Pieejamības rīki
Vietnes rīki
Valodu atlasītājs
Navigācijas ceļš

„Eiro zona” ir oficiāls termins, ar ko apzīmē to ES dalībvalstu grupu, kas par savu valūtu ir pieņēmušas eiro.
Last update 10/1/2011
Pievienojoties ES, jauna dalībvalsts uzņemas
saistības ieviest eiro, kad būs izpildīti visi ieviešanas kritēriji. Izpildot
šos kritērijus pirms eiro ieviešanas, jaunā dalībvalsts apliecina tās
ekonomikas ilgtspējīgu atbilstību eiro zonas ekonomikai. Ekonomikas atbilstība
jeb konverģence ļauj eiro zonas ekonomikai darboties stabili, un valsts, kas
šai ekonomikai pievienojas, var tajā augt un attīstīties.
Dalība eiro zonā palielina dalībvalstu savstarpējo ekonomisko atkarību. Eiro
zonas dalībvalstīm ir vienota valūta un Eiropas Centrālās bankas īstenotā
vienotā monetārā politika. Vienota valūta un monetārā politika sekmē ciešākas
tirdzniecības un finanšu saites. Šāda, arvien ciešāka ekonomikas integrācija
veicina ekonomikas politikas tuvāku saskaņošanu.
Savstarpējās ekonomiskās atkarības dēļ eiro zonas dalībvalstīm ir jārisina
īpaši kopīgi ekonomikas jautājumi. Tādēļ kopš 1999. gada tiek rīkotas eiro
zonas dalībvalstu finanšu ministru (kurus kopā nosauca par Eirogrupu)
neformālas sanāksmes, kurās apspriež kopīgos pienākumus attiecībā uz vienoto
valūtu. Šajās sanāksmēs piedalās arī ekonomikas un finanšu lietu komisārs un
Eiropas Centrālās bankas prezidents.
Eiro zonas stabila darbība ir svarīga ne tikai tās dalībvalstu ekonomikai, bet
arī visai ES, jo visas ES ekonomiskās darbības rezultātus lielā mērā nosaka
tas, kādi panākumi gūti eiro zonā, kura pašlaik ir viens no lielākajiem Eiropas
integrācijas sasniegumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi rūpīgi uzraudzīt eiro zonu,
lai tā kļūtu par ekonomiskās stabilitātes balstu Eiropā un „pārmaiņas nesošu
vēju” pašreizējās un topošajās ES dalībvalstīm.
Informācija par eiro zonas ekonomisko uzraudzību ir atrodama galvenokārt gada
ziņojumā par eiro zonu un tam pievienotajā ziņojumā, kā arī ceturkšņa ziņojumā
par eiro zonu. Ar eiro saistīti jautājumi cita starpā ir analizēti arī citās
ECFIN ģenerāldirektorāta publikācijās, piemēram, EMS ziņojumu regulāro
ekonomikas prognožu vai valsts finanšu sadaļā.