Navigācijas ceļš

Kāpēc vajadzīga Ekonomiskā un monetārā savienība (EMS)?

Why the Economic and Monetary Union?

Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) un eiro mērķis ir palielināt ES iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko labklājību, sekmējot izaugsmi un radot vairāk darba iespēju.

Kas ir Ekonomikas un monetārā savienība?

Ekonomikas un monetārā savienība (EMS) ir ekonomikas integrācijas procesa daļa. Neatkarīgas valstis savu tautsaimniecību var integrēt dažādā mērā, lai iegūtu apjomīgas priekšrocības, piemēram, lielāku iekšējo efektivitāti un noturību pret ārēju ietekmi.

Kāpēc ES valstis nolēma veidot ekonomisko un monetāro savienību?

Patērētāji iegūst, jo…

Konkurence ir lielāka: Tā kā patērētāji var vienkāršāk iepirkties ārvalstīs un salīdzināt cenas, starp veikaliem un piegādātājiem rodas lielāka konkurence. Patērētājiem ir lielāka izvēle, atsevišķu preču cenas ir zemākas un cenu pieaugums tiek kontrolēts.

Cenas ir stabilas: Pateicoties euro, inflācija ir samazinājusies līdz zemam un stabilam līmenim. 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados daudzās ES dalībvalstīs bija ļoti augsts inflācijas līmenis, dažās pat 20 % un augstāks. Kad valstis sāka sagatavoties euro ieviešanai, inflācija samazinājās, bet kopš euro ieviešanas inflācijas līmenis euro zonā pamatā ir aptuveni 2 %. No zemas un stabilas inflācijas ieguvēji ir pilnīgi visi.

Naudas aizņemšanās ir kļuvusi vienkāršāka un lētāka: Tā kā Eiropas Centrālā banka strādā pie tā, lai saglabātu zemu inflācijas līmeni, arī procentu likmes ir zemākas. Tas nozīmē, ka cilvēki naudu var aizņemties vienkāršāk un lētāk, piemēram, lai iegādātos māju vai segtu atvaļinājuma izdevumus.

Ceļošana ir kļuvusi lētāka un vienkāršāka: 20. gadsimta deviņdesmitajos gados ceļotāji, kas apmeklēja ES dalībvalstis un mainīja naudu uz katras valsts robežas, zaudēja pusi savas naudas maiņas izmaksās, nepaspējuši veikt nevienu pirkumu! Šīs izmaksas, nemaz nerunājot par neērtībām, ir pilnībā likvidētas, padarot tūristu, atvaļinājuma baudītāju, studentu un ārvalstīs strādājošu darbinieku dzīvi vienkāršāku un lētāku. Turklāt euro iespējams samainīt arī daudzās valstīs, kas atrodas ārpus euro zonas — aprēķināts, ka ārpus euro zonas dalībvalstīm tiek izmantoti līdz pat 20 % euro banknošu.

Uzņēmumi iegūst, jo…

Zemas procentu likmes nozīmē lielākas investīcijas: Zema inflācija nodrošina arī zemas procentu likmes. Tas nozīmē, ka uzņēmumi var lētāk aizņemties naudu, lai ieguldītu to, piemēram, jaunā aprīkojumā un plašākos pētījumos. Tas savukārt palīdzēs izveidot jaunas preces un pakalpojumus, kā arī panākt augstāku produktivitāti, kuras rezultāts būs ekonomiskā izaugsme, kā arī jaunas un labākas darbavietas.

Zemāks risks veicina pārrobežu tirdzniecību: Agrāk tirdzniecībā ES robežās tika izmantotas dažādas valūtas ar mainīgiem maiņas kursiem. Lai samazinātu šādu tirdzniecības apstākļu radīto risku, uzņēmumi ārvalstīs pārdeva preces par lielāku cenu, tādējādi kavējot tirdzniecības attīstību. Šobrīd tāds risks vairs nepastāv.

Valūtas maiņas izmaksu likvidēšana veicina tirdzniecību un ieguldījumus: Pirms euro ieviešanas valūtas maiņas izmaksas bija augstas, ik gadu visā ES kopumā tās tiek lēstas 20–25 miljardu euro apmērā. Šīs izmaksas ir pazudušas euro zonā, kur visi maksājumi un rēķini izteikti euro. Vēl jo vairāk, euro labprāt tiek pieņemts arī ārpus euro zonas.

Ekonomikas integrācija un EMS eiropā

Visas ES dalībvalstis ir daļa no tā dēvētās EMS un veido kopējo tirgu, kas pazīstams kā vienotais tirgus. Tās visas koordinē ekonomikas politikas veidošanu EMS mērķu atbalstam.

Vairākas dalībvalstis jau ir ciešāk integrētas un ir ieviesušas eiro. Šīs valstis veido eiro zonu, un tām ir ne tikai vienota valūta, bet arī vienota monetārā politika, ko vada Eiropas Centrālā banka. Tās dalībvalstis, kas nav eiro zonā, lieto savu valūtu un pašas veido savu monetāro politiku.

Ir divi galvenie iemesli, kāpēc dažas valstis nav pārgājušas uz eiro. Tās vai nu ir izlēmušas izmantot atkāpi, kas tām paredzēta Māstrihtas līgumā, un nepiedalīties EMS trešajā posmā, kas izpaužas kā eiro ieviešana (Apvienotā Karaliste un Dānija), vai arī vēl nav panākušas atbilstību konkrētiem konverģences kritērijiem.

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu