Procesuālie termiņi - Francija

SATURS 1. Dažādu veidu termiņi, kas piemērojami saistībā ar dažādiem procesuālajiem noteikumiem civillietās  2. Dienu saraksts, kas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 uzskatāmas par brīvdienām  3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par termiņiem, saskaņā ar kuriem aprēķina termiņus civiltiesībās un komerctiesībās?  4. Ja ir jāveic kāda darbība vai formalitāte noteiktā termiņā, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma laiks – t.i., sākotnējais brīdis, no kura sākas termiņš (“terminus a quo”)  a) Vai sākuma brīdi, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāju palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)?  5. Kad sākas šis termiņš,  a) ja šāds termiņš ir izteikts dienās, vai darbības, notikuma, lēmuma vai paziņojuma nosūtīšanas un/vai brīdināšanas diena, kas sāk šo termiņu, tiek skaitīta?  b) ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas?  c) ja šāds termiņš ir izteikts mēnešos vai gados?  d) Kad šādi termiņi beidzas?  6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā, vai brīvdienā, vai tas tiek pagarināts līdz nākošai pirmajai darba dienai?  7. Ja pieprasījumu iesniedz jurisdikcijā, kuras mītnes vieta ir dalībvalsts kontinentālajā daļā (attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ietver vienības, kas nošķirtas no kontinentālās daļas, vai tām ir ģeogrāfiski nodalītas vienības), vai termiņš tiek pagarināts personām, kuras dzīvo/pastāvīgi uzturas vienā no šādām vienībām, vai tām personām, kuras dzīvo/pastāvīgi uzturas ārvalstīs? Ja tiek pagarināts, tad uz cik ilgu laiku?  8. Attiecīgi, ja pieprasījumu iesniedz jurisdikcijā, kuras mītnes vieta ir vienā no šādām vienībām, kas ģeogrāfiski nošķirtas no kontinentālās daļas, vai termiņi tiek pagarināti personām, kuras nedzīvo/pastāvīgi neuzturas šajās vienībās vai personām, kuras dzīvo/pastāvīgi uzturas ārvalstīs?  9. Vai ir īpaši termiņi attiecībā uz apelācijas sūdzībām noteiktās civillietās un komerclietās?  10. Vai tiesa ārkārtas gadījumos vai jebkura cita iemesla dēļ var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās dienu? Vai pretēji tam šie termiņi var tikt pagarināti?  11. Ja par aktu, kas paredzēts lietas dalībniekam, kurš pastāvīgi uzturas vietā, kur viņš gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur pastāvīgi uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?  12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumā?  13. Kādi līdzekļi termiņa izbeigšanās gadījumā ir pieejami lietas dalībniekiem, kas nav ievērojuši termiņus?

 

1. Dažādu veidu termiņi, kas piemērojami saistībā ar dažādiem procesuālajiem noteikumiem civillietās

Papildus procesuālajiem termiņiem Francijas tiesību akti paredz arī prasības noilguma termiņus un noilguma termiņus.

Noilguma termiņš (“délai de prescription”) ir termiņš, kuram beidzoties, persona var iegūt faktiskas tiesības (ko šādā gadījumā dēvē par “iegūšanas/pozitīvo noilguma termiņu”) vai tiesību turētājs, ja nav tās izmantojis, var zaudēt šīs tiesības (“dzēšanas/negatīvais noilgums”). Noilguma termiņš var tikt apturēts vai pārtraukts.

Prasības noilguma termiņš (“délai de forclusion”) ierobežo tiesību celt prasību ilgumu. Tas atbilst anglosakšu tiesību sistēmas jēdzienam “tiesību celt prasību ierobežojums” (“limitation of action”). Prasības noilguma termiņi nevar tikt apturēti. Tos parasti nevar pārtraukt. Tomēr saskaņā ar Francijas Civilkodeksa [“French Civil Code”] 2244. pantu tos var pārtraukt tādas noteiktas darbības kā paziņošana par dokumentu, ar kuru ierosināta lieta, naudas soda uzlikšana vai arests.

Procesuālie termiņi ir tie, kas ir piemērojami tiesas izdotiem aktiem, tiklīdz tiesa tiek iesaistīta. Tie ir paredzēti tiesību aktos vai tos nosaka tiesa. Pretēji prasības noilguma termiņiem tie neizbeidz tiesības. Šie termiņi nevar tikt ne pārtraukti, ne apturēti.

2. Dienu saraksts, kas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 uzskatāmas par brīvdienām

Saskaņā ar spēkā esošajiem dokumentiem ir šādas brīvdienas:

Lapas augšmala

• svētdiena;
• 1. janvāris;
• Otrās Lieldienas;
• 1. maijs;
• 8. maijs;
• Debesbraukšanas diena;
• Otrie Vasarsvētki;
• 14. jūlijs;
• Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena (15. augusts);
• Visu Svēto diena (1. novembris);
• 11. novembris;
• Ziemassvētki (25. decembris).

Vairākos Francijas departamentos un “collectivités territoriales” ir ieviestas valsts svētku dienas, lai pieminētu verdzības atcelšanu: 27. maijs Gvadelupā [Guadeloupe], 10. jūnijs Gajanā [Guyana], 22. maijs Martinikā [Martinique], 20. decembris Reinjonā [Réunion]un 27. aprīlis Majotā [Mayotte].

Elzasas-Mozeles [Alsace-Moselle] departamentos Otrie Ziemassvētki un Lielā Piektdiena ir valsts svētku dienas.

3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi par termiņiem, saskaņā ar kuriem aprēķina termiņus civiltiesībās un komerctiesībās?

Parastajās tiesības saskaņā ar Civilkodeksa 2262. pantu noilguma termiņš ir trīsdesmit gadi. Tomēr šim principam ir daudz izņēmumu, jo īpaši ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības prasības, kurām noilguma termiņš noteikts desmit gadi no kaitējuma/ievainojuma rašanās vai pasliktināšanās brīža.

Tomēr šobrīd tiek veikta tiesību reforma attiecībā uz noilgumu civillietās. Saskaņā ar Senāta pieņemtā likuma noteikumiem (bet ko vēl nav pieņēmusi Nacionālā asambleja) dzēšanas/negatīvais noilguma termiņš tiks samazināts līdz pieciem gadiem.

Prasības noilguma termiņi un procesuālie termiņi atšķiras atkarībā no lietas un procesa.

Lapas augšmala

4. Ja ir jāveic kāda darbība vai formalitāte noteiktā termiņā, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma laiks – t.i., sākotnējais brīdis, no kura sākas termiņš (“terminus a quo”)

Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 640. pantu procesuālo termiņu gadījumā darbība vai formalitāte ir jāveic pirms termiņa beigām, šis termiņš sākas darbības, notikuma, lēmuma vai paziņojuma dienā, kas nosaka tā sākumu.

Šis noteikums ir piemērojams arī prasības noilguma un noilguma termiņiem, ja vien nav noteikts citādi. Tādejādi, ievērojot Civilkodeksa 2270-1. pantu, ir aizliegts celt ārpuslīgumiskās civiltiesiskās atbildības prasības pēc desmit gadu termiņa beigām no kaitējuma/ievainojuma rašanās vai pasliktināšanās brīža.

a) Vai sākuma brīdi, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāju palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 653. pantu, ja paziņojumu iesniedz tiesu izpildītājs, tad paziņošanas diena ir tā, kurā paziņojumu nodod personai tās mītnes vietā vai atrašanās vietā, vai diena, kad sagatavots ziņojums, kurā tiesu izpildītājs nosaka procedūru, kas jāievēro, lai noteiktu personas, kurai šis akts adresēts, atrašanās vietu.

Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 668. un 669. pantu paziņošanas pa pastu diena tiktāl, ciktāl tas attiecas uz personu, kas ceļ prasību, ir nosūtīšanas diena; personai, kurai paziņo, tā ir saņemšanas diena. Paziņojuma nosūtīšanas pa pastu diena ir diena, ko pasta zīmogā norādījusi nosūtīšanas pasta nodaļa. Piegādes diena ir saņemšanas diena vai apstiprināšanas ar parakstu diena. Paziņojuma, kas nosūtīts ierakstītas vēstules veidā ar paziņojumu par saņemšanu, saņemšanas diena ir diena, kad vēstuli, piegādājot to adresātam, ir apzīmogojis pasta dienests.

Lapas augšmala

Atkāpjoties no šiem noteikumiem, jaunā Civilprocesa kodeksa 647-1. pants nosaka, ka paziņošanas par dokumentu diena “collectivité d’outre-mer” (aizjūras kopienā), Jaunkaledonijā [New Caledonia] vai ārvalstīs tiktāl, ciktāl tas attiecas uz personu, kas veic šo darbību, ir diena, kurā tiesu izpildītājs vai kanceleja ir paziņojusi par dokumentu, pārējos gadījumos tā ir diena, kad to saņem kompetentā prokuratūra.

5. Kad sākas šis termiņš,

a) ja šāds termiņš ir izteikts dienās, vai darbības, notikuma, lēmuma vai paziņojuma nosūtīšanas un/vai brīdināšanas diena, kas sāk šo termiņu, tiek skaitīta?

Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 641. pantu, kurā termiņi ir izteikti dienās, darbības, notikuma, lēmuma vai paziņošanas diena, kas sāk šo termiņu, netiek skaitīta.

Brīdi, kad sākas termiņš, neietekmē paziņošanas veids. Tomēr, ja dokuments nav nogādāts personai, saskaņā ar noteiktām tiesību normām termiņa sākuma brīdi ir iespējams atlikt līdz dienai, kad par dokumentiem paziņots personai, vai līdz dienai, kurā, pamatojoties uz aktu, ir veikti izpildes pasākumi.

b) ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas?

Piemēram, ja personai ir jāveic darbība vai tai tiek nodots dokuments pirmdienā, 2005. gada 4. aprīlī, un tai tiek lūgts sniegt atbildi 14 dienu laikā no nodošanas brīža, vai tas nozīmē, ka tai atbilde jāsniedz līdz:

Lapas augšmala

1. pirmdienai, 18. aprīlim, (kalendārās dienas) vai
2. piektdienai, 22. aprīlim, (darba dienas)?

Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 642. pantu termiņš, kas parasti beigtos sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā vai citā brīvdienā, tiek pagarināts līdz nākamajai darba dienai.

Attiecīgi termiņš turpinās svētdienās un valsts svētku dienās, bet tiek pagarināts, ja tas parasti beigtos sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā vai citā brīvdienā.

c) ja šāds termiņš ir izteikts mēnešos vai gados?

Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 641. pantu, ja termiņš ir izteikts mēnešos vai gados, tas beidzas pēdējā mēneša vai gada dienā, kurai ir tāds pats skaitlis kā procesa, notikuma, lēmumu vai paziņošanas dienai, kas nosaka termiņa sākumu. Ja attiecīgajā mēnesī nav dienas ar šādu skaitli, termiņš beidzas mēneša pēdējā dienā.

Ja termiņš ir izteikts mēnešos un dienās, vispirms tiek aprēķināts mēnesis un pēc tam dienas.

Jaunā Civilprocesa kodeksa 642. pantā iekļautais noteikums (sal. ar iepriekšējo jautājumu) ir piemērojams jebkuram termiņam neatkarīgi no tā, vai tas ir izteikts dienās, mēnešos vai gados.

d) Kad šādi termiņi beidzas?

Kā skaidrots iepriekš, saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 642. pantu visi termiņi beidzas pēdējās dienas pusnaktī, ja vien tie nav pagarināt gadījumos, kad termiņš parasti beigtos sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā.

Kā noteikts iepriekš, visi termiņi sākas darbības, notikuma, lēmuma vai paziņošanas dienā, kas nosaka termiņa sākumu.

Lapas augšmala

6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā, vai brīvdienā, vai tas tiek pagarināts līdz nākošai pirmajai darba dienai?

Kā noteikts iepriekš, termiņš, kas parasti beigtos sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā, tiek pagarināts līdz nākošai pirmajai darba dienai.

Termiņa sākuma brīdis ir jānosaka vai ir jābūt iespējai to noteikt. Ja nepieciešams, to var izvērtēt tiesa. Attiecīgi termiņa pagarinājums līdz nākošai pirmajai darba dienai ir piemērojams visos gadījumos un visos procesos.

7. Ja pieprasījumu iesniedz jurisdikcijā, kuras mītnes vieta ir dalībvalsts kontinentālajā daļā (attiecībā uz dalībvalstīm, kuras ietver vienības, kas nošķirtas no kontinentālās daļas, vai tām ir ģeogrāfiski nodalītas vienības), vai termiņš tiek pagarināts personām, kuras dzīvo/pastāvīgi uzturas vienā no šādām vienībām, vai tām personām, kuras dzīvo/pastāvīgi uzturas ārvalstīs? Ja tiek pagarināts, tad uz cik ilgu laiku?

Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 643. pantu, ja prasība ir celta tiesā, kura atrodas ir Francijas kontinentālās daļas teritorijā, termiņus attiecībā uz ierašanos, apelācijas sūdzības iesniegšanu, lūguma par atcelšanu iesniegšanu, pārskatīšanas ierosināšanu, un kasācijas sūdzības iesniegšanu pagarina par

• vienu mēnesi attiecībā uz personām, kuras dzīvo aizjūras administratīvā departamentā vai aizjūras teritorijā;
• diviem mēnešiem attiecībā uz personām, kuras dzīvo ārvalstīs.

8. Attiecīgi, ja pieprasījumu iesniedz jurisdikcijā, kuras mītnes vieta ir vienā no šādām vienībām, kas ģeogrāfiski nošķirtas no kontinentālās daļas, vai termiņi tiek pagarināti personām, kuras nedzīvo/pastāvīgi neuzturas šajās vienībās vai personām, kuras dzīvo/pastāvīgi uzturas ārvalstīs?

Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 644. pantu, ja prasība ir celta tiesā, kura atrodas aizjūras departamentā, termiņus attiecībā uz ierašanos, apelācijas sūdzības iesniegšanu, lūguma par atcelšanu iesniegšanu un pārskatīšanas ierosināšanu pagarina par

Lapas augšmala

• vienu mēnesi attiecībā uz tām personām, kuras nedzīvo šajā administratīvajā departamentā, kā arī attiecībā uz tām, kuras dzīvo šādu departamentu rajonos, kas noteikti ar pirmā prezidenta rīkojumu;
• diviem mēnešiem attiecībā uz personām, kuras dzīvo ārvalstīs.

9. Vai ir īpaši termiņi attiecībā uz apelācijas sūdzībām noteiktās civillietās un komerclietās?

Teorētiski saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 538. pantu termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai ar strīdu saistītās lietās ir viens mēnesis un piecpadsmit dienas lietās, kas nav saistītas ar strīdu. Tomēr vairākos dokumentos ir izdarītas atkāpes no šī principa. Piemēram, ir noteikts 15 dienu termiņš apelācijas sūdzības iesniegšanai par pagaidu lēmumiem, tiesas lēmumiem par sprieduma izpildi, ģimenes tiesas rīkojumiem, nepilngadīgo tiesas tiesneša lēmumiem lietās par mācību atbalstu u.c.

10. Vai tiesa ārkārtas gadījumos vai jebkura cita iemesla dēļ var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās dienu? Vai pretēji tam šie termiņi var tikt pagarināti?

Ārkārtas gadījumos tiesneši var saīsināt ierašanās termiņus un atļaut īpaša ierašanās datuma noteikšanu. Pretēji tam tiesneši var atlikt lietas izskatīšanu uz vēlāku dienu, lai lietas dalībnieki varētu ierasties.

11. Ja par aktu, kas paredzēts lietas dalībniekam, kurš pastāvīgi uzturas vietā, kur viņš gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, paziņo vietā, kur tie, kuri tur pastāvīgi uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, vai šī persona zaudē šī termiņa priekšrocību?

Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 647. pantu, ja par procesu, kas attiecas uz personu, kura pastāvīgi uzturas vietā, kur viņš gūtu priekšrocību no termiņa pagarinājuma, tiek oficiāli paziņots šai personai tādā vietā, kur tie, kuri tur pastāvīgi uzturas, negūst priekšrocību no šī pagarinājuma, tad paziņojums ietvers tikai tādus termiņus, kas noteikti pēdējām minētajām personām.

Lapas augšmala

12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumā?

Noilguma termiņa beigas vai prasības noilguma termiņa izbeigšanās izbeidz tiesības celt prasību, un sankcija ir nepieņemamības konstatēšana, kā rezultātā pieteikums tiek atzīts par nepieņemu, neizvērtējot tā pamatotību.

Sodi, kas saistīti ar tiesību aktos noteikto vai tiesas uzlikto procesuālo termiņu neievērošanu, atšķiras atkarībā no termiņa mērķa un veicamās darbības būtības. Ierašanās termiņa neievērošana atceļ spriedumu, kas atbildētāja neierašanās gadījumā pieņemts pirms termiņa beigām. Ja lietas dalībnieki neievēro pienācīgu rūpību, tad parasti sods ir izslēgšana no saraksta. Ja netiek ievērotas procesuālās formalitātes, tad sods ir anulēšana.

13. Kādi līdzekļi termiņa izbeigšanās gadījumā ir pieejami lietas dalībniekiem, kas nav ievērojuši termiņus?

Nav tādu noteikumu, saskaņā ar kuriem varētu atjaunot izbeigušās tiesības celt prasību tiesā, kas ir noilguma vai prasības noilguma termiņa izbeigšanās juridiskās sekas.

Tomēr, ja juridiskie instrumenti to paredz, tiesnesis var atbrīvot lietas dalībnieku no noilguma, kas iestājas, beidzoties termiņam. Tādejādi jaunā Civilprocesa kodeksa 540. pants nosaka iespēju atbrīvot lietas dalībnieku no noilguma, kas iestājas, beidzoties termiņam, kurā var iesniegt apelācijas sūdzību par kļūdaini pieņemtu spriedumu vai par spriedumu, kas uzskatāms par pieņemtu, ievērojot sacīkstes principu, ja lietas dalībnieks laicīgi nav zinājis par spriedumu, lai varētu pārsūdzēt to, vai tam nav bijušas iespējas rīkoties, bet ja tas nav noticis viņa vainas dēļ.

Tiesneša lēmumu, ar kuru procesuālo aktu atzīst par noilgušu, var pārsūdzēt vai var iesniegt pieteikumu par atcelšanu. Atcelšana izbeidz procesu, taču tiesības celt prasību paliek spēkā. Tādejādi var tikt iesniegts jauns pieteikums ar nosacījumu, ka nav radušies pamati prasības neesamībai, jo īpaši noilgums.

Sūdzība nevar tikt iesniegta par lēmumu izslēgt lietu no saraksta. Tomēr pamats celt prasību joprojām pastāv arī pēc izslēgšanas no saraksta. Tā rezultātā noilguma termiņa vai prasības noilguma termiņa pārtraukums, kas radies pavēstes dēļ, saglabājas. Formalitātes izpilde, pieteikums par lietas atjaunošanu sarakstā ir pietiekams, lai izbeigtu procesa apturēšanu, kas radusies izslēgšanas no saraksta dēļ.

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Francija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 07-04-2009