Tiesiskā kārtība
Tieslietu organizācija
Juridiskās profesijas
Juridiskā palīdzība
Lietu piekritība tiesām
Lietu iesniegšana tiesā
Procesuālie termiņi
Piemērojamās tiesības
Dokumentu nodošana
Pierādījumu iegūšana un pierādīšana
Pagaidu un nodrošināšanas pasākumi
Spriedumu izpilde
Vienkāršotas un paātrinatas procedūras
Laulības šķiršana
Vecāku atbildība
Uzturlīdzekļu prasības
Maksātnespēja
Alternatīva strīdu izšķiršana
Kompensācija noziedzīgos nodarījumos cietušajiem
Automātiska apstrāde
Papildus procesuālajiem termiņiem Francijas tiesību akti paredz arī prasības noilguma termiņus un noilguma termiņus.
Noilguma termiņš (“délai de prescription”) ir termiņš, kuram beidzoties, persona var iegūt faktiskas tiesības (ko šādā gadījumā dēvē par “iegūšanas/pozitīvo noilguma termiņu”) vai tiesību turētājs, ja nav tās izmantojis, var zaudēt šīs tiesības (“dzēšanas/negatīvais noilgums”). Noilguma termiņš var tikt apturēts vai pārtraukts.
Prasības noilguma termiņš (“délai de forclusion”) ierobežo tiesību celt prasību ilgumu. Tas atbilst anglosakšu tiesību sistēmas jēdzienam “tiesību celt prasību ierobežojums” (“limitation of action”). Prasības noilguma termiņi nevar tikt apturēti. Tos parasti nevar pārtraukt. Tomēr saskaņā ar Francijas Civilkodeksa [“French Civil Code”] 2244. pantu tos var pārtraukt tādas noteiktas darbības kā paziņošana par dokumentu, ar kuru ierosināta lieta, naudas soda uzlikšana vai arests.
Procesuālie termiņi ir tie, kas ir piemērojami tiesas izdotiem aktiem, tiklīdz tiesa tiek iesaistīta. Tie ir paredzēti tiesību aktos vai tos nosaka tiesa. Pretēji prasības noilguma termiņiem tie neizbeidz tiesības. Šie termiņi nevar tikt ne pārtraukti, ne apturēti.
Saskaņā ar spēkā esošajiem dokumentiem ir šādas brīvdienas:
Vairākos Francijas departamentos un “collectivités territoriales” ir ieviestas valsts svētku dienas, lai pieminētu verdzības atcelšanu: 27. maijs Gvadelupā [Guadeloupe], 10. jūnijs Gajanā [Guyana], 22. maijs Martinikā [Martinique], 20. decembris Reinjonā [Réunion]un 27. aprīlis Majotā [Mayotte].
Elzasas-Mozeles [Alsace-Moselle] departamentos Otrie Ziemassvētki un Lielā Piektdiena ir valsts svētku dienas.
Parastajās tiesības saskaņā ar Civilkodeksa 2262. pantu noilguma termiņš ir trīsdesmit gadi. Tomēr šim principam ir daudz izņēmumu, jo īpaši ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības prasības, kurām noilguma termiņš noteikts desmit gadi no kaitējuma/ievainojuma rašanās vai pasliktināšanās brīža.
Tomēr šobrīd tiek veikta tiesību reforma attiecībā uz noilgumu civillietās. Saskaņā ar Senāta pieņemtā likuma noteikumiem (bet ko vēl nav pieņēmusi Nacionālā asambleja) dzēšanas/negatīvais noilguma termiņš tiks samazināts līdz pieciem gadiem.
Prasības noilguma termiņi un procesuālie termiņi atšķiras atkarībā no lietas un procesa.
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 640. pantu procesuālo termiņu gadījumā darbība vai formalitāte ir jāveic pirms termiņa beigām, šis termiņš sākas darbības, notikuma, lēmuma vai paziņojuma dienā, kas nosaka tā sākumu.
Šis noteikums ir piemērojams arī prasības noilguma un noilguma termiņiem, ja vien nav noteikts citādi. Tādejādi, ievērojot Civilkodeksa 2270-1. pantu, ir aizliegts celt ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības prasības pēc desmit gadu termiņa beigām no kaitējuma/ievainojuma rašanās vai pasliktināšanās brīža.
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 653. pantu, ja paziņojumu iesniedz tiesu izpildītājs, tad paziņošanas diena ir tā, kurā paziņojumu nodod personai tās mītnes vietā vai atrašanās vietā, vai diena, kad sagatavots ziņojums, kurā tiesu izpildītājs nosaka procedūru, kas jāievēro, lai noteiktu personas, kurai šis akts adresēts, atrašanās vietu.
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 668. un 669. pantu paziņošanas pa pastu diena tiktāl, ciktāl tas attiecas uz personu, kas ceļ prasību, ir nosūtīšanas diena; personai, kurai paziņo, tā ir saņemšanas diena. Paziņojuma nosūtīšanas pa pastu diena ir diena, ko pasta zīmogā norādījusi nosūtīšanas pasta nodaļa. Piegādes diena ir saņemšanas diena vai apstiprināšanas ar parakstu diena. Paziņojuma, kas nosūtīts ierakstītas vēstules veidā ar paziņojumu par saņemšanu, saņemšanas diena ir diena, kad vēstuli, piegādājot to adresātam, ir apzīmogojis pasta dienests.
Atkāpjoties no šiem noteikumiem, jaunā Civilprocesa kodeksa 647-1. pants nosaka, ka paziņošanas par dokumentu diena “collectivité d’outre-mer” (aizjūras kopienā), Jaunkaledonijā [New Caledonia] vai ārvalstīs tiktāl, ciktāl tas attiecas uz personu, kas veic šo darbību, ir diena, kurā tiesu izpildītājs vai kanceleja ir paziņojusi par dokumentu, pārējos gadījumos tā ir diena, kad to saņem kompetentā prokuratūra.
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 641. pantu, kurā termiņi ir izteikti dienās, darbības, notikuma, lēmuma vai paziņošanas diena, kas sāk šo termiņu, netiek skaitīta.
Brīdi, kad sākas termiņš, neietekmē paziņošanas veids. Tomēr, ja dokuments nav nogādāts personai, saskaņā ar noteiktām tiesību normām termiņa sākuma brīdi ir iespējams atlikt līdz dienai, kad par dokumentiem paziņots personai, vai līdz dienai, kurā, pamatojoties uz aktu, ir veikti izpildes pasākumi.
Piemēram, ja personai ir jāveic darbība vai tai tiek nodots dokuments pirmdienā, 2005. gada 4. aprīlī, un tai tiek lūgts sniegt atbildi 14 dienu laikā no nodošanas brīža, vai tas nozīmē, ka tai atbilde jāsniedz līdz:
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 642. pantu termiņš, kas parasti beigtos sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā vai citā brīvdienā, tiek pagarināts līdz nākamajai darba dienai.
Attiecīgi termiņš turpinās svētdienās un valsts svētku dienās, bet tiek pagarināts, ja tas parasti beigtos sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā vai citā brīvdienā.
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 641. pantu, ja termiņš ir izteikts mēnešos vai gados, tas beidzas pēdējā mēneša vai gada dienā, kurai ir tāds pats skaitlis kā procesa, notikuma, lēmumu vai paziņošanas dienai, kas nosaka termiņa sākumu. Ja attiecīgajā mēnesī nav dienas ar šādu skaitli, termiņš beidzas mēneša pēdējā dienā.
Ja termiņš ir izteikts mēnešos un dienās, vispirms tiek aprēķināts mēnesis un pēc tam dienas.
Jaunā Civilprocesa kodeksa 642. pantā iekļautais noteikums (sal. ar iepriekšējo jautājumu) ir piemērojams jebkuram termiņam neatkarīgi no tā, vai tas ir izteikts dienās, mēnešos vai gados.
Kā skaidrots iepriekš, saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 642. pantu visi termiņi beidzas pēdējās dienas pusnaktī, ja vien tie nav pagarināt gadījumos, kad termiņš parasti beigtos sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā.
Kā noteikts iepriekš, visi termiņi sākas darbības, notikuma, lēmuma vai paziņošanas dienā, kas nosaka termiņa sākumu.
Kā noteikts iepriekš, termiņš, kas parasti beigtos sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā, tiek pagarināts līdz nākošai pirmajai darba dienai.
Termiņa sākuma brīdis ir jānosaka vai ir jābūt iespējai to noteikt. Ja nepieciešams, to var izvērtēt tiesa. Attiecīgi termiņa pagarinājums līdz nākošai pirmajai darba dienai ir piemērojams visos gadījumos un visos procesos.
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 643. pantu, ja prasība ir celta tiesā, kura atrodas ir Francijas kontinentālās daļas teritorijā, termiņus attiecībā uz ierašanos, apelācijas sūdzības iesniegšanu, lūguma par atcelšanu iesniegšanu, pārskatīšanas ierosināšanu, un kasācijas sūdzības iesniegšanu pagarina par
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 644. pantu, ja prasība ir celta tiesā, kura atrodas aizjūras departamentā, termiņus attiecībā uz ierašanos, apelācijas sūdzības iesniegšanu, lūguma par atcelšanu iesniegšanu un pārskatīšanas ierosināšanu pagarina par
Teorētiski saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 538. pantu termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai ar strīdu saistītās lietās ir viens mēnesis un piecpadsmit dienas lietās, kas nav saistītas ar strīdu. Tomēr vairākos dokumentos ir izdarītas atkāpes no šī principa. Piemēram, ir noteikts 15 dienu termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai par pagaidu lēmumiem, tiesas lēmumiem par sprieduma izpildi, ģimenes tiesas rīkojumiem, nepilngadīgo tiesas tiesneša lēmumiem lietās par mācību atbalstu u.c.
Ārkārtas gadījumos tiesneši var saīsināt ierašanās termiņus un atļaut īpaša ierašanās datuma noteikšanu. Pretēji tam tiesneši var atlikt lietas izskatīšanu uz vēlāku dienu, lai lietas dalībnieki varētu ierasties.
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 647. pantu, ja par procesu, kas attiecas uz personu, kura pastāvīgi uzturas vietā, kur viņš gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, tiek oficiāli paziņots šai personai tādā vietā, kur tie, kuri tur pastāvīgi uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, tad paziņojums ietvers tikai tādus termiņus, kas noteikti pēdējām minētajām personām.
Noilguma termiņa beigas vai prasības noilguma termiņa izbeigšanās izbeidz tiesības celt prasību, un sankcija ir nepieņemamības konstatēšana, kā rezultātā pieteikums tiek atzīts par nepieņemu, neizvērtējot tā pamatotību.
Sodi, kas saistīti ar tiesību aktos noteikto vai tiesas uzlikto procesuālo termiņu neievērošanu, atšķiras atkarībā no termiņa mērķa un veicamās darbības būtības. Ierašanās termiņa neievērošana atceļ spriedumu, kas atbildētāja neierašanās gadījumā pieņemts pirms termiņa beigām. Ja lietas dalībnieki neievēro pienācīgu rūpību, tad parasti sods ir izslēgšana no saraksta. Ja netiek ievērotas procesuālās formalitātes, tad sods ir anulēšana.
Nav tādu noteikumu, saskaņā ar kuriem varētu atjaunot izbeigušās tiesības celt prasību tiesā, kas ir noilguma vai prasības noilguma termiņa izbeigšanās juridiskās sekas.
Tomēr, ja juridiskie instrumenti to paredz, tiesnesis var atbrīvot lietas dalībnieku no noilguma, kas iestājas, beidzoties termiņam. Tādejādi jaunā Civilprocesa kodeksa 540. pants nosaka iespēju atbrīvot lietas dalībnieku no noilguma, kas iestājas, beidzoties termiņam, kurā var iesniegt apelācijas sūdzību par kļūdaini pieņemtu spriedumu vai par spriedumu, kas uzskatāms par pieņemtu, ievērojot sacīkstes principu, ja lietas dalībnieks laicīgi nav zinājis par spriedumu, lai varētu pārsūdzēt to, vai tam nav bijušas iespējas rīkoties, bet ja tas nav noticis viņa vainas dēļ.
Tiesneša lēmumu, ar kuru procesuālo aktu atzīst par noilgušu, var pārsūdzēt vai var iesniegt pieteikumu par atcelšanu. Atcelšana izbeidz procesu, taču tiesības celt prasību paliek spēkā. Tādejādi var tikt iesniegts jauns pieteikums ar nosacījumu, ka nav radušies pamati prasības neesamībai, jo īpaši noilgums.
Sūdzība nevar tikt iesniegta par lēmumu izslēgt lietu no saraksta. Tomēr pamats celt prasību joprojām pastāv arī pēc izslēgšanas no saraksta. Tā rezultātā noilguma termiņa vai prasības noilguma termiņa pārtraukums, kas radies pavēstes dēļ, saglabājas. Formalitātes izpilde, pieteikums par lietas atjaunošanu sarakstā ir pietiekams, lai izbeigtu procesa apturēšanu, kas radusies izslēgšanas no saraksta dēļ.
« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Francija - Vispārīgas ziņas »
Pēdējo reizi atjaunots: 07-04-2009

