Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 08-05-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Zviedrija

 

SATURS

1. Kādi ir dažādie termiņi civillietās? 1.
2. Kuras dienas uzskata par brīvdienām atbilstoši Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulai (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus? 2.
3. Kādi ir piemērojamie vispārējie noteikumi par termiņiem attiecībā uz dažādiem civilprocesiem? 3.
4. Kad termiņš sākas? 4.
5. Kad termiņš beidzas? 5.
6. Termiņu pagarināšana atsevišķos gadījumos 6.
7. Vai ir noteikti termiņi apelācijas sūdzībām, kas īpaši attiecas uz konkrētām civillietām? 7.
8. Vai tiesas izņēmuma gadījumos vai kāda cita iemesla dēļ var saīsināt termiņus attiecībā uz ierašanos vai noteikt īpašu datumu, kurā jāierodas? Un otrādi — vai šādus termiņus var pagarināt? 8.
9. Ja rīcība, kura iecerēta attiecībā uz pusi, kas dzīvo teritorijā, kurā tā gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņota teritorijā, kurā šāds pagarinājums nav piemērojams, vai šī persona zaudē šāda termiņa priekšrocības? 9.
10. Kādi ir sodi par laikposmu neievērošanu? 10.
11. Ja termiņš beidzas, kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pieejami pusēm, kas to nav ievērojušas? 11.

 

1. Kādi ir dažādie termiņi civillietās?

Civillietās ir vairāku veidu termiņi, kā arī laikposmi, kas noteikti Konstitūcijā. Daži no tiem ir, piemēram, termiņi apelācijai, sūdzības iesniegšanai un lietas atkārtotai atvēršanai (laikposms, kurā lietai jābūt iesniegtai tiesā). Ir arī noteikumi, kas tikai paredz, ka jāveic noteikts pasākums, un tad tiesai ir jāizlemj, kāds būs laikposms, kurā tas jāveic; piemēram, termiņi papildu informācijas, pierādījumu vai aizstāvības argumentu izklāsta iesniegšanai.

2. Kuras dienas uzskata par brīvdienām atbilstoši Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulai (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus?

Sestdienas, svētdienas un svētku dienas uzskata par brīvdienām.

Saskaņā ar Likumu (1989:253) par valsts svētku dienām Zviedrijā par svētku dienām ir noteiktas šādas dienas:

  • Jaungada diena (1. janvāris)
  • Zvaigznes diena (6. janvāris)
  • Lielā piektdiena (pēdējā piektdiena pirms Lieldienām)
  • Lieldienu svētdiena (pirmā svētdiena pēc pilnmēness, kas ir 21. martā vai pēc tam)
  • Pirmās Lieldienas (diena pēc Lieldienu svētdienas)
  • 1. maijs
  • Debesbraukšanas diena (sestā otrdiena pēc Lieldienu svētdienas)
  • Vasarsvētku svētdiena (septītā svētdiena pēc Lieldienām)
  • Zviedrijas valsts gadadiena (6. jūnijs)
  • Vasaras saulgrieži (sestdiena starp 20. un 26. jūniju)
  • Visu svēto diena (sestdiena starp 31. oktobri un 6. novembri)
  • Pirmie Ziemassvētki (25. decembris)
  • Otrie Ziemassvētki (26. decembris).

3. Kādi ir piemērojamie vispārējie noteikumi par termiņiem attiecībā uz dažādiem civilprocesiem?

Pamatprincips, kas reglamentē termiņus, ir tāds, ka tad, ja tiesa personai pieprasa veikt kādu darbību tiesvedībā, ir jāatvēl saprātīgs termiņš šādas darbības izpildei (Zviedrijas Procesuālā kodeksa 32. nodaļas 1. pants). Vairumā gadījumu pieļaujamo laikposmu nosaka tiesa, kam jānosaka tāds termiņš, lai attiecīgajai pusei būtu pietiekami daudz laika darbības izpildei.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Attiecībā uz dažiem gadījumiem Zviedrijas Procesuālajā kodeksā ir noteikts konkrēts laikposms. Tas attiecas galvenokārt uz termiņiem tiesas sprieduma vai lēmuma apstrīdēšanai, slēgtas lietas atvēršanai par jaunu vai — dažos gadījumos — termiņa mainīšanai.

Personai, kura vēlas pārsūdzēt rajona tiesas spriedumu civillietā, tas jāizdara trīs nedēļu laikā no sprieduma pasludināšanas. Personai, kura vēlas pārsūdzēt rajona tiesas lēmumu civillietā, tas jāizdara tādā pašā termiņā. Tomēr, ja tiesvedības laikā pieņemts lēmums nav pasludināts tiesas sēdē un tiesā nav sniegts paziņojums par to, kad lēmums tiks paziņots, laikposmu apelācijas iesniegšanai skaita no dienas, kad apelācijas iesniedzējs saņēmis lēmumu. Termiņš apelācijas sūdzību iesniegšanai par apelācijas tiesas spriedumiem vai lēmumiem ir četras nedēļas (Zviedrijas Procesuālā kodeksa 50. nodaļas 1. pants. 52. nodaļas 1. pants, 55. nodaļas 1. pants un 56. nodaļas 1. pants).

Puse, attiecībā uz kuru rajona tiesa pieņēmusi aizmugurisku spriedumu, viena mēneša laikā no dienas, kad spriedums tai darīts zināms, var iesniegt pieteikumu par lietas atkārtotu atvēršanu (Zviedrijas Procesuālā kodeksa 44. nodaļas 9. pants).

Ja apelācijas sūdzība ir zaudējusi spēku, jo apelācijas iesniedzējs nav piedalījies tiesvedībā apelācijas tiesā, apelācijas iesniedzējs trīs nedēļu laikā no lēmuma izdošanas dienas var iesniegt tiesā pieteikumu par lietas atjaunošanu (Zviedrijas Procesuālā kodeksa 50. nodaļas 22. pants).

Ja puse ir nokavējusi termiņu apelācijas iesniegšanai vai pieteikuma iesniegšanai par lietas atjaunošanu vai atkārtotu atvēršanu, tā var iesniegt pieteikumu par termiņa atjaunošanu. Pieteikums jāiesniedz trīs nedēļu laikā no brīža, kad beiguši pastāvēt attaisnojošie apstākļi, un ne vēlāk kā viena gada laikā no termiņa izbeigšanās (Zviedrijas Procesuālā kodeksa 58. nodaļas 12. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vairāki termiņi ir piemērojami arī saīsinātajai tiesvedībai Zviedrijas Izpildes iestādē. Atbildētājam tiek dots rīkojums sniegt komentārus par pieteikumu noteiktā termiņā, sākot no paziņošanas dienas. Izņemot īpašus apstākļus, šis laikposms nedrīkst būt ilgāks par divām nedēļām (25. pants Likumā (1990:746) par maksāšanas rīkojumiem un palīdzību). Ja atbildētājs apstrīd pieteikumu, pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir ne vairāk kā četras nedēļas no dienas, kad viņam nosūtīts paziņojums par iebildumiem, lai pieprasītu lietas nodošanu rajona tiesai turpmākai izskatīšanai (34. pants). Ja Zviedrijas Izpildes iestāde izdod lēmumu lietā, kas saistīta ar maksāšanas rīkojumu vai vispārēju palīdzību, atbildētājs lietas atkārtotu atvēršanu var pieprasīt mēneša laikā no lēmuma izdošanas dienas (53. pants). Apelāciju par citu veidu lēmumiem, ko pieņēmusi iestāde, var iesniegt trīs nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas (55.–57. pants).

4. Kad termiņš sākas?

Ja darbība ir jāveic konkrētā laikposmā, laikposms parasti sākas dienā, kad tiek izdots lēmums vai rīkojums. Gadījumos, kad dokuments jānogādā pusei, laikposms tomēr nesākas, līdz puse ir saņēmusi dokumentu (piegādes datums).

5. Kad termiņš beidzas?

Ja sākuma diena ir diena, kad pieņemts lēmums vai rīkojums, termiņš bieži vien ir izteikts kā konkrēts datums, līdz kuram darbībai, kas izriet no lēmuma vai rīkojuma, jābūt pabeigtai. Tomēr dažreiz termiņš tiek noteikts arī tad, ja ir paredzēts, ka darbībai jābūt veiktai noteikta skaita dienu, nedēļu, mēnešu vai gadu laikā, kas vienmēr sākas ar sākuma dienu. Ja sākuma diena ir piegādes diena, vienmēr ir noteikts, ka darbībai jābūt veiktai noteikta skaita dienu, nedēļu, mēnešu vai gadu laikā, sākot no piegādes dienas, kas ir diena, kad puse saņem dokumentu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja laikposms ir izteikts dienās, norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas, nevis tikai darba dienas. Likums (1930:173) par likumisko termiņu aprēķināšanu nosaka, ka tad, ja termiņi ir izteikti nedēļās, mēnešos vai gados, pēdējā diena ir diena, kas pēc tās nosaukuma vai datuma mēnesī atbilst dienai, kad sācies laikposms. Ja pēdējā mēnesī nav atbilstošas dienas, uzskata, ka laikposma pēdējā diena ir mēneša pēdējā diena.

Ja diena, līdz kurai darbībai jābūt veiktai, ir sestdiena, svētdiena vai cita valsts svētku diena (skatīt 2. jautājumu), Vasaras saulgriežu priekšvakars (diena pirms Vasaras saulgriežiem), Ziemassvētku vakars (24. decembris) vai Vecgada diena (31. decembris), termiņš darbības veikšanai tiek pagarināts līdz nākamajai darba dienai. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad laikposms sākas piegādes dienā.

Ja ir piemērojama Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus, tad ir jāpiemēro šīs regulas noteikumi.

6. Termiņu pagarināšana atsevišķos gadījumos

Nav īpašu noteikumu par termiņu pagarināšanu gadījumos, ja attiecīgā puse dzīvo, ir nodibināta vai citādā veidā atrodas ārpus Zviedrijas vai attālā reģionā. Tomēr, kā jau minēts, daudzos gadījumos pati tiesa nosaka, cik garš būs termiņš, un šajā ziņā nodrošina to, ka pusei tiek atvēlēts saprātīgs laika posms rīcības veikšanai.

7. Vai ir noteikti termiņi apelācijas sūdzībām, kas īpaši attiecas uz konkrētām civillietām?

Nē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Vai tiesas izņēmuma gadījumos vai kāda cita iemesla dēļ var saīsināt termiņus attiecībā uz ierašanos vai noteikt īpašu datumu, kurā jāierodas? Un otrādi — vai šādus termiņus var pagarināt?

Ja termiņu nosaka likums (piemēram, termiņš apelācijas iesniegšanai), šo laikposmu nevar ne saīsināt, ne pagarināt. Ja pusei ir dots rīkojums ierasties tiesā vai veikt kādu citu darbību, tiesa var pagarināt termiņu, nosakot jaunu. Ārkārtas gadījumā nekas neliedz tiesai atcelt plānoto tiesas sēdi un organizēt citu agrākā datumā. Tomēr pusēm jāatvēl saprātīgs laiks, lai sagatavotos.

9. Ja rīcība, kura iecerēta attiecībā uz pusi, kas dzīvo teritorijā, kurā tā gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņota teritorijā, kurā šāds pagarinājums nav piemērojams, vai šī persona zaudē šāda termiņa priekšrocības?

Nē (skatīt 6. jautājumu).

10. Kādi ir sodi par laikposmu neievērošanu?

Termiņi rīkojumu utt. izpildei

Ja prasītājs neizpilda rīkojumu sniegt papildu informāciju attiecībā uz savu prasības pieteikumu vai ja ir kādi citi šķēršļi lietas iztiesāšanai, prasību noraida. Ja atbildētājs neiesniedz aizstāvības argumentu izklāstu, attiecībā uz viņu var pieņemt aizmugurisku spriedumu. Arī tad, ja rīkojums netiek izpildīts laikus, tiesa tik un tā var izspriest lietu.

Neierašanās tiesā

Lietās, kas izšķiramas ārpustiesas kārtībā (piemēram, saimnieciskie strīdi), ja viena no pusēm neierodas rajona tiesā, var tikt pieņemts aizmugurisks spriedums. Citos gadījumos var piemērot naudas sodus. Tomēr lietās, kas nav izšķiramas ārpustiesas kārtībā (piemēram, tiesāšanās ģimenes lietās), ja prasītājs neierodas tiesā, lietu var izbeigt, un klātneesošajai pretējai pusei var piespriest naudas sodu vai viņu var nogādāt uz tiesu. Ja sūdzības iesniedzējs neierodas uz tiesvedību apelācijas tiesā, apelācija var zaudēt spēku. Ja pretējā puse neierodas tiesā, var piemērot naudas sodu.

Termiņš apelācijas iesniegšanai

Ja puse iesniedz apelāciju pārāk vēlu, apelāciju noraida.

11. Ja termiņš beidzas, kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pieejami pusēm, kas to nav ievērojušas?

Ja termiņš nav noteikts ar likumu, pusei pirms termiņa beigām ir jāiesniedz tiesā pieteikums par novilcinājumu un jālūdz pagarināt termiņu. Ja termiņš ir beidzies un tiesa ir attiecīgi rīkojusies, piemēram, izspriedusi lietu, ir vairāki parasti un ārkārtēji pasākumi, ko puse var veikt. Šādu pasākumu mērķis ir vai nu nodrošināt slēgtas lietas atjaunošanu, vai - dažos apstākļos - termiņa mainīšanu (skatīt 3. jautājumu).

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 08-05-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste