Navigācijas ceļš

Informēšana par eiro

Pāreja uz jaunu valūtu ietekmē daudzus iedzīvotāju ikdienas dzīves aspektus. Tāpēc katrai dalībvalstij, kas plāno ieviest eiro, iepriekš jāpadomā, kā laikus un efektīvi paziņot par šīm pārmaiņām, un pieredze liecina, ka tas ir ļoti svarīgi veiksmīgai pārejai uz jauno valūtu.

Tomēr iedzīvotāju informēšana nebeidzas brīdī, kad cilvēku naudas makos nočaukst jaunās eiro banknotes, jo vienotās valūtas panākumi ir atkarīgi arī no tā, cik labi izskaidrotas tās priekšrocības un cik labi sabiedrība tās izpratusi.

Pirms, pēc un patlaban

Komunikācijai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai iegūtu patērētāju uzticību, un tā būtiski papildina pasākumus, lai nodrošinātu pārredzamību un godīgu cenu pārrēķināšanu pirms pārejas un tās laikā, piemēram, vienošanās starp valsts iestādēm un uzņēmumiem par godprātīgu cenu pārrēķināšanu vai cenu uzraudzības shēmas, ar kuru palīdzību jānodrošina, lai uzņēmumi neapvestu ap stūri ar jauno valūtu neapradušos patērētājus, iedzīvojoties vieglā peļņā.

Informācijas kampaņām eiro ieviešanā jābūt veidotām tā, lai cilvēki varētu atpazīt un ar pilnu paļāvību lietot jauno valūtu. Paziņojumi un metodes tajās jāpielāgo tā, lai sasniegtu ikvienu pilsoni, tostarp visneaizsargātākos iedzīvotājus, piemēram, vecāka gadagājuma ļaudis, invalīdus un mazākumtautību pārstāvjus. Tāpat kā mācoties jaunu valodu, cilvēkiem jāspēj “domāt” eiro vērtībās un saprast tās, nepārrēķinot cenas vecajā valsts valūtā. Komunikācija palīdz iedzīvotājiem uztvert šo jauno “valodu” un identificēties ar jauno valūtu.

Identificēšanās nozīmē atbalstu. Un sabiedrības atbalsts ir vēl viens svarīgs faktors, lai panākumus gūtu vienotā valūta un tās politiskais satvars, proti, Ekonomikas un monetārā savienība. Lai iegūtu šo atbalstu, ir jāizskaidro, kādas ir eiro priekšrocības un kā darbojas Ekonomikas un monetārā savienība. Tāpēc informācijas darbs neapstājas brīdī, kad pāreja uz eiro jau ir notikusi, tam jāturpinās arī pēc vecās valūtas aizstāšanas.

Sadarbība partnerībā

Komisija 2004. gadā pieņēma Paziņojumu par informācijas un komunikācijas stratēģiju attiecībā uz eiro un Ekonomikas un monetāro savienību (COM(2004) 552 galīgā redakcija), kurā atzīts, ka jāstiprina sabiedrības atbalsts eiro zonas valstīs un jāpalīdz jaunajām ES dalībvalstīm attiecīgajā brīdī bez grūtībām pāriet uz eiro.

Starp šīs stratēģijas galvenajiem principiem ir decentralizācija un subsidiaritāte – tā kā saziņa ir efektīvāka vietējā līmenī, dalībvalstīm nosaka, kā veidot un īstenot informācijas kampaņu par eiro ieviešanu savā valstī, taču tās var paļauties uz tehnisku un finansiālu atbalstu no Komisijas, kas to sniedz, izmantojot partnerības nolīgumus.

Partnerības nolīgumi ir brīvprātīgas darba partnerattiecības, tos noslēdz starp Komisiju un tām ES dalībvalstīm, kas drīzumā grasās ieviest eiro un ir pieņēmušas komunikācijas stratēģiju par eiro. Šajās partnerattiecībās Komisija līdzfinansē konkrētus stratēģiskus pasākumus, piemēram, sabiedriskās domas aptaujas, tiešā pasta un reklāmas kampaņas, publikācijas, tīmekļa vietnes, konferences un informatīvās tālruņa līnijas par eiro, kā arī sniedz tehnisku atbalstu un norādījumus. Pirmie partnerības nolīgumi tika parakstīti 2005. gada novembrī ar Igauniju, Lietuvu un Slovēniju. 2006. gadā šīm valstīm pievienojās Kipra un Malta, un nākamo partnerības nolīgumu plānots noslēgt ar Slovākiju 2007. gada beigās.

Pilns pasākumu klāsts

Komisija savukārt veic vairākas darbības, kurām ir divi galvenie mērķi: uzlabot sabiedrības informētību par eiro un atbalstu šai valūtai valstīs, kur tā jau ir oficiālā valūta, un palīdzēt sagatavošanās darbā ES dalībvalstīm, kas nākotnē pieņems eiro par valsts valūtu.

  • Tā regulāri seko sabiedriskajai domai, veicot Eurobarometer aptaujas (vienreiz gadā eiro zonā un divreiz gadā jaunajās ES dalībvalstīs). Rezultātus publicē portālā Europa.
  • Tā palīdz izstrādāt mērķsadarbības programmas starp eirozonas valstīm un tajā vēl neietilpstošām valstīm, lai veicinātu zinātības nodošanu par praktisko sagatavošanos. Kopš 2005. gada ir izveidotas jau 10 šādas mērķsadarbības programmas.
  • 2006. gadā Komisija 10 jaunajās dalībvalstīs izveidoja Euro Team – tīklu, ko veido neatkarīgas personas, kas informē par eiro un darbojas kā vietējie eiro pārstāvji attiecīgajās valstīs, nebūdami ne administratīvi, ne finansiāli saistīti ar Komisiju.
  • Tā kā ir liels pieprasījums pēc lektoriem, kas specializējušies Ekonomikas un monetārās savienības jautājumos, Komisija pulcināja Briselē strādājošu ES ierēdņu grupu, kas var uzstāties ar prezentācijām studentu grupām, viesiem un īpašu klausītāju grupām.
  • Visbeidzot, Komisija izstrādā pati savus komunikācijas līdzekļus, piemēram, publikācijas un tīmekļa vietnes, un rīko konferences, seminārus un ceļojošas izstādes gan eiro zonas valstīs, gan ārpus tām.

Visas Komisijas darbības, sākot ar partnerībām un beidzot ar centralizēti sagatavotām publikācijām, tiek finansētas no PRINCE budžeta, - tā ir Eiropas pilsoņu informēšanas programma, ko izveidoja 1996. gadā, lai pievērstu līdzekļus galvenajām komunikācijas prioritātēm, piemēram, eiro. Komisija divreiz gadā ziņo Eiropas Parlamentam par darbībām, kas finansētas no PRINCE budžeta, popularizējot eiro un Ekonomikas un monetāro savienību.