Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Čehija

Pēdējo reizi atjaunots: 16-04-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Čehija

 

SATURS

1. Dažādu veidu termiņi, kurus piemēro saskaņā ar dažādiem procesuālajiem noteikumiem civillietās 1.
1.a) materiālo tiesību termiņi 1.a)
1.b) procesuālo tiesību termiņi 1.b)
1.c) prasības noilguma termiņi 1.c)
1.d) Noilguma termiņi 1.d)
2. Dažādu dienu saraksts, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71. 2.
3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos? 3.
4. Ja ir jāveic kāda darbība vai formalitāte noteiktā termiņā, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma laiks – t.i., sākotnējais brīdis, no kura sākas termiņš (terminus a quo)? 4.
4.a) Vai sākuma punktu, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāju palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)? 4.a)
5. Kad sākas šis termiņš: 5.
5.a) Ja šis termiņš ir izteikts dienās, vai tiek ņemts vērā faktiskais darbības, notikuma, lēmuma vai piegādes un/vai paziņojuma, ar kuru tas sākas, datums? 5.a)
5.b) Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits nozīmē kalendārās dienas vai darba dienas? 5.b)
5.c) Kad šis termiņš ir izteikts mēnešos vai gados? 5.c)
5.d) Kad beidzas šādi galīgie termiņi? 5.d)
6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts brīvdienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai nākamajai darba dienai? 6.
7. Ja prasība ir iesniegta kādā jurisdikcijā, kura atrodas dalībvalsts teritorijas cietzemē (attiecībā uz tām valstīm, kurām bez metropoles ir citas daļas vai ģeogrāfiski atsevišķas daļas 1), vai galīgie termiņi tiek pagarināti personām, kuras dzīvo/atrodas kādā no šīm valsts daļām, vai tiem, kas dzīvo/ atrodas ārzemēs? Ja jā, tad cik ilgi? 7.
8. Pretēji, ja prasība ir iesniegta kādā jurisdikcijā, kura atrodas kādā no valsts daļām, kas ģeogrāfiski ir atdalītas no cietzemes, vai galīgie termiņi tiek pagarināti personām, kuras nedzīvo/neatrodas kādā no šīs valsts daļām, vai tiem, kas dzīvo/ atrodas ārzemēs? 8.
9. Vai ir termiņi attiecībā uz apelācijas procesu, kas ir īpašs noteiktās civillietās? 9.
10. Vai tiesas ārkārtējos gadījumos vai kāda cita iemesla dēļ var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Pretēji, vai šādu termiņu var pagarināt? 10.
11. Ja par darbību, kas ir paredzēta pusei, kas dzīvo vietā, kur viņš/viņa gūtu labumu termiņa pagarināšanas rezultātā, tiek paziņots vietā, kur tie, kas tur dzīvo, negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai šī persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības? 11.
12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumos? 12.
13. Ja galīgais termiņš ir beidzies, kādi līdzekļi ir pieejami pusēm, kas nav veikušas paredzētās darbības? 13.

 

1. Dažādu veidu termiņi, kurus piemēro saskaņā ar dažādiem procesuālajiem noteikumiem civillietās

Noilguma un prasības noilguma termiņus nosaka Čehijas Republikas materiālās tiesību normas. Turpmāk minētā Civilkodeksa 122. pantā ir vispārīgie termiņu aprēķinu noteikumi (kuri attiecas arī uz noilgumu un prasības noilgumu, bet ne uz procesuālo tiesību termiņiem). Konstitūcijā nav noteikumu par termiņiem attiecībā uz procesuālajiem noteikumiem civillietās.

Materiālo tiesību termiņa (saskaņā ar kuru rīkojums ir jāizpilda līdz termiņa pēdējam datumam, pretējā gadījumā stājas spēkā noilguma likums) pārtraukšanas jēdziens atšķiras no procesuālo tiesību termiņa, kur, piem., apelācijas sūdzība ir jānosūta pa pastu ne vēlāk kā termiņa pēdējā datumā.

1.a) materiālo tiesību termiņi

Civilkodekss (Akts Nr. 40/1964 Coll.), § 122 – Vispārēji noteikumi termiņu noteikšanai

  1. Termiņš, kas norādīts dienās, sākas dienā, kad īstenojas notikums, kas nosaka termiņa sākumu. Pusi mēneša uzskata par piecpadsmit dienām.
  2. Termiņš, kas norādīts nedēļās, mēnešos vai gados, beidzas dienā, kuras nosaukums vai numurs ir identisks dienai, kas atbilst notikumam, no kuras šis termiņš tiek skaitīts. Ja pēdējā mēnesī nav šādas dienas, tad termiņš beidzas tā pēdējā dienā.
  3. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā, tad tas beidzas nākamajā darba dienā.
1.b) procesuālo tiesību termiņi

Civilprocesa kodekss (Akts Nr. 99/1963 Coll.), § 55 et sequentia

Lapas augšmalaLapas augšmala

Termiņi

§ 55

Ja šajā aktā nav noteikts termiņš uzdevuma veikšanai, tad senāta priekšsēdētājs nosaka termiņu pēc vajadzības. Senāta priekšsēdētājs var pagarināt termiņu, ko viņš noteicis.

§ 56

  1. Termiņu nesāk skaitīt attiecībā uz tādu personu, kura ir zaudējusi tiesas procesa dalībnieka tiesības vai tiesības uzstāties tiesas priekšā, vai attiecībā uz tādu personu, par kuru tiesa ir nolēmusi, ka tā ir jāpārstāv oficiālam pārstāvim (§ 23).
  2. Ja tiesas procesā iesaistās cits dalībnieks, oficiālais pārstāvis vai dalībnieka aizbildnis, tad termiņš attiecībā uz šo personu sākas no brīža, kad minētā persona iesaistījusies tiesas procesā.

§ 57

  1. Diena, kad rodas apstākļi, kas nosaka termiņa laiku, netiek ieskaitīta termiņa laikā. Šo noteikumu nepiemēro, ja termiņa laiks ir izteikts stundās.
  2. Termiņa laiks, kas ir izteikts nedēļās vai gados, beidzas tajā dienā, kas ir tā pati diena, kurā radušies apstākļi, kas nosaka termiņa laiku, bet, ja tajā mēnesī nav šādas dienas, tad tā mēneša pēdējā dienā. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts brīvdienā, tad termiņa pēdējā diena ir pirmā nākamā darba diena. Termiņa laiks, kas ir noteikts stundās, beidzas stundā, kuras apzīmējums ir identisks stundai, kad noticis fakts, kas nosaka termiņa sākumu.
  3. Termiņa laiks ir ievērots, ja uz termiņā pēdējo dienu uzdevums ir izpildīts tiesā vai iesniegums ir nodots tai iestādei, kurai ir jāizpilda uzdevums.

§ 58

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. Tiesa attaisno termiņa neievērošanu, ja dalībnieks vai tā pārstāvis nav to ievērojuši attaisnojošu iemeslu dēļ un tā rezultātā nav veikuši tiem paredzētās darbības. Iesniegums ir jāiesniedz piecpadsmit dienu laikā pēc iemesla izbeigšanās, un līdz ar to ir jāveic neveiktā darbība.
  2. Tiesa var atzīt novēlotu dalībnieka iesniegumu, tādējādi termiņa neievērošana tiek attaisnota.
1.c) prasības noilguma termiņi

Civilkodekss (Akts Nr. 40/1964 Coll.), § 101 et sequentia

§ 101

Ja vien turpmāk minētajos noteikumos nav noteikts citādi, prasības noilguma termiņš ir trīs gadi un sākas no dienas, kad pirmoreiz var īstenot tiesības.

§ 102

Attiecībā uz tiesībām, kuras vispirms ir jāapstiprina attiecībā uz privātpersonu vai juridisku personu, ierobežojuma termiņš sākas no tās dienas, kad tiesības ir apstiprinātas.

§ 103

Ja puses ir vienojušās par maksājumu veikšanu, tad prasības noilguma par atsevišķu maksājumu termiņš sākas no noteiktās maksājuma dienas. Ja ir jāsamaksā viss parāds tādēļ, ka nav veikts viens maksājums (§ 565), prasības noilguma termiņš sākas no noteiktās maksājuma dienas, kurā maksājums netika veikts.

§ 104

atcelts

§ 105

Attiecībā uz likumīga mantinieka tiesībām pieprasīt mantojuma nodošanu (§ 485), prasības noilguma termiņš sākas no tā brīža, kad lēmums, ar kuru izbeidz mantojuma lietas procesu, kļūst galīgs un neapstrīdams.

Lapas augšmalaLapas augšmala

§ 106

  1. Tiesības uz zaudējumu kompensāciju kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu divu gadu laikā no tās dienas, kad zaudējumus cietušajai personai kļūst zināms par zaudējumu un atbildīgo personu.
  2. Tiesības uz zaudējumu kompensāciju kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu ne vēlāk kā trīs gadu laikā, bet attiecībā uz tīši izraisītiem zaudējumiem – desmit gadu laikā no dienas, kas atbilst notikumam, kas izraisījis zaudējumus; šis noteikums neattiecas uz veselības kaitējumiem.
  3. Ja zaudējumus ir izraisījis juridisko saistību pārkāpums apzinātas kaitējošas darbības rezultātā, tiesības uz zaudējumu kompensāciju kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu ne vēlāk kā trīs gadu laikā no tā brīža, kad zaudējumus cietušajai personai kļūst zināms par zaudējumu un par to atbildīgo personu, vēlākais desmit gadu laikā no apzinātas kaitējošas darbības notikuma dienas.

§ 107

  1. Tiesības pieprasīt piedziņu sakarā ar netaisnīgu iedzīvošanos uz citu rēķina kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu divu gadu laikā no dienas, kad tiesīgajai personai kļūst zināms par netaisnīgu iedzīvošanos uz citu rēķina un personu, kas netaisnīgi iedzīvojusies uz citu rēķina.
  2. Tiesības pieprasīt piedziņu sakarā ar netaisnīgu iedzīvošanos uz citu rēķina kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu ne vēlāk kā trīs gadu laikā, bet attiecībā uz apzinātu netaisnīgu iedzīvošanos uz citu rēķina – desmit gadu laikā no dienas, kad par to ir uzzināts.
  3. Ja spēkā neesoša vai anulēta līguma dalībniekiem ir saistības savstarpēji atgriezt visu, ko tie saskaņā ar to ir saņēmuši, tiesa ņem vērā iesniegumu par noilgumu tikai tad, ja arī otrs dalībnieks varētu izmantot noilguma noteikumus.

§ 108

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiesības saistībā ar pārvadājumiem kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu viena gada laikā, izņemot tiesības uz zaudējumu kompensāciju saistībā ar personu pārvadājumiem.

§ 109

Servitūtam pielīdzināmās tiesības kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu, ja netiek īstenotas desmit gadu laikā.

§ 110

  1. Tiesības, kas ir piešķirtas ar tiesas vai citas instances galīgu un neapstrīdamu lēmumu kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu desmit gadu laikā no tās dienas, kad vainīgajai pusei bija jāveic darbības saskaņā ar šo lēmumu. Tiesības, kuras parādnieks ir atzinis rakstiski attiecībā uz to apjomu un summu, kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu desmit gadu laikā no dienas, kad tās atzīst; tomēr, ja atzinumā ir minēts izpildes termiņš, prasības noilguma termiņš sākas no šī izpildes termiņa beigām.
  2. Tādu pašu prasības noilguma termiņu piemēro atsevišķiem maksājumiem, ciktāl izpilde ir bijusi sadalīta lēmumā vai atzinumā; atsevišķo maksājumu prasības noilguma termiņš sākas no to noteiktās izpildes dienas. Ja viena neveikta maksājuma dēļ ir jāsamaksā viss parāds (§ 565), tad desmit gadu ierobežojuma termiņš sākas no dienas, kad šis maksājums bija jāveic.
  3. Tiesības saistībā ar procentu maksājumiem un atkārtotu izpildi kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu trīs gadu laikā, tomēr, ja tās ir piešķirtas ar galīgu un neapstrīdamu lēmumu vai atzītas rakstiski, šo ierobežojuma termiņu piemēro tikai tiem procentu maksājumiem un atkārtotai darbībai, kas bija jāveic pēc tam, kad bija pieņemts galīgais un neapstrīdamais lēmums vai izdots atzinums.

Komerckodeksa (Akts Nr. 519/1991 Coll.) § 397 paredzēts 4 gadu noilguma termiņš tajos gadījumos, kurus reglamentē minētais kodekss.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja vien šis Kodeksā neparedz citādi attiecībā uz privātpersonu tiesībām, lietas izskatīšanas noilguma termiņš ir četri gadi.

1.d) Noilguma termiņi

Civilkodekss (Akts No. 40/1964 Coll.), § 134

  1. Likumīgs mantas turētājs kļūst par tās īpašnieku, ja tā atrodas viņa rīcībā nepārtraukti vismaz 3 gadus attiecībā uz kustamo mantu un vismaz desmit gadus attiecībā uz nekustamo īpašumu.
  2. Īpašumtiesības uz mantu, kura nevar būt īpašumā, vai uz mantu, kura var piederēt tikai valstij vai juridiskām personām, kas norādītas likumā (§ 125), nevar tikt iegūtas šādā ceļā.
  3. Šā akta pirmajā punktā minētais termiņš ietver laiku, kurā šī manta likumīgi bijusi likumīgā priekšteča rīcībā.
  4. Noteikumus, kas paredz noilguma termiņa gaitu, piemēro atbilstoši 1. punktā minētajam termiņa sākumam un gaitai.

2. Dažādu dienu saraksts, kas paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Likums Nr. 245/2000 Coll., par valsts brīvdienām:

01.01. Čehijas Neatkarības atjaunošanas diena; Jaungada diena

Lieldienu pirmdiena

01.05. Darba svētki

08.05. Atbrīvošanas dienas

05.07. Sv. Kirila un Metodija diena

06.07. Jana Husa diena

28.09. Sv. Vencesla diena (Čehijas valstiskuma diena)

28.10. Neatkarīgās Čehoslovākijas valsts diena

17.11. Cīņas par brīvību un demokrātiju diena

24.12. Ziemassvētku vakars

25.12. Ziemassvētku diena

26.12. Otrie Ziemassvētki

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos?

Skatīt atbildi 1. punkta b) apakšpunktā.

4. Ja ir jāveic kāda darbība vai formalitāte noteiktā termiņā, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma laiks – t.i., sākotnējais brīdis, no kura sākas termiņš (terminus a quo)?

Parasti sākuma laiks ir tā diena, kura seko noteikta notikuma dienai.

4.a) Vai sākuma punktu, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāju palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)?

Nē.

5. Kad sākas šis termiņš:

5.a) Ja šis termiņš ir izteikts dienās, vai tiek ņemts vērā faktiskais darbības, notikuma, lēmuma vai piegādes un/vai paziņojuma, ar kuru tas sākas, datums?

Skatīt atbildi 4. punktā.

[Vai termiņa sākums vienmēr jebkādā veidā ir atkarīgs no paziņojuma saņemšanas par tiesas procesu vai arī no tā, vai saņēmējs ir informēts par to. Ja ir atkarīgs, tad kā?]

Attiecībā uz termiņu saistībā ar zaudējumu atlīdzību skatīt Civilkodeksa § 106 (Akts Nr. 40/1964 Coll.)

§ 106

  1. Tiesības uz zaudējumu atlīdzību kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu divu gadu laikā no tās dienas, kad cietušajai personai kļūst zināms par zaudējumu un atbildīgo personu.
  2. Tiesības uz zaudējumu atlīdzību kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu ne vēlāk kā trīs gadu laikā un attiecībā uz tīši nodarītiem zaudējumiem – desmit gadu laikā no dienas, kad notika notikums, kas radīja zaudējumu; šis noteikums neattiecas uz veselības kaitējumiem.
  3. Ja zaudējumu ir izraisījis juridisko saistību pārkāpums apzinātas kaitējošas darbības rezultātā, tiesības uz zaudējumu kompensāciju kļūst spēkā neesošas sakarā ar noilgumu ne vēlāk kā trīs gadu laikā no tā brīža, kad zaudējumus cietušajai personai kļūst zināms par zaudējumu un par to atbildīgo personu, vēlākais desmit gadu laikā no apzinātas kaitējošas darbības notikuma dienas.

Attiecībā uz apelācijas termiņu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa § 204 (Akts Nr. 99/1963 Coll.) termiņš ir 15 dienas no tiesas sprieduma izpildes.

Lapas augšmalaLapas augšmala

§ 204

  1. Apelācijas prasību var iesniegt tiesā, kuras lēmumu apstrīd, piecpadsmit dienu laikā pēc rakstiska paziņojuma par lēmuma izpildi. Ja tiesa ir izdevusi koriģējošu lēmumu attiecībā uz lēmuma spriedumu, šīs termiņš sākas savukārt pēc tam, kad ir pieņemts galīgais un neapstrīdamais koriģējošais lēmums.
  2. Apelācijas prasību uzskata par savlaicīgu, ja tā ir iesniegta pēc piecpadsmit dienu termiņa beigām tāpēc, ka apelējošā persona ir vadījusies pēc nepareiziem tiesas norādījumiem par apelācijas kārtību. Ja lēmumā nav norādījumu par apelāciju, apelācijas termiņu vai tiesu, kurā apelācijas prasība ir jāiesniedz, vai, ja lēmumā ir nepareizs norādījums par to, ka nekāda apelācija netiek pieņemta, apelāciju var iesniegt trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma.
  3. Lēmumu par apelācijas termiņa kavējuma attaisnošanu pieņem pirmās instances tiesa. Apelācijas termiņa kavējumu neattaisno apelācijas gadījumā pret lēmumu par to, ka laulība ir šķirta, anulēta vai nav spēkā; noteikumu 2. punkta otrajā teikumā šādos gadījumos nepiemēro.

Spriedums par labu prasītājam sakarā ar atbildētāja neierašanos tiesā saskaņā ar Civilprocesa kodeksa § 153b (Akts Nr. 99/1963 Coll.)

§153b

  1. Ja par tiesas procesu ir paziņots un tiesas pavēste ir atbilstoši un personīgi (§ 45) piegādāta atbildētājam vismaz desmit dienu laikā vai §118b minētajos gadījumos – trīsdesmit dienas pirms tās dienas, kad jānotiek sēdei, ja atbildētājs ir brīdināts par sekām, kas rodas par neierašanos uz tiesas sēdi, un ja viņš neierodas uz pirmo lietas izskatīšanas sēdi bez attaisnojoša un savlaicīgi paziņota iemesla, prasītāja viedoklis tiesas procesā par strīda faktiskajiem apstākļiem tiek uzskatīts par neapstrīdamu; pamatojoties uz to, sakarā ar atbildētāja neierašanos tiesā tiesa var pieņemt spriedumu lietā par labu prasītājam, ja prasītājs to pieprasa.

Maksājuma rīkojums saskaņā ar Civilprocesa kodeksa § 172 (Akts Nr. 99/1963 Coll.)

Lapas augšmalaLapas augšmala

§172

  1. Tiesa var izdot maksājumu rīkojumu arī bez īpašas prasītāja prasības par to un bez atbildētāja uzklausīšanas, ja sūdzībā ir ietvertas tiesības uz naudas maksājumu un šīs tiesības izriet no prasītāja iesniegtajiem faktiem. Maksājuma rīkojumā atbildētājam tiek prasīts samaksāt paredzēto maksājumu un tiesas procesa izmaksas 15 dienu laikā no maksājuma rīkojuma saņemšanas vai, identiskā termiņā apstrīdot rīkojumu tajā tiesā, kura to ir izdevusi.
  2. Maksājuma rīkojumu nav iespējams izdot:
    1. ja attiecīgais lietas priekšmets ir jāizskata un par to jāpieņem lēmums senātā;
    2. ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma;
    3. ja maksājuma rīkojums ir jānosūta atbildētājam ārzemēs.
  3. Ja tiesa neizdod maksājuma rīkojumu, tā nosaka tiesas sēdi.

Ir iespējams iesniegt arī lietas pārskatīšanas prasību saskaņā ar Civilprocesa kodeksa § 233 (Akts Nr. 99/1963 Coll.); termiņš ir 3 mēneši no tās dienas, kad personai, kas ierosina lietu, kļūst zināms par ierosināšanas pamatu, vai no tā brīža, kad tā varēja to ierosināt, tomēr šī procesa termiņš nebeidzas, pirms ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kad apstrīdētais lēmums tiek pieņemts galīgi un nav apstrīdams.

Tāpat anulēšanas lietu var iesniegt saskaņā ar Civilprocesa kodeksa § 234 (Akts Nr. 99/1963 Coll.); termiņš ir 3 mēneši no apstrīdētā lēmuma paziņošanas.

Regresa prasības var iesniegt saskaņā ar Civilprocesa kodeksa § 240 (Akts Nr. 99/1963 Coll.); termiņš ir 2 mēneši pēc apelācijas tiesas lēmuma paziņošanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.b) Ja termiņš ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits nozīmē kalendārās dienas vai darba dienas?

Tas nozīmē kalendārās dienas, tomēr, ja termiņš beidzas sestdienā vai svētdienā, skat. 6. atbildi.

Piemēram, ja personai ir jāveic darbība vai tai piegādā dokuments pirmdien, 2005. gada 4. aprīlī un viņam vai viņai ir jāatbild 14 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas, vai tas nozīmē to, ka viņam vai viņai ir jāatbild ātrāk:

i) Pirmdiena, 18. aprīlis (kalendārās dienas)

14 dienas var uzskatīt par 2 nedēļām, tādēļ tiek piemērots zemāk minētais punkts.

Civilprocesa kodeksa § 57 (Akts Nr. 99/1963 Coll.)

(2) Termiņa laiks, kas ir izteikts nedēļās vai gados, beidzas tajā dienā, kas ir tā pati diena, kurā radušies apstākļi, kas nosaka termiņa laiku, bet, ja tajā mēnesī nav šādas dienas, tad tā mēneša pēdējā dienā. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts brīvdienā, tad termiņa pēdējā diena ir pirmā nākamā darba diena. Termiņa laiks, kas ir noteikts stundās, beidzas stundā, kuras apzīmējums ir identisks stundai, kad noticis fakts, kas nosaka termiņa sākumu.

5.c) Kad šis termiņš ir izteikts mēnešos vai gados?

Skaidrojot Civilprocesa kodeksa § 122/2, termiņš sākas nākamajā dienā pēc notikuma (skaidri noteiktas ir tikai tā beigas) – skat. atbildi 1. punkta a) apakšpunktā.

5.d) Kad beidzas šādi galīgie termiņi?

Skat. atbildi 1. punkta a) apakšpunktā, Civilprocesa kodeksa § 122/2.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vai termiņam ir kādi sākuma punkti, kurus īpaši vai konkrēti piemēro noteiktos civilprocesos?

Nē.

6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā vai valsts brīvdienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai nākamajai darba dienai?

Jā (Civilprocesa kodeksa § 122/3).

Vai šo pagarinājumu piemēro arī tad, ja attiecīgā termiņa sākuma punkts ir kāds turpmāks notikums?

Jā.

7. Ja prasība ir iesniegta kādā jurisdikcijā, kura atrodas dalībvalsts teritorijas cietzemē (attiecībā uz tām valstīm, kurām bez metropoles ir citas daļas vai ģeogrāfiski atsevišķas daļas 1), vai galīgie termiņi tiek pagarināti personām, kuras dzīvo/atrodas kādā no šīm valsts daļām, vai tiem, kas dzīvo/ atrodas ārzemēs? Ja jā, tad cik ilgi?

Šāda situācijas neattiecas uz Čehijas Republiku.

8. Pretēji, ja prasība ir iesniegta kādā jurisdikcijā, kura atrodas kādā no valsts daļām, kas ģeogrāfiski ir atdalītas no cietzemes, vai galīgie termiņi tiek pagarināti personām, kuras nedzīvo/neatrodas kādā no šīs valsts daļām, vai tiem, kas dzīvo/ atrodas ārzemēs?

Šāda situācijas neattiecas uz Čehijas Republiku.

9. Vai ir termiņi attiecībā uz apelācijas procesu, kas ir īpašs noteiktās civillietās?

Nē. Par parasto termiņu apelācijas iesniegšanai skat. atbildi 5. punkta a) apakšpunktā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

10. Vai tiesas ārkārtējos gadījumos vai kāda cita iemesla dēļ var saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt īpašu ierašanās datumu? Pretēji, vai šādu termiņu var pagarināt?

Nē.

Paziņojumu institūtu regulē šādi Civilprocesa kodeksa noteikumi (Akts Nr. 99/1963 Coll.):

§ 115

(2) Paziņojumi jāpiegādā tiesas procesa dalībniekiem tā, lai viņiem būtu pietiekoši laika sagatavoties, parasti vismaz desmit dienas § 118.b norādītajās lietās un vismaz trīsdesmit dienas pirms tiesas sēdes.

§ 118b

(1) Lietās saistībā ar personas aizsardzību saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, lietās, kas saistītas ar aizsardzību pret informācijas publiskošanu, piemēram, izteiksmes, vārda un preses brīvības pārkāpšanu, un iespējamo trešo personu tiesību aizsardzību saskaņā ar tiesību aktiem par masu medijiem, strīdos saistībā ar bankrotu un maksājumu kārtošanu, lietās saistībā ar faktiem strīdos par ekonomiskās konkurences aizsardzību, faktiem strīdos par tiesību aizsardzību, kuras pārkāpj vai apdraud negodīga konkurence, faktiem strīdos, ko ir izraisījis komercnoslēpumu tiesību pārkāpums vai apdraudējums, un citos gadījumos, kas paredzēti tiesību aktos, tiesas procesa dalībnieki var iesniegt faktus saistībā ar pašu lietu, kas ietekmē lēmumu un sniegt liecības, lai tos pierādītu, ne vēlāk kā līdz pirmās tiesas sēdes beigām, kurā tos izskata; vēlāk iesniegtie fakti un liecības netiek ņemtas vērā. To nepiemēro, ja attiecīgie fakti vai liecības ir vērstas uz to, lai izraisītu šaubas par jautājumu liecībā izmantoto līdzekļu ticamību un ir sniegtas (radušās) pēc pirmās tiesas sēdes, vai ja dalībnieki nevarēja tās savlaicīgi iesniegt tādu iemeslu dēļ, kas nav radušies viņu vainas dēļ.

(2) Paziņojumā par pirmo tiesas sēdi dalībniekiem ir jāsniedz norādījumi par pienākumiem saskaņā ar 1. punktu un par šo pienākumu neizpildes sekām.

11. Ja par darbību, kas ir paredzēta pusei, kas dzīvo vietā, kur viņš/viņa gūtu labumu termiņa pagarināšanas rezultātā, tiek paziņots vietā, kur tie, kas tur dzīvo, negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai šī persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības?

Šī situācija neattiecas uz Čehijas Republiku.

12. Kādas ir sankcijas termiņu neievērošanas gadījumos?

Materiālajās tiesībās (parasti) noteikto termiņu neievērošanas rezultātā tiesības vairs nav spēkā sakarā ar noilgumu vai kavējumu, kas nozīmē to, ka tiesības vairs nevar īstenot ar likumu.

Procesuālajās tiesībās noteikto termiņu neievērošanas rezultātā likumīgās tiesības nav spēkā.

13. Ja galīgais termiņš ir beidzies, kādi līdzekļi ir pieejami pusēm, kas nav veikušas paredzētās darbības?

Attiecībā uz procesuālajos likumos noteiktajiem termiņiem skat. atbildi 1. punkta b) apakšpunktā, Civilprocesa kodeksa § 58 (Akts Nr. 99/1963 Coll.). Attiecībā uz materiālajās tiesību normās noteiktajiem termiņiem (noteikti Civilkodeksā) nekādu līdzekļu nav.

Cita informācija

________________________

1 Piemēram: Portugāles Azoras vai Madeiras autonomais reģions, Francijas departamenti vai aizjūras teritorijas, Spānijas Kanāriju salas utt. ...)

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Čehija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 16-04-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste