Navigation path

Sākumlapa
Kas ir konkurences politika?
Kāpēc konkurences politika ir svarīga patērētājiem?
Kā Komisija īsteno konkurences politiku?
ES iestādes un konkurences politika
Sazināties

Pasākumi patērētāju interesēs

Publiskais atbalsts uzņēmumiem (valsts atbalsts) — Eiropas Komisija

Dažkārt dalībvalstis atbalsta uzņēmumus vai vietējās rūpniecības nozares, izmantojot publiskos līdzekļus. Šis atbalsts saņēmējiem nodrošina negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar tām pašām rūpniecības nozarēm citās ES dalībvalstīs. Citiem vārdiem sakot, tas kropļo konkurenci un tirdzniecību.

Komisijai ir uzdevums nepieļaut šādas situācijas, atļaujot valsts atbalstu vienīgi tad, ja tas patiešām ir sabiedrības interesēs, t.i., ja no tā iegūst sabiedrība un ekonomika kopumā.

Lasiet vairāk par Komisijas lomu valsts atbalsta jomā spēkā esošā ES regulējuma piemērošanā Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantā.


Atļaut vai aizliegt valsts atbalstu?

Vispirms Komisijai ir jārod atbilde uz šādiem jautājumiem.

  • Vai valsts iestādes ir palīdzējušas uzņēmumiem? (Piemēram, piešķirot finansējumu, procentu un nodokļu atvieglojumus, garantijas, iegādājoties uzņēmumu kapitāldaļas, nodrošinot preces un pakalpojumus uz atvieglotiem noteikumiem u.tml.)
  • Vai šis atbalsts var kropļot tirdzniecību starp ES dalībvalstīm? (Uzskata, ka mazāk nekā 200 000 eiro liels atbalsts trijos gados neietekmē tirdzniecību ES.)
  • Vai atbalsts ir selektīvs, t.i., vai tas sniedz priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai rūpniecības nozarēm, vai uzņēmumiem kādā konkrētā reģionā? Piemēram, vispārējus nodokļu pasākumus vai tiesību aktus par nodarbinātību neuzskata par selektīviem, jo tie attiecas uz visiem.
  • Vai konkurence tika kropļota vai varētu tikt kropļota nākotnē?

Ja atbilde ir jā, Komisijai ir pienākums anulēt atbalstu, ja vien nepierādās, ka tas ir saskaņā ar kopējo tirgu.

Piemēri

Atļauts (ES interesēs): valsts atbalsts, kura mērķis ir palīdzēt vai attīstīt tādā vai citādā ziņā neizdevīgā stāvoklī esošus reģionus, mazos un vidējos uzņēmumus, pētniecību un izstrādi, vides aizsardzību, apmācību, nodarbinātību un kultūru.

Nav atļauts: vispārējs atbalsts lieliem uzņēmumiem izdevīgiem ieguldījumiem, ja vien šo uzņēmumu darbības vieta nav skaidri definēti neizdevīgā stāvoklī esoši reģioni, atbalsts eksportam un uzņēmumu darbības izmaksu finansējuma atbalsts.

Par valsts atbalstu neuzskata uzņēmumiem sniegtu atbalstu, ja tas nepārsniedz 200 000 eiro, kas piešķirti triju gadu laikā, jo tas nav tik liels, lai ietekmētu tirdzniecību starp ES dalībvalstīm. Šis noteikums ļauj Komisijai pievērsties svarīgākiem gadījumiem.


Valsts atbalsta uzraudzība

Dalībvalstu valdībām ir pienākums iepriekš informēt Eiropas Komisiju par nodomu piešķirt finansiālu atbalstu.

No visiem tai paziņotajiem atbalsta pasākumiem Komisija apstiprina aptuveni 85% pēc vienkāršas sākotnējas novērtēšanas.

Strīdīgos gadījumos, kad ir vajadzīga oficiāla izmeklēšana, tiek publicēts paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas valsts atbalsta gadījumu reģistrā, kas ir pieejams internetā. Ieinteresētās personas var izteikt komentārus, un Komisija izvērtē visus lietas apstākļus un tikai pēc tam pieņem galīgo lēmumu.

Komisija izmeklē arī atbalsta gadījumus, kuri tai nav oficiāli paziņoti ("nelikumīga atbalsta gadījumus") un par kuriem tā uzzinājusi no plašsaziņas līdzekļiem, uzņēmumu vai privātpersonu sūdzībām vai arī izmeklēšanā, kas veikta pēc pašas iniciatīvas. Ja tā secina, ka šis atbalsts ir pretrunā ES tiesību aktiem un godīgai konkurencei, tā prasa, lai iestādes to pārtrauktu un piedzītu visus jau izmaksātos līdzekļus.


Statistika

Komisijas izveidotais valsts atbalsta pasākumu rādītājs nodrošina statistikas datus par katrā dalībvalstī piešķirtā valsts atbalsta summu un veidu.

Tas parāda, ka lielākā daļa atbalsta, ko citkārt piešķīra uzņēmumiem vai rūpniecības nozarēm, pašlaik ir pārvirzīta pasākumiem, kuri kalpo kopējām ES interesēm. Šīm pārmaiņām vajadzētu sekmēt ES ekonomikas konkurētspējas nostiprināšanos pasaules tirgū.


Ko dara Komisija, lai cīnītos ar finanšu krīzi?

Komisija tiecas panākt, lai pasākumi, kurus dalībvalstis pieņēmušas, reaģējot uz krīzi, nekropļotu konkurenci un tajos tiktu ņemta vērā Eiropas perspektīva.

ES noteikumi, kas regulē valsts atbalstu, paredz atturēt dalībvalstu valdības no izšķērdīgas subsīdiju pārsolīšanas, lai palīdzētu saviem uzņēmumiem, neizdevīgā situācijā negodīgi nostādot veselīgus uzņēmumus.

Pagaidu noteikumi par atbalstu, ko sniedz bankām

Komisija atzīst, ka dalībvalstis var būt spiestas rīkoties, lai atrisinātu problēmas finanšu sektorā. Tāpēc tā ir pieņēmusi īpašus pagaidu noteikumus par atbalstu, ko piešķir bankām.

Šajos noteikumos paredzēts, ka bankas var saņemt valsts atbalstu vienīgi tad, ja pašas rīkojas, lai atrisinātu savas problēmas.

Pagaidu noteikumi par atbalstu, ko piešķir citiem uzņēmumiem

Lai paplašinātu dalībvalstu iespējas rīkoties situācijā, kad kredītu saņemšana ir apgrūtināta, Komisija pieņēmusi pagaidu noteikumus, kas būs spēkā līdz 2010. gada beigām, ar kuriem atļauj piešķirt:

  • līdz 500 000 eiro lielu finansiālu palīdzību vienam uzņēmumam;
  • valsts aizdevumu garantijas ar prēmijas samazinājumu;
  • subsidētus aizņēmumus (īpaši ekoloģiskiem produktiem).

Skatiet arī ES tiesību aktus par valsts atbalstu.

Plašāk par ES noteikumiem valsts atbalsta jautājumā


  
Iepriekšējā Atpakaļ Nākamā