Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Spānija

Pēdējo reizi atjaunots: 11-12-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Spānija

 

SATURS

1. Dažādi termiņi, ko piemēro civillietās saskaņā ar dažādām procesuālajām normām. 1.
2. Dienu saraksts, kuras ir paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971 .gada jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71. 2.
3. Kādas vispārējās likuma normas piemēro termiņiem dažādos civilprocesos, kas paredzēti Civilprocesa kodeksā (2000. gada 7. janvāra Likums 1/2000)? 3.
4. Ja kāda darbība vai formalitāte ir jāveic noteiktā termiņā, kāds ir šīs darbības sākuma laiks – t.i., termiņa atskaites brīdis („terminus a quo”)? 4.
5. No kura brīža šis termiņš sākas? 5.
6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai nākamajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro pat tad, ja attiecīgā termiņa atskaites brīdis ir kāds nākotnes notikums? 6.
7. Ja prasība ir iesniegta tiesā, kas atrodas dalībvalsts cietzemes teritorijā (attiecas uz valstīm, kuru teritorija sastāv ne tikai no kontinentālās daļas, vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas), vai izpildes termiņus pagarina attiecībā uz personām, kuras dzīvo/uzturas vienā no šīm teritorijām, vai personām, kuras dzīvo/uzturas ārzemēs? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku? 7.
8. Un otrādi, ja prasība ir iesniegta tiesā, kuras jurisdikcija attiecas uz vienu no šādām teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalītas no cietzemes, vai izpildes termiņus pagarina attiecībā uz personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās, un personām, kuras dzīvo/uzturas ārzemēs? 8.
9. Vai paredzēti īpaši termiņi apelāciju iesniegšanai noteiktās civillietās? 9.
10. Vai galējas nepieciešamības gadījumā vai kāda cita iemesla dēļ tiesas var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Un otrādi, vai šādu termiņu var pagarināt? 10.
11. Ja lēmums, kas adresēts personai, kura dzīvo vietā, kur tā varētu saņemt termiņa pagarinājumu, tiek paziņots vietā, kur nav paredzēts termiņa pagarinājums, vai šai personai netiks piešķirts termiņa pagarinājums? 11.
12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumā? 12.

 

1. Dažādi termiņi, ko piemēro civillietās saskaņā ar dažādām procesuālajām normām.

Saskaņā ar Civillikumu termiņa beigas juridiski var radīt vai izbeigt subjektīvas tiesības, tiesībspēju un rīcībspēju vai tiesības uz mantojumu. Kādu no iepriekš minēto tiesību iegūšanu apzīmē par „iegūšanu ar ieilgumu”, savukārt to zaudēšanu apzīmē par „zaudēšanu ar ieilgumu”.

Termiņa notecējums (caducidad) nozīmē to, ka, ja likumā ir noteikts termiņš darbības veikšanai, kurai ir juridiskas sekas, tiesības veikt šo darbību automātiski izbeidzas ar termiņa notecējumu. Turklāt likumā īpaši paredzētos gadījumos tiesa var noteikt šādu termiņu pēc sava ieskata. Ja termiņa tecējums tiek pārtraukts, to aptur uz likumīgi pamatotu laiku un aprēķina līdz termiņa apturējumam notecējušo laiku, atlikušo laika periodu atsāk skaitīt no dienas, kad beidzas likumīgi pamatotais termiņa apturējums.

Tiesību zaudēšana ar ieilgumu” precīzāk ir tiesību un prasību izbeigšanās, ja tās netiek izmantotas šim mērķim noteiktā termiņā. Lai tiesību zaudēšanai ar ieilgumu būtu likumīgs spēks, tā ir aktīvi jāpieprasa pusei, kura uz to atsaucas. Zaudēšanu ar ieilgumu pārtrauc jebkāda tiesību turētāja darbība, kas nav savienojama ar viņa acīmredzamo atteikšanos no tiesībām, tās neizmantojot. Šīs darbības ir uzskaitītas Civilkodeksa 1973. pantā (tiesību izmantošana tiesā, kreditora ārpustiesas prasība un jebkāda parāda atzīšana no parādnieka puses). Pēc pārtraukuma laiks tecējums atsākas. Spānijas tiesas konsekventi piemēro ierobežojošu skaidrojumu šāda veida saistību izbeigšanai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Termiņus var noteikt dienās, nedēļās, mēnešos vai gados.

Ja vien nav paredzēts citādi, nosakot termiņu dienās, laika periods sākas dienā, kas seko pirmai minētai dienai un kura netiek ietverta aprēķinā. Ja periodi ir noteikti mēnešos vai gados, tos aprēķina līdz dienai, kas atbilst perioda sākuma dienai. Ja perioda pēdējā mēnesī nav perioda sākuma dienai atbilstīgas dienas, par beigu datumu uzskata mēneša pēdējo dienu. Šajā īpašajā gadījumā darba dienas nav ietvertas. (Civilkodeksa 5. un 1130. pants).

Lai „aprēķinātu termiņus civilprocesā”, skatīt 3. jautājumu turpmāk.

SAITES UZ TĪMEKĻA VIETNĒM:

  • CIVILIE UN KOMERCIĀLIE TIESĪBU AKTI español
  • TIESU VISPĀRĒJĀ PADOME (tiešā piekļuve daudzām juridiskajām tīmekļa vietnēm, kas varētu interesēt sabiedrību) español
  • TIESLIETU MINISTRIJA (juridiska informācija) English - español

2. Dienu saraksts, kuras ir paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971 .gada jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Attiecībā uz noteikumiem, kas regulē administratīvo tiesvedību, Regula Nr. 1182/71 ir transponēta ar 48. pantu tiesību normās, kas regulē valsts pārvaldi un vispārējo administratīvo procesu, kas paredz:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. Ja vien tiesību aktos vai Eiropas Kopienas regulās nav noteikts citādi, nosakot termiņus dienās, aprēķinā iekļauj darba dienas un neiekļauj svētdienas un svētku dienas. Ja tos nosaka kalendārajās dienās, to norāda pievienotā paziņojumā.
  2. Ja termiņu nosaka mēnešos vai gados, to skaita no dienas, kas seko dokumenta paziņošanas vai publicēšanas dienai, vai no dienas, kas seko iesniegumu atzīšanas vai noraidīšanas dienai, pārvaldes iestādēm neizsakoties. Ja perioda pēdējā mēnesī nav tā sākuma dienai atbilstīgas dienas, par beigu datumu uzskata mēneša pēdējo dienu.
  3. Ja termiņa pēdējā diena nav darba diena, periodu pagarina līdz nākamajai darba dienai.
  4. Ja termiņu nosaka dienās, to skaita no dienas, kas seko dokumenta paziņošanas vai publicēšanas dienai, vai no dienas, kas seko iesniegumu atzīšanas vai noraidīšanas dienai, pārvaldes iestādēm neizsakoties.
  5. Ja diena ir darba diena pašvaldībā vai autonomā apgabalā, kurā attiecīgā persona dzīvo, savukārt brīvdiena vietā, kur atrodas pārvaldes iestāde vai otrādi, to jebkurā gadījumā uzskata par svētku dienu.
  6. Tas, ka termiņu aprēķinam dienu pasludina par darba dienu vai svētku dienu, ne vienmēr nosaka valsts pārvaldes iestāžu darba režīmu, darba laiku vai publisko reģistru pieejamību.
  7. Katra centrālās un reģionālās pārvaldes iestāde, uz kuru attiecas oficiālais darba kalendārs, sagatavo brīvdienu sarakstu, ko izmanto termiņu noteikšanai. Autonomo teritoriju apstiprinātajā kalendārā norāda vietējās svētku dienas, t.i., svētku dienas teritorijā, kurā atrodas vietējās pārvaldes iestādes. Šīm pārvaldes iestādēm ir jāņem vērā šīs dienas.

Pirms katra gada sākuma šis kalendārs ir jāpublicē attiecīgajā oficiālajā laikrakstā un citos plašsaziņas līdzekļos, lai informētu sabiedrību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Brīvdienas, kad netiek veiktas procesuālas darbības, ir noteiktas Tiesu likuma 182. pantā:

  1. Sestdienas un svētdienas, 24. un 31. decembris, valsts un vietējās svētku dienas nav darba dienas un tajās netiek veiktas procesuālas darbības. Tiesu ģenerālpadome drīkst atļaut tiesu procesus šajās dienās gadījumos, kas nav skaidri noteikti tiesību aktos.
  2. Darba laiks ir no 8.00 līdz 20.00, ja vien likums neparedz citādi.

Saskaņā ar Tiesu likuma 183. pantu visu augusta mēnesi ir brīvdienas un netiek veiktas nekādas procesuālās darbības, izņemot tiesvedību, kas ir steidzama atbilstīgi procesuālajiem tiesību aktiem. Tomēr Tiesu ģenerālpadome drīkst pieņemt noteikumus, kas pieļauj šajās dienās cita veida procesus (skatīt atbildi uz 5. punkta b) apakšpunktu turpmāk).

SAITES UZ TĪMEKĻA VIETNĒM:

  • Spānijas valsts administrācijas brīvdienu kalendārs 2005. gadā termiņu aprēķināšanai español

3. Kādas vispārējās likuma normas piemēro termiņiem dažādos civilprocesos, kas paredzēti Civilprocesa kodeksā (2000. gada 7. janvāra Likums 1/2000)?

Likuma normas, kas regulē termiņus civillietās, ir atrodamas iepriekšminētā Civilprocesa kodeksa I. grāmatas V sadaļas II nodaļā (130. - 136. pants). Galvenās likuma normas ir šādas:

Visas tiesu darbības ir jāveic darba dienās un darba laikā. Darba dienas ir visas gada dienas, izņemot svētdienas, valsts un vietējās svētku dienas un viss augusta mēnesis. Darba laiks ir no 8.00 līdz 20.00, ja vien likums neparedz citādi. Laiku no 20.00 līdz 22.00 arī uzskata par darba laiku, lai izdarītu paziņojumus un izpildītu rīkojumus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesas procedūras ir jāveic noteiktos termiņos vai noteiktos laika periodos, kuriem beidzoties attiecīgai pusei vairāk nav tiesību attiecīgo darbību veikt. Tiesas sekretārs lietā atzīmē termiņa beigas un attiecīgi rīkojas, ja ir tiesīgs to darīt, vai atbilstīgi informē tiesu, lai tā var pieņemt atbilstīgu lēmumu.

Civillietu tiesas pēc savas iniciatīvas vai attiecīgās puses pieprasījuma var atļaut tiesas procedūras svētku dienās vai ārpus darba laika, ja kavēšanās ar šīm procedūrām var nodarīt pusēm būtisku kaitējumu, kavēt atbilstīgu tiesiskuma nodrošināšanu vai padarīt tiesas lēmumu par spēkā neesošu. Tie ir tā saucamie „steidzamie pasākumi” (piemēram, piespiedu ievietošana psihiatriskajā slimnīcā vai tiesas veiktie pasākumi, lai vislabāk aizstāvētu nepilngadīgo intereses konfliktos, kas izriet no civilprocesiem).

Šādus pasākumus var veikt augustā un nav vajadzīga steidzama atļauja. Līdzīgi atļauja nav vajadzīga, ja darba laikā uzsāktie steidzamie pasākumi noteikti ir jāturpina ārpus darba laika.

Laika periods sākas ar dienu, kas seko dienai, kurā juridiski paziņo par perioda sākumu, un ietver perioda pēdējo dienu, kas beidzas pēc 24 stundām. Tomēr, ja laika periods sākas, tiklīdz cits beidzas, tad bez jauna paziņojuma šo jauno periodu skaita no dienas, kas seko iepriekšējā perioda beigām. Brīvdienas neiekļauj tādu periodu aprēķinā, ko izsaka dienās. Periodus, kas ir izteikti mēnešos vai gados, aprēķina no viena datuma līdz otram datumam. Ja perioda pēdējā mēnesī nav sākuma datumam atbilstīga datuma, par beigu datumu uzskata mēneša pēdējo dienu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja dokuments ir jāiesniedz noteiktā termiņā, to var iesniegt tiesas kancelejā vai noteiktajā reģistrācijas birojā vai dienestā, ja tādi ir, 15 dienu laikā pēc darba dienas, kas seko perioda beigu datumam. Civilajā tiesvedībā dokumentus nevar iesniegt dežūrējošā tiesā.

Termiņus nevar pagarināt. Tomēr, ja laika periodu vai termiņu nevar ievērot force majeure apstākļu dēļ, periodu drīkst pārtraukt vai termiņu pagarināt, un tādā gadījumā periods turpinās, kad ir beidzies pārtraukuma vai pagarinājuma iemesls. Tiesai pēc sava iniciatīvas vai tās puses lūguma, kas ir cietusi šīs situācijas dēļ, ir jānoskaidro pierādījumi šādai force majeure situācijai uzklausīšanā, kurā piedalās arī pārējie lietas dalībnieki.

SAITES UZ TĪMEKĻA VIETNĒM:

  • CIVILPROCESA KODEKSS (2000. gada 7. janvāra Likums Nr. 1/2000) español

4. Ja kāda darbība vai formalitāte ir jāveic noteiktā termiņā, kāds ir šīs darbības sākuma laiks – t.i., termiņa atskaites brīdis („terminus a quo”)?

Termiņš sākas dienā, kas seko attiecīgā paziņojuma datumam, un ietver perioda pēdējo dienu, kas beidzas pusnaktī (plkst. 24.00). Tomēr, ja ir juridiski noteikts laika periods, kas sākas, tiklīdz cits beidzas, tad bez jauna paziņojuma šo jauno periodu skaita no dienas, kas seko iepriekšējā perioda beigām. Visas likuma normas, kas regulē „tiesu paziņojumu nodošana”, ir atrodamas Civilprocesa kodeksa 149. - 168. pantā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

SAITE UZ INFORMĀCIJAS LAPU: Dokumentu nodošana – SPĀNIJA

5. No kura brīža šis termiņš sākas?

Civilprocesa kodeksa 132. pants paredz, ka tiesas procedūras ir jāveic termiņā vai laika periodos, kas katram ir paredzēti, un, ja periods vai termiņš nav minēts , procedūra ir jāveic pēc iespējas drīzāk.

  1. ja to izsaka dienās, vai pirmo dienu skaita? 

    Civilprocesa kodeksa 133. pants nosaka, ka laika periods sākas no dienas, kas seko dienai, kurā tiek paziņots par perioda sākumu, un ietver perioda pēdējo dienu, kas beidzas pusnaktī (plkst. 24.00).

    Civilprocesa kodeksa 151(2). pants nosaka, ka paziņojumus Valsts juridiskajam dienestam un prokuroram, kā arī tos paziņojumus, ko piegādā Tiesu advokātu asociācijas izveidoti paziņošanas dienesti, uzskata par nodotiem dienā, kas seko saņemšanas dienai, kas norādīta dokumentā.

  2. ja periods ir izteikts dienās, vai tas attiecas uz kalendārajām dienām vai darba dienām?

    Brīvdienas neiekļauj tādu termiņu aprēķinā, ko izsaka dienās.

    Attiecībā uz termiņiem, kas noteikti steidzamiem pasākumiem, kuri minēti Civilprocesa kodeksa 131(2). pantā, (tiesas darbības, kuru aizkavēšana var nodarīt pusēm būtisku kaitējumu, kavēt atbilstīgu tiesiskuma nodrošināšanu vai padarīt tiesas lēmumu par spēkā neesošu), brīvdienas ir tikai svētdienas un valsts svētki, un nevis augusts.

  3. un ja periods ir izteikts mēnešos vai gados?

    Termiņus, kas ir izteikti mēnešos vai gados, aprēķina no viena datuma līdz otram datumam.

    Ja perioda pēdējā mēnesī nav sākuma datumam atbilstīga datuma, par beigu datumu uzskata mēneša pēdējo dienu.

    Lapas augšmalaLapas augšmala

  4. kad beidzas šādi laika periodi?

    Attiecībā uz termiņiem tiesu dokumentu iesniegšanai Civilprocesa kodeksa 135. pants nosaka, ka:

    1. ja dokuments ir jāiesniedz noteiktā termiņā, to var iesniegt tiesas kancelejā vai centrālajā reģistrācijas birojā, vai dienestā, ja tādi ir, 15 dienu laikā no darba dienas, kas seko termiņa beigu datumam.
    2. civilajā tiesvedībā dokumentus nevar iesniegt dežurējošā tiesā.
    3. tikai tiesas sekretāri vai amatpersonas, ko tās iecēlušas, drīkst reģistrēt prasības iesniegšanas datumu un laiku, dokumentus tiesvedības uzsākšanai un jebkādus citus dokumentus, kas ir jāiesniedz noteiktā termiņā.
    4. persona, kas dokumentus iesniedz, visos gadījumos saņem kvīti, kurā norādīts iesniegšanas datumu un laiku. Kvītis izsniedz arī par iesniegto dokumentu atsevišķām kopijām.
    5. ja tiesām un pusēm ir vajadzīgie tehniskie līdzekļi dokumentu sūtīšanai un saņemšanai tādā veidā, ka tiek nodrošināts to autentiskums un saglabāti ieraksti par izsūtīšanas datumu, saņemšanas datumu un to saturu, tos var nosūtīt ar šādiem līdzekļiem. Kvīti izdod parastā veidā un dokumentus uzskata par iesniegtiem juridiski noteiktajā termiņā, kas noteikts tiesību izmantošanai pienākumu vai pienākumu izpildei.

      Tomēr, lai izpildītu juridiskās prasības attiecībā uz pierādījumiem un oriģinālo dokumentu un autentisko kopiju iesniegšanu, šie oriģināli un autentiskās kopijas ir jānosūta tiesai trīs dienu laikā pēc tam, kad dokumenti ir nosūtīti, izmantojot iepriekšējā rindkopā minētos līdzekļus.

      Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai nākamajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro pat tad, ja attiecīgā termiņa atskaites brīdis ir kāds nākotnes notikums?

Termiņus, kas beidzas svētdienā vai citā brīvdienā, uzskata par pagarinātiem līdz nākamajai darba dienai.

Tomēr, ja termiņš sākas, tiklīdz cits beidzas, tad bez jauna paziņojuma šo jauno periodu skaita no dienas, kas seko iepriekšējā perioda beigām, un piemēro nosacījums par termiņiem, kas beidzas brīvdienās.

7. Ja prasība ir iesniegta tiesā, kas atrodas dalībvalsts cietzemes teritorijā (attiecas uz valstīm, kuru teritorija sastāv ne tikai no kontinentālās daļas, vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas), vai izpildes termiņus pagarina attiecībā uz personām, kuras dzīvo/uzturas vienā no šīm teritorijām, vai personām, kuras dzīvo/uzturas ārzemēs? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku?

Lai gan Spānijas teritorijā ir cietzeme, kā arī Baleāru salas, Kanāriju salas, Seūta un Melilja, nav īpašu noteikumu par procesuālajiem termiņiem teritorijās, kas atrodas ārpus cietzemes.

8. Un otrādi, ja prasība ir iesniegta tiesā, kuras jurisdikcija attiecas uz vienu no šādām teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalītas no cietzemes, vai izpildes termiņus pagarina attiecībā uz personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās, un personām, kuras dzīvo/uzturas ārzemēs?

Skatīt atbildi uz iepriekšējo jautājumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Vai paredzēti īpaši termiņi apelāciju iesniegšanai noteiktās civillietās?

Visās civillietās ir vispārējs termiņš apelācijas sūdzību sagatavošanai (paziņojums) un iesniegšanai (pamatojums). Termiņš apelācijas pieteikuma iesniegšanai ir piecas dienas no sprieduma paziņošanas brīža (Civilprocesa kodeksa 457. un 479. pants). Termiņš apelācijas iesniegšanai ir 20 dienas no datuma, kurā tiesa pieņem apelācijas pieteikumu.

10. Vai galējas nepieciešamības gadījumā vai kāda cita iemesla dēļ tiesas var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Un otrādi, vai šādu termiņu var pagarināt?

Mutiskā tiesvedībā (kuras joma ir noteikta Civilprocesa kodeksa 250. pantā) nav paredzēta rakstiska procedūra attiecībā uz ierašanos un aizstāvības argumentu izklāstu. Tā vietā tiesas rīkojumā, ar ko sūdzību atzīst, ir jānorāda, ka uzklausīšana notiks dienā laikposmā 10 līdz 20 dienas no tās dienas, kurā puses tiek aicinātas (Civilprocesa kodeksa 440. pants).

Parastā lietas izskatīšanā (kuras jomu nosaka Civilprocesa kodeksa 149. pants) atbildētājam ir jāiesniedz aizstāvības argumentu izklāsts 20 dienu laikā no dienas, kurā viņš ir uzaicināts (Civilprocesa kodeksa 404. pants).

Termiņu attiecībā uz ierašanos vai aizstāvības argumentu izklāstu nevar saīsināt vai pagarināt. Civilprocesa kodeksa paskaidrojuma raksts ierosina radikāli samazināt sprieduma taisīšanas periodu un noteikt reālākus termiņus citām daļām, pamatojoties uz plašo pieredzi, kas gūta saskaņā ar iepriekšējo 1881. gada likumu. Tas iesaka izmantot īsus un saprātīgus termiņus, kas ļauj nodot lēmumu bez kavēšanās, tādējādi reaģējot uz aicinājumiem par efektīvu tiesu aizsardzību. Civilprocesa kodeksa 134(1). pants nosaka, ka kodeksā noteiktos termiņus pagarināt nevar.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Izņēmuma kārtā laika periodus var pārtraukt un termiņus pagarināt force majeure apstākļu dēļ:

  1. saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 134(2). panta vispārīgajiem nosacījumiem. Tiesai pēc sava iniciatīvas vai tās puses lūguma, kas ir cietusi šīs situācijas dēļ, ir jānoskaidro pierādījumi šādai force majeure situācijai uzklausīšanā, kurā piedalās arī pārējie lietas dalībnieki.
  2. kad ir noteikts uzklausīšanas datums, ja kāds no uzaicinātajiem nevar ierasties force majeure vai līdzīgu iemeslu dēļ, viņam nekavējoties ir jāinformē tiesa, sniedzot pierādījumus par iemeslu un lūgumu noteikt jaunu uzklausīšanas vai lēmuma pieņemšanas datumu (Civilprocesa kodeksa 183. panta 1. punkts, 189. un 430. pants). Par jaunu uzklausīšanu paziņo tad, ja tiek pieņemti pierādījumi par situāciju un ja šī situācija kavē šādu personu ierašanos: advokāta (Civilprocesa kodeksa 183. panta 2. punkts un 188. panta 1.,5. un 6. punkts) vai puses, kuras klātbūtne ir nepieciešama, jo viņu nepārstāv advokāts vai tā ir jāuzklausa (Civilprocesa kodeksa 183. panta 3. punkts un 188. panta 4. punkts), liecinieka vai eksperta. Kā alternatīvu liecinieku vai ekspertu var uzaicināt uz pierādījumu pārbaudi ārpus tiesas pēc tam, kad puses ir izklausītas (Civilprocesa kodeksa 183. panta 4. punkts).
  3. termiņu personai, kura prasa tiesai anulēt galīgo spriedumu, var pagarināt force majeure gadījumā (Civilprocesa kodeksa 502. panta 2. punkts).
  4. ja pierādījumus pārbauda pirmstiesas izmeklēšanas laikā (to var atļaut tiesnesis, ja ir pamatotas bažas, ka attiecīgos pierādījumus nevarēs pārbaudīt tiesas procesa laikā, skatīt Civilprocesa kodeksa 293. pantu un turpmākos pantus), sūdzība ir jāiesniedz divu mēnešu laikā no pierādījumu pārbaudes, ja vien nav pierādīts, ka nevarēja uzsākt lietas izskatīšanu laikā force majeure vai līdzīgu iemeslu dēļ (Civilprocesa kodeksa 295. panta 3. punkts).

11. Ja lēmums, kas adresēts personai, kura dzīvo vietā, kur tā varētu saņemt termiņa pagarinājumu, tiek paziņots vietā, kur nav paredzēts termiņa pagarinājums, vai šai personai netiks piešķirts termiņa pagarinājums?

Nepiemēro.

12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumā?

Persona, kas neievēro procesuālos termiņus, zaudē tiesības veikt attiecīgo darbību (Civilprocesa kodeksa 136. pants).

Attiecībā uz atbildētāja ierašanos uz lietas izskatīšanu uzskata, ka viņš ir necienīgi izturējies pret tiesu (Civilprocesa kodeksa 442. panta 2. punkts un 496. panta 1. punkts), un lietas izskatīšanu turpina, viņu otrreiz neuzaicinot. Viņam paziņo tikai šo lēmumu un galīgo lēmumu, kas nozīmē lietas izskatīšanas beigas (Civilprocesa kodekss 497. pants).

Ja tiesas vai tiesu personāls neievēro tiesas termiņus bez pamatota iemesla, pret tām ierosina disciplinārlietu saskaņā ar Tieslietu likumu, neskarot cietušās puses tiesības iesniegt citas prasības par saistību izpildi (Civilprocesa kodeksa 132. panta 3. punkts).

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Spānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 11-12-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste