Navigācijas ceļš

What's new?

Did you know that 2013 is the European Year of Citizens? Read more ...

 
Pamattiesības visiem

Eiropas likumu sistēmas centrā ir pamata brīvību un standartu kopums, kas nav apspriežams vai maināms.

Pamattiesības ir balstītas uz kopējām vērtībām un cieņu pret daudzveidību; tās apstiprina ikviena indivīda cieņu un vērtību. Tās rodas no vienlīdzības principa – neatkarīgi no individuālām īpašībām, kas mūs atšķir, mums visiem ir vienas un tās pašas pamattiesības.

Pamattiesību harta

Katra ES pilsoņa tiesības ir minētas daudzos svarīgos dokumentos, piemēram, ES dibināšanas līgumos, nacionālajās konstitūcijās vai konstitucionālajās tradīcijās.

Tā kā šīs tiesības ir iedibinātas dažādos laikos, dažādos veidos un formās, ES nolēma padarīt lietas skaidrākas un iekļaut visas tiesības vienā dokumentā – Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartā noteiktās tiesības ir jāievēro visām ES institūcijām un dalībvalstīm. Tas nozīmē, piemēram, to, ka tev ir tiesības pārcelties uz dzīvi citā ES valstī un dzīvot brīvi, bez diskriminācijas.

Hartas 21. panta 1. daļa
„Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.”

Pirms dalies – padomā!

Pēc ES likumiem, datu aizsardzība ir iekļauta pamattiesībās. Ja izvēlies informāciju par sevi padarīt publisku, izmantojot, piemēram, sociālos tīklus, zini, ka to varēs apskatīt ikviens – gan tavā skolā, gan potenciālais darba devējs. Ir jāsaprot, cik daudz informācijas ir par daudz.

Internets mums ir atklājis jaunus apvāršņus, taču mēs vēl joprojām mācāmies, kur ir robeža starp privāto un publisko dzīvi. Bez tavas ziņas nevienam nevajadzētu spēt piekļūt tavai personas informācijai vai to izmantot. Grasoties publicēt ko personisku par saviem draugiem, tev vajadzētu noskaidrot viņu viedokli.

Vairākums sociālo tīklu piedāvā privātuma pakāpes kontroli, tāpēc tev vajadzētu iemācīties lietot šos rīkus. Tas var prasīt pamatīgu ložņāšanu vietnes iestatījumu sadaļā, taču tev jākontrolē, kāda informācija par tevi, tavu profilu vai vārdu parādās meklēšanas rezultātos. Bieži šādi rīki nav pietiekami. Kādu informāciju tu publisko, ir atkarīgs tikai un vienīgi no tevis.

ES pilsonība
Ja esi ES dalībvalsts pilsonis, tu automātiski kļūsti par ES pilsoni. Tas rada papildu tiesības un pienākumus.
  • Tev ir tiesības ceļot, dzīvot, strādāt vai mācīties citā ES dalībvalstī.
  • Ja esi pametis dzimteni un apmeties citā ES dalībvalstī, tev ir tiesības balsot pašvaldības un Eiropas vēlēšanās.
  • Dodoties ceļojumā uz valsti ārpus ES, kur tavai dzimtajai valstij nav vēstniecības, tev ir tiesības prasīt palīdzību jebkuras citas ES dalībvalsts vēstniecībā.

Jauniešu tiesības

Jauniešiem ir tieši tādas pašas tiesības kā pieaugušajiem, taču viņiem ir arī papildu aizsardzība. Tiesību aktos, arī Pamattiesību hartā to dēvē par bērna tiesībām. Par bērnu tiek uzskatīta jebkura persona, kas ir jaunāka par 18 gadiem. Šajā jomā harta balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām.

Visas ES dalībvalstis ir apņēmušās aizsargāt bērna tiesības. Par spīti šiem solījumiem, ikdienas dzīves realitāte mājās, skolā vai ielās ne vienmēr ņem vērā tiesības, kas minētas oficiālajos dokumentos. Šīs tiesības dažreiz nav saprastas, piemērotas vai pat zināmas, padarot jauniešus ievainojamus.

Katru reizi, kad pieaugušie pieņem lēmumus par bērniem, jāņem vērā bērna intereses. To iespējams panākt tikai tad, ja bērnam tiek dota iespēja izteikties un viņa viedoklis tiek uzklausīts. Tiesības tapt uzklausītam nozīmē, ka tev ir tiesības ietekmēt lēmumus, kas tiek pieņemti par tevi. Ar šīm tiesībām tev nosaka arī atbildību. No vienas puses, tev ir tiesības brīvi izteikties, no otras, – tev ir jāievēro citu tiesības.

Lai uzzinātu vairāk par savām kā jaunieša tiesībām, dodies uz ec.europa.eu/0-18/, www.fra.europa.eu.