Navigācijas ceļš

Eiro piestruct2

Eiropas Savienība aug, kandidātvalstīm izpildot iestāšanās nosacījumus un pievienojoties savienībai. Šo procesu sauc par paplašināšanos. Arī eiro zona paplašinās, kad ES dalībvalstis, kuras vēl nav pievienojušās eiro zonai, izpilda vienotās valūtas ieviešanas nosacījumus un pieņem eiro.

Eiro zonā ietilpst tās ES dalībvalstis, kuras ir pieņēmušas vienoto valūtu. Taču tā nav nemainīga, jo saskaņā ar Līgumu visām ES dalībvalstīm ir jāpievienojas eiro zonai, kad tās ir izpildījušas eiro ieviešanas nosacījumus. Izņēmumi ir Dānija un Apvienotā Karaliste, kuras ir vienojušās par „atteikšanās” klauzulu, kas ļauj tām nepievienoties eiro zonai. Paredzams, ka jaunās dalībvalstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā, iestāsies eiro zonā vairāku gadu laikā pēc nosacījumu izpildes.

Paredzams, ka arī Zviedrija nākotnē pievienosies eiro zonai, taču pagaidām prasības vēl nav izpildītas.

Pakāpeniska paplašināšanās un pakāpeniska integrācija

Kandidātvalstīm, kas plāno pievienoties Eiropas Savienībai, daudzi sabiedrības aspekti — sociālie, ekonomiskie un politiskie — ir jāsaskaņo ar ES dalībvalstu aspektiem. Šīs saskaņošanas mērķis lielākoties ir nodrošināt, lai kandidātvalsts pievienojoties varētu sekmīgi darboties Savienības vienotajā preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka tirgū — pievienošanās ir integrācijas process.

Pieņemot eiro un pievienojoties eiro zonai, valsts integrējas vēl ciešāk. Lai ieviestu eiro, ir jāveic apjomīgi sagatavošanās darbi, jo īpaši jānodrošina ekonomiskā un juridiskā konverģence.

Sagatavošanās process pirms iestāšanās

Lai dalībvalsts varētu pieņemt eiro, tai jāizpilda zināmi ekonomiski un juridiski kritēriji. Ekonomiskie „konverģences kritēriji” ir paredzēti, lai nodrošinātu dalībvalsts pienācīgu gatavību vienotās valūtas ieviešanai un spēju bez grūtībām iekļauties eiro zonas monetārajā režīmā. Juridiskā konverģence prasa valsts tiesību aktu saderību ar Līgumu, jo īpaši attiecībā uz valsts centrālo banku un monetārajiem jautājumiem.

Valsts valūtas aizstāšana ar eiro ir nozīmīgs pasākums, kam vajadzīgi lieli praktiskas sagatavošanās darbi, piemēram, ir jānodrošina valsts valūtas ātra izņemšana no apgrozības, preču cenu pienācīga konvertēšana un parādīšana, un jāinformē sabiedrība. Šos sagatavošanas darbus veic, pamatojoties uz „ieviešanas scenāriju”, ko pieņem eiro zonas kandidātvalsts. Kopš eiro pirmās izlaišanas reizes ir gūta nozīmīga pieredze, kas noder pašreizējām eiro zonas kandidātvalstīm. Īpaši Eiropas Komisija piedāvā eiro zonas kandidātvalstīm palīdzību un konsultācijas.

Valūtas maiņas mehānisms (ERM II)

Dažas pie eiro zonas nepiederošas valstis jau ir valūtas maiņas mehānisma (ERM II) dalībnieces. ERM II ir sistēma, kas paredzēta, lai izvairītos no pārmērīgām dalībvalstu valūtu kursu svārstībām pret eiro, kuras varētu graut vienotā tirgus ekonomikas stabilitāti. Dalība ir brīvprātīga, taču tā vienlaikus ir arī viens no konverģences kritērijiem — lai eiro zonas kandidātvalstis uzskatītu par atbilstīgām eiro ieviešanas kritērijiem, tām bez ievērojamiem saspīlējumiem jāpiedalās mehānismā vismaz divus gadus.