Rūpniecība un uzņēmējdarbība
Inovācija
Inovācija ir uzņēmumu skābeklis
Inovācija ir uzņēmumu skābeklis. Tie, kuri neievieš jauninājumus un neattīstās līdzi tehnoloģijas sasniegumiem, pamazām zaudē tirgus daļu un galu galā riskē palikt bez uzņēmuma. Bez skābekļa neviens nespēj elpot.
Inovācija rodas no ieguldījumiem. Šeit nozīmīga loma vienmēr bijusi rūpniecībai. Ražošana visspēcīgāk veicina ES privātā sektora pētniecību un izstrādi, dodot 80 % no kopējiem ieguldījumiem. Taču vēl ir gana darāmā.
Daudzās nozarēs Eiropas pētniecība ir pasaulē vadošā un rada daudzus modernus patentus, bet tai ne vienmēr ir izdevies šos zinātniskos sasniegumus pārvērst rūpnieciskā labumā. Lielisks piemērs ir situācija ar litija baterijām: Eiropas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 30 % no attiecīgajiem patentiem, bet šādas baterijas netiek ražotas ES.
"Lai mēs paliktu konkurētspējīgi pasaulē un atjaunotu Eiropas izaugsmi, būtiska nozīme ir ieguldījumiem inovācijā. Bez inovācijas mēs nesasniegsim savu mērķi ar rūpniecības palīdzību palielināt IKP par 20 %. Šis ir mērķis, ko esam izvirzījuši jaunajā rūpniecības politikas stratēģijā. Tāpēc aizvien svarīgāka un aktuālāka kļūst šo politikas jomu koordinēšana ES līmenī.”
Turklāt inovācijas darbs ir juceklīgs un nevienmērīgi sadalīts Eiropas Savienībā. Vēl satraucošāk ir tas, ka jaunākajā Eiropas Komisijas ikgadējā inovācijas rezultātu apkopojumā ir redzams, ka paplašinās plaisa starp inovatīvākajām valstīm un ne tik inovatīvām valstīm.
Inovācija jāizvirza par kopēju mērķi, uz kuru tiecas visas ES dalībvalstis, saskaņojot savu darbu. Lai to atvieglotu, Komisija ir sākusi plānot īstenu inovācijas savienību un ierosinājusi kopēju stratēģiju, kā mudināt ieguldīt atsevišķās inovatīvās nozarēs, kuras tiek uzskatītas par inovācijas veicinātājām visā ES ekonomikā.
ES rūpniecības politikā ir sešas prioritātes ieguldījumiem inovācijā. To vidū ir finansējuma pieejamība, uzņēmējdarbības stimulēšana, inovācijas pieprasījuma sekmēšana un netehnoloģiskā inovācija.
Vēl viens aspekts, uz ko tiecamies, ir tā sauktās svarīgās pamattehnoloģijas (Key Enabling Technologies, KET), proti, mikroelektronika un nanoelektronika, uzlaboti materiāli, rūpnieciskā biotehnoloģija, fotonika, nanotehnoloģija un progresīvas ražošanas sistēmas. Paredzams, ka šo pamattehnoloģiju tirgus pasaulē līdz 2015. gadam pieaugs par 50 % — no 646 miljardiem līdz vairāk nekā 1 triljonam, kas atbilst aptuveni 8 % no ES IKP.
Šīs jaunās tehnoloģijas pilnībā pārvērtīs mašīnbūvi (piemēram, viedie materiāli) un pārveidos preču ražošanu (piemēram, 3D printēšana), kā arī pašos pamatos mainīs spēles noteikumus tradicionālajos tirgos, piemēram, viedie tīkli, ekoloģiski transportlīdzekļi vai no bioloģiskām izejvielām ražota plastmasa. Kaut arī mēs esam ieinteresēti augsto tehnoloģiju nozarēs, līdztekus mēs atbalstām arī nozīmīgos jauninājumus, kurus ieviesuši Eiropas zema un vidēja tehnoloģiskā līmeņa MVU.
Inovatīvi ražojumi nerodas no nekā. Parasti tie top, desmitiem gadu ik pa laikam nedaudz pilnveidojot esošās tehnoloģijas. Eiropa tehnoloģiskajā ziņā ir īsta zelta bedre, jo tas ir viens no tehnoloģiski visattīstītākajiem un visspēcīgākajiem reģioniem pasaulē. Pateicoties mūsu lieliskajām tehnoloģiskajām spējām, pietiek ar pavisam nelielu piepūli, lai gūtu iespaidīgus rezultātus.
Lasiet vēl 
