Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 11-05-2009
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Polija

 

SATURS

1. Dažādi termiņi, kas saskaņā ar atšķirīgiem procesuālajiem noteikumiem piemērojami civillietās, piemēram, procesuālie termiņi, noilguma termiņi, iepriekš noteikti termiņi utt. 1.
2. To dienu saraksts, kas noteiktas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71. 2.
3. Kādi ir piemērojamie vispārējie noteikumi par termiņiem attiecībā uz dažādiem civilprocesiem?

Atsauces uz piemērojamiem tiesību aktiem. 3.

4. Ja kāda darbība vai formalitāte jāveic noteiktā termiņā, kāds ir sākuma laiks, t. i., sākuma brīdis, no kura sākas šādas rīcības vai formalitātes izpildes termiņš (terminus a quo)?

(Piemēram, rīcības, notikuma, lēmuma diena vai pakalpojuma un/vai paziņojuma diena, no kuras sākas termiņš.) 4.

a) Vai sākuma laiku, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai izsniegšanas metode (personisks pakalpojums, ko sniedz tiesu izpildītājs vai pasta pārvalde)? a)
5. No kura brīža šis termiņš sākas? 5.
a) Ja šāds termiņš ir izteikts dienās, vai tiek skaitīta darbības, notikuma, lēmuma, pakalpojuma un/vai paziņojuma faktiskā diena, kurā tas sākas? a)
b) Ja termiņš izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas? b)
c) Kad šāds termiņš ir izteikts mēnešos vai gados? Kad šāds termiņš beidzas? c)
6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, valsts svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai darba dienai? Vai šāds pagarinājums ir piemērojams pat tad, ja attiecīgā termiņa sākuma laiks ir nākotnes notikums? 6.
7. Ja prasību iesniedz piekritīgajai tiesai, kuras mītne atrodas dalībvalsts pamatteritorijā (dalībvalstīm, kas ietver teritoriālas vienības, kuras neatrodas pamatteritorijā vai kurām ir ģeogrāfiski nošķirtas teritoriālas vienības), vai pagarina termiņus personām, kas dzīvo/pastāvīgi uzturas vienā no šādām teritoriālām vienībām, vai personām, kas dzīvo/pastāvīgi uzturas ārvalstīs? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku? 7.
8. Un otrādi — ja prasību iesniedz piekritīgajai tiesai, kuras mītne atrodas vienā no šādām teritoriālām vienībām, kas ģeogrāfiski nošķirtas no pamatteritorijas, vai termiņus pagarina personām, kas nedzīvo/pastāvīgi neuzturas šādās teritoriālās vienībās, vai personām, kas dzīvo/pastāvīgi uzturas ārvalstīs? 8.
9. Vai ir noteikti termiņi apelācijai, kas īpaši attiecas uz atsevišķām civillietām? 9.
10. Vai tiesas, izņēmuma gadījumos vai kāda cita iemesla dēļ, var saīsināt termiņus vai noteikt īpašu datumu attiecībā uz ierašanos? Un otrādi — vai šādus termiņus var pagarināt? 10.
11. Ja rīcība, kura iecerēta attiecībā uz pusi, kas dzīvo teritorijā, kurā tā gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņota vietā, kur tajā dzīvojošās personas negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai šāda persona zaudē šāda termiņa priekšrocības? 11.
12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumā? 12.
13. Ja termiņš beidzas, kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pieejami pusēm, kas to nav ievērojušas? 13.

 

1. Dažādi termiņi, kas saskaņā ar atšķirīgiem procesuālajiem noteikumiem piemērojami civillietās, piemēram, procesuālie termiņi, noilguma termiņi, iepriekš noteikti termiņi utt.

Polijas civilajā tiesvedībā ir atzīti šādi termiņi:

  1. pušu tiesvedības darbībām:
    1. iepriekš noteikti termiņi
    2. tiesas termiņi
    3. līgumiski termiņi
  2. tiesas tiesvedības darbībām:
    1. instruktīvi termiņi

Galīgie termiņi ietver iepriekš noteiktos termiņus un tiesas termiņus.

1.a) Iepriekš noteiktie termiņi

Likumā ir noteikti noilguma termiņi (t. i., ja tie netiek ievēroti, tiesvedības process zaudē spēku). Tiesas šos termiņus nevar pagarināt vai saīsināt. Iepriekš noteiktie termiņi sākas likumā paredzētajā dienā.

Iepriekš noteiktie termiņi ietver:

  • ad quem termiņus - kad darbība jāpabeidz līdz termiņa beigām;
  • post quem termiņus - kad darbību var pabeigt pēc termiņa beigām.

Iepriekš noteiktie termiņi ietver termiņus tiesiskās aizsardzības līdzekļu īstenošanai, piemēram, termiņus apelācijas prasību iesniegšanai.

1.b) Tiesas termiņi

Tie arī ir noilguma termiņi, bet tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas termiņus var pagarināt vai saīsināt, bet tikai likumīga iemesla dēļ un saistībā ar prasību, kas iesniegta pirms termiņa beigām, pat neuzklausot otru pusi.

Šie termiņi sākas brīdī, kad tiek paziņots attiecīgais lēmums vai rīkojums, vai, ja Kodekss paredz ex officio nodošanu, šāda lēmuma vai rīkojuma nodošanas brīdī.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesas termiņi ietver termiņu, kas paredzēts, lai novērstu rīcībnespēju tiesā vai nespēju būt par pusi tiesvedībā, vai termiņu apelācijas papildināšanai.

Tiesai ir pienākums ex officio uzraudzīt iepriekš noteikto termiņu un tiesas termiņu ievērošanu.

1.c) Līgumiskie termiņi

Līgumiskos termiņus pēc vienošanās nosaka tiesvedības puses, lai atsāktu tiesvedību, kas apturēta pēc to savstarpēja lūguma.

2. Instruktīvie termiņi

Instruktīvie termiņi ir termiņi tiesas darbībām, lai nodrošinātu tiesas struktūru efektīvu rīcību civilajā tiesvedībā. Tas, ka tiesa neievēro šos termiņus, nedod pusēm tiesības apstrīdēt tiesas darbības.

Saskaņā ar Polijas Civilprocesa kodeksu (saīsināti - CPK) likumā paredzētie procesuālie termiņi, kas noteikti tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai, ir atkarīgi no attiecīgā tiesas lēmuma veida (spriedums, lēmums par lietas būtību bezstrīdus tiesvedībā, aizmugurisks spriedums, maksājuma uzdevums maksājuma uzdevuma tiesvedībā, maksājuma uzdevums maksājuma izpildraksta tiesvedībā un lēmums). Īpašs noteikums ir paredzēts attiecībā uz šādiem iepriekš noteiktiem termiņiem:

  • spriedumi un lēmumi par lietas būtību bezstrīdus tiesvedībā (CPK 328. un 369. pants):

sprieduma motivējumu sagatavo pēc puses prasības, kas iesniegta vienas nedēļas laikā no sprieduma pasludināšanas vai, ja pusi nepārstāv jurists, juriskonsults vai patentu pilnvarotais un ja puse nav bijusi klāt sprieduma pasludināšanā ieslodzījuma dēļ, no sprieduma pieņemšanas dienas;

Lapas augšmalaLapas augšmala

apelācijas sūdzības jāiesniedz tiesā, kas pasludinājusi apstrīdēto spriedumu, divu nedēļu laikā no dienas, kurā spriedums un sprieduma motivējums darīts zināms sūdzības iesniedzējam. Ja puse nav prasījusi sprieduma motivējumu, tā var iesniegt apelāciju 21 dienas laikā no sprieduma pasludināšanas dienas;

  • CPK 394. panta 2. punkta noteikumi:

termiņš sūdzības iesniegšanai ir viena nedēļa, sākot no lēmuma pieņemšanas dienas, un, ja puse noteiktajā termiņā nav pieprasījusi, lai tai nodod tiesas sēdē pasludināto lēmumu, no lēmuma paziņošanas dienas;

  • aizmugurisks spriedums saistībā ar atbildētāju (CPK 344. pants):

atbildētāji, attiecībā uz kuriem izdots aizmugurisks spriedums, var iesniegt iebildumus vienas nedēļas laikā no dienas, kad spriedums tiem paziņots;

  • uz aizmugurisku spriedumu saistībā ar prasītāju attiecas CPK 342. pants:

aizmugurisks spriedums tiesai ir jāmotivē, ja lieta ir noraidīta kopumā vai daļēji un prasītājs ir pieprasījis šādu motivējumu vienas nedēļas laikā no dienas, kurā spriedums tam paziņots, vai, ja prasītājs, kas nav iesniedzis šādu prasību, ir pārsūdzējis spriedumu noteiktajā termiņā;

  • maksājuma uzdevums maksājuma izpildraksta tiesvedībā (CPK 502. pants):

maksājuma uzdevums nosaka, ka atbildētājam ir jāsedz ar prasību saistītās izmaksas pilnā apjomā, ieskaitot izdevumus, divu nedēļu laikā no dienas, kurā izdots rīkojums, vai minētajā termiņā jāiesniedz tiesai iebildumi;

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • maksājuma uzdevums maksājuma uzdevuma tiesvedībā (CPK 491. pants):

izdodot maksājuma uzdevumu, tiesa nospriež, ka atbildētajam divu nedēļu laikā no dienas, kurā uzdevums izdots, jāsedz ar prasību saistītās izmaksas pilnā apjomā, ieskaitot izdevumus, vai minētajā termiņā jāiesniedz sūdzība.

2. To dienu saraksts, kas noteiktas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Saskaņā ar 1951. gada 18. janvāra Valsts brīvdienu likumu noteiktās valsts brīvdienas ir šādas:

  • visas svētdienas (tiesu lēmumos tiek pieņemts, ka sestdienas nav likumā noteiktās valsts brīvdienas),
  • 1. janvāris - Jaungada diena,
  • pirmās Lieldienas,
  • otrās Lieldienas,
  • 1. maijs - Valsts svētku diena,
  • 3. maijs - 3. maija Valsts svētku diena,
  • pirmie Vasarsvētki,
  • Corpus Christi svētki,
  • 15. augusts - Svētās Jaunavas Marijas Debesbraukšanas diena,
  • 1. novembris - Visu svēto diena,
  • 11. novembris - Valsts neatkarības diena,
  • 25. decembris - pirmie Ziemassvētki,
  • 26. decembris - otrie Ziemassvētki,

Mainīgie reliģisko svētku datumi ir šādi:

2006

2007

2008

2009

2010

Pirmās Lieldienas

16.04

08.04

23.03

12.04

03.04

Otrās Lieldienas

17.04

09.04

24.03

13.04

04.04

Pirmie Vasarsvētki

04.06

27.05

11.05

31.05

23.05

Corpus Christi svētki

15.06

07.06

22.05

11.06

03.06

3. Kādi ir piemērojamie vispārējie noteikumi par termiņiem attiecībā uz dažādiem civilprocesiem?

Atsauces uz piemērojamiem tiesību aktiem.

Galīgais termiņš (dies as quem) - precīzāk dēvēts par termiņa beigām. Termiņš nav jāprecizē, nosakot konkrētu datumu, bet jānosaka, vadoties no notikuma, ko konkrētā situācijā paredz līgumslēdzējas puses.

Procesuālos termiņus nosaka laika vienībās, piemēram, dienās, nedēļās, mēnešos, gados.

Saskaņā ar CPK 165. pantu Civilkodeksa (CK) noteikumi, kas attiecas uz termiņiem, ir piemērojami metodei, kuru civilajā tiesvedībā izmanto termiņu aprēķināšanai, ja likumā, tiesas lēmumā, citas valsts iestādes lēmumā vai juridiskā darījumā ir paredzēts termiņš, nenosakot tā aprēķināšanas metodi (CK 110. pants). Procesuālā raksta iesniegšana pasta iestādē, ko vada valsts uzņēmums Polijā, ir līdzvērtīga procesuālā raksta iesniegšanai tiesā. Tas pats attiecas uz rakstu, ko karavīrs iesniedz militārajā štābā, ieslodzītais - soda izciešanas iestādes administratīvajā birojā vai Polijas kuģa apkalpes loceklis - kuģa kapteinim.

Lapas augšmalaLapas augšmala

  • CK 111. pants - dienās izteiktais termiņš beidzas pēdējās dienas beigās.
  • CK 112. pants - nedēļās, mēnešos vai gados izteiktais termiņš beidzas tās dienas beigās, kura pēc nosaukuma vai datuma atbilst termiņa pirmajai dienai, bet, ja pēdējā mēnesī šādas dienas nav, tad konkrētā mēneša pēdējā dienā.
  • CK 113. pants - ja termiņš tiek noteikts mēneša sākumā, vidū vai beigās, tas jāsaprot kā mēneša pirmā, piecpadsmitā vai pēdējā diena. Pusmēnesi ilgs termiņš ir līdzvērtīgs piecpadsmit dienām.
  • CK 114. pants - ja termiņš izteikts mēnešos vai gados un nepārtrauktība nav prasīta, mēnesi skaita kā trīsdesmit dienas un gadu skaita kā trīs simti sešdesmit piecas dienas.
  • CK 115. pants - ja termiņš, kas noteikts pabeidzamai darbībai, beidzas dienā, kas likumā paredzēta kā valsts brīvdiena, tad termiņš beidzas nākamajā dienā.

4. Ja kāda darbība vai formalitāte jāveic noteiktā termiņā, kāds ir sākuma laiks, t. i., sākuma brīdis, no kura sākas šādas rīcības vai formalitātes izpildes termiņš (terminus a quo)?

(Piemēram, rīcības, notikuma, lēmuma diena vai pakalpojuma un/vai paziņojuma diena, no kuras sākas termiņš.)

CK 111. pants — ja dienās izteikta termiņa sākums ir konkrēts notikums,tad dienu, kurā norisinās šāds notikums, neņem vērā termiņa aprēķināšanā.

a) Vai sākuma laiku, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai izsniegšanas metode (personisks pakalpojums, ko sniedz tiesu izpildītājs vai pasta pārvalde)?

Tiesa dokumentu nogādāšanu var veikt, izmantojot dažādas metodes — pa pastu, ar tiesu izpildītāja starpniecību un arī ar tiesas sūtījumu piegādes dienesta starpniecību. Nogādāšana saņēmējiem var tikt veikta arī, nododot rakstu viņiem personiski tiesas birojā. Tomēr parasti rakstus nosūta pa pastu (CPK 131. pants). Visas šīs metodes, ja nogādāšana veikta pareizi, ir vienlīdz likumīgas, un jebkuras šādas metodes izmantošana neietekmē termiņus.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Termiņš ir ievērots, ja procesuālais raksts, attiecībā uz kuru termiņš ticis noteikts, tiesā ir saņemts šajā termiņā, t. i., ir iesniegts tiesas kancelejā (datuma spiedogs ir noteicošais faktors) vai nodots pasta iestādē, ko vada valsts uzņēmums Polijā.

Tiesas lēmumos tiek pieņemts, ka diena, kurā procesuālais raksts iesniegts pa tālruni, ir telegrammas izsūtīšanas diena, un, ja raksts tiek nosūtīts pa faksu, tas ir laiks, kas atzīmēts uz apstiprinājuma par raksta saņemšanu tiesā. Līdzīgi arī diena, kurā samaksāta tiesas nodeva, veicot bankas pārskaitījumu ārvalstu bankā, ir diena, kurā valsts banka, kas darbojas kā ārvalstu bankas korespondentbanka, ir saņēmusi maksājuma uzdevumu. Darbības pabeigšanai noteiktā termiņa ievērošanu nosaka nevis diena, kurā raksts nosūtīts ārvalstīs, bet gan diena, kurā tas pārsūtīts uz Polijas pasta iestādi.

5. No kura brīža šis termiņš sākas?

a) Ja šāds termiņš ir izteikts dienās, vai tiek skaitīta darbības, notikuma, lēmuma, pakalpojuma un/vai paziņojuma faktiskā diena, kurā tas sākas?

Saskaņā ar CK 111. pantu, ja dienās izteikta termiņa sākums ir konkrēts notikums, tad dienu, kurā tas notiek, neņem vērā, aprēķinot termiņu.

Vai jebkura termiņa sākuma laiks ir atkarīgs no tā, kā saņēmējs ir saņēmis rakstu vai uzzinājis par darbību? Ja ir atkarīgs, tad kādā veidā?

Saņēmējs apstiprina raksta saņemšanu un tā datumu ar savu parakstu. Ja saņēmējs nevar vai nevēlas to darīt, tad persona, kas piegādā rakstu, pati atzīmē piegādes datumu un norāda, kāpēc nav paraksta. Persona, kas piegādā rakstu, apstiprinājumā par saņemšanu norāda piegādes metodi un atzīmē piegādes datumu uz piegādātā raksta, to parakstot.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiek pieņemts, ka saņēmēja paraksts apstiprina ne vien raksta saņemšanu, bet arī saņemšanas dienu. Ja saņēmējs nav apstiprinājis piegādes datumu, tas nenozīmē, ka piegāde nav notikusi. Jāpieņem, ka piegādes datums ir datums, kas norādīts uz piegādātājas pasta iestādes datuma spiedoga. Ja nav saņēmēja paraksta, personai, kas piegādā rakstu, ir jānorāda iemesls, t. i., vai nu nespēja, vai atteikšanās parakstīt (papildus piegādes gadījumiem, ko paredz 139. pants, šāds iemesls var būt nespēja rakstīt, invaliditāte, slimība), kā arī piegādes datums. Apstākļos, kas norādīti 139. panta 1. punktā un daļēji arī 2. punktā, šādas piegādes datumam nav tiesisku seku. Šādos gadījumos tas, ka nav norādīts datums, nenozīmē, ka piegāde nav notikusi, jo datums uz pasta zīmoga ir noteicošais faktors piegādes datuma noteikšanā.

Piegādes sekas ir piemērojamas pēc tam, kad rakstu saņēmis saņēmējs, vai, ja piegāde notikusi saskaņā ar Kodeksa noteikumiem un tādā veidā, ka saņēmējs ir spējis izlasīt piegādāto rakstu. Attiecībā uz procesuālajiem termiņiem nav nozīmes tam, vai saņēmējs ir faktiski izlasījis rakstu.

b) Ja termiņš izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas?

Piemēram, ja personai ir jārīkojas vai ja tai tiek izsniegts dokuments pirmdienā, 2005. gada 4. aprīlī, un ja tai ir jāsniedz atbilde 14 dienu laikā no pakalpojuma sniegšanas dienas, vai tas nozīmē, ka atbilde jāsniedz līdz:

Lapas augšmalaLapas augšmala

i) pirmdienai, 2005. gada 18. aprīlim (kalendārās dienas), vai

ii) piektdienai, 2005. gada 22. aprīlim (darba dienas)?

Dienās izteiktus termiņus skaita kalendārajās dienās, tomēr, ja termiņš, kas paredzēts rīcības īstenošanai, beidzas likumā noteiktā valsts brīvdienā, termiņš beidzas nākamajā dienā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbilde jāsniedz pirmdienā, 18. aprīlī. Ja 18. aprīlis būtu likumā noteikta valsts brīvdiena, tad termiņš beigtos 19. aprīlī.

c) Kad šāds termiņš ir izteikts mēnešos vai gados? Kad šāds termiņš beidzas?

Sk. 3. punktu — CK 112.–115. pants.

Vai ir sākuma laiki termiņiem, kas atsevišķos civilprocesos ir piemērojami izņēmuma kārtā vai īpašā veidā?

Iepriekš noteiktu termiņu sākums ir paredzēts konkrētos likuma noteikumos, kuros ir noteikti šādi termiņi. Tādējādi var pieņemt risinājumus, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro tiesas termiņiem, piemēram, attiecībā uz sūdzības iesniegšanas termiņa sākumu, vai arī tie var būt pilnīgi atšķirīgi un pamatoties uz atšķirīgiem pieņēmumiem, piemēram, attiecībā uz tiesvedības atsākšanas termiņu.

CPK 169. panta 4. punktā ir noteikts izņēmums, kas paredz, ka vienu gadu pēc neievērota termiņa to var atjaunot tikai izņēmuma gadījumos.

6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, valsts svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai darba dienai? Vai šāds pagarinājums ir piemērojams pat tad, ja attiecīgā termiņa sākuma laiks ir nākotnes notikums?

Sk. 3. punktu — CK 115. pants.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Ja prasību iesniedz piekritīgajai tiesai, kuras mītne atrodas dalībvalsts pamatteritorijā (dalībvalstīm, kas ietver teritoriālas vienības, kuras neatrodas pamatteritorijā vai kurām ir ģeogrāfiski nošķirtas teritoriālas vienības), vai pagarina termiņus personām, kas dzīvo/pastāvīgi uzturas vienā no šādām teritoriālām vienībām, vai personām, kas dzīvo/pastāvīgi uzturas ārvalstīs? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku?

Nav piemērojams.

8. Un otrādi — ja prasību iesniedz piekritīgajai tiesai, kuras mītne atrodas vienā no šādām teritoriālām vienībām, kas ģeogrāfiski nošķirtas no pamatteritorijas, vai termiņus pagarina personām, kas nedzīvo/pastāvīgi neuzturas šādās teritoriālās vienībās, vai personām, kas dzīvo/pastāvīgi uzturas ārvalstīs?

Nav piemērojams.

9. Vai ir noteikti termiņi apelācijai, kas īpaši attiecas uz atsevišķām civillietām?

Netiek nošķirti termiņi apelācijas iesniegšanai par spriedumu (vai lēmumu par lietas būtību bezstrīdus tiesvedībā — CPK 518. pants). Attiecībā uz termiņiem apelācijas iesniegšanai un citu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai sk. 1. punktu.

Saīsinātajā tiesāšanās procedūrā un bezstrīdus tiesvedībā pusei, kas brīvprātīgi atteikusies no tiesībām saņemt sprieduma motivējumu, termiņš apelācijas iesniegšanai sākas sprieduma pasludināšanas dienā. Turklāt saīsinātajā tiesāšanās procedūrā puse, kas piedalījusies tiesas sēdē, kurā pasludināts spriedums, pēc sprieduma pasludināšanas reģistrēšanai sniegtajā paziņojumā var labprātīgi atteikties no tiesībām iesniegt apelāciju. Ja no tiesībām iesniegt apelāciju atsakās visas tiesīgās puses, spriedums juridiski stājas spēkā (CPK 5058. un 517. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Vai tiesas, izņēmuma gadījumos vai kāda cita iemesla dēļ, var saīsināt termiņus vai noteikt īpašu datumu attiecībā uz ierašanos? Un otrādi — vai šādus termiņus var pagarināt?

Tiesas sastāva priekšsēdētājs pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt vai saīsināt tiesas termiņu tikai pēc lūguma, kas iesniegts pirms termiņa beigām, pat neuzklausot otru pusi. Šādas tiesības tiesnesim nav piešķirtas attiecībā uz iepriekš noteiktajiem termiņiem (CPK 166. pants).

11. Ja rīcība, kura iecerēta attiecībā uz pusi, kas dzīvo teritorijā, kurā tā gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņota vietā, kur tajā dzīvojošās personas negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai šāda persona zaudē šāda termiņa priekšrocības?

Nav piemērojams.

12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumā?

Saskaņā ar CPK 167. pantu procesuāla darbība, ko puse īsteno pēc termiņa beigām, nav spēkā. Šis princips attiecas gan uz iepriekš noteiktajiem termiņiem, gan uz tiesas termiņiem. Papildus procesuālās darbības neesībai spēkā, kas ir termiņa izbeigšanās automātiskas sekas, pēc noteiktu procesuālo termiņu beigām var rasties arī citas sekas.

13. Ja termiņš beidzas, kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pieejami pusēm, kas to nav ievērojušas?

Ja termiņš beidzas, puse var iesniegt pieteikumu, lai to atjauno, vai iesniegt sūdzību, lai atsāktu tiesvedību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Termiņa atjaunošana (CPK 167.–172. pants)

Saskaņā ar CPK 167. pantu, ja puse ne savas vainas dēļ nav īstenojusi procesuālu darbību, tiesa pēc puses lūguma atjauno termiņu. Tomēr atjaunošana nav pieļaujama, ja termiņa neievērošana neizraisa nelabvēlīgas procesuālas sekas attiecībā uz pusi. Raksts, kurā ir izteikts lūgums atjaunot termiņu, jāiesniedz tiesā, kurā darbība bija jāveic, vienas nedēļas laikā no brīža, kad pārstājis pastāvēt termiņa neievērošanas iemesls. Rakstā jānorāda lūgumu pamatojošie apstākļi. Kad puse iesniedz lūgumu, tai jāīsteno procesuālā darbība. Vienu gadu pēc neievērotā termiņa beigām atjaunošana ir iespējama tikai izņēmuma gadījumos (CPK 168.–169. pants). Nav pieļaujams atjaunot termiņu apelācijas iesniegšanai attiecībā uz spriedumu par laulības anulēšanu, šķiršanu vai tās atzīšanu par neesošu, ja viena vai abas puses ir atkārtoti stājušās laulībā pēc sprieduma juridiskas stāšanās spēkā (CPK 170. pants). Pieteikuma iesniegšana par termiņa atjaunošanu neaptur tiesvedību lietā vai sprieduma izpildi. Tomēr tiesa atkarībā no apstākļiem var atlikt tiesvedību vai sprieduma izpildi. Ja pieteikums tiek apmierināts, tiesa var lietu izskatīt nekavējoties (CPK 172. pants).

Tiesvedības atsākšana

CPK 399.– 4161. pantā paredzētajos gadījumos ir iespējams pieprasīt tādas tiesvedības atsākšanu, kas pabeigta ar juridiski spēkā esošu spriedumu. Pieteikumi par tiesvedības atsākšanu jāiesniedz 3 mēnešu laikā, sākot no dienas, kurā puse tikusi informēta par atsākšanas pamatojumu, un, ja atsākšanas iemesls ir rīcībnespēja vai atbilstošas pārstāvības neesība, no dienas, kurā pusei, tās pilnvarotajai personai vai likumīgajam pārstāvim darīts zināms spriedums.

Beidzoties piecu gadu termiņam no sprieduma juridiskas stāšanās spēkā, atjaunošanu nevar pieprasīt, izņemot gadījumus, ja puse nav bijusi rīcībspējīga vai nav bijusi pienācīgi pārstāvēta.

Tomēr pieteikums par tiesvedības atjaunošanu nav pieļaujams attiecībā uz spriedumiem, ar kuriem anulēta, šķirta vai atzīta par neesošu laulība, ja viena vai abas puses ir atkārtoti stājušās laulībā pēc sprieduma juridiskas stāšanās spēkā.

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 11-05-2009

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste