Navigācijas ceļš

Print versionDecrease textIncrease textSubscribe to our RSS Feed
DG Interpretation Conference Video Portal
DG Interpretation Conference Streaming Portal
EU careersTREATY of Lisboneurope directItalian Presidency 2014
DG Interpretation

Īsa vēsture

Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts, līdz šim pazīstams kā Kopējais mutiskās tulkošanas un konferenču dienests jeb SCIC (nosaukuma akronīms franču valodā), jau no sākuma ir bijis daļa no notikumiem Eiropas Savienībā (iepriekš – Eiropas Kopiena) un ir turējies līdzi katram paplašināšanās vilnim..

2005. Eiropas Komisija apstiprina savu pirmo visaptverošo pamata stratēģiju par daudzvalodību, kurā ietilpst valodu apguve, valodas ekonomikā un valodas saziņā ar iedzīvotājiem un ES institūcijām. Īru valoda ir atzīta par oficiālu ES valodu no 2007. gada (ar dažiem ierobežojumiem). Eiropas Savienības Padome atzīst arī citas oficiālās valsts (reģionālās) valodas. Dalībvalstis var finansēt ierobežotu rakstisko un mutisko tulkojumu šajās valodās ES institūcijās. Spānija pieprasa nodrošināt ierobežotu mutisko tulkojumu no basku valodas, galīciešu valodas un valodas, ko lieto Katalonijā (Baleāru salās) un Valensijā.

2004. Paplašināšanās, 1. maijā uzņemot desmit jaunas valstis un deviņas jaunas valodas: čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, ungāru, maltiešu, poļu, slovākiešu un slovēņu. Sanāksmes regulāri notiek 20 valodās. Eiropas Komisija nolemj pastiprināt Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta konferenču organizēšanas un tehnisko jaudu un izveido SCIC D direktorātu „ Konferences”..

ES Padome ievieš sistēmu, kurā daudzu darba grupu sanāksmju tulkošana tiek nodrošināta „pēc pieprasījuma”. Komisārs Ján Figeľ ir pirmais Komisijas loceklis, kura darba jautājumos ir iekļauta daudzvalodība.

2003. Oktobrī Eiropas Komisija apstiprina Kopējā mutiskās tulkošanas un konferenču dienesta (SCIC) reorganizāciju un administratīvās jaudas pastiprināšanu un izveido Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorātu. Iekšējām vajadzībām lietotais akronīms SCIC tiek saglabāts, un katrai nākamajā gadā paredzētajai valodai tiek izveidota sava mutiskās tulkošanas struktūrvienība.

2002. Pabeidz „SCIC un paplašināšanās” stratēģiju. Eiropas Komisija apstiprina priekšsēdētāja vietnieka Neil Kinnock paziņojumu „Konferenču tulkošana un paplašināšanās. Kopējā mutiskās tulkošanas un konferenču dienesta stratēģija līdz 2004. gadam”.

2000. Izveido jaunas struktūrvienības, lai spētu labāk sagatavoties paplašināšanās kārtai, un tiek izmantota jauna tehnoloģija konferenču tulkošanā. Sāk programmu, saskaņā ar kuru vismaz reizi gadā kandidātvalstīs tiek rīkotas ārštata tulku akreditācijas pārbaudes. Pastiprina sadarbību ar augstskolām un pedagoģisko palīdzību.

1998. SCIC gatavojas gaidāmajai paplašināšanās kārtai, mācot štata tulkiem jaunās valodas un sadarbojoties ar dalībvalstu un kandidātvalstu augstskolām.

1997. Štata tulku mācības tiek pārtrauktas, piemērojot subsidiaritātes principu, un SCIC pievēršas savam pamatuzdevumam — mutiskajai tulkošanai. SCIC sāk virkni ikgadēju konferenču kopā ar valstu iestādēm, augstskolām un tulku skolām, pulcinot visas mutiskajā tulkošanā ieinteresētās puses. SCIC sāk nodrošināt tulkus komisāru daudzvalodu dialogam tiešsaistē.

1995. Eiropas Savienībai pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija. Par oficiālajām valodām kļūst somu un zviedru valoda, un Eiropas Savienībai nu ir 11 oficiālās valodas.

1986. Pievienojas Spānija un Portugāle. Tagad ir deviņas oficiālās valodas: dāņu, holandiešu, angļu, franču, vācu, grieķu, itāliešu, portugāļu un spāņu.

1981. Pievienojas Grieķija. Grieķu valoda kļūst par septīto oficiālo valodu, un 1981. gada aprīlī Mutiskās tulkošanas direktorāts kļūst par Kopējo mutiskās tulkošanas un konferenču dienestu (SCIC).

Tas nodrošina tulkus Komisijai, ES Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Eiropas Investīciju bankai (Luksemburga) un vēlāk arī Reģionu komitejai un dažādajiem Eiropas fondiem un aģentūrām.

1973. Pievienojas Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste. Mutiskās tulkošanas nodaļa kļūst par direktorātu. Īpaša uzmanība tiek veltīta divu jauno oficiālo valodu, dāņu un angļu valodas, apguvei. Tagad ES ir sešas oficiālās valodas.

No 1979. gada mācību pasākumi tiek organizēti arī dalībvalstu augstskolās. Arī ārpuskopienas valstis lūdz tehnisku palīdzību, un 1979. gadā sākas ķīniešu valodas tulku sagatavošana.

1964. Mācības. Tā kā ilgstoši trūkst kvalificētu tulku, kas prot tolaik nepieciešamās valodas, tiek sāktas štata konferenču tulku mācības augstskolu absolventiem.

1958. Spēkā stājas Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas jeb Romas Līgums un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, un Komisijas priekšsēdētājs Walter Hallstein izveido Mutiskās tulkošanas nodaļu, kurā ir 15 štata tulki.

1952. Izveido Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK). Ir četras ES oficiālās valodas — sešu sākotnējo dalībvalstu valodas: franču, vācu, itāliešu un holandiešu. Ir neliela tulku grupa.