Navigācijas ceļš

Jaunākie rezultāti

Jaunākie rezultāti

Ieteikumi par ekonomisko politiku

Ekonomiskais stāvoklis gandrīz visā ES ir uzlabojies, un vairākas valstis ir guvušas būtiskus panākumus — tādi ir padziļinātā valstu ekonomikas politikas novērtējuma secinājumi, ar kuriem Eiropas Komisija nāca klajā 2014. gada 2. jūnijā.

Paredzams, ka vidējais budžeta deficīts ES šogad pirmo reizi kopš krīzes sākuma būs mazāks par 3 % no IKP, kas atzīts par mērķi. Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Dānijai, Slovākijai un Nīderlandei ir izdevies ilgtspējīgi samazināt budžeta deficītu saskaņā ar ES noteikumiem, tāpēc šīm valstīm vairs nebūs vajadzīga papildu ekonomiskā uzraudzība. Līdz ar šo sešu valstu gūtajiem panākumiem pašlaik tikai 11 dalībvalstīs ir vērojams pārmērīgs deficīts (salīdzinājumam: 2011. gadā tāds bija 24 valstīs).

Visā ES atjaunojas ekonomikas stabilitāte. Dānija un Malta ir novērsušas nelīdzsvarotību, un arī Spānijā situācija ir stabilizējusies.

Spānijas, Portugāles, Itālijas un Francijas valdības ir veikušas vērienīgas reformas, lai novērstu augsto bezdarbu.  

Tagad ES dalībvalstīm ir pienācis laiks no steidzamas krīzes novēršanas politikas pārorientēties uz pasākumiem, kas nostiprina ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Ievērojot ES ekonomikas pārvaldības gada ciklu, Komisija ir dalībvalstīm sniegusi ieteikumus atbilstoši to konkrētajām problēmām. Ieteikumos uzmanība pievērsta piecām galvenajām jomām.

  • Bezdarbs, nevienlīdzība un nabadzība. Lai samazinātu bezdarbu un palīdzētu jauniešiem atrast darbu, valdībām ir jāturpina reformēt nodarbinātības politiku un izglītības un sociālās drošības sistēmas. Īpašu uzmanību ir pelnījušas shēmas, kas nodrošina mācību iespējas jauniešiem, kuri nevar atrast darbu.  
  • Nodokļu sistēma, kas sekmē jaunu darba vietu radīšanu. Daudzām valstīm arī jāpārskata nodokļu sistēma, lai nodokļu slogu no darba ņēmējiem pārvirzītu uz citiem avotiem, piemēram, uz īpašuma, patēriņa un vides nodokļiem. Tām arī būtu vairāk jāpievēršas cīņai pret nodokļu nemaksāšanu un krāpšanos ar tiem.
  • Privātās investīcijas. Tādās valstīs kā Itālija, Grieķija, Spānija, Lietuva, Slovēnija, Horvātija un Kipra uzņēmumiem vēl joprojām ir grūti iegūt aizdevumu no bankas. Ir vajadzīga politika, lai vairāk stabilizētu banku sistēmu un palīdzētu uzņēmumiem saņemt citu veidu finansējumu.
  • Ekonomikas konkurētspēja. Lai Eiropas valstu ekonomika kļūtu konkurētspējīgāka, ir vajadzīga politika, kas liberalizētu un stimulētu pakalpojumu nozari, enerģētiku un transporta infrastruktūru, kā arī pētniecību un izstrādi.
  • Valsts parāda samazināšana. Gaidāms, ka kopējais valsts parādu līmenis šogad sasniegs maksimumu, tāpēc jāturpina īstenot politiku, kas paredz samazināt šo slogu. Tas jo īpaši attiecas uz Beļģiju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Itāliju, Kipru un Portugāli, kur valsts parāds ir lielāks nekā gada laikā valstī radītās ekonomiskās produkcijas vērtība. Ļoti svarīga ir pensiju un veselības aprūpes izmaksu pārvaldības politika, jo šie izdevumi varētu palielināties, pieaugot sabiedrības vidējam vecumam.

ES valstu valdības jūnijā izskatīs konkrētos ieteikumus, ko Komisija tām sniegusi, un oficiāli tos pieņems jūlijā. Tad tām būs jāveic attiecīgās izmaiņas politikā, kurām jāparādās valstu 2015. gada budžetos.

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

Gada izaugsmes pētījums: progresa ziņojums

Dalībvalstis ir daudz paveikušas visās piecās prioritārajās jomās, kuras Komisija definēja 2013. gadā. Tās pašas prioritātes ir ierosinātas arī 2014. gadam, lai gan uzsvari ir likti uz atšķirīgām jomām, ņemot vērā mainīgos apstākļus ES valstu un pasaules ekonomikā.

Fiskālā konsolidācija. Ir panākts ievērojams progress, un vidējais budžeta deficīts ES ir samazinājies apmēram uz pusi salīdzinājumā ar 2009. gadā novēroto maksimumu — gandrīz 7 % no IKP. Tomēr parāda līmenis joprojām ir augsts, un gaidāms, ka 2014. gadā tas sasniegs gandrīz 90 % no IKP, bet pēc tam sāks samazināties. Laikus veikti pasākumi ļāva dalībvalstīm samazināt konsolidācijas tempus un vairāk pievērsties publisko izdevumu kvalitātei un valsts pārvaldes modernizācijai visos līmeņos. Valstīm, kurām ir lielākas fiskālās manevrēšanas iespējas, būtu jāveicina privātā sektora investīcijas un patēriņš. Turklāt budžeta samazināšana nedrīkstētu skart ilgtermiņa investīcijas izglītībā, pētniecībā un inovācijā, enerģētikā un klimata aizsardzībā. Nodokļus vajadzētu pārvirzīt no darbaspēka uz tādām jomām kā patēriņš, īpašums vai piesārņojums.

Kreditēšanas atjaunošana. Ir gūti zināmi panākumi finanšu sektora atveseļošanā, kopš 2012. gada vidus ir mazinājusies arī spriedze tirgū. ES centieni izveidot banku savienību nākotnē nostiprinās banku riska pārvaldības spējas. Tomēr īstermiņā jāpaveic vēl vairāk, lai samazinātu augsto privāto parādu līmeni (piemēram, ieviešot vai uzlabojot uzņēmumu un privātpersonu maksātnespējas procedūras), sagatavotu bankas jaunām kapitāla prasībām un stresa testiem un atvieglotu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

Izaugsme un konkurētspēja. Eiropā krīzes rezultātā pašlaik notiek līdzsvara atjaunošana, uzsvaru liekot uz eksporta stimulētu izaugsmi. Tomēr preču un pakalpojumu tirgus atvēršana konkurencei varētu noritēt straujāk, runa jo īpaši ir par enerģijas tirgu un reglamentētām profesijām. Nepieciešams modernizēt arī pētniecības sistēmas.

Bezdarbs un tendences sociālajā jomā. Dalībvalstis ir guvušas panākumus darba tirgus modernizēšanā, un laika gaitā tas palīdzēs darba tirgū integrēt vairāk cilvēku. Šobrīd būtu jāpastiprina aktīvs atbalsts bezdarbniekiem un viņu apmācība. Tas būtu izdarāms, piemēram, uzlabojot valsts nodarbinātības dienestu darbu un ieviešot jauniešu garantiju shēmas, kā arī modernizējot izglītības sistēmu. Dalībvalstīm būtu arī jāpārrauga darba algas, lai tās būtu gan konkurētspējīgas, gan atbilstu iekšējam pieprasījumam, un jānodrošina, lai sociālās aizsardzības sistēmas gādātu arī par visneaizsargātākajām personām.

Valsts pārvalde. Vairākas dalībvalstis tiecas uzlabot sava publiskā sektora efektivitāti, piemēram, uzlabojot sadarbību starp dažādiem pārvaldes līmeņiem. Galvenā uzmanība ir jāpievērš pārejai uz elektroniskajiem valsts dienestu pakalpojumiem internetā un birokrātijas mazināšanai.

Gada izaugsmes pētījums

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu