Navigācijas ceļš

Publiskās finanses ES

Stabilas publiskās finanses sekmē makroekonomisko stabilitāti un līdz ar monetāro politiku palīdz uzturēt stabilas cenas un zemas procentu likmes, tādējādi stimulējot privātos ieguldījumus un noguldījumus. Mazinot publisko deficītu un parāda slogu, stabilas publiskās finanses rada iespējas samazināt nodokļus, kuri rada kropļojumus, un palielināt produktīvos publiskos tēriņus.

  • Stabilu publisko finanšu uzturēšana

Ekonomikas un finanšu krīze ļoti novājināja ES valstu finanses. Nopietni pūliņi, kas tika pielikti pēdējos gados, līdz ar labvēlīgākām ekonomiskās prognozēm nes savus augļus: dalībvalstīm ir izdevies samazināt deficītu un stabilizēt parāda līmeni.

Ir svarīgi, lai dalībvalstis spētu ilgtermiņā kontrolēt savu deficītu un parāda līmeni.

Pašreizējā situācija ir šāda.

  • 2016. gadā ekonomiskajai aktivitātei būtu jāpieaug visās dalībvalstīs, un lielāks temps tai vairumā valstu būtu jāuzņem 2017. gadā.
  • Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā IKP pieaugums sasniegs 2,0 % 2016. gadā un 2,1 % 2017. gadā salīdzinājumā ar 1,9 % 2015. gadā.
  • Deficīta attiecībai pret IKP, kā tiek prognozēts, būtu jāsamazinās no 2,5 % šogad līdz 1,6 % visā ES un līdz 1,5 % eirozonā 2017. gadā.
  • Publiskā parāda attiecībai pret IKP būtu jāsamazinās no 87,8 % šogad līdz 85,8 % 2017. gadā Eiropas Savienībā, savukārt eirozonā šai attiecībai, kura sasniedza maksimumu 94,5 % 2014. gadā, būtu jāsamazinās līdz 91,3 % 2017. gadā.

Lasīt vairāk: ES ekonomikas rudens prognoze

Svarīga ir arī publisko finanšu kvalitāte. Šajā sakarībā īpaša uzmanība ir jāpievērš šādiem aspektiem:

  • tam, kā tiek plānota un īstenota nodokļu uzlikšana, lai padarītu to efektīvāku,
  • tam, kur koncentrējas izdevumi un kā panākt, ka produktīvi ieguldījumi ir publisko izdevumu prioritāte,
  • budžeta pārvaldības uzlabošanai valstīs, lai tās varētu īstenot politiku, kas veicina izaugsmi. (Ir pieejama datubāze, kurā ir informācija par šo pārvaldību.)

Budžeta politikai būtu jānodrošina līdzsvars starp rekordaugsto parāda līmeņu mazināšanu un atbalstu ekonomiskajai izaugsmei. ES valstis koordinē savu ekonomikas politiku Eiropas pusgada procedūras ietvaros.

 

Publiskās finanses ekonomiskā un monetārā savienībā

Ilgtspējīgas publiskās finanses

Ir svarīgi panākt publisko finanšu ilgtspēju un parāda sloga samazināšanu, lai garantētu, ka dalībvalstīm ir pietiekama fiskālā telpa, lai pārvarētu nelabvēlīgas makroekonomiskās situācijas. Tas ir svarīgi arī ar sabiedrības novecošanu saistītā publisko izdevumu pieauguma kontekstā. Ir svarīgi apzināt budžeta ilgtspējas šķēršļus un to cēloņus, lai varētu izstrādāt piemērotu politiku. 

Pēc tam, kad 2014. gadā tika sasniegts rekordaugsts ES publiskā parāda attiecības pret IKP līmenis — gandrīz 89 %, tā pieredzēja lejupēju tendenci 2015. gadā. Šai lejupējajai tendencei būtu jāsaglabājas līdz 2024. gadam, sasniedzot 79,5 %, un jānostabilizējas šajā līmenī līdz 2026. gadam. Publiskā parāda attiecība pret IKP būtiski atšķiras dažādās valstīs, un tiek prognozēts, ka atsevišķās valstīs tā arī turpmāk paliks augsta.

No otras puses, ilgtermiņa prognozes attiecībā uz publiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar sabiedrības novecošanu, rāda, ka tā ir izaicinājums publiskajām finansēm Eiropas Savienībā. Šie izdevumi līdz 2060. gadam pieaugs par turpat 1,5 % no IKP (par 1,3 % Eiropas Savienībā un par 1,4 % eirozonā) galvenokārt tāpēc, ka pieaugs izdevumi veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā.

Publiskās finanses ekonomiskā un monetārā savienībā

Vairāk par publisko finanšu ilgtspēju

Citi rīki

  • Izdrukas versija 
  • Samazināt tekstu 
  • Palielināt tekstu