Navigācijas ceļš

Eiro pasaulu

Eiro ir valūta, ko lieto gan eiro zonā, gan visā pasaulē. Valūtas ir līdzeklis, ko valstis, uzņēmumi un privātpersonas izmanto bagātības uzkrāšanai, aizsardzībai un apmaiņai. Globālas valūtas, piemēram, eiro, izmanto šādām vajadzībām pasaules mērogā. Kopš ieviešanas 1999. gadā eiro ir stabili nostiprinājies kā svarīga starptautiska valūta, kas pēc nozīmes atpaliek tikai no ASV dolāra.

Eiro zonā vienotā valūta eiro ir līdzeklis, ko valdības, uzņēmumi un privātpersonas izmanto, lai veiktu un saņemtu maksājumus par precēm un pakalpojumiem. To izmanto arī, lai uzkrātu un veidotu līdzekļus nākotnes vajadzībām ietaupījumu un ieguldījumu veidā. Tomēr eiro zonas ekonomikas — tā ir otra lielākā ekonomika pasaulē aiz Amerikas Savienotajām Valstīm — lielums, stabilitāte un ietekme palielina eiro popularitāti arī ārpus šīs zonas robežām.

Valsts un privātā sektora pārstāvji no ārpuskopienas valstīm pērk un izmanto eiro daudziem nolūkiem, tostarp tirdzniecības vajadzībām vai kā valūtas rezerves. Tāpēc eiro šobrīd ir otra svarīgākā starptautiskā valūta aiz ASV dolāra.

Eiro klātbūtni pasaules mērogā apliecina šīs valūtas plašā lietošana daudzviet starptautiskajā finanšu un monetārajā sistēmā:

  • eiro arvien vairāk izmanto, lai izsniegtu aizdevumus valstīm un uzņēmumiem. 2006. gada beigās eiro īpatsvars starptautiskajos parādu tirgos bija apmēram viena trešdaļa, bet ASV dolāra īpatsvars bija 44%.
  • Vispasaules bankas izsniedz lielus aizdevumus eiro valūtā visā pasaulē.
  • Eiro ir valūtas tirgos otra visaktīvāk tirgotā valūta. To tirgo apmēram 40% dienas darījumu.
  • Eiro plaši izmanto rēķinu izrakstīšanai un samaksai starptautiskajā tirdzniecībā ne tikai eiro zonas valstu darījumos ar ārpuskopienas valstīm, bet mazākā apmērā arī starp ārpuskopienas valstīm.
  • Eiro līdzās ASV dolāram plaši izmanto kā valūtu, kurā glabā ārkārtas valūtas rezerves. 2006. gada beigās vairāk nekā ceturtdaļai globālo valūtu uzkrājumu bija eiro nomināls, bet 1999. gadā — tikai 18%. Visvairāk savas rezerves eiro valūtā ir palielinājušas attīstības valstis — no 18% 1999. gadā līdz 30% 2006. gadā.
  • Vairākas valstis ir piesaistījušas savu valūtu eiro, izmantojot to kā enkurvalūtu vai atsauces valūtu.

Eiro kā globālas valūtas statuss, kā arī eiro zonas lielums un nozīme ekonomikā arvien vairāk liek par vienu vienību. Tas dod Eiropas Savienībai lielāku ietekmi pasaulē.

Lai izmantotu šo izdevīgāko pozīciju un reāli palīdzētu starptautiskajai finanšu stabilitātei, eiro zona biežāk pauž saskaņotu viedokli nozīmīgos ekonomikas forumos. Tas notiek, eiro zonas dalībvalstīm, kā arī Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Komisijai koordinējot savu nostāju starptautiskās sanāksmēs par ekonomiku.

Vairākas trešās valstis un reģioni ir vēl ciešāk saistīti ar eiro. Stabilā monetārā sistēma, kas ir eiro pamatā, trešo valstu skatījumā padara šo valūtu par pievilcīgu enkurvalūtu, jo īpaši tām trešām valstīm un reģioniem, kam ar ES ir īpašs režīms, piemēram, labvēlīgs tirdzniecības režīms. Piesaistot savu valūtu eiro, tās iegūst papildus skaidrību un stabilitāti.

Eiro plaši izmanto ES kaimiņvalstīs un kaimiņu reģionos, piemēram, Dienvidaustrumeiropā, turpretī dažas citas valstis — Andorra, Monako, Sanmarīno un Vatikāna pilsētvalsts — lieto eiro kā savu oficiālo valūtu īpašā monetārajā režīmā un var izdot savas monētas, ņemot vērā noteiktus daudzuma ierobežojumus.