“Eiropai ir vajadzīga stabila, daudzējāda un konkurētspējīga rūpniecības bāze”

Rūpnieciskā politika ir viena no svarīgajām iniciatīvam stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei “Eiropa 2020”. Politikas panākumi atspoguļosies izaugsmes un nodarbinātības līmenī. Tā arī ļaus Eiropas ekonomikai palielināt savu produkciju, tajā pašā laikā ietaupot resursus un enerģiju un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Katra rūpniecības nozare, katra darbavieta ir svarīga, un nevar runāt par konkurenci starp dažādiem sektoriem vai nozarēm. Izolētas, nacionālas vērtības ķēdes un nozares nav ilgtspējīgi risinājumi. Mašīnbūves krīze 2009. gadā skaidri parādīja, cik savstarpēji atkarīgi dažādi sektori ir pāri robežām.

Nepietiek, ka parūpējamies par viena pievienotās vērtības ķēdes posma (pētniecība un izstrāde, ražošana utt.) konkurētspēju. Ir vajadzīga visaptveroša pieeja, ņemot vērā, piemēram, infrastruktūru konkurētspēju vai finanšu noteikumus, kas ietekmē kredītu pieejamību.

Jaunas, vērienīgas rūpniecības politikas ieviešanai būs vajadzīga labāka pārvaldība un saskaņota rīcība ES mērogā. Šādas politikas ieviešana būs mans galvenais uzdevums manu pilnvaru laikā.

Rūpniecība ir vitāli svarīga

Ekonomikas un finanšu krīze skaidri parādīja, cik svarīgi, lai mūsu ekonomikas pamatā būtu stabila, daudzējāda un konkurētspējīga rūpniecības bāze:

Eiropā privātajā sektorā viena ceturtdaļa darbavietu ir ražošanā;
vēl vienu ceturtdaļu darbavietu privātajā sektorā nodrošina ar ražošanu saistīti pakalpojumi;
rūpniecība ir dzinējspēks, kas ļauj uzlabot inovāciju un ražīgumu;
rūpniecība nodrošina vajadzīgos tehnoloģiskos līdzekļus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, par ilgtspējīgu mobilitāti, ierobežoto resursu apsaimniekošanu un pielāgotos demogrāfiskajām pārmaiņām.

Eiropa var rīkoties labāk

Visumā Eiropas rūpniecība joprojām ir konkurētspējīga un dominē vairākos tirgos. Tomēr pasaules arēnā parādās jauni, dinamiski, konkurētspējīgi dalībnieki, tādi kā Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna. Galu galā var iznākt, ka ražošana tiek pārcelta uz valstīm ārpus Eiropas un mūsu pārsvars konkurētspējā mazinās vai pat tiek zaudēts pavisam.

Mums ražošana ir jāmodernizē un jāpadara videi draudzīgāka, nevis jāļauj tai aiziet no Eiropas. Eiropas vienotajam tirgum ar tā 500 miljoniem patērētāju un 20 miljoniem uzņēmumu ir milzīgs potenciāls.

Galvenie rūpniecības uzdevumi

Izmantot iespējas, ko sniedz jaunie starptautiskie tirgi, un pienācīgi rīkoties apstākļos, kad arvien pieaug globālā konkurence, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi izejvielām.
Nostiprināt vienoto tirgu un izveidot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Attīstīt tehniku un inovāciju, īpaši jaunās pamattehnoloģijas, starpnozaru inovāciju un IKT.
Uzlabot enerģijas un resursu izmantošanas efektivitāti un pāriet uz ekonomiku, kurā ir zema oglekļa dioksīda emisija.
Mazināt kvalificētā darbaspēka trūkumu un rīkoties atbilstoši nepieciešamībai veikt pārstrukturēšanos.

Rūpniecības politika visplašākajā nozīmē

Ja vēlamies izstrādāt rūpniecības politiku, kas varētu ievirzīt Eiropas ekonomiku izaugsmes gultnē, mums vajadzētu uzdot sev šādus jautājumus:

Vai konkrētā politika palīdz mazināt izmaksas un cenas un veicina inovāciju kādā atsevišķā nozarē vai visās rūpniecības nozarēs?
Vai tā uzlabo konkurētspēju dažādās jomās, tādās kā transports, enerģētika, vide, sociālā aizsardzība, patērētāju aizsardzība, vienotais tirgus un tirdzniecība?
Vai tā ņem vērā visu pievienotās vērtības veidošanās ķēdi, sākot ar piekļuvi izejvielām un beidzot ar pēcpārdošanas pakalpojumiem?

Komisārs Tajāni otrajā augsta līmeņa konferencē par rūpniecisko konkurētspēju uzrunā klātesošos (Briselē 2010. gadā)

Komisijas paziņojums “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010) 0614)

Šis paziņojums iepazīstina ar svarīgākajiem pasākumiem, kuri ļaus padarīt Eiropas rūpniecību konkurētspējīgāku:

veikt "ietekmes uz konkurenci novērtējumu" katrai jaunai likumdošanas iniciatīvai;
īstenot spēkā esošās likumdošanas "derīguma pārbaudes", lai mazinātu likumdošanas kumulatīvo ietekmi un izmaksas Eiropas uzņēmumiem;
uzlabot kredīta pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tiem palīdzētu izvērst starptautisku uzņēmējdarbību;
sekmēt standardizāciju ES mērogā, lai kāpinātu rūpniecības ražīgumu;
modernizēt infrastruktūras un pakalpojumus transportā, enerģētikā un saziņā;
garantēt ilgtspējīgu apgādi ar izejvielām;
sekmēt inovāciju pa nozarēm, paredzot rīcību tādās jomās kā modernas ražošanas tehnoloģijas, būvniecība, biodegviela, autopārvadājumi un dzelzceļa pārvadājumi;
vairot energoietilpīgo rūpniecības nozaru konkurētspēju un mazināt to atkarību no enerģijas cenām;
izstrādāt tādu rūpniecības politiku Eiropas kosmosa tehnoloģiju preču un pakalpojumu jomā, kura aptvertu visu piegādes ķēdi;
uzdot Komisijai par pienākumu sagatavot ikgadējus ziņojumus par to, kāda ir dalībvalstīs dažādās jomās īstenotās rūpniecības politikas un konkurētspējas situācija.