Klimata pārmaiņas jau notiek
Sasilšanas tendence
Pēdējā gadsimta laikā vidējā gaisa temperatūra pie zemes virsmas ir paaugstinājusies par 0,74°C visā pasaulē un par gandrīz 1°C Eiropā, kas nozīmē neparasti strauju sasilšanu. Faktiski 20. gadsimts bijis vissiltākais gadsimts, bet 1990. gadi – vissiltākā desmitgade pēdējo 1000 gadu laikā. Šī sasilšanas tendence turpinās: saskaņā ar uzskaites datiem karstākie gadi ir bijuši 11 no pēdējiem 12 gadiem.
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) – ANO institūcija, kas apvieno simtiem klimata speciālistu no visas pasaules – prognozē, ka cilvēku darbības rezultātā pasaules vidējā temperatūra līdz 2100. gadam visticamāk paaugstināties par 1,8 līdz 4°C, sliktākajā gadījumā līdz pat 6,4°C, ja vien pasaules iedzīvotāji neuzsāks kopīgi rīkoties, lai samazinātu siltumnīcas gāzu emisijas. Varētu domāt, ka tā nav liela starpība, taču pēdējā ledus laikmetā pirms vairāk kā 11 500 gadiem pasaules vidējā temperatūra bija tikai par 5°C zemāka nekā pašreizējā temperatūra, bet tolaik lielāko daļu Eiropas klāja biezs ledus slānis!
Rīkojies tūlīt
Jau tagad klimata pārmaiņu ietekmei saskatāmas daudzas izpausmes, tai skaitā temperatūras paaugstināšanās, jūras līmeņa celšanās polārā ledus kušanas rezultātā un biežākas vētras un plūdi. Ja mēs neko nedarīsim, klimata pārmaiņas radīs arvien lielākus materiālos zaudējumus un izjauks procesus mūsu dabas vidē, kura nodrošina mūs ar pārtiku, izejvielām un citiem vitāli svarīgiem resursiem. Tas negatīvi ietekmēs ekonomiku un varētu destabilizēt sabiedrību visā pasaulē.
Klimata pārmaiņu sekas
Klimata pārmaiņām jau ir daudz jūtamu seku:
- kūstoši polārie ledāji — arktiskā ledus platība pie Ziemeļpola pēdējo desmitgažu laikā ir samazinājusies par 10 %, un ledus biezums virs ūdens ir sarucis par aptuveni 40 %. Otrā zemeslodes pusē ledus kārta, kas klāj Antarktīdas kontinentu, vietām kļuvusi nestabila;
- sarūkoši šļūdoņi — ļoti iespējams, ka līdz 2050. gadam būs izzuduši 75 % Šveices Alpu ledāju;
- aizvien augstāks jūras līmenis — pēdējās simtgades laikā jūras līmenis ir pakāpies par 12–22 cm, un paredzams, ka nākotnē tas celsies vēl straujāk;
- ekstremāli laika apstākļi — pēdējās desmitgades laikā pasaulē noticis trīsreiz vairāk ar laika apstākļiem saistītu dabas katastrofu nekā 20. gadsimta 60. gados, piemēram, karstuma viļņi, plūdi, sausums un mežu ugunsgrēki. Šādi gadījumi rada lielus humanitārus un ekonomiskus zaudējumus;
- apdraudējums dabai — daudzi dzīvnieki un augi nespēs pielāgoties augstākai gaisa temperatūrai un izmaiņām to dabiskajos biotopos.
