Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Latvija

Pēdējo reizi atjaunots: 22-06-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Latvija

 

SATURS

1. Dažāda veida termiņi, kas piemērojami saskaņā ar dažāda veida procesuālajiem noteikumiem civillietās 1.
2. Latvijā paredzētās svētku dienas un brīvdienas dienas saskaņā ar 1971.gada 3.jūnija Regulu (EEC, Euratom) Nr. 1182/71 2.
3. Kādi ir vispārējie piemērojamie noteikumi termiņiem dažādās civillietu procedūrās? 3.
4. No kura brīža termiņš sākas? 4.
5. Ja termiņš beidzas sestdienā vai svētdienā, vai svētku dienā vai noteiktajā brīvdienā, vai tas ir pagarināms līdz nākamajai pirmajai darba dienai? Vai šāds pagarinājums piemērojams pat tad, kad periods ir noteikts kā sākuma punkts nākotnes notikumam? 5.
6. Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunināšanas kārtība? 6.
7. Vai ir noteikti termiņi apelāciju lietās civillietās? 7.
8. Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā? 8.

 

1. Dažāda veida termiņi, kas piemērojami saskaņā ar dažāda veida procesuālajiem noteikumiem civillietās

Procesuālais termiņš ir laiks, kas dots kādas procesuālās darbības izdarīšanai.

Atkarībā no subjektiem, kuriem procesuālie termiņi jāievēro, tos var iedalīt sekojoši:

  1. termiņi, kas jāievēro tiesai, tiesnesim vai tiesu izpildītājam – šos termiņus nosaka likums un parasti tie ir saīsināti. Civilprocesā šie termiņi noteikti robežās no 1 līdz 14 dienām – tiesnesim jautājums par prasības pieteikuma pieņemšanu jāizlemj triju dienu laikā pēc prasības pieteikuma saņemšanas, prasības nodrošinājuma jautājums izlemjams ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc lietas ierosināšanas, atsevišķu kategoriju lietām ir noteikt termiņš, kuros lieta jāuzsāk izskatīt, vai jāizskata, jāizlemj, sprieduma un lēmuma noraksts nosūtāms ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, kā arī citi likumā paredzētie termiņi. Dažkārt procesuālās darbības tiesai vai tiesu izpildītājam jāizdara nekavējoties. Likumā paredzētajos gadījumos tiesa (tiesnesis) var konkretizēt relatīvi noteiktos termiņus un tādējādi pati (pats) var noteikt procesuālās darbības izdarīšanas laiku – sarežģītās lietās tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas, šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā, paziņojot datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums. Taču Civilprocesa likums nenosaka termiņus, kādos tiesai jāsagatavo un jāiztiesā civillieta, taču likums „Par tiesu varu” 28.pants nosaka, ka, lai nodrošinātu personu aizskarto tiesību aizstāvēšanu, tiesai lieta jāizskata savlaicīgi, proti, lieta jāizspriež tik ātri, cik vien iespējams.

  2. termiņi, kas paredzēti procesuālajām darbībām, kuras jāveic lietas dalībniekiem – atsevišķi šie termiņi ir noteikti Civilprocesa likumā - 7 dienas pirms lietas izskatīšanas pierādījumu iesniegšanai, 10 dienas blakus sūdzības iesniegšanai, 20 dienas apelācijas sūdzības iesniegšanai u.c., bet pārsvarā termiņus pusēm un citiem lietas dalībniekiem nosaka tiesa, tiesnesis vai tiesu izpildītājs konkretizējot relatīvi noteiktos termiņus, vai nosakot tos patstāvīgi, ievērojot procesuālās darbības raksturu, personu dzīves vai atrašanās vietas attālumu u.c. apstākļus.

  3. termiņi, kas noteikti personām, kas nav lietas dalībnieki – šos termiņus nosaka tikai tiesa vai tiesnesis.

Galvenie termiņu veidi ir šādi:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. pierādījumu iesniegšanas termiņš – pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā 7 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai. Lietas iztiesāšanas laikā pierādījumus var iesniegt pēc puses vai citu lietas dalībnieku motivēta lūguma, ja tas nekavē lietas iztiesāšanu vai tiesa savlaicīgas pierādījumu neiesniegšanas iemeslus atzinusi par attaisnojošiem, vai pierādījumi ir par faktiem, kuri kļuvuši zināmi lietas iztiesāšanas laikā. Tiesas lēmums par atteikšanos pieņemt pierādījumus nav pārsūdzams, bet iebildumus par to var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā;

  2. atbildētāja paskaidrojumu iesniegšanas termiņš – pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu - 15-30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas;

  3. pieteikuma par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna trūkumu novēršanas termiņš – atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna;

  4. tiesvedības apturēšanas termiņš:


    • Ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
    • Ja puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju – līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
    • Ja puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā - līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai;
    • Ja tiesa pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai vai arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu sakarā ar prasītāja (pieteicēja) konstitucionālo sūdzību; ja tiesa pieņem lēmumu par jautājuma uzdošanu Eiropas Kopienu Tiesai prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai; ja lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā - līdz likumīgā spēkā stājas Satversmes tiesas vai Eiropas Kopienu Tiesas nolēmums vai tiesas nolēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā;
    • Ja puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus Latvijas robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu, izsludināta atbildētāja meklēšana; ja puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem slimības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā; ja tiesa nosaka ekspertīzi – līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi;
    • Ja ir pušu savstarpēja vienošanās par tiesvedības apturēšanu un pret to neiebilst trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem – līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam;


  5. apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņš – apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas. Ja pasludināts saīsināts spriedums, pārsūdzēšanas termiņu skaita no datuma, kuru tiesa paziņojusi pilna sprieduma sastādīšanai. Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam;

  6. termiņš blakus sūdzības iesniegšanai – blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, ja Civilprocesa likumā nav noteikts citādi. Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam;

  7. pieteikuma iesniegšanas termiņš sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:


    1. par būtiskiem lietas apstākļiem, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējiem - no šo apstākļu atklāšanas dienas;
    2. ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, apzināti nepatiesu tulkojumu, viltotus rakstveida vai lietiskos pierādījumus, uz kuru pamata taisīts spriedums; ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā;
    3. tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā lietā - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots tas spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;
    4. lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka spēka juridiskai normai - no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai;


  8. izpildu dokumentu iesniegšanas izpildei termiņi - Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.

Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums, kas paredzēts 10 gadu laikā, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Latvijā paredzētās svētku dienas un brīvdienas dienas saskaņā ar 1971.gada 3.jūnija Regulu (EEC, Euratom) Nr. 1182/71

Nacionālās (svētku)brīvdienas:

1.maijs – Latvijas Republikas Satversmes sasaukšanas diena. Darba svētki;

4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena;

23.jūnijs – Līgo diena;

24.jūnijs – Jāņu diena;

18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

Oficiālās brīvdienas:

1.janvāris – Jaungada diena

Lielā piektdiena – Piektdiena pirms Lieldienām;

Pirmās Lieldienas – Lieldienu svētdiena;

Otrās Lieldienas – pirmdiena pēc Lieldienām;

25., 26 decembris – Ziemassvētki;

31.decembris – Vecgada diena.

3. Kādi ir vispārējie piemērojamie noteikumi termiņiem dažādās civillietu procedūrās?

Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā. Termiņu var noteikt, norādot arī notikumu, kuram katrā ziņā jāiestājas.

4. No kura brīža termiņš sākas?

Termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Termiņš, kas skaitāms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

5. Ja termiņš beidzas sestdienā vai svētdienā, vai svētku dienā vai noteiktajā brīvdienā, vai tas ir pagarināms līdz nākamajai pirmajai darba dienai? Vai šāds pagarinājums piemērojams pat tad, kad periods ir noteikts kā sākuma punkts nākotnes notikumam?

  • Termiņš, kas skaitāms gados, izbeidzas termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā.
  • Termiņš, kas skaitāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā.
  • Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.
  • Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
  • Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
  • Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad tiesa beidz darbu. Ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

6. Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunināšanas kārtība?

Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma atjauno tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesa var atjaunot:

  1. nokavētos termiņus;
  2. likumā noteiktos termiņus;
  3. termiņus, kas noteikti lietas dalībnieku procesuālo tiesību realizācijai.

Nav atjaunojami procesuālie termini, kas saistīti ar noilgumu, piemēram, nav atjaunojams termiņš izpildu dokumenta iesniegšanai izpildei piespiedu kārtībā pēc 10 gadu termiņa noilguma no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Pagarināt var tiesas, tiesneša vai tiesas izpildītāja noteiktos procesuālos termiņus, pēc lietas dalībnieka pieteikuma, iekams tie vēl nav nokavēti. Nevar pagarināt likumā paredzētos termiņus. Ja tiesas, tiesneša vai tiesu izpildītāja noteiktais termiņš ir nokavēts, persona, kurai šis termiņš bija saistošs, var lūgt noteikt jaunu termiņu procesuālās darbības izpildei.

Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Tas tiek izlemts tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai tiesā.

Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.

Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski.

Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

7. Vai ir noteikti termiņi apelāciju lietās civillietās?

(Skatīt 1.jautājuma e) punktu).

8. Kādas ir sekas termiņu neievērošanas gadījumā?

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas noteiktā termiņa izbeigšanos. Pēc procesuālā termiņa izbeigšanās iesniegtās sūdzības un dokumentus nepieņem.

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 22-06-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste