Navigation path

Sākumlapa
Kas ir konkurences politika?
Kāpēc konkurences politika ir svarīga patērētājiem?
Kā Komisija īsteno konkurences politiku?
ES iestādes un konkurences politika
Sazināties

Pasākumi patērētāju interesēs

Vienošanās, kas kropļo konkurenci

Uzņēmumiem savstarpēji vienojoties par cenām vai tirgus sadalījumu tādējādi, ka katram no tiem ir monopols kādā tirgus daļā, uzņēmumi var izkropļot konkurenci, jo šādā gadījumā viņi īstenībā nevis sacenšas, bet sadarbojas. Šādas konkurenci ierobežojošas vienošanās var būt atklātas vai arī slepenas (piemēram, karteļi). Tās var būt rakstiskas (vai nu “līgumi” starp uzņēmumiem, vai iekļautas profesionālo apvienību lēmumos vai noteikumos), bet var būt arī pavisam neoficiālas.

Kādēļ karteļi ir nelabvēlīgi tautsaimniecībai, un kā tos atklāt?

Uzņēmumiem, kas izveidojuši karteļus, lai kontrolētu cenas vai sadalītu tirgu, zūd stimuls pilnveidot savu konkurētspēju, izstrādājot jaunas preces, uzlabojot kvalitāti un piedāvājot pircējiem izdevīgu cenu. Tādēļ patērētājiem nākas maksāt vairāk un samierināties ar sliktāku kvalitāti.

Saskaņā ar ES konkurences tiesībām karteļi ir nelikumīgi, un Eiropas Komisija nosaka lielas sodanaudas uzņēmumiem, kas iesaistīti kartelī. Tā kā karteļi ir nelikumīgi, tie parasti ir sevišķi slepeni, un to eksistenci ir grūti pierādīt.

Komisija īsteno tā saucamo “iecietības politiku”, ar kuras palīdzību tā mudina uzņēmumus sniegt pierādījumus par karteļu pastāvēšanu. Pirmajam jebkura karteļa uzņēmumam, kas to veiks, nebūs jāmaksā sodanauda. Šī politika ir daudz palīdzējusi cīņā pret karteļiem.


Uzņēmumi slēdz vienošanās ik dienas. Vai tās visas ir nelikumīgas?

Tās gandrīz vienmēr ir nelikumīgas, ja dalībnieki slēdz vienošanos par šādiem jautājumiem:

  • fiksēts cenu līmenis;
  • ražošanas apjoma ierobežošana;
  • tirgus vai klientu sadale;
  • vienošanās par mazumtirdzniecības cenām (starp ražotāju un izplatītājiem).

Tomēr uzņēmumu vienošanās ir atļauta, ja

  • tai ir vairāk pozitīvu nekā negatīvu seku;
  • to nav noslēguši tiešie konkurenti;
  • to noslēguši uzņēmumi, kuru kopējā tirgus daļa ir neliela;
  • tas vajadzīgs, lai uzlabotu piedāvātās preces vai pakalpojumus, izstrādātu jaunus produktus vai rastu jaunus un labākus veidus, kā šīs preces darīt pieejamas patērētājiem.

Piemēri

Vienošanās par pētniecību un izstrādi vai par tehnoloģijas nodošanu parasti nav pretrunā ar konkurenci regulējošiem tiesību aktiem. Dažu jaunu preču izstrāde nav iespējama bez padziļinātiem pētījumiem, kas izmaksātu pārāk dārgi uzņēmumam, kas to mēģina viens pats bez citu uzņēmumu palīdzības. Ar zināmiem nosacījumiem likumīgas var būt arī vienošanās par kopīgu ražošanu, iepirkumiem, pārdošanu vai standartizāciju.

Savukārt vienošanās par izplatīšanu var būt nelikumīgas, ja, piemēram, ražotāji tādējādi piespiež mazumtirgotājus kādā konkrētā veidā noformēt veikala interjeru vai apmācīt pārdevējus. Tomēr šādas vienošanās var būt likumīgas, ja to mērķis ir nodrošināt preces pārdošanai vai glabāšanai piemērotus apstākļus, piedāvāt klientiem individuāli pielāgotas konsultācijas vai nepieļaut situāciju, ka kāds no izplatītājiem izbauda sava konkurenta īstenoto reklāmas pasākumu augļus, pats neieguldot neko. Katrs gadījums jāizvērtē atsevišķi — ņemot vērā attiecīgo uzņēmumu pozīciju tirgū un to, par kādām summām ir runa.


  
Atpakaļ Uz priekšu