sākusi īstenot vērienīgu investīciju plānu, kurā paredzēts no 2015. līdz 2017. gadam papildus sarūpēt publiskās un privātās investīcijas vismaz 315 miljardus eiro vērtībā (sk. IP/14/2128).

Investīciju plānam ir trīs ievirzes, kas cita citu papildina:

  • mobilizēt investīcijām vajadzīgo finansējumu, neradot jaunus parādus;

  • atbalstīt projektus un investīcijas tādās svarīgās jomās kā infrastruktūra, izglītība, pētniecība un inovācija; kā arī

  • atcelt nozarēm raksturīgās un citas (finansiālas un nefinansiālas) barjeras, kas kavē investīcijas.

Atjaunota apņemšanās veikt strukturālās reformas. Padziļinot vienotā tirgus darbību, visu ES valstu ekonomikām būs vieglāk modernizēties, kļūt konkurētspējīgākām un pievilcīgākām investoru acīs. Prioritāte ir atcelt atlikušās regulējuma barjeras un citus šķēršļus enerģētikas, telekomunikāciju un transporta nozarē, kā arī preču un pakalpojumu jomā. ES dalībvalstīm jāreformē darba tirgus, pensiju un sociālās labklājības sistēmas, preču un pakalpojumu tirgus, uzņēmējdarbības investīciju regulējums, pētniecības un inovācijas atbalsta sistēmas un jāuzlabo valsts pārvaldes efektivitāte.

Fiskālās atbildības princips. Lai izaugsme būtu ilgtspējīga, ir svarīgi ilgtermiņā kontrolēt budžeta deficītu un iegrožot valsts parādu, ja tā līmenis ir pārāk augsts. Katrai dalībvalstij saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu jāīsteno piemērota, atbildīga un izaugsmi veicinoša fiskālā politika.

2015. gada izaugsmes pētījumā Komisija ir ietvērusi arī plānu, kā racionālāk un efektīvāk koordinēt ekonomikas politiku Eiropas Savienībā.

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

Gada izaugsmes pētījums: progresa ziņojums

2015. gada izaugsmes pētījumā teikts, ka dalībvalstis ir guvušas ievērojamus panākumus valsts finanšu konsolidēšanā: vidējais budžeta deficīts Eiropas Savienībā tikai trīs gadu laikā ir samazinājies no 4,5 % no IKP 2011. gadā līdz aptuveni 3,0 % no IKP 2014. gadā. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra izmantota vairāk nekā divreiz retāk: 2011. gadā to piemēroja 24 valstīm, bet 2014. gadā tikai 11.

Vienotajā nodarbinātības ziņojumā, kas ir gada izaugsmes pētījuma pielikums, ir analizēta Eiropas situācija un dalībvalstu politika nodarbinātības jomā. Ziņojumā atzīmēts, ka labus rezultātus ir devušas pamatīgās strukturālās reformas.

Gada izaugsmes pētījumam ir pievienots arī brīdināšanas mehānisma ziņojums, kurā agrīnā posmā tiek apzinātas un risinātas ekonomiskās nelīdzsvarotības problēmas, kas varētu ietekmēt valstu, eirozonas vai visas ES ekonomikas sniegumu.

Šajā ziņojumā teikts, ka ES dalībvalstīs gan bijis vērojams progress saistībā ar nelīdzsvarotības novēršanu un vairākās valstīs ir uzlabojusies konkurētspēja, taču nopietnas bažas raisa makroekonomiskā nelīdzsvarotība un tās galvenās sociālās izpausmes. Lēnā ekonomikas atlabšana un pavisam zemā inflācija ir kavējušas nelīdzsvarotības un saistīto makroekonomisko risku straujāku mazināšanos.

Gada izaugsmes pētījums

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu