Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Ungārija

Pēdējo reizi atjaunots: 31-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Ungārija

 

SATURS

1. Termiņi, ko piemēro civillietās saskaņā ar dažādām procesuālām normām 1.
2. Dažādu dienu saraksts, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71. 2.
3. Kādas ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos? 3.
4. Ja noteiktā termiņā jāveic darbība vai formalitāte, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma brīdis, t.i., termiņa perioda sākuma brīdis („terminus a quo”)? 4.
4.a) Vai perioda sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai piegādes veids (nodošana personīgi caur tiesu izpildītāju vai izmantojot pasta pakalpojumus)? 4.a)
5. No kura brīža sākas šis periods 5.
5.a) Ja šāds periods ir izteikts dienās, vai tiek ņemta vērā darbības, notikuma, lēmuma vai dokumentu piegādes un/vai paziņošanas faktiskā diena, ar kuru periods sākas? (Vai perioda sākums ir atkarīgs no paziņojuma saņemšanas vai no saņēmēja informētības par tiesvedību? Ja tā, tad kādā veidā?) 5.a)
5.b) Ja periods ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas? 5.b)
5.c) Ja šāds periods ir izteikts mēnešos vai gados? 5.c)
5.d) Kad šādi termiņi beidzas? (Vai termiņiem ir kādi sākuma punkti, kurus piemēro tikai vai īpaši konkrētiem civilprocesiem?) 5.d)
6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai sekojošajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro, ja attiecīgā perioda sākumpunkts ir kāds notikums nākotnē? 6.
7. Vai termiņus pagarina personām, kuras dzīvo/uzturas ārpus dalībvalsts cietzemes teritorijas vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs, ja lūgums ir adresēts tiesai, kura atrodas dalībvalsts cietzemes teritorijā (tajās dalībvalstīs, kuru teritorija sastāv ne tikai no kontinentālās daļas vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas)? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku? 7.
8. Un otrādi, ja lūgums ir adresēts jurisdikcijai, kura atrodas kādā no teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalīta no cietzemes, vai termiņus pagarina personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs? 8.
9. Vai noteiktām civillietām ir īpaši pārsūdzēšanas termiņi? 9.
10. Vai tiesas var ārkārtas gadījumā vai cita iemesla dēļ saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt konkrētu ierašanās datumu? Un otrādi – vai šādus termiņus var pagarināt? 10.
11. Ja tiesību akts, kas ir paredzēts pusei, kuras pastāvīgā dzīvesvietā viņa gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņots vietā, kuras pastāvīgie iedzīvotāji negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības? 11.
12. Kādas ir sankcijas par termiņu neievērošanu? 12.
13. Ja termiņš ir beidzies, kādus tiesību aizsardzības līdzekļus var izmantot puses, kas nav veikušas paredzētās darbības? 13.

 

1. Termiņi, ko piemēro civillietās saskaņā ar dažādām procesuālām normām

Vēlamo tiesisko seku radīšanai atbilstošās procesuālās darbības parasti var veikt konkrētos, tiesību aktos noteiktos termiņos. Šādi noteikumi ir spēkā materiālo tiesību un procesuālo tiesību jomā.

  1. Attiecībā uz materiālajām tiesībām atbilstošos nosacījumus daļēji nosaka normas par vēršanos tiesā un daļēji reglamentē normas par noilgumu, ar kurām nosaka termiņus civilprocesu sākšanai. Tiesību aktos ir noteikts atbrīvojums no šiem ierobežojumiem tikai tajos gadījumos, kad jāgarantē prasību beznosacījuma izpilde (piemēram, saistībā ar prasībām, kas ir vērstas pret īpašumu).
  2. Tiesas procesā veikto darbību norises ilgumu reglamentē Procesuālais kodekss. Tajā ir noteikti dokumentu iesniegšanas termiņi speciālām procedūrām, t.i., tiesas prāvām administratīvu (sociālās nodrošināšanas) lēmumu pārskatīšanai [1952. gada III likuma par Civilprocesa kodeksu 330. panta 1. punkts un 341. panta 1. punkts] un prāvām par neslavas celšanu [likuma par Civilprocesa kodeksu 343. panta 3. punkts].

Procesuālās darbības

  • Dažas no tām var likumīgi veikt tikai noteiktā termiņā (līdz beigu datumam). Dažos gadījumos, piemēram, pārsūdzībai, termiņš ir skaidri noteikts tiesību aktos (likumā noteiktais termiņš), turpretim citos gadījumos, piemēram, kad tiek labotas nepilnības, tas ir atkarīgs no tiesas lēmuma (tiesas noteiktais termiņš).
  • Citos gadījumos to veikšanu atkarībā no tiesvedības stadijas ierobežo Civilprocesa kodekss, piemēram, pretprasību gadījumā [likuma par Civilprocesa kodeksu 147. panta 1. punkts] vai, ja tiek izteikti lūgumi par iejaukšanos [likuma par Civilprocesa kodeksu 51. panta 1. punkts].
  • Dažus darbību veidus var veikt tikai noteiktā datumā. Šos datumus nosaka tiesa vai attiecīgā gadījumā - eksperts (piemēram, uzklausīšanas gadījumā, ekspertīzes gadījumā).

Aprēķina metode termiņu noteikšanai materiālo tiesību ietvaros būtiski atšķiras no procesuālo tiesību ietvaros izmantotās metodes; tāpat atšķiras arī juridiskās sekas, kas rodas šo divu veidu termiņu neievērošanas gadījumā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Materiālajām tiesībām piemērojamie termiņi

Materiālajām tiesībām piemērojamie termiņi beidzas tieši tiesību aktos noteiktajā datumā. To aprēķināšanu reglamentē 1960. gada dekrēta Nr. 11. 3. un 4. panta noteikumi.

Ja netiek ievērots termiņš materiālajās tiesībās, tiek zaudētas tiesības un tās nevar atjaunot ar to pamatojumu. „Attaisnojumu” var sniegt tikai par tādu termiņu, kas izriet no spēkā esošo materiālo tiesību normām.

Procesuālajām tiesībām piemērojamie termiņi

Procesuālajām tiesībām piemērojamos termiņus reglamentē Procesuālie kodeksi. Termiņus var noteikt dienās, mēnešos un gados vai var attiekties uz noteiktu datumu vai iepriekš noteiktu periodu. Pirmo dienu parasti nosaka kā tās darbības vai jebkura cita notikuma dienu, kas pamato termiņa noteikšanu. Ja procesuālā darbība, uz kuru attiecas termiņš, pamatojas uz tiesas nolēmumu (labojumu utt.), tā paziņošanas datumu uzskata par pirmo dienu.

Saskaņā ar tiesu praksi, ja tiek izskatīta atbilstība termiņam, kurš sakrīt ar divām atpūtas dienām nedēļā - sestdienu vai svētdienu, termiņam beidzoties šajās dienās, tās uzskata par brīvdienām.

Procesuālos termiņus sīkāk iedala subjektīvos un objektīvos termiņos. Subjektīvie termiņi ir tādi, kuriem laiku skaita no dienas, kad attiecīgajai pusei ir paziņots par termiņu, un par kuriem parasti var iesniegt lūgumu par pagarināšanu, turpretim objektīvie termiņi nav atkarīgi no tā, vai puse ar tiem ir iepazīstināta, un to neievērošanu nevar labot, iesniedzot lūgumu par termiņa pagarināšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Dažādu dienu saraksts, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Brīvdienu saraksts ir noteikts 1992. gada XXII likuma par darba kodeksu 125. panta 3. punktā.

Attiecīgi brīvdienas ir šādas: 1. janvāris, 15. marts, Lieldienu pirmdiena, 1. maijs, Vasarsvētku pirmdiena, 20. augusts, 23. oktobris, 1. novembris un 25. un 26. decembris.

3. Kādas ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos?

Vispārējās normas par termiņiem civilprocesos ir noteiktas 1952. gada III likuma par Civilprocesa kodeksu 103. - 111. pantā.

4. Ja noteiktā termiņā jāveic darbība vai formalitāte, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma brīdis, t.i., termiņa perioda sākuma brīdis („terminus a quo”)? 

Šādu periodu sākšanos reglamentē likuma par Civilprocesa kodeksu 103. panta 2. punkts:

„Ja termiņi ir izteikti dienās, pirmo dienu neskaita. Pirmā diena ir darbības vai jebkura cita notikuma (piemēram, dokumentu piegādes, paziņojuma), kas pamato termiņa sākšanos, norises diena.”

Termiņš, kurā var iesniegt pieprasījumu par lēmuma pārskatīšanu, sākas dienā, kad nelabvēlīgais lēmums ir galīgi pieņemts, ja vien šis termiņš nesākas paziņošanas vai šķēršļa novēršanas dienā (likuma par Civilprocesa kodeksu 261. pants).

Termiņš tādu lēmumu pārsūdzībai, kuri kļūst galīgi ar otrās instances tiesas spriedumu (lūgums par atkārtotu lietas izskatīšanu vai pārskatīšanu), turpretim sākas dienā, kurā lēmums pārsūdzības lietā ir paziņots attiecīgajai pusei (tas ir nosūtīts attiecīgajai pusei).

Lapas augšmalaLapas augšmala

4.a) Vai perioda sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumentu nosūtīšanas vai piegādes veids (nodošana personīgi caur tiesu izpildītāju vai izmantojot pasta pakalpojumus)?

Likumā par Civilprocesa kodeksu nav aplūkota atšķirība starp dažādām nosūtīšanas metodēm.

5. No kura brīža sākas šis periods

5.a) Ja šāds periods ir izteikts dienās, vai tiek ņemta vērā darbības, notikuma, lēmuma vai dokumentu piegādes un/vai paziņošanas faktiskā diena, ar kuru periods sākas? (Vai perioda sākums ir atkarīgs no paziņojuma saņemšanas vai no saņēmēja informētības par tiesvedību? Ja tā, tad kādā veidā?)

Šādu periodu sākšanos reglamentē likuma par Civilprocesa kodeksu 103. panta 2. punkts. Ja termiņi ir izteikti dienās, pirmo dienu, t.i., darbības, notikuma, lēmuma vai dokumentu piegādes un/vai paziņošanas dienu, neskaita. Šajā ziņā nav atšķirības, kā saņēmējs ir uzzinājis par tiesvedību.

5.b) Ja periods ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas? 

Jebkuru likumā par Civilprocesa kodeksu noteiktu termiņu nosaka kalendārās dienās. Tomēr, ja termiņa pēdējā diena nav darba diena, termiņš beidzas pirmajā darba dienā, kura tai seko. Saskaņā ar tiesu praksi, ja tiek izskatīta atbilstība termiņam, kurš sakrīt ar divām atpūtas dienām nedēļā – sestdienu vai svētdienu, termiņam beidzoties šajās dienās, tās uzskata par brīvdienām. Korekcija, kas paredzēta likuma par Civilprocesa kodeksu 103. panta 4. punktā, attiecas arī uz sestdienām un svētdienām.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.c) Ja šāds periods ir izteikts mēnešos vai gados?

Mēnešos vai gados izteikti termiņi sākas tāpat kā dienās izteikti termiņi un beidzas dienā, kas pēc skaita atbilst pirmajai dienai, vai mēneša pēdējā dienā, ja termiņa pēdējā mēnesī tādas dienas nav.

5.d) Kad šādi termiņi beidzas? (Vai termiņiem ir kādi sākuma punkti, kurus piemēro tikai vai īpaši konkrētiem civilprocesiem?)

Termiņi beidzas pēdējās dienas beigās; tomēr termiņi, kas ir noteikti lūgumu iesniegšanai tiesā vai tiesā veicamām darbībām, izbeidzas ar darba laika beigām. Mēnešos vai gados izteikti termiņi beidzas dienā, kas pēc skaita atbilst pirmajai dienai, vai mēneša pēdējā dienā, ja termiņa pēdējā mēnesī tādas dienas nav. Nav termiņu, kurus piemēro īpašiem gadījumiem.

6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai sekojošajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro, ja attiecīgā perioda sākumpunkts ir kāds notikums nākotnē?

Parasti termiņš beidzas pirmajā darba dienā, kura tai seko, un šis princips ir piemērojams visos gadījumos, pat attiecībā uz iepriekš minētajiem nākotnes notikumiem, ja termiņa pēdējā diena ir brīvdiena. Saskaņā ar tiesu praksi divas atpūtas dienas nedēļā – sestdienu un svētdienu – uzskata par brīvdienām, ja termiņš beidzas šādā dienā.

7. Vai termiņus pagarina personām, kuras dzīvo/uzturas ārpus dalībvalsts cietzemes teritorijas vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs, ja lūgums ir adresēts tiesai, kura atrodas dalībvalsts cietzemes teritorijā (tajās dalībvalstīs, kuru teritorija sastāv ne tikai no kontinentālās daļas vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas)? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku? 

8. Un otrādi, ja lūgums ir adresēts jurisdikcijai, kura atrodas kādā no teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalīta no cietzemes, vai termiņus pagarina personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs?

Ņemot vērā valsts ģeogrāfiskos raksturojumus, jautājumi 7. un 8. punktā neattiecas uz Ungārijas Civilprocesa likumu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Vai noteiktām civillietām ir īpaši pārsūdzēšanas termiņi? 

Nav īpašu normu par termiņiem, kas attiektos tikai uz noteiktām civillietām. Likuma par Civilprocesa kodeksu vispārējie noteikumi nosaka konkrētu procesuālo darbību termiņus, no kuriem var būt atkāpes nozaru tiesību aktos. Vienlaikus likuma par Civilprocesa kodeksu daļa, kas reglamentē dažas īpašas procedūras, atšķiras no tā vispārējiem noteikumiem attiecībā uz termiņiem, kas noteikti dažādām juridiskām iestādēm. Tomēr tas attiecas tikai uz termiņa ilgumu, turpretim visos civilprocesos aprēķina metode ir viena.

10. Vai tiesas var ārkārtas gadījumā vai cita iemesla dēļ saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt konkrētu ierašanās datumu? Un otrādi – vai šādus termiņus var pagarināt?

Tiesas parasti nosaka konkrētu datumu, kurā pusēm ir jāierodas tiesā. Ārkārtas gadījumā tās var paātrināt šo procesu, nosakot ierašanās datumu pa tālruni vai paziņojot šo datumu mutiski tiesas sēdē.

Attiecībā uz termiņu saīsināšanu un pagarināšanu jānošķir tiesas noteiktie termiņi atbilstīgi attiecīgām likuma normām un likumā paredzētie termiņi.

Termiņus, kurus noteikusi tiesa, pieņemot lēmumu par darbību veikšanu tiesā, nevar saīsināt. Likumā paredzētos termiņus var saīsināt tikai likumā noteiktajos gadījumos. Likums par Civilprocesa kodeksu ļauj saīsināt termiņu tikai vienā gadījumā – attiecībā uz astoņām dienām, kurās var izteikt piezīmes par rīkojuma pārsūdzību [257. panta 1. punkts].

Lapas augšmalaLapas augšmala

Termiņu pagarināšanu reglamentē likuma par Civilprocesa kodeksu 104. pants. Atbilstoši tam „svarīgu iemeslu dēļ tiesa var vienā gadījumā pagarināt tās noteikto termiņu; termiņš kopā ar pagarinājumu nedrīkst pārsniegt četrdesmit piecas dienas, ja vien eksperta atzinuma sniegšanai nav vajadzīgs ilgāks laiks. Likumā noteiktos termiņus var pagarināt tikai likumā paredzētajos gadījumos. Ja kāda no pusēm lūdz pagarinājumu, attiecīgais lūgums ir jāiesniedz pirms termiņa beigām; tiesa var apmierināt lūgumu, neuzklausot pretējo pusi.”

Tādējādi likumā par Civilprocesa kodeksu ir norādīti tiesas noteiktie un likumā noteiktie termiņi arī saistībā ar to pagarināšanas noteikumiem. Tiesu praksē vispārējā nostāja ir tāda, ka visos gadījumos, kad tiesību aktos ir paredzēts tūlītējs spriedums, tiesas noteiktie termiņi nedrīkst pārsniegt laiku, kas attiecīgajai pusei ir vajadzīgs atbilstošās darbības veikšanai.

Par lūgumu pagarināt termiņu tiesai ir jāpieņem oficiāls lēmums (rīkojums), kuru paziņo lūguma iesniedzējam. Tiesa pēc saviem ieskatiem izlemj, vai tā vēlas apspriesties ar pretējo pusi pirms lēmuma pieņemšanas par lūgumu. Rīkojums nav pārsūdzams [likuma par Civilprocesa kodeksu 233. panta 3. punkta b) apakšpunkts]; tomēr pusēm tiek piešķirtas iebilduma tiesības, kuras tās var izmantot, pārsūdzot spriedumu.

Lūgumu par tiesas noteiktā termiņa pagarināšanu puses var iesniegt tikai vienu reizi. Ja kāda no pusēm neievēro attiecīgajai darbībai noteikto termiņu, parasti tā vairs nevar šo darbību likumīgi veikt. No šīs bargās sankciju var izvairīties tikai, iesniedzot lūgumu par pagarināšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likumā noteiktos termiņus var mainīt tikai, pamatojoties uz īpašu, likumā paredzētu atļauju. Procesuālajā likumā nav normas, kas šādi ļautu termiņus pagarināt.

11. Ja tiesību akts, kas ir paredzēts pusei, kuras pastāvīgā dzīvesvietā viņa gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņots vietā, kuras pastāvīgie iedzīvotāji negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības?

Šis jautājums neattiecas uz Ungāriju.

12. Kādas ir sankcijas par termiņu neievērošanu?

Sankcijas per termiņu neievērošanu ir noteiktas likuma par Civilprocesa kodeksu 105. pantā. Tās ir šādas:

„Ja vien likumā nav paredzēts citādi, neizpildīto darbību puses vairs nevar likumīgi veikt. Izņemot likumā noteiktajos gadījumos, neizpildes sekas iestājas automātiski, bez iepriekšēja paziņojuma. Ja saskaņā ar likumu neizpildes sekas iestājas tikai iepriekšēja paziņojuma gadījumā vai pēc pretējās puses pieprasījuma, neizpildīto darbību var veikt paziņojumā norādītajā laikā vai līdz lūguma iesniegšanai, vai, ja šāds pieprasījums izteikts tiesas sēdē, – līdz attiecīgā lēmuma pieņemšanai. Ja vispārzināms notikums dabā vai citi nekontrolējami šķēršļi liedz pusei veikt darbību, to neuzskata par neizpildi. Termiņa neievērošanas sekas neiestājas, ja lūgums tiesai ir nosūtīts ierakstītas vēstules veidā ne vēlāk kā termiņa pēdējā dienā.”

Daži likuma noteikumi reglamentē darbību veikšanas termiņus, nenosakot neizpildes juridiskās sekas. Šajos gadījumos neizpildes juridiskās sekas nosaka tiesa, piemērojot vispārējās normas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likumā ir noteikti vairāki izņēmumi no likuma par Civilprocesa kodeksu 105. panta vispārējās normas.

Puses kavēšanās netiek kvalificēta kā neizpilde, ja tā ir attaisnota ar lūgumu par termiņa pagarināšanu [likuma par Civilprocesa kodeksu 109. panta 3. punkts] vai ja tās cēlonis ir vispārzināms dabas notikums vai cits nekontrolējams šķērslis. Attiecībā uz pēdējo kritērijs „vispārzināms” attiecas uz abu veidu notikumiem. Ja puses saistību neizpildes cēlonis nav vispārzināms dabas notikums vai nekontrolējams šķērslis, tā juridiskās sekas var novērst tikai, iesniedzot lūgumu par termiņa pagarināšanu.

Dažos neizpildes gadījumos likums liedz piemērot attiecīgās juridiskās sekas (piemēram, likuma par Civilprocesa kodeksu 288. un 265. pants).

Pēc pretējās puses pieprasījuma tiesa var noraidīt prasību, ja ārvalsts puse nav izpildījusi saistības par nodrošinājumu izmaksu segšanai [likuma par Civilprocesa kodeksu 157. panta c) apakšpunkts] vai ja prasītājs nav ieradies uz pirmo tiesas sēdi [likuma par Civilprocesa kodeksu 157. panta d) apakšpunkts]. Atbilstošās sekas par neierašanos uz tiesas sēdi pēc pretējās puses pieprasījuma piemēro pat tad, ja saistības nepildošā puse nav spējusi pierādīt pārstāvības tiesības [Pp. 135. panta 4. un 5. punkts]. Šajā gadījumā saistības nepildošā puse var novērst neizpildi, pirms tiesa ir pieņēmusi lēmumu.

13. Ja termiņš ir beidzies, kādus tiesību aizsardzības līdzekļus var izmantot puses, kas nav veikušas paredzētās darbības? 

Ja puse vai tās pārstāvis nav vainojams par to, ka noteiktajā dienā nav ieradies tiesā vai nav ievērojis termiņu, neizpildes sekas var labot, sniedzot attaisnojumu, izņemot tālāk minētos gadījumus. Attaisnojumu nevar iesniegt, ja,

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. likums izslēdz iespēju sniegt attaisnojumu;
  2. neizpildes sekas var novērst bez attaisnojuma vai neizpilde nerada kaitējumu, kas izteikts tiesas lēmumā;
  3. puse neievēro nākamo termiņu, kas ir noteikts pēc lūguma par termiņa pagarināšanu, un
  4. prasītājs nevar sniegt attaisnojumu attiesājuma prāvā.

Saskaņā ar likumu par Civilprocesa kodeksu attaisnojums var aizsargāt tikai nekontrolējamu neizpildi, tas ir, neapzinātu neizpildi. Nevainīgums nozīmē vainas neesamību, tādējādi pat neizpildi nolaidības vai mazākas pakāpes paviršības dēļ uzskata par paša vainu. Tomēr likuma par Civilprocesa kodeksu 109. panta 3. punktā izvirzītā prasība pēc objektīva sprieduma attiecīgā gadījumā var pieļaut izņēmumu no šī stingrā noteikuma.

Lūgumus par termiņa pagarināšanu var iesniegt piecpadsmit dienu laikā. Šis termiņš sākas no nokavētā beigu datuma vai no nokavētā termiņa pēdējās dienas. Tomēr, ja puse vai tās pārstāvis apzinās saistību neizpildi vēlākā datumā vai ja šķērslis ir novērsts vēlākā datumā, termiņa pagarināšanas lūguma termiņš sākas no apzināšanās vai šķēršļa novēršanas brīža. Lūgumu par termiņa pagarināšanu nevar iesniegt, ja ir pagājuši trīs mēneši pēc saistību neizpildes brīža. Lūgumā par termiņa pagarināšanu norāda neizpildes iemeslus un apstākļus, kas liecina, ka neizpilde varētu būt neapzināta. Ja termiņš nav ievērots, iesniedzot lūgumu par termiņa pagarināšanu, jāveic arī neizpildītā darbība.

Lūgumi par termiņa pagarināšanu neaptur procedūru vai lēmuma izpildi. Tomēr, ja ir pietiekami liela iespējamība, ka lūgums par termiņa pagarināšanu tiks pieņemts, tiesa ex officio var lemt par procesa vai lēmuma izpildes apturēšanu, neuzklausot pretējo pusi.

Par termiņa pagarināšanas lūgumu lemj tiesa, kas izskata lietu, kurā notika saistību neizpilde, vai otrās instances tiesa, ja nav ievērots pārsūdzības termiņš. Ja tiesa ir pieņēmusi lūgumu par termiņa pagarināšanu, darbību, ko vēlāk ir veikusi saistības nepildošā puse, uzskata par izdarītu līdz nokavētajam termiņam, un tiek atbilstoši organizēta tiesas sēde, kurai bija jānotiek nokavētajā dienā. Tiek lemts arī par to, vai lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz nokavēto tiesas sēdi, jāsaglabā vai pilnībā vai daļēji jāatceļ atkarībā no jaunās tiesas sēdes iznākuma.

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Ungārija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 31-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste