Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Slovēnija

Pēdējo reizi atjaunots: 08-05-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Slovēnija

 

SATURS

1. Dažādu veidu termiņi, kurus piemēro saskaņā ar dažādiem procesuālajiem noteikumiem civillietās, piemēram, procesuālie termiņi, noilguma termiņi, iepriekš noteikti termiņi, u.c. 1.
2. Dažādu dienu saraksts, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71. 2.
3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos? Norādiet tiesību avotus. 3.
4. Ja ir jāveic kāda darbība vai formalitāte noteiktā termiņā, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma laiks — t.i., sākotnējais brīdis, no kura sākas termiņš (terminus a quo) (piemēram, darbības, notikuma un/vai lēmuma datums vai izsniegšanas un/vai paziņojuma datums, no kura tas sākas)? 4.
4.a) Vai sākuma punktu, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāju palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)? 4.a)
5. Kad sākas šis termiņš? 5.
5.a) Ja šis termiņš ir izteikts dienās, vai tiek ņemts vērā faktiskais darbības, notikuma, lēmuma vai piegādes datums un/vai tā paziņojuma datums, ar kuru tas sākas? Vai termiņa sākums vienmēr jebkādā veidā ir atkarīgs no paziņojuma saņemšanas par tiesas procesu vai arī no tā, vai saņēmējs ir informēts par to. Ja ir atkarīgs, tad kā? 5.a)
5.b) Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits nozīmē kalendārās dienas vai darba dienas? Piemēram, ja personai piegādāts dokuments 2005. gada 4. aprīlī un viņš vai viņa tiek aicināts(-a) atbildēt 14 dienu laikā pēc dokumenta piegādes, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa tiek aicināts(-a) atbildēt līdz:

i)  pirmdienai, 2005. gada 18. aprīlim (kalendārās dienas) vai

ii)  piektdienai, 2005. gada 22. aprīlim (darba dienas)? 5.b)

5.c) Kad šis termiņš ir izteikts mēnešos vai gados? 5.c)
5.d) Kad beidzas šādi galīgie termiņi? 5.d)
6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts brīvdienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai nākamajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro arī tad, ja attiecīgā termiņa sākuma punkts ir kāds turpmāks notikums? 6.
7. Ja prasība ir iesniegta kādā jurisdikcijā, kura atrodas dalībvalsts teritorijas cietzemē (attiecībā uz tām valstīm, kurām bez metropoles ir citas daļas vai ģeogrāfiski atsevišķas daļas), vai galīgie termiņi tiek pagarināti personām, kuras dzīvo/atrodas kādā no šīm valsts daļām, vai tiem, kas dzīvo/ atrodas ārzemēs? 7.
8. Pretēji, ja prasība ir iesniegta kādā jurisdikcijā, kura atrodas kādā no valsts daļām, kas ģeogrāfiski ir atdalītas no cietzemes, vai galīgie termiņi tiek pagarināti personām, kuras dzīvo/atrodas kādā no šīs valsts daļām, vai tiem, kas dzīvo/ atrodas ārzemēs? 8.
9. Vai ir termiņi attiecībā uz apelācijas procesu, kas ir īpašs noteiktās civillietās? 9.
10. Vai tiesas ārkārtējos gadījumos vai kāda cita iemesla dēļ var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Pretēji, vai šādu termiņu var pagarināt? 10.
11. Ja par darbību, kas ir paredzēta pusei, kas dzīvo vietā, kur viņš/viņa gūtu labumu termiņa pagarināšanas rezultātā, tiek paziņots vietā, kur tie, kas tur dzīvo, negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai šī persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības? 11.
12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumos? 12.
13. Ja galīgais termiņš ir beidzies, kādi līdzekļi ir pieejami pusēm, kas nav veikušas paredzētās darbības? 13.

 

1. Dažādu veidu termiņi, kurus piemēro saskaņā ar dažādiem procesuālajiem noteikumiem civillietās, piemēram, procesuālie termiņi, noilguma termiņi, iepriekš noteikti termiņi, u.c.

Saskaņā ar Slovēnijas procesuālajām tiesībām termiņš ir laika periods, ko ierobežo divas atzīmes laikā - laika perioda sākums un beigas - un kurā var veikt noteiktu procesuālu darbību vai - izņēmuma gadījumos - laika periods, kurā nevar veikt noteiktu procesuālu darbību.

Slovēnijas tiesību aktos ir dažādu veidu termiņi (laika ierobežojums/laika periods):

  • termiņi materiālajās tiesībās un procesuālajās tiesībās: termiņus materiālajās tiesībās nosaka materiālās tiesības, kas paredzētas tiesību aizstāvēšanai, un tās sīkāk iedala materiālo tiesību noilguma termiņos, kad tiesības beidz pastāvēt saskaņā ar tiesību aktiem, un noilguma termiņos, kad tiesības vairs nevar īstenot, pamatojoties tikai uz kādas puses izteiktu iebildumu, turpretim procesuālie termiņi ir noteikti procesuālo darbību veikšanai;
  • likumā noteiktie un tiesas noteiktie termiņi: likumā noteikto termiņu un tā ilgumu nosaka tieši ar likumu, turpretim tiesas noteikto termiņu nosaka tiesa, ņemot vērā visus lietas īpašos apstākļus;
  • pagarināmi un nepagarināmi termiņi: tiesas noteikto termiņu var pagarināt, bet likumā noteikto termiņu nevar pagarināt;
  • subjektīvie un objektīvie termiņi: subjektīvie termiņi sākas brīdī, kad attiecīgā persona tiek informēta par konkrēto gadījumu vai kad tai tiek sniegta iespēja veikt procesuālu darbību, un objektīvie termiņi sākas brīdī, kad iestājas īpaši objektīvi apstākļi;
  • procesuālie noilguma termiņi un izmeklēšanas termiņi: pēc procesuālā noilguma termiņa beigām vairs nav iespējams efektīvi veikt īpašu procesuālu darbību, bet izmeklēšanas termiņa kavējumam nav tiešu likumā noteiktu seku.

2. Dažādu dienu saraksts, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Saskaņā ar Regulu Nr. 1182/71 “darba dienas” ir visas dienas, kas nav svētku dienas, sestdienas vai svētdienas. Slovēnijā ar Aktu par brīvdienām un svētku dienām Slovēnijas Republikā [1] kā valsts svētku dienas ir noteiktas šādas dienas:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • 1. un 2. janvāris - Jaunais gads;
  • 8. februāris - Prešeren diena, Slovēnijas tradicionālā svētku diena;
  • 27. aprīlis - Pretošanās okupācijai piemiņas diena;
  • 1. un 2. maijs - Darba svētki;
  • 25. jūnijs - Valsts svētki;
  • 1. novembris - Visu svēto diena;
  • 26. decembris - Neatkarības diena.

Slovēnijas Republikā ir arī šādas svētku dienas:

  • Lieldienu svētdiena un pirmdiena - Lieldienas;
  • Vasarsvētku svētdiena - Vasarsvētki;
  • 15. augusts - Jaunavas Marijas debesbraukšanas diena;
  • 31. oktobris - Reformācijas diena;
  • 25. decembris - Ziemassvētki.

[1] Publicēts Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 26/1991.

3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos? Norādiet tiesību avotus.

Procesuālo termiņu vispārējie noteikumi Slovēnijas tiesību aktos paredzēti Civilprocesa likumā - ZPP  ([2]), Tādējādi ZPP 110.-112. panta un 116.-121. panta noteikumi tieši attiecas uz civilprocesu un mutatis mutandis uz ārpustiesas civilprocesu (Ārpustiesas civilprocesa likuma [3] 37. pants), izpildes un apdrošināšanas procedūru (Akta par civillietu spriedumu izpildi un prasījumu apdrošināšanu [4] 15. pants) un saimnieciskas vienības obligātā norēķina vai bankrota procedūru, kas noteikta tās maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā (Akta par obligāto norēķinu, bankrotu un likvidāciju [5] 15. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala


[2] Oficiālā konsolidētā versija publicēta Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 36/2004.

[3] Publicēts Slovēnijas Sociālistiskās Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 30/1986.

[4] Oficiālā konsolidētā versija publicēta Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 40/2004.

[5] Publicēts Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 67/93, 39/97 un 52/99.

4. Ja ir jāveic kāda darbība vai formalitāte noteiktā termiņā, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma laiks — t.i., sākotnējais brīdis, no kura sākas termiņš (terminus a quo) (piemēram, darbības, notikuma un/vai lēmuma datums vai izsniegšanas un/vai paziņojuma datums, no kura tas sākas)?

Vairumā gadījumu termiņš sākas no tiesas sprieduma izsniegšanas, pretējās puses darbības vai neprocesuāla notikuma. Ja termiņš ir noteikts dienās, tad izsniegšanas vai paziņošanas diena vai notikuma diena, no kuras jāskaita laika periods, netiek ieskaitīta — termiņš sākas no pirmās nākamās dienas.

4.a) Vai sākuma punktu, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāju palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)?

Saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem dokumentus nosūta pa pastu, ar tiesas ierēdni, izsniedz tiesā vai citā tiesību aktos paredzētā veidā. Ja termiņš sākas no izsniegšanas brīža, veids, kādā attiecīgais dokuments nodots, neietekmē termiņa sākumu. Termiņš sākas tad, kad saskaņā ar tiesību aktiem tika veikta faktiskā paziņošana vai tiek uzskatīts, ka tāda tikusi veikta.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Kad sākas šis termiņš?

5.a) Ja šis termiņš ir izteikts dienās, vai tiek ņemts vērā faktiskais darbības, notikuma, lēmuma vai piegādes datums un/vai tā paziņojuma datums, ar kuru tas sākas? Vai termiņa sākums vienmēr jebkādā veidā ir atkarīgs no paziņojuma saņemšanas par tiesas procesu vai arī no tā, vai saņēmējs ir informēts par to. Ja ir atkarīgs, tad kā?

Ja termiņš izteikts dienās, tad piegādes vai paziņojuma diena, vai arī notikuma diena, no kuras jāskaita laika periods, netiek ietverta; termiņš sākas no pirmās nākamās dienas (ZPP 111/2. pants). Apliecinājums par saņemšanu vai notikuma paziņojums saņēmējam nav tas noteikums, kuru izpildot, sākas termiņš.

5.b) Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits nozīmē kalendārās dienas vai darba dienas? Piemēram, ja personai piegādāts dokuments 2005. gada 4. aprīlī un viņš vai viņa tiek aicināts(-a) atbildēt 14 dienu laikā pēc dokumenta piegādes, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa tiek aicināts(-a) atbildēt līdz:

i)  pirmdienai, 2005. gada 18. aprīlim (kalendārās dienas) vai

ii)  piektdienai, 2005. gada 22. aprīlim (darba dienas)?

Termiņš, kas izteikts dienās, ilgst bez pārtraukuma un ietver kalendārās dienas. Brīvdienas, kas ietvertas šajā periodā (sestdienas, svētdienas, svētku dienas un citas brīvdienas) nepagarina termiņu, izņemot gadījumus, kad termiņa pēdējā diena ir brīvdiena.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šajā kontekstā jāņem vērā Akta par tiesām ([6]) 83. panta noteikumi, saskaņā ar kuriem tiesas brīvdienu laikā no 15. jūlija līdz 15. augustam procesuālo tiesību termiņi neturpinās, izņemot steidzamus gadījumus (piem., tiesas prāvas par valsts kases parādzīmēm, bankrotu, u.c.).

Ja 14 dienu termiņš atbildei ir no dokumenta piegādes brīža 2005. gada 4. aprīlī, tad termiņa pēdējā diena ir pirmdiena, 2005. gada 18. aprīlis.


[6] Oficiālā konsolidētā versija publicēta Slovēnijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 23/2005.

5.c) Kad šis termiņš ir izteikts mēnešos vai gados?

Mēnešos vai gados izteikta termiņa sākumu un ilgumu aprēķina tādā pašā veidā, mutatis mutandis.

5.d) Kad beidzas šādi galīgie termiņi?

Termiņi, kas izteikti dienās, beidzas termiņa pēdējās dienas beigās. Termiņi, kas izteikti mēnešos vai gados, beidzas tās pēdējā mēneša vai gada dienas beigās, kura pēc skaitļa atbilst dienai, kad sākās laika periods. Ja pēdējā mēnesī dienas ar šādu skaitli nav, tad termiņš beidzas mēneša pēdējā dienā (ZPP 111/3. pants).

Vai ir termiņam ir kādi sākuma punkti, kurus īpaši vai konkrēti piemēro noteiktos civilprocesos?

Nē.

6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts brīvdienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai nākamajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro arī tad, ja attiecīgā termiņa sākuma punkts ir kāds turpmāks notikums?

Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts brīvdienā vai brīvdienā, kā noteikts tiesību aktos par brīvdienām, termiņu pagarina līdz pirmajai nākamai darba dienai (ZPP 111/4. pants). Šo pagarinājumu piemēro neatkarīgi no termiņa sākuma brīža vai iemesla.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Ja prasība ir iesniegta kādā jurisdikcijā, kura atrodas dalībvalsts teritorijas cietzemē (attiecībā uz tām valstīm, kurām bez metropoles ir citas daļas vai ģeogrāfiski atsevišķas daļas), vai galīgie termiņi tiek pagarināti personām, kuras dzīvo/atrodas kādā no šīm valsts daļām, vai tiem, kas dzīvo/ atrodas ārzemēs?

Slovēnija ir valsts ar vienotu teritoriju, kas neietver ģeogrāfiski atdalītas vienības. Tiesu piekritību (jurisdikciju) piemēro vienādi visā valsts teritorijā. Tādējādi šajā sakarā nav īpatnību attiecībā uz laika periodiem.

8. Pretēji, ja prasība ir iesniegta kādā jurisdikcijā, kura atrodas kādā no valsts daļām, kas ģeogrāfiski ir atdalītas no cietzemes, vai galīgie termiņi tiek pagarināti personām, kuras dzīvo/atrodas kādā no šīs valsts daļām, vai tiem, kas dzīvo/ atrodas ārzemēs?

Slovēnija ir valsts ar vienotu teritoriju, kas neietver ģeogrāfiski atdalītas vienības. Tiesu piekritību (jurisdikciju) piemēro vienādi visā valsts teritorijā. Tādējādi šajā sakarā nav īpatnību attiecībā uz termiņiem.

9. Vai ir termiņi attiecībā uz apelācijas procesu, kas ir īpašs noteiktās civillietās?

Civilos un komerciālos procesos parastais termiņš pirmās instances tiesas lēmuma (nolēmumu vai sprieduma) pārsūdzēšanai ir piecpadsmit dienas no lēmuma (nolēmumu vai sprieduma) izsniegšanas datuma, ja vien ZPP nenosaka citu termiņu. Īpašs astoņu dienu termiņš ir noteikts lietu pārsūdzēšanai tiesas procesos, kas attiecas uz valsts kases parādzīmēm vai čekiem, tiesu prāvās attiecībā uz pārkāpumiem un nelielās tiesu prāvās; astoņu dienu termiņu piemēro arī gadījumos, kas saistīti ar iebildumiem pret maksājumu rīkojumiem un paziņojumiem par sprieduma pārsūdzēšanu nelielās komerciālās tiesas prāvās vai maksājuma rīkojuma izdošanas gadījumos. Īpašus, īsākus termiņus piemēro arī izpildes un apdrošināšanas procesā (Akta par civillietu spriedumu izpildi un prasījumu apdrošināšanu 9. pants) un procesā, kas attiecas uz saimniecisko vienību maksātnespēju un likvidāciju (Akta par obligāto norēķinu, bankrotu un likvidāciju 13. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Vai tiesas ārkārtējos gadījumos vai kāda cita iemesla dēļ var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Pretēji, vai šādu termiņu var pagarināt?

Slovēnijas tiesību aktos nav īpašu procesuālo termiņu saīsināšanas noteikumu. Ir noteikums, kas paredz, ka tiesas nevar saīsināt vai pagarināt likumā noteiktos termiņus. Tiesas noteiktā termiņa un galīgā termiņa ilgumu nosaka tiesa, pamatojoties uz visiem lietas apstākļiem, ja to paredz tiesību akti un tas ir vajadzīgs procesam. Ja ir pamatoti iemesli, tiesas noteikto termiņu var pagarināt, balstoties uz iesniegumu, kas pusei jāiesniedz pirms termiņa beigām (ZPP 110. pants), vai arī noteikto termiņu var atlikt (ZPP 115. pants).

11. Ja par darbību, kas ir paredzēta pusei, kas dzīvo vietā, kur viņš/viņa gūtu labumu termiņa pagarināšanas rezultātā, tiek paziņots vietā, kur tie, kas tur dzīvo, negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai šī persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības?

Slovēnijas tiesību aktos nav noteikumu par tiesībām pagarināt termiņu, pamatojoties uz puses uzturēšanos īpašā vietā vai teritorijā.

12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumos?

Vissmagākais sods par termiņa pārsniegšanu ir noilgums (noilguma periods), kas nozīmē, ka puse zaudē tiesības efektīvi veikt doto procesuālo darbību (piemēram, iesniegt apelāciju). Šis sods stājas spēkā automātiski saskaņā ar tiesību aktu nosacījumiem. Galīgā termiņa pārsniegšana var arī izraisīt pieņēmumu, ka puse veikusi attiecīgo procesuālo darbību (piemēram, atcēlusi prasību tiesā). Gadījumā, ja termiņa neievērošanai nav tiešu seku saskaņā ar tiesību aktiem, tā tomēr var izšķiroši ietekmēt procesa iznākumu (piemēram, puse nenodrošina vajadzīgo naudas summu, lai segtu paredzamās to pierādījumu iegūšanas izmaksas, kas dotu labumu šai pusei, un rezultātā tiesa neiegūst pierādījumu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

13. Ja galīgais termiņš ir beidzies, kādi līdzekļi ir pieejami pusēm, kas nav veikušas paredzētās darbības?

Ja puse nokavējusi konkrētās procesuālās darbības galīgo termiņu un sodīta par to ar noilgumu (puse zaudē tiesības veikt procesuālu darbību), tiesa pēc šīs puses pieprasījuma var atļaut tai veikt šo darbību vēlāk (atgriešanās iepriekšējā stāvoklī; ZPP 116.-121. pants). Nosacījumi, lai atgrieztos iepriekšējā stāvoklī, ir:

  • puse nav ievērojusi galīgo termiņu pamatota iemesla dēļ, kuru tiesa novērtē, balstoties uz visiem lietas apstākļiem;
  • galīgā termiņa neievērošanai ir ierobežojoša ietekme;
  • puse iesniedz tiesai pieprasījumu par atgriešanos iepriekšējā stāvoklī, pirms kura nokavētajai darbībai bija jātiek veiktai, norādītajā laika periodā - piecpadsmit dienās no tās dienas, kad iemesls, kura dēļ galīgais termiņš tika nokavēts, beidza pastāvēt; ja puse uzzināja par nokavēšanu tikai vēlāk, šajā gadījumā - no dienas, kad puse to uzzināja; un nekādā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc nokavēšanas, un trīsdesmit dienu laikā komerciālajās tiesas prāvās;
  • puse veikusi nokavēto procesuālo darbību vienlaicīgi ar pieprasījuma iesniegšanu.

Parasti pieprasījumam par atgriešanos iepriekšējā stāvoklī nav ietekmes uz tiesvedības gaitu, bet tiesa var lemt, ka process ir jāaptur, līdz lēmums par pieprasījumu stājas spēkā. Pēc pieprasījuma par atgriešanos iepriekšējā stāvoklī saņemšanas noteiktajā termiņā tiesa parasti nosaka datumu, kad tā lems par šo pieprasījumu. Ja atgriešanās iepriekšējā stāvoklī tiek atļauta, process atgriežas stāvoklī, kādā tas bija pirms nokavēšanas, un visi lēmumi, kurus tiesa pieņēmusi sakarā ar nokavēšanu, tiek anulēti.

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Slovēnija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 08-05-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste