Navigācijas ceļš

Eiro pasaulē

Eiro ir ne tikai valūta, ko lieto eirozonā, tai ir liela nozīme arī pasaules tirgos. Valūtas ir līdzeklis, ko izmanto bagātības uzkrāšanai, aizsargāšanai un apmaiņai starp valstīm, uzņēmumiem un privātpersonām. Globālās valūtas, piemēram, eiro, izmanto šādām vajadzībām pasaules mērogā. Kopš tā ieviešanas 1999. gadā eiro ir stabili nostiprinājies kā svarīga starptautiska valūta, kas nozīmes ziņā atpaliek tikai no ASV dolāra.

Eirozonā vienotā valūta eiro ir līdzeklis, ko valdības, uzņēmumi un privātpersonas izmanto, lai veiktu un saņemtu maksājumus par precēm un pakalpojumiem. To izmanto arī, lai uzkrātu un veidotu līdzekļus nākotnes vajadzībām ietaupījumu un ieguldījumu veidā. Turklāt eirozonas ekonomikas – tā ir otra lielākā ekonomika pasaulē aiz Amerikas Savienotajām Valstīm – lielums, stabilitāte un ietekme vairo eiro popularitāti arī ārpus šīs zonas robežām. Publiskā un privātā sektora pārstāvji no ārpussavienības valstīm pērk un izmanto eiro daudziem nolūkiem, piemēram, tirdzniecības vajadzībām vai valūtas rezervēm. Tāpēc eiro šobrīd ir otra svarīgākā starptautiskā valūta aiz ASV dolāra. Eiro klātbūtni pasaules mērogā apliecina šīs valūtas plašais lietojums starptautiskajā finanšu un monetārajā sistēmā.

  • Eiro līdzās ASV dolāram plaši izmanto ārkārtas valūtas rezervēm. 2015. gadā vairāk nekā piekto daļu no pasaules ārvalstu valūtas turējumiem uzglabāja eiro valūtā.
  • Eiro ir arī valūtas tirgos otrā visaktīvāk tirgotā valūta. To visā pasaulē izmanto apmēram 33 % ikdienas darījumu.
  • Pasaulē eiro plaši izmanto, lai izsniegtu aizdevumus valstīm un uzņēmumiem. 2015. gadā eiro valūtā atmaksājamo parādu daļa pasaules tirgū bija ap 40 %, un tas liecina par tikpat lielu nozīmi starptautiskajā parādu tirgū kā ASV dolāram.
  • Eiro arvien plašāk izmanto rēķinu izrakstīšanai un maksājumu veikšanai starptautiskajā tirdzniecībā ne tikai eirozonas valstu darījumos ar ārpussavienības valstīm, bet arī starp ārpussavienības valstīm. To izmanto kā tirdzniecības faktūrrēķinu valūtu vairāk nekā 50 % no eirozonas importa darījumu un vairāk nekā 65 % no eirozonas eksporta darījumu.
  • Vairākas valstis ir piesaistījušas savu valūtu eiro, izmantojot to kā enkurvalūtu vai atsauces valūtu.

Eiro kā globālas valūtas statuss, kā arī eirozonas lielums un ekonomiskā nozīme starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām (tādām kā SVF vai G7 valstu grupa) arvien biežāk liek raudzīties uz eirozonas ekonomiku kā uz vienotu veselumu. Tas Eiropas Savienībai dod lielāku ietekmi pasaulē.

Lai izmantotu šo izdevīgo pozīciju un efektīvi veicinātu starptautisko finanšu stabilitāti, eirozona nozīmīgos ekonomikas forumos aizvien biežāk pauž vienotu viedokli. Tas notiek, eirozonas dalībvalstīm, Eiropas Centrālajai bankai un Eiropas Komisijai saskaņojot savu nostāju starptautiskās sanāksmēs par ekonomiku.

Arī vairākas ārpussavienības valstis un reģioni ir cieši saistīti ar eiro. Stabilā monetārā sistēma, kas ir eiro pamatā, ārpussavienības valstu skatījumā padara šo valūtu par pievilcīgu enkurvalūtu, sevišķi tām valstīm un reģioniem, kam ar ES ir īpaša institucionāla vienošanās, piemēram, labvēlīgs tirdzniecības režīms. Piesaistot savu valūtu eiro, tās nostiprina savas ekonomikas drošību un stabilitāti.

Eiro plaši izmanto ES kaimiņvalstīs un kaimiņu reģionos, piemēram, Dienvidaustrumeiropā, turpretī dažas citas valstis – Andora, Monako, Sanmarīno un Vatikāns – ir noslēgušas ar ES īpašus monetāros nolīgumus, kas tām ļauj lietot eiro kā oficiālo valūtu un izdot savas eiro monētas, ņemot vērā noteiktus daudzuma ierobežojumus.