Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 04-09-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Vācija

 

SATURS

1. Definējiet dažādus termiņus, ko civillietās piemēro jūsu dalībvalstī; piemēram, procesuālos laika ierobežojumus, noilguma tiesību vai ierobežojumu periodus, iepriekšnoteiktos periodus, utt. 1.
2. Dariet zināmu to dienu sarakstu, kuras jūsu normatīvie akti paredz kā brīvdienas saskaņā ar 1971.gada jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71. 2.
3. Kādus laika ierobežojumus piemēro civilprocesos jūsu valstī? Miniet atsauces uz piemērojamiem tiesību aktiem civillietās. 3.
4. Ja kāda darbība vai formalitāte ir jāveic līdz kāda perioda beigām, kāds ir šīs darbības sākuma laiks – t.i., sākuma brīdis, no kura sākas periods (dies a quo)? 4.
4.a) Vai sākuma punktu, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāja palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)? 4.a)
5.
5.a) Vai sākuma laiks jebkuram laika ierobežojumam zināmā mērā tomēr ir atkarīgs no saņemšanas vai saņēmēja rīcības. Ja tā ir, tad kā? 5.a)
5.b) Ja laika ierobežojums ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits nozīmē kalendārās dienas vai tikai darba dienas? 5.b)
5.c) Kad šis termiņš ir izteikts mēnešos vai gados? 5.c)
5.d) Vai ir kādi laika sākuma brīži, ko piemēro izņēmuma kārtā vai īpaši atsevišķos civilprocesos? 5.d)
6. Ja periods beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts svētkos vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai nākamajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro pat tad, ja attiecīgā perioda sākumpunkts ir kāds nākotnes notikums? 6.
7. Ja prasība ir iesniegta jurisdikcijā, kura aptver dalībvalsts metropoles teritoriju (tām valstīm, kurām ir teritorijas vēl bez metropoles vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas), vai personām, kuras dzīvo/uzturas vienā no šīm teritorijām, vai tām, kuras dzīvo/uzturas ārzemēs, pagarina izpildes termiņus? Ja tā notiek, tad uz cik ilgu laiku? 7.
8. Un pretēji, ja prasība ir iesniegta jurisdikcijā, kura aptver vienu no šādām teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalīta no metropoles, vai personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās, un personām, kuras dzīvo/uzturas ārzemēs, izpildes termiņus pagarina? 8.
9. Vai pastāv īpaši laika ierobežojumi apelāciju iesniegšanai noteiktās civillietās? 9.
10. Vai galējas nepieciešamības gadījumā vai kāda cita iemesla dēļ tiesas var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Pretēji, vai šādu termiņu var pagarināt? 10.
11. Ja par darbību, kas ir paredzēta pusei, kura dzīvo vietā, kurā viņa/viņš gūtu labumu laika ierobežojuma pagarināšanas rezultātā, tiek paziņots vietā, kur tie, kas tur dzīvo, negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai šī persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības? 11.
12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumā? 12.
13. Ja termiņš beidzas, kādi līdzekļi ir pieejami pusēm, kas nav veikušas paredzētās darbības? 13.

 

1. Definējiet dažādus termiņus, ko civillietās piemēro jūsu dalībvalstī; piemēram, procesuālos laika ierobežojumus, noilguma tiesību vai ierobežojumu periodus, iepriekšnoteiktos periodus, utt.

a) Procesuālie laika ierobežojumi

Vācijā Civilprocesa kodeksa (ZPO) 214.-229. nodaļa nosaka vispārējas likuma normas par laika ierobežojumiem lietas izskatīšanā, bet īpaši noteikumi, kas regulē laika ierobežojumus, ir ietverti attiecīgajās ZPO nodaļās.

Parasti nodala „reālā” laika ierobežojumu (eigentliche Fristen), t.i. periodus, kuru laikā tiesvedībā iesaistītie var vai – lai izvairītos no tiesību zaudēšanas – viņiem ir jāveic procesuālas darbības vai jānokārto formalitātes, un „nereālā" laika ierobežojumus (uneigentliche Fristen), kuru laikā likums pieprasa tiesai veikt zināmas oficiālas darbības.

Reālā laika ierobežojumus nosaka vai nu tiesību aktā vai tiesa. Juridiski iepriekšnoteiktie laika ierobežojumi ir „atvieglojuma periodi” (Notfristen), kas ir paredzēti ZPO 224(2). nodaļā, kurus vienmēr kā tādus apraksta ZPO un tos nevar ne saīsināt, ne pagarināt.

Puses var vienoties saīsināt tiesas noteiktos laika ierobežojumus un juridiski iepriekšnoteiktos laika ierobežojumus, bet ne atvieglojuma periodus vai nereālā laika ierobežojumus. Tomēr tās ierobežojumus pagarināt nevar. Principā tiesa drīkst pagarināt vai saīsināt noteikto laika ierobežojumu, bet drīkst grozīt juridiski iepriekšnoteiktos laika ierobežojumus tikai tad, ja ir juridisks noteikums to darīt, un tikai tad, ja puse var iesniegt noteiktu pamatojumu šādai darbībai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Turpmāk minētie laika ierobežojumi ir svarīgi civiltiesvedībā iesaistītajām pusēm:

a) maksājuma tiesvedībā

Maksājuma tiesvedībā saskaņā ar ZPO 692(3). nodaļu var iesniegt iebildumus pret maksājuma rīkojumu, un saskaņā ar ZPO 700. un 339. nodaļu apelācijas sūdzību pret izpildrakstu var iesniegt divu nedēļu laikā.

b) izmeklēšanas tiesvedībā
  1. ZPO 132. nodaļa nosaka vispārējo normu, ka, lai nodrošinātu sagatavošanos iztaujāšanai procesā, kas balstīts uz sacīkstes principiem, sagatavošanās procesuālie dokumenti tiesā ir jāiesniedz savlaicīgi, lai tos nosūtītu otrai pusei vismaz vienu nedēļu pirms iztaujāšanas.
  2. ja tiesnesis nosaka pirmstiesas izmeklēšanas datumu saskaņā ar ZPO 275(1). un 277. nodaļu, viņam ir jādod apsūdzētajam vismaz divas nedēļas laika atbildes iesniegšanai. Saskaņā ar ZPO 276(1). nodaļu, ja tiesnesis uzsāk rakstisku pirmstiesas izmeklēšanu, apsūdzētajam ir divas atvieglojuma nedēļas, kuru laikā viņam ir jānorāda, vai viņš plāno prasībā aizstāvēties; saskaņā ar ZPO 276(2). nodaļu tiesa dod viņam vismaz vēl divas nedēļas, lai iesniegtu aizstāvības ziņojumu.
  3. ja apsūdzētais neizsaka savu vēlmi aizstāvēties prasībā dotajā laika posmā saskaņā ar ZPO 331. nodaļu, prasītājs drīkst pieprasīt taisīt spriedumu bez otras puses klātbūtnes. Tiesa arī taisa spriedumu bez apsūdzētā klātbūtnes, ja prasītājs vai apsūdzētais neierodas noteiktajā dienā vai iesniedz iebildi. Saskaņā ar ZPO 338. un 339. nodaļu, ja ir taisīts spriedums bez atbildētāja klātbūtnes, pusei, pret kuru tas ir izdots, ir dotas divas nedēļas no sprieduma nodošanas dienas iebilduma iesniegšanai. Ja iebildums ir pieļaujams (un, pats svarīgākais, iesniegts noteiktajā laikā) uzskata, ka tiesvedība atgriežas stadijā pirms sprieduma taisīšanas.
  4. saskaņā ar ZPO 517. nodaļu apelācijas sūdzības ir jāiesniedz mēneša laikā, bet ZPO 520. nodaļa dod divus mēnešus pamatojuma iesniegšanai apelācijas sūdzības atbalstam. Abi laika ierobežojumi sākas no pilna sprieduma nodošanas dienas vai vēlākais piecus mēnešus pēc tā pasludināšanas. Tiesa nosaka laika ierobežojumu vismaz divas nedēļas atbildes iesniegšanai par apelācijas sūdzību.
  5. ja apelācijas tiesa noraida apelācijas sūdzību par tiesību jautājumu saskaņā ar ZPO 544(1). un (2). nodaļu, atjaunoto iesniegumu par atļauju iesniegt apelācijas sūdzību var iesniegt mēneša laikā no pilna sprieduma nodošanas dienas.
  6. dotais mēnesis apelācijas sūdzībai par tiesību jautājumu saskaņā ar ZPO 548. nodaļu arī ir atvieglojuma periods, bet ZPO 551. nodaļa dod divus mēnešus, lai iesniegtu apelācijas sūdzības pamatojumu. Abi laika ierobežojumi sākas no pilna sprieduma nodošanas dienas vai vēlākais piecus mēnešus pēc tā pasludināšanas.
  7. saskaņā ar ZPO 569. nodaļu tūlītējas sūdzības par spriedumu ir jāiesniedz divu nedēļu laikā no nodošanas dienas un ne vēlāk kā 5 mēnešus un 2 nedēļas pēc tā pasludināšanas. Apelācijas sūdzības par tiesību jautājumiem, kas var būt balstītas vienīgi uz tiesību pārkāpumu, ir jāiesniedz saskaņā ar 575(1). nodaļu viena mēneša laikā pēc sprieduma nodošanas, bet ZPO 575(2). nodaļa pieprasa iesniegt pamatojumu nākamā mēneša laikā.
  8. ja puse neievēro procesuālās prasības, kas ir minētas ZPO 233. nodaļā (piemēram, atvieglojuma periodu vai laika ierobežojumu pamatojuma iesniegšanai par apelācijas sūdzību), bet ne savas vainas dēļ, puse drīkst pieprasīt restitutio in integrum. Saskaņā ar ZPO 234(1). un (2). nodaļu iesniegums ir jāiesniedz divu nedēļu laikā no šķēršļu likvidēšanas brīža.

2. Dariet zināmu to dienu sarakstu, kuras jūsu normatīvie akti paredz kā brīvdienas saskaņā ar 1971.gada jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

  • Jaungada diena: 1. janvāris
  • Zvaigznes diena: 6. janvāris (tikai Bādenē-Virtembergā, Bavārijā un Lejassaksijā)
  • Lielā piektdiena: datums mainās, bet ir vai nu marta beigās vai aprīļa sākumā
  • Lieldienas: datums mainās, bet ir vai nu marta beigās vai aprīļa sākumā
  • Otrās Lieldienas: datums mainās, bet ir vai nu marta beigās vai aprīļa sākumā
  • 1. maijs/Darba svētki
  • Debesbraukšanas diena: maijā, datums mainās
  • Vasarsvētki: maijā, datums mainās
  • Otrie Vasarsvētki: maijā, datums mainās
  • Kristus Vissvētās Miesas un Asins svētki svētki: datums mainās, reizēm tas ir maija beigās, reizēm jūnija vidū (tikai Bādenē-Virtembergā, Bavārijā, Hesenē, Ziemeļreinā-Vestfālenē, Reinzemē-Pfalcā, Zārā, Saksijā un Tīringenē)
  • Debesīs uzņemšanas diena: 15. augusts (tikai Bavārijā un Zārā)
  • Vācijas vienotības diena: 3. oktobris
  • Reformācijas diena: 31. oktobris (tikai Brandenburgā, Meklenburgā un Priekšpomerānijā, Saksijā, Lejassaksijā un Tīringenē)
  • Visu svēto diena: 1. novembris (tikai Bādenē-Virtembergā, Bavārijā, Ziemeļreinā un Vestfālenē, Reinzemē- Pfalcā un Zārā)
  • Grēku nožēlas un lūgšanu diena: datums mainās, tas var būt no novembra vidus līdz novembra beigām (tikai Saksijā)
  • Ziemassvētki: 25. decembris
  • Ziemassvētki: 26. decembris

3. Kādus laika ierobežojumus piemēro civilprocesos jūsu valstī? Miniet atsauces uz piemērojamiem tiesību aktiem civillietās.

ZPO 222. nodaļa nosaka, ka laika ierobežojums visos civilprocesos tiesās ir jāaprēķina saskaņā ar likuma normām, kas ir noteiktas Civilkodeksa 187.-193. nodaļā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Informāciju par to, kā laika ierobežojumus nosaka, var atrast atbildēs uz 5. un 6. jautājumu.

4. Ja kāda darbība vai formalitāte ir jāveic līdz kāda perioda beigām, kāds ir šīs darbības sākuma laiks – t.i., sākuma brīdis, no kura sākas periods (dies a quo)?

Ja jautājums attiecas uz to, kad akts stājas spēkā noteiktajā laika ierobežojumā un atbilst laika ierobežojumam, atbilde ir šāda:

Laika ierobežojumu procedūrām ievēro, ja darbības vai formalitātes tiek veiktas atļautās galīgās dienas beigās, t.i., parasti dokumentu nosūta tiesai noteiktajā laikā. Svarīgs faktors ir tas, kad dokumentu saņem tiesa, nevis kad to izsūta. Tomēr atļauto laiku drīkst izmantot pilnībā, t.i., līdz galīgās dienas pašām beigām, pat ja ir iespējams, ka neviens šo dokumentu minētajā laikā neredzēs.

Ja jautājuma mērķis ir noteikt to, kā nosaka laika ierobežojuma sākumu, atbilde ir šāda:

Ja notikums vai īpašs laiks dienas gaitā nosaka laika ierobežojuma sākumu saskaņā ar Civilkodeksa 187. nodaļu, attiecīgā diena nav ietverta nevienā šī laika ierobežojuma aprēķinā.

4.a) Vai sākuma punktu, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāja palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)?

Nē. Ja laika ierobežojums sākas no nodošanas dienas (skatīt atbildi uz 5d jautājumu), nodošanas veids nav būtisks. Dokumentus nodod brīdī, kad tos piegādā saņēmējam (ZPO 177. nodaļa), vai vienā no aizstāšanas pakalpojumu veidiem, kas minēti ZPO 178., 180. un 181. nodaļā (piemēram, nodoti ģimenes pieaugušai personai vai iemesti pastkastītē).

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.

5.a) Vai sākuma laiks jebkuram laika ierobežojumam zināmā mērā tomēr ir atkarīgs no saņemšanas vai saņēmēja rīcības. Ja tā ir, tad kā?

Ja laika ierobežojums sākas no nodošanas dienas (skatīt atbildi uz 5d) jautājumu), ir jānosaka, ka dokumentus faktiski nodeva. Ja ir aizstāšanas pakalpojums, jautājums par to, vai saņēmējs faktiski saņēma dokumentu, principā nav izšķirīgs. Izšķirīgais nodošanas faktors (joprojām) ir saņēmēja mājas vai darbavietas adrese.

Ja saņēmējs neko nezina par tiesvedību un tādēļ nevar pārsūdzēt lēmumu saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem, viņš drīkst pieprasīt restitutio in integrum (skatīt atbildi uz 13. jautājumu). Skatīt atbildi uz 5d) jautājumu attiecībā uz faktisko sākuma laiku.

5.b) Ja laika ierobežojums ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits nozīmē kalendārās dienas vai tikai darba dienas?

Piemēram, ja personai ir jārīkojas vai viņai nodod dokumentu 2005. gada 4. aprīlī un viņai vai viņam prasa atbildēt 14 dienu laikā no nodošanas dienas, vai tas nozīmē, ka viņa vai viņš atbild līdz:

  1. pirmdienai, 18. aprīlim (kalendārās dienas) vai
  2. piektdienai, 22. aprīlim (darba dienas)?

Norādītais dienu skaits atbilst tikai kalendārajām, nevis darba dienām. Iepriekšminētajā piemērā laika ierobežojums beigsies 18. aprīlī, nevis 22. aprīlī. Ja laika ierobežojums beidzas svētdienā, sestdienā vai vispārēji noteiktā valsts svētku dienā, laika ierobežojums pagarinās līdz nākamajai darba dienai (ja, piemēram, 18. aprīlis būtu sestdiena, laika ierobežojums beigsies pirmdien, 20. aprīlī).

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.c) Kad šis termiņš ir izteikts mēnešos vai gados?

Ja laika ierobežojumu neaprēķina no galvenā notikuma datuma vai laika brīža, bet izsaka mēnešos vai gados, tas beidzas pēdējās nedēļas vai mēneša beigās, kas atbilst pēc nosaukuma vai datuma dienai, kurā notika gadījums vai sākās laiks. Ja dienas sākums ir laika brīdis, kas ir izšķirīgs laika ierobežojuma sākumam, ierobežojums beidzas dienas beigās pēdējā nosauktajā nedēļā vai mēnesī, vai tas ir laika ierobežojuma sākuma dienas datums.

Ja mēnešos izteiktā laika ierobežojuma pēdējai dienai nav līdzvērtīgas dienas mēnesī, kad beidzas laika ierobežojums, ierobežojums beidzas mēneša pēdējā dienā (piemēram, laika ierobežojums sākas 30. janvārī un beidzas 28. februārī).

5.d) Vai ir kādi laika sākuma brīži, ko piemēro izņēmuma kārtā vai īpaši atsevišķos civilprocesos?

Parasti laika ierobežojums sākas no brīža, kad nodod dokumentu, uz kuru ir jāatbild, vai lēmumu, pret kuru var iesniegt pārsūdzību (salīdzināt ZPO 276(1)(1)., 329(2)(2). vai 339(1). nodaļu). ZPO 517., 548. un 569(1)(2). nodaļa arī nosaka, ka laiks, kas ir dots apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzību par tiesību jautājumu vai sūdzību iesniegšanai, sākas lēmuma nodošanas brīdī; ja dokumentu nepiegādā vai nepiegādā pienācīgi un situācija netiek atrisināta ZPO 189. nodaļas nozīmē, laika ierobežojums sākas piecus mēnešus pēc lēmuma pasludināšanas. Tādējādi piecu mēnešu periods aizstāj piegādi. ZPO 544(1)(2). nodaļa paredz līdzīgu noteikumu, ja ir atjaunoti pieteikumi atļaujai iesniegt apelācijas sūdzību, bet šajā gadījumā pakalpojuma aizstāšanas sekas nestājas spēkā, bet sešus mēnešus vēlāk.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Laika ierobežojumiem ir dažādi sākuma brīži, īpaši juridiski līdzekļi, kas var atlikt sprieduma spēkā stāšanos ārkārtas gadījumos:

  • Laika ierobežojums pieteikumiem par restitutio in integrum sākas dienā, kad šķēršļi ir likvidēti (ZPO 234(2). nodaļa);
  • Laika ierobežojums pieteikumiem attiecībā uz to, ka nav notikusi iztaujāšana saskaņā ar ZPO 321a nodaļu, sākas no brīža, kad kļūst zināms, ka ir bijuši iztaujāšanas tiesību pārkāpumi (ZPO 321a(2)(1). nodaļa);
  • Laika ierobežojums pieteikumiem par tiesvedības anulēšanu un atkārtotu tiesvedību (ZPO 578. nodaļa un turpmākās nodaļas) sākas dienā, kad puse uzzina par sprieduma apstrīdēšanas pamatojumu, bet ne pirms sprieduma stāšanās spēkā (ZPO 586(2)(1). nodaļa).

Laika ierobežojums pieteikumiem par sprieduma noraidīšanu valsts publiskošanas procedūrā (ZPO 946. nodaļa un turpmākās nodaļas) sākas dienā, kad iesniedzējs uzzina par izslēgšanas lēmumu (ZPO 958(1)(2). nodaļa).

6. Ja periods beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts svētkos vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai nākamajai darba dienai? Vai šo pagarinājumu piemēro pat tad, ja attiecīgā perioda sākumpunkts ir kāds nākotnes notikums?

Ja periods beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts svētkos, šo dienu neskaita un periods izbeidzas nākamajā darba dienā.

7. Ja prasība ir iesniegta jurisdikcijā, kura aptver dalībvalsts metropoles teritoriju (tām valstīm, kurām ir teritorijas vēl bez metropoles vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas), vai personām, kuras dzīvo/uzturas vienā no šīm teritorijām, vai tām, kuras dzīvo/uzturas ārzemēs, pagarina izpildes termiņus? Ja tā notiek, tad uz cik ilgu laiku?

Tā kā Vācijā šādu teritoriju nav, īpaša likuma norma nav vajadzīga. Tādēļ Vācijas Civilprocesa kodeksā nav noteikts laika ierobežojumu pagarinājums cilvēkiem, kas dzīvo tālu prom no jurisdikcijas vietas. Tomēr saskaņā ar ZPO 141(1). nodaļu tiesa drīkst ļaut pusei neierasties personīgi, ja „lielais attālums” no dzīvesvietas līdz tiesai padara to par neiespējamu. Pieņemot, ka šodien kopumā ir labas pārvietošanās iespējas, vairāku simtu kilometru attālumu neuzskata par „lielu”; tomēr katrs gadījums ir jāvērtē pēc būtības, un, piemēram, jautājums par puses veselību var būt būtisks.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Un pretēji, ja prasība ir iesniegta jurisdikcijā, kura aptver vienu no šādām teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalīta no metropoles, vai personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās, un personām, kuras dzīvo/uzturas ārzemēs, izpildes termiņus pagarina?

Skatīt atbildi uz 7. jautājumu.

9. Vai pastāv īpaši laika ierobežojumi apelāciju iesniegšanai noteiktās civillietās?

Vācijas Civillikums un Civilprocesa likums nosaka, piemēram, šādus laika ierobežojumus:

  1. saskaņā ar ZPO 957(2). nodaļu un 958. nodaļu prasība noraidīt spriedumu ir jāiesniedz viena mēneša laikā.
  2. saskaņā ar ZPO 1059(3). nodaļu, ja vien puses nav vienojušās citādāk, arbitrāžas lēmumus var apstrīdēt ar pieteikumu par anulēšanu, kas iesniegts tiesā trīs mēnešu laikā no sprieduma saņemšanas.
  3. ZPO 586(1). un (2). nodaļa nosaka viena mēneša atvieglojuma periodu no dienas, kurā puse uzzināja par pamatojumu, kas noraida spriedumu par prasību anulēt vai tiesvedības sākšanu no jauna, kas izbeigta ar izpildāmu galīgo spriedumu.
  4. tiesa drīkst arī noteikt laika ierobežojumu, lai iesniegtu prasību lietās saskaņā ar ZPO 494a(1). nodaļu (neatkarīga procedūra pierādījumu iegūšanai) un 926(1). nodaļu (arests).
  5. ja īrnieks nav piekritis īres maksas paaugstināšanai divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas, Civilprocesa kodeksa 558b(2). nodaļa ļauj mājsaimniekam iesniegt pieteikumu par piekrišanu nākamo trīs mēnešu laikā.
  6. ja darbinieks pieprasa atcelt atlaišanas rīkojumu saskaņā ar Aizsardzības un atlaišanas akta 4(1). nodaļu, viņam ir jāiesniedz prasība Rūpnieciskajā Tribunālā triju nedēļu laikā. Ja viņš šo termiņu neievēro, atlaišanu atzīst par spēkā esošu.

10. Vai galējas nepieciešamības gadījumā vai kāda cita iemesla dēļ tiesas var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Pretēji, vai šādu termiņu var pagarināt?

Pamatā tiesas ziņā ir noteikt ierašanās laiku un datumus, lai gan tās rīcības brīvību ierobežo pienākums paātrināt tiesvedību un tikai izņēmuma gadījumos norunāt tikšanos sestdienās, svētdienās vai valsts svētku dienās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kad izdod pavēsti par ierašanos tiesā gadījumos, kur pārstāvība ir obligāta, ir jāsniedz paziņojums vismaz vienu nedēļu iepriekš. Paziņojuma periods citos gadījumos ir trīs dienas; šos periodus var saīsināt tikai tad, ja puses piekrīt pēc vienas puses iesnieguma.

Saskaņā ar ZPO 141(1). nodaļu tiesa pieprasa abām pusēm ierasties uz mutisko lietas izskatīšanu, ja tas ir vajadzīgs lietas faktu noskaidrošanai. Tomēr, ja ir iesaistīti lieli attālumi, tiesa drīkst atteikties no prasības personai ierasties, ja nav pamata cerēt, ka puse brauks tik tālu (salīdzināt ar 8. jautājumu) vai ir kāds cits nozīmīgs pamatojums. „Jebkāds cits nozīmīgs pamatojums” ZPO 141(1). nodaļas nozīmē ir jebkāds svarīgs iemesls pusei, ieskaitot, piemēram, slimību, plānotas brīvdienas, virsstundu darbu vai, iespējams, psiholoģiskas problēmas, kas rodas no sastapšanās ar otru pusi.

Turklāt ZPO 227(1). nodaļa nosaka, ka tiesai jāatceļ vai jāatlik norunāto ierašanos uz mutisko lietas izskatīšanu, ja puse iesniedz pieteikumu, norādot „svarīgu pamatojumu”. Ciktāl tas attiecas uz šo noteikumu, faktu, ka puse neieradās bez pamatota iemesla vai nesagatavojās, nesniedzot iemeslus, par svarīgu pamatojumu neuzskata. Svarīgs pamatojums ir paziņojuma periodu neievērošana, kad izsniedz pavēstes, nepieciešamā juridiskā pārstāvja maiņa, liecinieka, juridiskā pārstāvja vai puses slimība vai tuva cilvēka nāve, kas pusi kavē ierasties. Tiesa drīkst prasīt pamatot svarīgos iemeslus, ja pieprasa atcelšanu, un šo pamatojumu ļoti nopietni pārbaudīs, jo tuvāk ir pieteikuma iesniegšanas noteiktais datums. Pat ja ir atceltas tiesas brīvdienas, ZPO 227(3). nodaļa tomēr pieļauj lielāku elastību, ja puse pieprasa atcelšanu periodā no 1. jūlija līdz 31. augustam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

11. Ja par darbību, kas ir paredzēta pusei, kura dzīvo vietā, kurā viņa/viņš gūtu labumu laika ierobežojuma pagarināšanas rezultātā, tiek paziņots vietā, kur tie, kas tur dzīvo, negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai šī persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības?

Ja nav likuma normu, kas laika ierobežojumu pagarina pusēm, kad dzīvo ļoti tālu, Vācijas tiesiskā sistēma var atzīt, ka citur šādi noteikumi varētu pastāvēt.

12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumā?

Termiņu neievērošana var, piemēram, radīt šādas sekas:

  1. Saskaņā ar ZPO 296(1). nodaļu jauni iesniegumi pēc termiņa beigām ir pieļaujami tikai tad, ja tiesa ir pārliecināta, ka to pieņemšana nekavēs strīda atrisināšanu vai ja puse iesniedz piemērotu attaisnojumu par to iesniegšanas aizkavēšanu. noraidītos iesniegumus saskaņā ar šiem noteikumiem nedrīkst līdzvērtīgi iesniegt apelācijas iestādē (ZPO 531(1). nodaļa).
  2. Ja iepriekšējā rakstiskā pirmstiesas tiesvedībā saskaņā ar ZPO 276. nodaļu apsūdzētais nenorāda, ka viņš ir sagatavojies aizstāvēties prasībā divu nedēļu laikā no prasības paziņojuma nodošanas dienas, pēc prasītāja iesnieguma pret viņu taisa spriedumu bez atbildētāja klātbūtnes (ZPO 276(1)(1)., 276(2)., 331(3). nodaļa).
  3. Ja parādnieks ļauj paiet laika ierobežojumam par apelācijas sūdzības iesniegšanu pret maksājuma rīkojumu maksājuma procedūras rīkojuma laikā (ZPO 692(1)(3). un 694. nodaļa), pēc kreditora iesnieguma tiek izdots izpildes rīkojums (ZPO 699(1)(1). nodaļa).
  4. Ja periodu par apelācijas sūdzības iesniegšanu neievēro, lēmums kļūst juridiski saistošs (ZPO 705. nodaļa). Tas arī attiecas uz perioda neievērošanu par iebilduma iesniegšanu pret spriedumu bez atbildētāja klātbūtnes vai izpildes rīkojumu. (Iebildums nav apelācijas sūdzība tehniskā ziņā, jo to pārbauda tā pati un nevis augstāka iestāde).

    Ja laika ierobežojumu neievēro, lai pamatotu apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzību par tiesību jautājumu vai nākamo apelācijas sūdzību, apelācijas sūdzību noraida kā nepieļaujamu (salīdzināt ZPO 522(1)., 552(1)., 577(1). nodaļu).

    Lapas augšmalaLapas augšmala

  5. Tas pats attiecas uz atjaunotajiem iesniegumiem par atļauju iesniegt apelācijas sūdzību (ZPO 544(2). nodaļa).

13. Ja termiņš beidzas, kādi līdzekļi ir pieejami pusēm, kas nav veikušas paredzētās darbības?

Ja termiņi beidzas, pusei ir šādi iespējamie līdzekļi saistībā ar sekām, kas izklāstītas atbildē uz 12. jautājumu:

  1. gadījumos, kas ietverti ZPO 296(1). nodaļā, pusei ir iespēja atvainoties par kavēšanos (skatīt iepriekš). Šajā gadījumā tiesa drīkst pieprasīt pusei paskaidrot, kāpēc tā nav vainīga par termiņa neievērošanu. Ja paskaidrojums ir pieņemams, tiesa drīkst ņemt vērā vēlāk izdarītu iesniegšanu.
  2. puse, pret kuru ir taisīts spriedums bez atbildētāja klātbūtnes, drīkst iesniegt apelācijas sūdzību pret lēmumu (ZPO 338. nodaļa). Ja apelācijas sūdzība ir pieļaujama, t.i., iesniegta pareizā veidā un atļautajā laikā (ZPO 339. un 340. nodaļa) un pamatota, tiesvedību uzskata par atsāktu vietā pirms termiņa beigām (ZPO 342. nodaļa).
  3. ir arī iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret izpildes rīkojumu, kas izdots saistībā ar rīkojumu maksāt par tiesvedību, jo ZPO 700. nodaļa nosaka izpildes rīkojumus līdzvērtīgi spriedumiem bez atbildētāja klātbūtnes.
  4. laika ierobežojumi par juridiskām apelācijas sūdzībām un iebildumiem ir tā sauktie atvieglojuma periodi. Ja pusi kavē no atvieglojuma perioda ievērošanas, viņš drīkst pieprasīt restitutio in integrum (ZPO 233. nodaļa un turpmākās nodaļas). Tas ir jādara pieprasītajā veidā un atļautajā laikā (ZPO 234. un 236(1). nodaļa). Fakti, kas izraisa laika ierobežojuma neievērošanu, ir jāizskaidro un tiem ir jābūt pieņemamiem (ZPO 236(2). nodaļa). Neveiktās procedūras, piemēram, apelācijas sūdzības iesniegšana, ir jāveic pieteikuma perioda laikā.
  5. ir arī iespējams pieprasīt restitutio in integrum, ja atļautais laiks apelācijas sūdzības, apelācijas sūdzības par tiesību jautājumu. vai nākamās apelācijas sūdzības ir pagājis.

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 04-09-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste