Inovācijas savienība — jauna stratēģijas “Eiropa 2020” programma
Inovācija šī vārda visplašākajā nozīmē ir jaunas idejas, kas nes pievienoto vērtību. Mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās, un inovācija piedāvā jaunas izaugsmes iespējas.
Eiropas Savienība sāk lēnām atgūties no finanšu krīzes, bet vienlaikus tai jārisina citas lielas problēmas, tāpēc inovācija ir svarīgāka nekā jebkad. Tādām lielām problēmām kā klimata pārmaiņas, enerģija, pārtikas drošība, veselība un sabiedrības novecošana vajadzīgi jauni un inovatīvi risinājumi.
Ir aizvadīti gandrīz 20 gadi, īstenojot ES inovācijas politiku, gūstot ievērības cienīgus sasniegumus un pastāvīgi uzlabojot inovāciju Eiropā. Tomēr situācija pasaulē, tāpat kā inovācijā, strauji mainās, un tieši tāpēc Komisija atbilstoši stratēģijai “Eiropa 2020” ir sagatavojusi priekšlikumu par “Inovācijas savienību”.
Antonio Tajāni preses konferencē par Inovācijas savienību 2010. gada 6. oktobrī
Programmā inovācijai ir paredzēta svarīga loma lielo sociālo problēmu risināšanā, kuras izklāstītas stratēģijā “Eiropa 2020”. Šeit jāizmanto plaša inovācijas definīcija, un inovācijas ciklā jāiesaista visas ieinteresētās aprindas un reģioni.
Ar šo iniciatīvu ES grib izpildīt četrus uzdevumus.
-
Nostiprināt Eiropas zināšanu bāzi un samazināt fragmentāciju, veicinot izcilību izglītībā un prasmju ieguvē, izveidojot Eiropas pētniecības telpu un atbalstot Eirpas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu.
Kā liecina nesen veikts pētījums, izpildot mūsu mērķi ieguldīt trīs IKP procentus pētniecībā un attīstībā, varētu palīdzēt radīt 3,7 miljonus darbavietu un par 795 miljardiem eiro palielināt gada IKP līdz 2025. gadam.
-
Novest labas idejas līdz tirgum, uzlabojot inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, izveidojot vienotu innovācijas tirgu, sekmējot atklātumu un izmantojot Eiropas radošo potenciālu.
-
Likvidēt sociālās un ģeogrāfiskās atšķirības, inovācijas sniegtās priekšrocības darot pieejamas visā ES ar lietpratīgu specializāciju un inovācijas sekmēšanu valsts un sociālajā sektorā.
-
Apvienot spēkus, lai gūtu teicamus rezultātus, sākot īpašas iniciatīvas, sauktas par Eiropas partnerībām inovācijas jomā, kuru mērķis ir vienlaikus likvidēt visus šķēršļus gan attiecībā uz piedāvājumu, gan attiecībā uz pieprasījumu, un pēc iespējas ātrāk ļaut Eiropas ļaudīm baudīt inovācijas priekšrocības.
ES un Ķīnas salīdzinājums
Note: comparisons based on latest available data: 2008 for all indicators except: international co-publications (2009); most cited publications (2007); public private co-publications (2007); PCT patents (2007); KIA employment (2007). For China: data not available for new doctorate degrees, venture capital, cost of patents, KIA employment.
Ir vairākas svarīgas politikas jomas.
-
Piekļuve finansējumam. Apsekojumi pastāvīgi rāda, ka uzņēmumiem vislielākais inovācijas šķērslis, uzreiz aiz birokrātijas, ir grūtības iegūt finansējumu.
Publiskajiem ieguldījumiem vajadzētu palīdzēt stimulēt privātos ieguldījumus. Līdz šim no ES Konkurētspējas un inovācijas programmas ir ieguldīti 400 miljoni eiro aizņēmumu garantijām un riska kapitālam. Pateicoties tam, ir panākts 9 miljardu eiro vērts ieguldījums aptuveni 70 000 mazajos uzņēmumos.
Ar to tomēr nepietiek. Riska kapitālā Eiropa iegulda par aptuveni 15 miljardiem mazāk nekā ASV. Inovācijas savienības priekšlikums tālab ir izveidot pārrobežu riska kapitāla sistēmu, sadarboties ar Eiropas Investīciju banku, lai uzlabotu pašreizējos ES finanšu plānus, un iecelt augsta ranga personu, kas gādās, lai veicinātu inovatīvu uzņēmumu un ieguldītāju sadarbību pāri robežām.
-
Inovatīvu preču un pakalpojumu publiskais iepirkums. Publiskās struktūras ik gadu par precēm, darbaspēku un pakalpojumiem izdod vairāk nekā 2000 miljardus eiro. Tikai niecīga daļa no šīs summas tiek atvēlēta inovatīvām precēm un pakalpojumiem, tā neizmantojot vienreizīgu iespēju, ko sniedz inovācija.
Iemesli tam ir nepareizi stimuli, zināšanu un prasmju trūkums un fragmentārs pieprasījums. Tāpēc mēs publiskajām struktūrām visā ES sniegsim finansiālu atbalstu, lai tās varētu izstrādātu noderīgus instrumentus, piemēram, inovatīvas specifikācijas.
-
Dizains. Lai gan bieži vien tas asociējas ar estētiku un preču “izskatu”, dizainam ir daudz plašāks pielietojums. Tas aizvien plašāk tiek atzīts par svarīgu disciplīnu un iespēju, kā pārdot idejas un pārveidot tās lietotājam draudzīgos, pievilcīgos un kvalitatīvos produktos, ko piedāvāt tirgū.
Uz lietotāju orientēts dizains, veidojot pakalpojumus, sistēmas un organizācijas, stimulē izveidot jaunus uzņēmējdarbības modeļus, jaunas organizācijas formas un cita veida netehnoloģisku inovāciju.
Tāpēc mēs sāksim Eiropas iniciatīvu dizaina inovācijas jomā — atvērtu un elastīgu platformu, kurā izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā dizainu, lietotāja aspektus un citus netehnoloģiskos aspektus labāk integrēt inovācijas atbalsta stratēģijā.
-
Inovācija publiskajā sektorā. Iedvesmojoties no sekmīgā Eiropas inovācijas rezultātu apkopojuma, kurā tiek novērtēts ES dalībvalstu sniegums inovācijas jomā un sniegti pamudinājumi un dalībvalstu politisko pasākumu piemēri, Komisija ir ieplānojusi projektu “Eiropas publiskā sektora inovācijas rezultātu apkopojums”, lai informētu par inovāciju publiskajā sektorā un laika gaitā sakrātu faktus, kurus varētu izmantot par atskaites punktu efektīvu politisko lēmumu pieņemšanai.
-
Sociālā inovācija. 2011. gadā Komisija sāks Eiropas izmēģinājuma projektu sociālās inovācijas jomā, kurā tiks sniegi ekspertu padomi un izveidota virtuāla platforma uzņēmējiem sociālajā jomā un valsts un bezpeļņas sektoram.
Lasiet vēl:
