Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 10-09-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Itālija

 

SATURS

1. Dažādu veidu termiņi, kas piemērojami saskaņā ar dažādiem procedūras noteikumiem civillietās (piemēram, procedūras termiņi, noilgumi vai termiņa ierobežojumi, iepriekš noteikti periodi utt.) 1.
2. Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71. 2.
3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem? Miniet piemērojamo tiesību aktu atsauces. 3.
4. Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir sākuma laiks, t.i., šī akta vai šīs formalitātes sākotnējais brīdis, no kura sākas periods („terminus a quo”) (piemēram, akta, notikuma, lēmuma datums vai [iesniegšanas un/vai brīdinājuma datums, no kura tas sākas)? 4.
4.a) Vai sākumpunktu, no kura periods sākas, var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)? 4.a)
5. No kura brīža šis periods sākas: 5.
5.a) Ja šis periods ir izteikts dienās, vai darbības, notikuma, lēmuma faktiskā datuma vai [iesniegšanas un/vai brīdinājuma datuma, kas sāk to skaitīt? 5.a)
5.b) Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai tikai darba dienas? 5.b)
5.c) Ja šis periods ir izteikts mēnešos vai gados? 5.c)
5.d) Kad šie termiņi beidzas? 5.d)
6. Ja periods beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai? Vai šis pagarinājums ir piemērojams pat tad, ja attiecīgā perioda sākumpunkts ir turpmāks notikums? 6.
7. Ja prasību iesniedz jurisdikcijā, kuras mītne ir dalībvalsts cietzemes teritorijā, vai termiņus pagarina personām, kuras dzīvo/uzturas vienā no šīm vienībām, vai tām, kas dzīvo/uzturas ārvalstīs? 7.
8. Un otrādi, ja prasību iesniedz jurisdikcijā, kuras mītne ir vienā no šīm vienībām, kas ģeogrāfiski ir atšķirta no cietzemes, vai termiņus pagarina personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās vienībās, vai personām, kas dzīvo/uzturas ārvalstīs? 8.
9. Vai ir konkrēti pārsūdzību termiņi atsevišķām civillietām? 9.
10. Vai tiesas steidzamā gadījumā vai jebkura cita iemesla dēļ var saīsināt ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Un otrādi, vai šos periodus var pagarināt? 10.
11. Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību? 11.
12. Kādas ir sankcijas periodu neievērošanas gadījumā? 12.
13. Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami saistības nepildošām pusēm? 13.

 

1. Dažādu veidu termiņi, kas piemērojami saskaņā ar dažādiem procedūras noteikumiem civillietās (piemēram, procedūras termiņi, noilgumi vai termiņa ierobežojumi, iepriekš noteikti periodi utt.)

Procedūras termiņš ir laika periods, līdz kuram vai pēc kura ir jāveic vai var veikt noteiktu procedūras posmu.

Procedūras termiņus nosaka ar nolikumu (likumīgi termiņi (termini legali)); tos var noteikt arī tiesa (kas var padarīt tos par ierobežojuma jautājumu, tā ka tiesības tiks dzēstas, ja tos neievēro), bet tikai tad, ja tas skaidri paredzēts nolikumā (tiesas termiņi (termini giudiziari)).

Procedūras termiņus var iedalīt vienā no trīs tradicionālajām kategorijām: minimālie intervāli (piemēram, minimālais periods pirms ierašanās tiesā), obligātie termiņi (piemēram, pārsūdzībām vai puses pievienošanai) un norādoši termiņi (piemēram, sprieduma reģistrēšanai).

Minimālie intervāli (termini dilatori) sastāv no laika perioda starp aktu, kas pats par sevi ir pabeigts (piemēram, pavēste), un noteiktām juridiskām sekām (piemēram, ierašanās iespēja); tie pagaidām atliek tāda akta sekas, kura būtiskie elementi ir pabeigti.

Obligātie termiņi (termini perentori) ir tikai tie, kuri ir skaidri paziņoti par tādiem nolikumā vai tiesā, ja tas ir paredzēts nolikumā. Termiņa obligātais raksturs var izrietēt arī no funkcijas, kuru termiņam paredzēts pildīt (Konstitucionālā tiesa Corte Cost. ord. 107/2003).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Norādošo termiņu (termini ordinatori) kategorija ir atlikusī kategorija, kurā apkopoti visi termiņi, kas nav minimālie intervāli vai obligātie termiņi.

Atšķiršana ir svarīga ne tikai tādēļ, ka atšķiras neievērošanas sekas, bet arī tādēļ, ka obligātos termiņus nevar saīsināt vai pagarināt pat ne ar pušu vienošanos, turpretim norādošos termiņus var saīsināt vai pagarināt pirms to beigām, iesniedzot pieteikumu vai pēc tiesas pašas ierosmes, kā paredzēts Civilprocesa kodeksa 153. un 154. pantā. Pat minimālos intervālus var mainīt (atbrīvojums, saīsināšana) nolikumā paredzētajos gadījumos; jautājums par to, vai Civilprocesa kodeksa 154. pants ir parasti piemērojams minimāliem intervāliem, ir nesaskaņu priekšmets literatūrā.

Šie procedūras termiņi ir jāatšķir no noilgumiem vai termiņa ierobežojumiem, kas ir materiālo tiesību priekšmets, ko reglamentē Civilkodekss (attiecīgi 2934.‑2963. un 2964.‑2969. pants).

Jo īpaši noilgums (prescrizione) dzēš tiesības, ja tiesīgā puse likumīgā periodā tās nav izmantojusi.

Termiņa ierobežojums (decadenza) dzēš tiesības (parasti pilnvaru vai spēju), beidzoties obligātajam termiņam, ko nosaka nolikums vai puses atsevišķu darbību veikšanai; objektīvie vai subjektīvie apstākļi, kas izraisa laika veltīgu paiešanu, nav būtiski.

Noilgums nav automātisks, bet pusei tas ir jālūdz šīs puses ierosinātā lietā vai iebildumā pret kāda cita ierosinātu lietu. Puses pieteikums vai iebildums ir nepieciešams arī termiņa ierobežojumam, izņemot, ja tiesības nav pēc pušu ieskatiem (tiesības, kuras nevar nodot, piemēram, tiesības uz statusu, personības tiesības, ģimenes tiesības utt.); tiesai pēc pašas ierosmes ir jākonstatē, ka rīcība ir nepieļaujama.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atlikšana. Saskaņā ar likumu 1969/742 termiņus, kas ir vasaras brīvdienās (no katra gada 1. augusta līdz 15. septembrim) vai kuriem jāsākas šā perioda laikā, atliek saskaņā ar tiesību aktiem no katra gada 1. augusta līdz 15. septembrim, un tie atsākas vai sākas no atlikšanas perioda beigām. Tiesību aktos paredzēti izņēmumi: atlikšanu nepiemēro prāvām un procesiem, kas norādīti 92. pantā Tiesu noteikumos (ordinamento giudiziario; piemēram, lietas par uzturnaudu, lietas par nodarbinātību, likumīgu labklājību un sociālo nodrošinājumu, lietas pret izpildi vai pagaidu procesu).

No likuma 1969/742 darbības jomas ir izslēgti materiālo tiesību izmantošanas termiņi (piemēram, termiņi pārdotu preču defektu uzrādīšanai).

Avoti: Civilprocesa kodeksa 152.-155. pants; likums 1969/742.

2. Saraksts ar dažādām dienām, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Par brīvdienām uzskata: visas svētdienas, 1. janvāri, 6. janvāri, 25. aprīli, pirmdienu pēc Lieldienām, 1. maiju, 2. jūniju, 15. augustu, 1. novembri, 18. decembri, 25. un 26. decembri.

Avoti: likums 1949/260, kurā grozījumi izdarīti ar likumu 1954/90 un likumu 1977/54, ar prezidenta rīkojumu (DPR) 1985/793 un likumu 2000/336.

3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par dažādu civilprocedūru termiņiem? Miniet piemērojamo tiesību aktu atsauces.

Aprēķinot termiņus, kas izteikti dienās vai stundās, izslēdz sākotnējo dienu vai stundu, turpretim ņem vērā dies ad quem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Lai aprēķinātu termiņus, kas izteikti mēnešos vai gados, izmanto parasto kalendāru; tādējādi termiņš beidzas, beidzoties tā mēneša dienas pēdējam brīdim, kas atbilst sākotnējam mēnesim, vai termiņu gadījumā, kas izteikti gados, ‑ nākamā gada mēneša dienas pēdējam brīdim, kas atbilst sākotnējiem; nav svarīgi, ka mēnešos var būt 31 diena vai 28 dienas vai ka aprēķinā var būt iekļauts garā gada februāris.

Ja termiņš beidzas svētku dienā, to pagarina līdz pirmajai dienai pēc tās, kura nav svētku diena (Civilprocesa kodeksa 155. pants). Tiesas pēdējā laikā pretēji agrākai tiesu praksei ir uzskatījušas, ka tādus pašus noteikumus piemēro procedūras termiņiem, kas ir atpakaļejoši, piemēram, ja pārdošana izsolē paredzēta pirmdienā, ja noteikts, ka piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir „diena pirms pārdošanas”, tas beidzas iepriekšējā sestdienā (Kasācijas tiesa Cass.2003, no.19041).

Reizēm tiesību aktos norādīts termiņš brīvu dienu izteiksmē (giorni liberi, piemēram, termiņi ierašanās pieteikšanai saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 163.bis pantu). Tādos gadījumos no aprēķina ir jāizslēdz gan dies a quo, gan dies ad quem.

Procedūras posmi ir paredzēti arī tiesību aktos, kas reglamentē konkrētus jautājumus, bet Civilprocesa kodeksa noteikumi ir vispārīgi piemērojami jebkurā gadījumā.

Avoti: Civilprocesa kodeksa 155. pants.

4. Ja akts vai formalitāte ir jāveic noteiktā periodā, kas ir sākuma laiks, t.i., šī akta vai šīs formalitātes sākotnējais brīdis, no kura sākas periods („terminus a quo”) (piemēram, akta, notikuma, lēmuma datums vai [iesniegšanas un/vai brīdinājuma datums, no kura tas sākas)?

Termiņi, izņemot, ja tie izteikti stundās, sākas no dienas, kurā tiek veikta darbība, kas ir to cēlonis (piemēram, sprieduma reģistrēšana vai darbības vai pasākuma paziņošana).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nav svarīgi, kurā dienas brīdī šī darbība tika veikta, jo, aprēķinot termiņu, nekad neņem vērā dies a quo.

Tas ir vispārīgs princips („dies a quo non computatur in termino”), kuru pretēja noteikuma neesamības gadījumā piemēro procesuālām un materiālām lietām.

Termiņš bieži sāksies no darbības paziņošanas datuma vai sprieduma publicēšanas datuma, bet termiņi var sākties arī no citiem notikumiem.

Piemēram:

  1. pārsūdzības vai pieteikuma par atkārtotu izskatīšanu (īsais) termiņš saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 395. panta 4. un 5. punktu sākas no sprieduma iesniegšanas;
  2. jurisdikcijas noteikšanas termiņš vai tiesneša izdotu rīkojumu apstrīdēšanas termiņš palātās sākas no sprieduma vai cita pasākuma paziņošanas;
  3. pārsūdzību ierobežošanas vispārīgais termiņš saskaņā ar kodeksa 327. pantu sākas no sprieduma publicēšanas datuma;
  4. atkārtotas izskatīšanas termiņš saskaņā ar kodeksa 395. panta 1., 2. un 3. punktu sākas no dienas, kurā atklāta krāpšana vai nepatiesība vai saņemts dokuments.
4.a) Vai sākumpunktu, no kura periods sākas, var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai iesniegšanas metode (personīga iesniegšana, ko veic tiesu izpildītājs vai pasta dienests)?

Jautājums rodas, atsaucoties uz termiņiem, kas sākas no iesniegšanas vai procesa paziņošanas datuma (kā, piemēram, termiņi sprieduma pārsūdzēšanai).

Pārsūdzēšanas nolūkā īsajā termiņā, kas noteikts Civilprocesa kodeksa 325. pantā (30 dienas pirmajai pārsūdzībai, 60 dienas pārsūdzībai par likuma būtību Kasācijas tiesā), svarīgs ir brīdis, kad adresāts ir saņēmis sprieduma kopiju, tā ka brīdis, no kura sākas termiņš, patiešām var atšķirties atkarībā no iesniegšanas metodes, jo pasta metode var būt saistīta ar ilgāku iesniegšanas laiku nekā tiesu izpildītāja veiktas piegādes laiks.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tomēr jautājums ir tikai par praktisku izdevīgumu tādā nozīmē, ka nepieciešamība pēc ātras rīcības var diktēt tiesu izpildītāja izmantošanu, jo jebkurā gadījumā pārsūdzēšanas termiņš sākas no iesniegšanas procedūras beigām un tādējādi no brīža, kad adresāts saņem dokumentu.

Jautājumu par atšķirīgu kārtību nesen izskatīja Kasācijas tiesa, kas pēc Konstitucionālās tiesas spriedumiem par iesniegšanu pa pastu (2002. gada spriedums Nr. 477 un 2004. gada spriedums Nr. 28) apstiprināja principu, ka tiesas dokumentu iesniegšanu uzskata par pabeigtu attiecībā uz pusi, kas iesniedz dokumentu, brīdī, kad dokuments tiek nodots tiesu izpildītājam neatkarīgi no nosūtīšanas metodes pēc tam (pa pastu vai tiesu izpildītāja veikta piegāde), turpretim attiecībā uz adresātu iesniegšanas procedūra ir pabeigta dokumenta saņemšanas datumā (Kasācijas tiesas 2004. gada spriedums Nr. 4289 un spriedums Nr. 13970).

Brīdi, kad var teikt, ka puse, kura vēlas iesniegt dokumentu, ir pabeigusi iesniegšanu, šeit atdala no brīža, kad iesniegšana ir pabeigta attiecībā uz adresātu; šis princips pieņemts jau ar Kopienas Regulu Nr. 1348/2000. Princips ir saistīts tikai ar dokumenta iesniegšanas savlaicīgumu tādēļ, ka ir jāuzskata, ka iesniedzošā puse ir ievērojusi likumīgo termiņu, ja iesniedzamais dokuments nodots tiesu izpildītājam pirms termiņa beigām; tas neietekmē sākumpunktu vai termiņa dies a quo – anketā minēto punktu, kas ir dokumenta iesniegšanas vai paziņošanas, sprieduma publicēšanas vai dažādu citu notikumu brīdis, kuri sīkāk izskaidroti iepriekš (sk. 4. punktu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piemēram, sprieduma pārsūdzēšanu pirmajā instancē neaizliedz 30 dienu termiņš no sprieduma iesniegšanas, ja šajā laikā pārsūdzības rakstu nodod tiesu izpildītājam, pat tad, ja tas faktiski piegādāts adresātam pēc termiņa beigām. Attiecībā uz adresātu iesniegšanas procedūru uzskata par pabeigtu tikai tad, kad dokuments ir saņemts.

5. No kura brīža šis periods sākas:

5.a) Ja šis periods ir izteikts dienās, vai darbības, notikuma, lēmuma faktiskā datuma vai [iesniegšanas un/vai brīdinājuma datuma, kas sāk to skaitīt?

Ja termiņš ir izteikts dienās, sākumdienu vai dies a quo neiekļauj aprēķinā.

5.b) Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītajā dienu skaitā ir kalendārās dienas vai tikai darba dienas?

Ja termiņš ir izteikts dienās, dienu skaits attiecas uz kalendārām dienām, ieskaitot svētku dienas (dies a quo tāpat var būt svētku diena).

5.c) Ja šis periods ir izteikts mēnešos vai gados?

Termiņus, kas izteikti gados vai mēnešos, aprēķina atbilstīgi parastajam kalendāram. Tie neattiecas uz pagājušo dienu skaitu: termiņš beidzas dienā, kurai ir tāds pats skaits kā dies a quo. Viena gada termiņš tāda sprieduma pārsūdzēšanai, kas pieņemts 30. jūnijā darba strīdā, kuram nepiemēro atlikšanu vasaras brīvdienās, beidzas nākamā gada 30. jūnijā; bet gadījumā, kad nepiemēro atlikšanu vasaras brīvdienās, kas paredzētas likumā 1969/742, viena gada termiņu, kas aprēķināts, kā aprakstīts, ir jāpagarina par atlikšanas 46 dienām (no 1. augusta līdz 15. septembrim).

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.d) Kad šie termiņi beidzas?

Procedūras termiņi beidzas norādītās dienas, mēneša vai gada pēdējā brīdī.

6. Ja periods beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz nākamajai pirmajai darba dienai? Vai šis pagarinājums ir piemērojams pat tad, ja attiecīgā perioda sākumpunkts ir turpmāks notikums?

  • Sestdienu uzskata par darba dienu, nevis svētku dienu. Svētku dienu sarakstu sk. atbildē uz 2. jautājumu.
  • Ja termiņš beigtos svētku dienā, to pagarina līdz pirmajai nākamajai dienai, kas nav svētku diena; to piemēro arī, ja termiņam ir jāsākas no turpmāka notikuma.

7. Ja prasību iesniedz jurisdikcijā, kuras mītne ir dalībvalsts cietzemes teritorijā, vai termiņus pagarina personām, kuras dzīvo/uzturas vienā no šīm vienībām, vai tām, kas dzīvo/uzturas ārvalstīs?

Jautājums neattiecas uz Itāliju.

8. Un otrādi, ja prasību iesniedz jurisdikcijā, kuras mītne ir vienā no šīm vienībām, kas ģeogrāfiski ir atšķirta no cietzemes, vai termiņus pagarina personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās vienībās, vai personām, kas dzīvo/uzturas ārvalstīs?

Jautājums neattiecas uz Itāliju.

9. Vai ir konkrēti pārsūdzību termiņi atsevišķām civillietām?

Ierobežojot atbildi ar pašu pārsūdzības dokumentu, konkrēti termiņi paredzēti bankrota lietās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Spriedumiem, kas reģistrēti procesos, kuros iebilst pret bankrota paziņošanu, pārsūdzēšanas termiņš ir īss – 15 dienas no sprieduma paziņošanas (1942. gada Karaliskā rīkojuma (regio decreto) Nr. 267 19. pants).

Bankrota procedūras nesen ir radikāli reformētas ar 2006. gada 9. janvāra Likumdošanas rīkojumu (decreto legislativo) Nr. 5 (publicēts 2006. gada 16. janvāra Gazzetta Ufficiale Nr. 12), kurš stāsies spēkā 2006. gada 16. jūlijā. Saskaņā ar rīkojuma 18. pantu termiņš bankrota paziņošanas sprieduma pārsūdzības iesniegšanai būs parastās 30 dienas, kas attiecībā uz debitoru sāksies no sprieduma iesniegšanas dienas.

Konkrēti termiņi paredzēti arī speciālos adopcijas procesos, spriedumu apstrīdēšanai par nepilngadīgo adoptējamību (likums 1983/184); parastās pārsūdzības un pārsūdzības par likuma būtību Kasācijas tiesā ir jāiesniedz 30 dienu perioda laikā, kas sākas no tiesas lietvedības veiktas sprieduma iesniegšanas.

10. Vai tiesas steidzamā gadījumā vai jebkura cita iemesla dēļ var saīsināt ierašanās termiņus vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Un otrādi, vai šos periodus var pagarināt?

Prasītājs var brīvi izvēlēties ierašanās datumu, bet starp iesniegšanas dienu un pirmās uzklausīšanas dienu ir jābūt minimālam brīvu dienu intervālam, kas ir 60 dienas, ja iesniegšanas vieta ir Itālijā, un 120 dienas, ja tā ir ārvalstīs. Tomēr, ja ir īpaši steidzamības iemesli, tiesas priekšsēdētājs var saīsināt šos termiņus uz pusi prasītāja gadījumā ar pamatotu rīkojumu, kas ierakstīts pavēstes oriģināla apakšējā daļā un transkribēts norakstos.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja prasītāja noteiktā diena pārsniedz likumīgo minimumu, atbildētājs var pieteikt ierašanos pirms minimālā termiņa beigām, lai lūgtu tiesas priekšsēdētāju pārcelt uz priekšu pirmo uzklausīšanu, tomēr ne uz datumu pirms minimālā termiņa beigām; priekšsēdētājs var izdot rīkojumu par to, kas ir jāpaziņo prasītājam vismaz piecas brīvas dienas pirms jaunā ierašanās datuma. Tādus pašus noteikumus piemēro pārsūdzībām.

Piecu dienu laikā pēc materiālu iesniegšanas lietā izraudzītais izskatošais tiesnesis pēc savas iniciatīvas var atlikt pirmās uzklausīšanas datumu līdz maksimāli 45 dienām ar rīkojumu, kas paziņots lietā iesaistītajām pusēm (Civilprocesa kodeksa 168.bis panta 5. punkts). Šis jaunais datums tad ir atsauces datums, lai aprēķinātu ierašanās un jebkuras atbildētāja pretprasības termiņus (spriedums Cass. 2003, n. 26526).

11. Ja aktu, kas paredzēts pusei, kura uzturas vietā, kur viņa gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Nešķiet, ka šis jautājums attiecas uz Itāliju. Gadījums, kas šķiet nedaudz atšķirīgs, ir procedūras termiņu pagarinājums sakarā ar dažu tiesas iestāžu nedarbošanos vai neregulāru darbību (saskaņā ar 1948. gada likumu Nr. 437): atbildētājam, kurš uzaicināts ierasties vienā no šīm iestādēm, pienākas šāds pagarinājums neatkarīgi no dokumenta iesniegšanas vietas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Kādas ir sankcijas periodu neievērošanas gadījumā?

Obligāta termiņa neievērošana izbeidz pilnvaras veikt attiecīgo darbību vai vispārīgāk dzēš tiesības vai spēju. Dzēšana ir automātiska, un tiesa par to paziņos pēc pašas ierosmes; sekas parasti ir neatgriezeniskas, jo atbrīvojums no laika beigšanās sekām (rimessione in termini) parasti nav pieejams, bet tikai nolikumā paredzētajos gadījumos.

Atbilstīgi Kasācijas tiesas jaunākajai praksei (Cass. 2003 n. 6895) norādoša termiņa neievērošanai ir tādas pašas aizliedzošas sekas kā obligāta termiņa beigām, un tas novērš jauna termiņa noteikšanu tās pašas darbības veikšanai. Dominējošais uzskats starp juridiskiem rakstniekiem ir tāds, ka norādoša termiņa neievērošanas sekas nosaka katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar tiesību aktiem, parasti par sliktu pusei, kas nav ievērojusi termiņu, dažreiz novēršot darbības spēkā esošu veikšanu.

Minimālā intervāla neievērošana atceļ ierosināšanas darbību (piemēram, ja pavēstē noteikts ierašanās datums, kas ir agrāks nekā likumīgais minimums, ja vien atbildētājs nepiesaka ierašanos, neceļot iebildumu) vai turpmāko darbību (piemēram, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 477. pantu, ja izpildāms dokuments (titolo esecutivo) ir izpildāms pret mirušu personu, izpildrakstu par ievērošanu (precetto) nevar iesniegt mantiniekiem, kamēr nav pagājušas 10 dienas kopš paša izpildāmā dokumenta iesniegšanas, un šī intervāla neievērošana ir iemesls lietai, kurā apstrīd izpildi).

Lapas augšmalaLapas augšmala

13. Ja beidzas termiņš, kādi līdzekļi ir pieejami saistības nepildošām pusēm?

Saistības nepildošām pusēm ir pieejami šādi līdzekļi:

  • Saistības nepildošās puses var lūgt izskatošo tiesnesi ļaut veikt darbību, kas citādi viņām būtu liegta, ja viņas var pierādīt, ka pavēstes vai pavēstes iesniegšanas anulēšana liedza viņām zināt par procesu vai ka viņas nevarēja pieteikt ierašanos tādu iemeslu dēļ, kurus viņas nevar kontrolēt (Civilprocesa kodeksa 294. pants). Ja tiesnesis uzskata, ka izskaidrotie fakti ir patiesi, viņš var piekrist, ka ir pierādīts traucējums, un piešķirt atbrīvojumu no laika beigšanās sekām.
  • Saistības nepildošās puses, pret kurām ir pieņemts spriedums, var pārsūdzēt spriedumu pat pēc Kriminālprocesa kodeksa 327. pantā noteiktā termiņa (viens gads + 46 dienas vasaras brīvdienu dēļ), ja viņas var pierādīt, ka viņas nezināja par procesu sakarā ar pavēstes vai pavēstes iesniegšanas anulēšanu.

Puses, kuras ir pieteikušas ierašanos, kuras pierāda, ka viņas ir zaudējušas iespēju veikt kādus pasākumus savai aizstāvībai tādu iemeslu dēļ, kurus viņas nevar kontrolēt, var lūgt tiesnesi atbrīvot no laika beigšanās sekām saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 184.bis pantu. To var veikt tikai iepriekšējās izmeklēšanas posmā pirmās instances procesā. Pārsūdzības procesā atbrīvojumu no laika beigšanās sekām var piešķirt tikai, lai ļautu pusei sniegt jaunus pierādījumus, un tikai tad, ja tiek pierādīts, ka puse nespēja tos sniegt pirmās instances procesā tādu iemeslu dēļ, kurus puse nevar kontrolēt (Civilprocesa kodeksa 345. pants).

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 10-09-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste