Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Grieķija

Pēdējo reizi atjaunots: 31-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Grieķija

 

SATURS

1. Dažādi termiņi, ko piemēro civillietās saskaņā ar dažādām procesuālām normām 1.
2. Dienu saraksts, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971 .gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 2.
3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos? 3.
4. Ja noteiktā termiņā ir jāveic kāda darbība vai formalitāte, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma brīdis – t.i., termiņa perioda sākuma brīdis („terminus a quo”)? 4.
4.a) Vai perioda sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumenta nosūtīšanas vai piegādes veids (nodošana personīgi caur tiesu izpildītāju vai izmantojot pasta pakalpojumus)? 4.a)
5. No kura brīža šis periods sākas: 5.
5.a) Ja šāds periods ir izteikts dienās, vai tiek ņemta vērā darbības, notikuma, lēmuma vai dokumentu nodošanas un/vai paziņošanas faktiskā diena, ar kuru periods sākas? 5.a)
5.b) Ja periods ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas? 5.b)
5.c) Ja šāds periods ir izteikts mēnešos vai gados? 5.c)
5.d) Kad šādi termiņi beidzas? 5.d)
6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai sekojošajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro, ja attiecīgā perioda sākumpunkts ir kāds notikums nåkotnē? 6.
7. Vai termiņus pagarina personām, kuras dzīvo/uzturas ārpus dalībvalsts cietzemes teritorijas vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs, ja lūgums ir adresēts tiesai, kura atrodas dalībvalsts cietzemes teritorijā (tajās dalībvalstīs, kuru teritorija sastāv ne tikai no kontinentālās daļas vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas1)? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku? 7.
8. Un otrādi, ja lūgums ir adresēts jurisdikcijai, kura atrodas kādā no teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalīta no cietzemes, vai termiņus pagarina personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs? 8.
9. Vai noteiktām civillietām ir īpaši pārsūdzēšanas termiņi? 9.
10. Vai tiesas var ārkārtas gadījumā vai cita iemesla dēļ saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt konkrētu ierašanās datumu? Un otrādi – vai šādus termiņus var pagarināt? 10.
11. Ja tiesību akts, kas ir paredzēts pusei, kuras pastāvīgā dzīvesvietā viņa gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņots vietā, kuras pastāvīgie iedzīvotāji negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības? 11.
12. Kādas ir sankcijas par termiņu neievērošanu? 12.
13. Ja termiņš ir beidzies, kādus tiesību aizsardzības līdzekļus var izmantot puses, kas nav veikušas paredzētās darbības? 13.

 

1. Dažādi termiņi, ko piemēro civillietās saskaņā ar dažādām procesuālām normām

Termiņi ir galīgie datumi, līdz kuriem ir jāveic darbība vai ir jāsaņem kāds dokuments, lai izskatītu lietu vai dokuments stātos spēkā. Termiņu noteikšanas mērķis ir paātrināt tiesiskuma īstenošanu un aizsargāt tiesības uz lietas izskatīšanu. Procesuālie laika termiņi ir termiņi, kuriem ir procesuālās sekas, ja tos ievēro vai nokavē. Ir divi galvenie termiņu veidi: 1) DARBĪBAS termiņi ir termiņi, līdz kuriem procesuālā darbība ir jāveic, piemēram, ar likumu noteiktais apelācijas iesniegšanas termiņš (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 318(1). pantu) un 2) SAGATAVOŠANAS termiņi ir termiņi, pēc kuriem ir jāveic procesuālā darbība. Šie termiņi, piemēram, termiņš atbildētāja izsaukšanai (Civilprocesa kodeksa 228. pants) parasti ir par labu atbildētājam, jo tie viņam dod sagatavošanās laiku. Šī atšķirība ir svarīga, jo, pusēm vienojoties, darbības termiņus var pagarināt, bet sagatavošanās termiņus pagarināt nevar. Darbības termiņi, kas iekrīt svētku dienā, beidzas nākamajā darba dienā, bet sagatavošanās termiņi izbeidzas to beigu datumā neatkarīgi no tā, vai tie iekrīt brīvdienā vai svētku dienā. Turpmāk ir minēti daži no vissvarīgākajiem Civilprocesa kodeksā paredzētajiem procesuālajiem termiņiem:

  1. Pušu izsaukšanas termiņš pēc tiesvedības uzsākšanas: sešdesmit (60) dienas pirms lietas izskatīšanas, ja vien puses nedzīvo ārzemēs vai to atrašanās vieta nav zināma, un tādā gadījumā termiņš ir deviņdesmit (90) dienas pirms lietas izskatīšanas (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 228. pantu).
  2. Pieteikuma iesniegšanas termiņš, lai atceltu spriedumu bez atbildētāja klātbūtnes: piecpadsmit (15) dienas pirms aizmuguriski pieņemta sprieduma nodošanas pusēm, kas dzīvo Grieķijā. Ja puse, par kuru spriedums pieņemts aizmuguriski, dzīvo ārzemēs vai nav zināma tās atrašanās vieta, tad termiņš ir sešdesmit (60) dienas pirms sprieduma nodošanas (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 503. pantu).
  3. Apelācijas iesniegšanas termiņš: trīsdesmit (30) dienas no galīgā sprieduma nodošanas, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs dzīvo Grieķijā. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs dzīvo ārzemēs vai viņa atrašanās vieta nav zināma, termiņš ir sešdesmit (60) dienas no galīgā sprieduma nodošanas dienas. Ja galīgo spriedumu nepiegādā, apelācijas iesniegšanas termiņš ir trīs (3) gadi no sprieduma publicēšanas dienas (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 518. pantu).
  4. Atkārtotas tiesas sēdes termiņš: sešdesmit (60) dienas, ja iesniedzējs dzīvo Grieķijā. Ja iesniedzējs dzīvo ārzemēs vai viņa atrašanās vieta nav zināma, termiņš ir viens simts divdesmit (120) dienas (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 545. pantu).
  5. Pārsūdzības iesniegšanas termiņš kasācijas kārtībā: trīsdesmit (30) dienas no sprieduma nodošanas, ja apelācijas iesniedzējs dzīvo Grieķijā. Ja apelācijas iesniedzējs dzīvo ārzemēs vai viņa atrašanās vieta nav zināma, termiņš ir deviņdesmit (90) dienas no sprieduma nodošanas dienas. Ja galīgo spriedumu nepiegādā, pārsūdzības iesniegšanas termiņš kasācijas kārtībā ir trīs (3) gadi no sprieduma publicēšanas dienas (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 564. pantu).

Procesuālie termiņi ir noteikti Civilprocesa kodeksā un citos procesuālos aktos, piemēram, attiecībā uz laulībām (laulības šķiršana, atcelšana, utt.), paziņojumos par maksātnespēju, pieteikumos, lai atceltu paziņojumus par maksātnespēju bez prasītāja klātbūtnes (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 632. pantu), strīdos par darba algām, darba tiesiskajām attiecībām, izpildrakstiem, spriedumu izpildi un pieteikumiem, lai atceltu sprieduma izpildi bez prasītāja klātbūtnes.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Dienu saraksts, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971 .gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71

Brīvdienas Grieķijā ir uzskaitītas Likumā Nr. 1157/1981, lai gan saraksts nav pilnīgs. Brīvdienu noteikšanas kritērijs ir tāds, ka parasti brīvdienās neveic nekādus darījumus, un tādēļ brīvdienas profesiju vai pakalpojumu atsevišķām grupām nav svarīgas. Tās var būt valsts, reliģiskas vai cita veida brīvdienas, tai skaitā vietējās vai īslaicīgas brīvdienas. Svētku dienas ir brīvdienas valsts dienestiem. Svētku dienas ir šādas: 25. marts (valsts svētki), 28. oktobris (valsts svētki), 1. janvāris, Zvaigznes diena (6. janvāris), Lielā piektdiena, Lieldienas, 1. maijs, 15. augusts, Ziemassvētki, Otrie Ziemassvētki, Otrie Vasarsvētki, Pelnu pirmdiena, Otrās Lieldienas un visas svētdienas.

3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos?

Civilprocesa kodeksa 144. -151. pants attiecas uz procesuālajiem laika termiņiem. Atkarībā no avota, kurā tiek noteikti termiņi, ir: likumā paredzētie termiņi (termiņi, kas noteikti likumā, piemēram, termiņi juridiskas tiesvedības sākšanai), tiesas noteikti termiņi (termiņi, ko nosaka tiesa, kas izskata lietu, piemēram, laika ierobežojums pusēm ierasties personīgi, salīdzināt Civilprocesa kodeksa 245. pantu), maksājuma atlikšanas termiņi (termiņi, par kuru neievērošanu var atlikt lietas izskatīšanu) un obligātie termiņi (termiņi, par kuru neievērošanu persona zaudē konkrētas tiesības). Termiņu sākuma un beigu brīdis ir apskatīts turpmāk. Termiņu atliek, ja viena no pusēm nomirst pirms termiņa beigām. Ja atliktais termiņš sākās pēc dokumenta nodošanas, jaunais termiņš sāksies pēc tā paša dokumenta nodošanas likumīgajiem mirušās personas pēcnācējiem. Ja tas sākās ar kādu citu notikumu, tad šim nolūkam jaunais termiņš sāksies pēc paziņojuma nodošanas iepriekš minētajām personām. Ja lietu pārtrauc pirms termiņā beigām, termiņu atcels un jaunais termiņš sāksies, kad atsāks lietas izskatīšanu. Laiku no 1. līdz 31. augustam neņem vērā to darbību termiņu dēļ, kas minēti Civilprocesa kodeksa 147. panta 7. punktā (kas nosaka termiņus tiesvedības sākšanai un pieteikumu iesniegšanai, lai atceltu spriedumu bez prasītāja klātbūtnes).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likums ļauj pagarināt termiņus gan pusēm vienojoties, gan ar tiesneša piekrišanu. Var pagarināt gan likumā paredzētos, gan tiesas noteiktos termiņus ar noteikumu, ka tas neskar trešo pušu tiesības. Tiesnešiem nav saistošs pieteikuma saturs, lai pagarinātu termiņus saskaņā ar pušu vienošanos, un to var pieņemt daļēji vai noraidīt pēc individuālo apstākļu novērtēšanas. Respektīvi, puses drīkst minēt un iesniegt pamatojumu, kas attaisno pagarinājumu. Visbeidzot, termiņu var saīsināt, ja puses vienojas, un ir tiesas lēmums. Visus likumā paredzētos termiņus var saīsināt, izņemot termiņus tiesvedības sākšanai.

4. Ja noteiktā termiņā ir jāveic kāda darbība vai formalitāte, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma brīdis – t.i., termiņa perioda sākuma brīdis („terminus a quo”)?

Periods sākas dienā pēc sākuma brīža notikšanas (a momento ad momentum). Termiņi parasti beidzas plkst. 19:00 to beigu datumā. Termiņi darbībai, kas iekrīt svētku dienās, beidzas nākamajā dienā. Termiņus pagarina arī tad, ja tie iekrīt sestdienā. Ja otrā diena pēc termiņa beigām arī ir svētku diena, termiņu pagarina līdz nākamajai dienai, kas nav svētku diena. Periods sākas nākamajā dienā tāpēc, lai nezaudētu dienu, ja sākuma brīdis (parasti dokumentu nodošana) ir tieši pirms plkst. 19:00. Nav svarīgi, ja nākamā diena (t.i., diena, kurā periods sākas) ir brīvdiena, un nav arī svarīgi, ja periodā iekrīt brīvdienas, ja vien likums viennozīmīgi neparedz citādi (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 632. pantu par pieteikumiem, lai atceltu paziņojumus par maksātnespēju bez atbildētāja klātbūtnes).

Lapas augšmalaLapas augšmala

4.a) Vai perioda sākuma brīdi var ietekmēt vai mainīt dokumenta nosūtīšanas vai piegādes veids (nodošana personīgi caur tiesu izpildītāju vai izmantojot pasta pakalpojumus)?

Civilprocesa kodekss neparedz pagarināt vai saīsināt termiņus, ja dokumentus nodod vai nosūta pa pastu vai izmantojot citu veidu transporta pakalpojumu.

5. No kura brīža šis periods sākas:

5.a) Ja šāds periods ir izteikts dienās, vai tiek ņemta vērā darbības, notikuma, lēmuma vai dokumentu nodošanas un/vai paziņošanas faktiskā diena, ar kuru periods sākas?
[Vai perioda sākums ir atkarīgs no paziņojuma saņemšanas vai no saņēmēja informētības par tiesvedību. Ja tā, tad kādā veidā?]

Dienu, kas nosaka sākuma brīdi, var skaitīt tikai tad, ja likums, tiesas lēmums vai līgums to viennozīmīgi atļauj. Tas neattiecas uz noteikumu, ka periods sākas dokumentu nodošanas dienu. Tādējādi svarīgie termiņi apelācijas, pārsūdzības kasācijas kārtībā vai iesnieguma, lai atceltu spriedumu bez atbildētāja klātbūtnes, iesniegšanai sākas dienā pēc sprieduma nodošanas vai publicēšanas. Ja tomēr ir noteikts, ka periods sākas no konkrētas dienas, šī diena tiek ieskaitīta. Ja perioda sākuma brīdis ir nodošana, zināšanas par nododamā dokumenta saturu, kas iegūtas citā veidā, termiņa aprēķināšanā nav svarīgas (salīdzināt ar iepriekš minēto - 4. atbildi).

5.b) Ja periods ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas?

Kā minēts iepriekš, vairumā gadījumu nav svarīgi, ka periodā ir ietvertas brīvdienas. Darba dienas skaita tikai tad, ja šai nolūkā ir paredzēts īpašs noteikums (piemēram, par pieteikumu termiņiem, lai atceltu paziņojumu par maksātnespēju bez atbildētāja klātbūtnes, kas parasti beidzas pirmdien, 18. aprīlī (sic)).

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.c) Ja šāds periods ir izteikts mēnešos vai gados?

Atkal jānorāda, ka mēnešos vai gados izteiktam periodam nav svarīgas brīvdienas.

5.d) Kad šādi termiņi beidzas?
[Vai termiņiem ir kādi sākuma punkti, ko piemēro tikai vai īpaši konkrētiem civilprocesiem?]

Parasti termiņi, ko nosaka likums vai tiesa, sākas nākamajā dienā pēc notikuma, ar kuru sāk termiņa atskaiti, to beigu datumu nosaka, piesaistot to sākuma dienai.

Ja periodu izsaka gados, tas beidzas pēdējā gada tās pašas dienas beigās. Piemēram, ja tiesas spriedumu publicē 2000. gada 8. maijā, triju gadu apelācijas iesniegšanas termiņš beidzas 2003. gada 9. maijā (tādējādi aprēķinā nav būtiski, ja viens gads ir garais gads).

Ja periodu izsaka mēnešos, tas beidzas pēdējā mēneša tās pašas dienas beigās. Ja šādas dienas nav, tas beidzas mēneša pēdējā dienā (tādēļ dienu skaits katrā mēnesī nav svarīgs).

Pusgada periods ir seši (6) mēneši, un divu nedēļu periods ir piecpadsmit (15) dienas.

Ja periodu izsaka stundās, attiecīgās svētku dienas neskaita. Pēdējo stundu nosaka pēc atsauces uz perioda sākumu, jeb pirmo stundu pēc notikuma, ar kuru sāk termiņa atskaiti. Piemēram, ja ar zvērestu apliecināta liecība ir jāiesniedz līdz plkst. 10:00, pavēste būs nodota savlaicīgi, ja to nogādās plkst. 9:40.

6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai sekojošajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro, ja attiecīgā perioda sākumpunkts ir kāds notikums nåkotnē?

Ja periods beidzas svētku dienā vai sestdienā, to pagarina līdz nākamajai dienai, kas nav svētku diena, pat ja perioda sākumpunkts ir kāds notikums nākotnē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

7. Vai termiņus pagarina personām, kuras dzīvo/uzturas ārpus dalībvalsts cietzemes teritorijas vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs, ja lūgums ir adresēts tiesai, kura atrodas dalībvalsts cietzemes teritorijā (tajās dalībvalstīs, kuru teritorija sastāv ne tikai no kontinentālās daļas vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas1)? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku?

Civilprocesa kodekss neparedz pagarināt termiņus attālu vai atdalītu ģeogrāfisku teritoriju iedzīvotājiem Grieķijā. Ja tomēr persona dzīvo ārpus Grieķijas, vai tās atrašanās vieta nav zināma, Civilprocesa kodekss paredz garāku termiņu atkarībā no procedūras.

8. Un otrādi, ja lūgums ir adresēts jurisdikcijai, kura atrodas kādā no teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalīta no cietzemes, vai termiņus pagarina personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs?

Vēlreiz jānorāda, ka nav ar likumu noteiktu noteikumu par termiņu pagarināšanu attāluma dēļ neatkarīgi no tā, vai tiesa atrodas tuvu vai tālu personas dzīvesvietai. Termiņš parasti ir vienāds visām pusēm. Tomēr ir īpašs noteikums attiecībā uz personām, kuras dzīvo ārpus Grieķijas.

9. Vai noteiktām civillietām ir īpaši pārsūdzēšanas termiņi?

Termiņi apelācijas iesniegšanai ir noteikti Civilprocesa kodeksa 518. panta 1. punktā. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs dzīvo Grieķijā, tas ir trīsdesmit (30) dienas, un ja viņš dzīvo ārzemēs vai viņa atrašanās vieta nav zināma, tas ir sešdesmit (60) dienas. Termiņš sešdesmit (60) dienas neattiecas uz personām, kas ārzemēs dzīvo īslaicīgi (ir devušās atvaļinājumā vai ir izbraukušas no valsts uz dažām dienām īpaša iemesla dēļ), bet ir noteikts ilgums atkarībā no viņu profesionālajiem vai ģimenes apstākļiem.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Vai tiesas var ārkārtas gadījumā vai cita iemesla dēļ saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt konkrētu ierašanās datumu? Un otrādi – vai šādus termiņus var pagarināt?

Grieķijas tiesību sistēma pieņem, ka tiesiskās aizsardzības pieprasījums ietver gan noteiktu, gan pagaidu juridisku aizsardzību neatkarīgi no strīda rakstura. Izpildraksta procedūra (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 682. -738. pantu) nosaka gadījumus, kad, lai ņemtu vērā lietas steidzamību vai novērstu draudošas briesmas, tiesa drīkst likt veikt pasākumus, lai nodrošinātu vai saglabātu tiesības vai regulētu situāciju, un tad tos mainītu vai atsauktu. Tā kā šādas lietas ir steidzamas, tiesnesis ir atbildīgs par laika un vietas noteikšanu, kurā izskatīs pieteikumu par izpildraksta izdošanu, un viņam ir jārīkojas ātri, tomēr pienācīgi ņemot vērā pušu tiesības uz lietas izskatīšanu. Tiesnesis tādēļ drīkst izvēlēties pavēstes veisu, un pušu izsaukšanas termiņš ir viņa ziņā, pat ja tās dzīvo ārzemēs vai to atrašanās vieta nav zināma, un lietas izskatīšanu var noteikt svētdienā vai svētku dienā. Izņemot izpildrakstus, iepriekš minētie termiņi tiek piemēroti citos civilprocesos un nav noteikumu par to pagarināšanu.

11. Ja tiesību akts, kas ir paredzēts pusei, kuras pastāvīgā dzīvesvietā viņa gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņots vietā, kuras pastāvīgie iedzīvotāji negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības?

Tāda noteikuma Grieķijas tiesību sistēmā nav.

Lapas augšmalaLapas augšmala

12. Kādas ir sankcijas par termiņu neievērošanu?

Par termiņu tiesas darbībām neievērošanu neistājas procesuālas sekas. Ja termiņā, kurā pusēm ir jārīkojas, viņas to nedara, viņas zaudē šīs rīcības tiesības. Ar sagatavošanās termiņiem ir savādāk, piemēram, lietu var izbeigt (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 271. panta 1. punktu).

13. Ja termiņš ir beidzies, kādus tiesību aizsardzības līdzekļus var izmantot puses, kas nav veikušas paredzētās darbības?

Status quo ante atjaunošana ir Konstitūcijā paredzēts tiesiskās aizsardzības līdzeklis, kas ļauj pusei, kas nokavēja termiņu force majeure vai citas puses negodīguma dēļ, pieprasīt atjaunot status quo ante pirms termiņa beigām.

Tomēr nevar iesniegt pieteikumu par status quo ante atjaunošanu, ja tā pamatā ir a) iesniedzēja advokāta vai juriskonsulta kļūda, b) apstākļi, saskaņā ar kuriem tiesnesis pieņēma lēmumu pieteikuma izskatīšanas laikā par termiņa pagarināšanu vai pārtraukšanu, lai piešķirtu attiecīgu pagarinājumu vai pārtraukšanu. Pieteikumā ir jānorāda, kāpēc termiņš ir nokavēts, pierādījumi, kas ļauj noskaidrot patiesību, un neveiktā darbība, vai jāpaziņo, ka tā jau ir veikta. Pieteikums par status quo ante atjaunošanu ir jāizskata trīsdesmit (30) dienu laikā no dienas, kurā beidza pastāvēt šķēršļi, kas bija force majeure pamatā, vai atklājās otras puses negodīgums, un jaunu pieteikumu nevar iesniegt, ja iepriekš minētais termiņš ir nokavēts (salīdzināt Civilprocesa kodeksa 152. -158. pantu).

Cita informācija

1 Piemēram, Azoru salas vai Madeiras sala Portugālē, Francijas aizjūras departamenti un teritorijas, Kanāriju salas Spānijā, utt...

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Grieķija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 31-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste