Eiropas Komisija > ETST > Procesuālie termiņi > Austrija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Procesuālie termiņi - Austrija

 

SATURS

1. Dažādi termiņi, ko piemēro civillietās saskaņā ar dažādām procesuālajām normām 1.
2. Dienu saraksts, kas ir paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971 .gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71. 2.
3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos? 3.
4. Ja noteiktā termiņā jāveic darbība vai formalitāte, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma brīdis, t.i., termiņa perioda sākuma brīdis („terminus a quo”)? 4.
4.a) Vai sākuma punktu, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāja palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)? 4.a)
5. No kura brīža šis periods sākas? 5.
5.a) Ja šāds periods ir izteikts dienās, vai tiek ņemta vērā darbības, notikuma, lēmuma vai dokumentu piegādes un/vai paziņošanas faktiskā diena, ar kuru periods sākas? 5.a)
5.b) Ja periods ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas? 5.b)
5.c) Ja šāds periods ir izteikts mēnešos vai gados? 5.c)
5.d) Kad šādi termiņi beidzas? 5.d)
6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai sekojošajai darba dienai? 6.
7. Vai termiņus pagarina personām, kuras dzīvo/uzturas ārpus dalībvalsts cietzemes teritorijas vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs, ja lūgums ir adresēts tiesai, kura atrodas dalībvalsts cietzemes teritorijā (tajās dalībvalstīs, kuru teritorija sastāv ne tikai no kontinentālās daļas vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas)? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku? 7.
8. Un otrādi, ja lūgums ir adresēts jurisdikcijai, kura atrodas kādā no teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalīta no cietzemes, vai termiņus pagarina personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs? 8.
9. Vai noteiktām civillietām ir īpaši pārsūdzēšanas termiņi? 9.
10. Vai tiesas var ārkārtas gadījumā vai cita iemesla dēļ saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt konkrētu ierašanās datumu? Un otrādi – vai šādus termiņus var pagarināt? 10.
11. Ja tiesību akts, kas ir paredzēts pusei, kuras pastāvīgā dzīvesvietā viņa gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņots vietā, kuras pastāvīgie iedzīvotāji negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības? 11.
12. Kādas ir sankcijas par termiņu neievērošanu? 12.
13. Ja termiņš ir beidzies, kādus tiesību aizsardzības līdzekļus var izmantot puses, kas nav veikušas paredzētās darbības? 13.

 

1. Dažādi termiņi, ko piemēro civillietās saskaņā ar dažādām procesuālajām normām

Austrijas tiesību aktos ir paredzēti dažādi termiņi.

Vispirms ir atšķirība starp procesuāliem un materiāliem termiņiem. Procesuālie termiņi (termiņi darbībai) ir termiņi, līdz kuriem viena juridiskās darbības puse vai persona, kas kādā citā veidā ir saistīta ar šo darbību, var veikt noteiktu tiesisku darbību vai tai ir jāveic šāda darbība. Materiālie termiņi ir termiņi, kuros ir jānotiek kādam noteiktam notikumam, kura rezultātā iestāsies noteiktas materiālas sekas saskaņā ar tiesisko kārtību (piemēram, termiņš sūdzību iesniegšanai par īpašuma jautājumiem saskaņā ar Civilprocesa kodeksa [ZPO] 454. pantu vai termiņi, lai sniegtu paziņojumu saskaņā ar likumu par īri, ievērojot Civilprocesa kodeksa 560. pantu). Svarīgi, ka pasta pakalpojumiem vajadzīgais laiks procesuālajos termiņos netiek ietverts (tas neattiecas uz materiālajiem termiņiem). Tas nozīmē, ka attiecībā uz procesuālo termiņu dokuments ir nodots savlaicīgi, ja dokuments ir nosūtīts pa pastu noteiktā termiņa pēdējā dienā (pasta zīmogs), pat ja tiesa to saņems ievērojamu laiku pēc termiņa beigām.

Juridiskie, tiesu un izmeklēšanas termiņi:

Saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem ir atšķirīgas situācijas, kurās termiņi ir tieši noteikti likumā (piemēram, termiņi lietas iesniegšanai tiesā), un tās, kurās termiņus nosaka tiesnesis saskaņā ar konkrētās lietas prasībām (piemēram, termiņš galvojuma nodrošināšanai, lai segtu izmaksas). Izmeklēšanas termiņi apvieno abas situācijas; šajā gadījumā likums tikai nosaka pamatprincipus (minimālo un maksimālo ilgumu vai aptuveno vērtību kā tas noteikts Civilprocesa kodeksa 257. panta 1. punktā attiecībā uz sagatavošanās sēdes sasaukšanu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Absolūtos termiņus nosaka laiks, kurā tie beidzas (parasti kalendārā diena); bet sākums un ilgums ir relatīvie termiņi.

Termiņus parasti pagarina tiesnesis (pagarināmie termiņi). Izņēmuma gadījumus, ja likums aizliedz noteikt pagarinājumus, sauc par nepagarināmiem vai obligātiem termiņiem (piemēram, termiņi darbības sākšanai).

Atšķirība starp grozāmiem un negrozāmiem termiņiem ir tāda, vai termiņa neievērošanas gadījumā ir iespējama atgriešanās pie iepriekšējā lietu stāvokļa. Parasti termiņus var grozīt, bet ja atgriešanās pie iepriekšējās situācijas ir aizliegta - izņēmuma situācija -, termiņu sauc par preventīvu vai ad hoc termiņu. Procesuālie preventīvie termiņi ir termiņi sūdzību iesniegšanai attiecībā uz atsaukšanu un sūdzību iesniegšanai par tiesvedības atjaunošanu (Civilprocesa kodeksa 534. pants).

2. Dienu saraksts, kas ir paredzētas kā brīvdienas saskaņā ar 1971 .gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71.

Brīvdienas Austrijā ir sestdienas, svētdienas, Lielā piektdiena un valsts svētku dienas: Jaungada diena (1.1.), Zvaigznes diena (6.1.), Otrās Lieldienas, Maija svētki (1.5.), Debesbraukšanas diena, Otrie Vasarsvētki, Corpus Christi svētki, Debesīs uzņemšanas svētki (15.8.), Austrijas valsts svētki (26.10.), Visu svēto diena (1.11.), Šķīstās ieņemšanas svētki (8.12.), Ziemassvētki (25.12.) un Svētā Stefana diena (26.12.).

3. Kādi ir piemērojamie vispārīgie noteikumi attiecībā uz termiņu dažādos civilprocesos?

Lielāko daļu noteikumu attiecībā uz termiņiem var atrast Civilprocesa kodeksa (ZPO) 123. -129. un 140. -143. pantā un Tiesu kārtības likuma (GOG) 89. nodaļā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Ja noteiktā termiņā jāveic darbība vai formalitāte, kas ir šīs darbības vai formalitātes sākuma brīdis, t.i., termiņa perioda sākuma brīdis („terminus a quo”)?

Sākumpunkts parasti ir brīdis, kurā tiek nodots lēmums, kas nosaka vai izraisa termiņa stāšanos spēkā; citos gadījumos tas ir brīdis, kurā šo lēmumu paziņo (Civilprocesa kodeksa 124. pants).

4.a) Vai sākuma punktu, no kura sākas termiņš, var ietekmēt vai izmainīt dokumenta nodošanas vai paziņošanas veids (personiska paziņošana ar tiesu izpildītāja palīdzību vai izmantojot pasta pakalpojumus)?

Nē. Kā norādīts 4. punktā, nodošanas diena parasti ir notikums, ar kuru sākas procesuālais termiņš. To neietekmē veids, kādā dokumentu nodod.

5. No kura brīža šis periods sākas?

Termiņa periods sākas ar brīdi, kad tiek nodots vai paziņots lēmums, kurā noteikts minētais termiņš vai tā sākums.

5.a) Ja šāds periods ir izteikts dienās, vai tiek ņemta vērā darbības, notikuma, lēmuma vai dokumentu piegādes un/vai paziņošanas faktiskā diena, ar kuru periods sākas?

Nē, termiņā neietver dienu, kurā notiek notikums, ar ko šis periods sākas (piemēram, attiecīgā dokumenta nodošana).

Vai perioda sākums ir atkarīgs no paziņojuma saņemšanas vai no saņēmēja informētības par tiesvedību? Ja tā, tad kādā veidā?

Nē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.b) Ja periods ir izteikts dienās, vai norādītais dienu skaits ietver kalendārās dienas vai tikai darba dienas?

Termiņus aprēķina kalendārajās dienās.

Piemēram, ja personai ir jārīkojas vai viņai nodod dokumentu pirmdien, 2005. gada 4. aprīlī, un viņai jāatbild 14 dienu laikā no nodošanas dienas, tas nozīmē, ka viņai jāatbild līdz:

i) otrdienai, 19. aprīlim (pēdējā diena, kurā var atbildēt, ir pirmdiena, 18. aprīlis).

5.c) Ja šāds periods ir izteikts mēnešos vai gados?

Termiņus arī šajos gadījumos aprēķina kalendārajās dienās.

5.d) Kad šādi termiņi beidzas?

Vienas nedēļas, viena mēneša vai viena gada periodi beidzas pēdējās nedēļas vai mēneša dienā, kas pēc nosaukuma vai skaita atbilst pirmajai attiecīgā perioda dienai (Civilprocesa kodeksa 125. panta 2. punkts). Ja attiecīgā perioda pēdējā mēnesī šādas dienas nav (ja, piemēram, viena mēneša periods sākas 31. janvārī), periods beidzas pēdējā mēneša dienā (Civilprocesa kodeksa 125. panta 2. punkts). Brīvdienas neietekmē termiņu sākumu un ilgumu.

Vai termiņiem ir kādi sākuma punkti, kurus piemēro tikai vai īpaši konkrētiem civilprocesiem?

Nē.

6. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai brīvdienā, vai to pagarina līdz pirmajai sekojošajai darba dienai?

Jā. Ja termiņš beidzas sestdienā, svētdienā, svētku dienā vai Lielajā Piektdienā, tas beidzas pirmajā sekojošā darba dienā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vai šo pagarinājumu piemēro, ja attiecīgā perioda sākumpunkts ir kāds notikums nākotnē?

Jā.

7. Vai termiņus pagarina personām, kuras dzīvo/uzturas ārpus dalībvalsts cietzemes teritorijas vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs, ja lūgums ir adresēts tiesai, kura atrodas dalībvalsts cietzemes teritorijā (tajās dalībvalstīs, kuru teritorija sastāv ne tikai no kontinentālās daļas vai kurām ir ģeogrāfiski atdalītas teritorijas)? Ja pagarina, tad uz cik ilgu laiku?

Uz Austriju neattiecas.

8. Un otrādi, ja lūgums ir adresēts jurisdikcijai, kura atrodas kādā no teritorijām, kas ir ģeogrāfiski atdalīta no cietzemes, vai termiņus pagarina personām, kuras nedzīvo/neuzturas šajās teritorijās vai kuras dzīvo/uzturas ārvalstīs?

Uz Austriju neattiecas.

9. Vai noteiktām civillietām ir īpaši pārsūdzēšanas termiņi?

Termiņi apelāciju iesniegšanai principā ir atkarīgi no lēmuma veida (spriedums vai lēmums) un lietas būtības. Civillietās termiņš viena veida apelācijas sūdzībām (Rekurs) parasti ir 14 dienas, bet termiņš cita veida apelācijas sūdzībām (Berufung) ir četras nedēļas.

10. Vai tiesas var ārkārtas gadījumā vai cita iemesla dēļ saīsināt ierašanās termiņu vai noteikt konkrētu ierašanās datumu? Un otrādi – vai šādus termiņus var pagarināt?

Termiņus parasti pagarina tiesa. Tos izņēmuma gadījumus, kuros likums aizliedz noteikt pagarinājumus, sauc par nepagarināmiem vai obligātiem termiņiem (piemēram, apelācijas sūdzību termiņi).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Visus termiņus var saīsināt, pusēm vienojoties, un par to ir jāiesniedz dokumentāri pierādījumi. Tiesa var nolemt saīsināt termiņu pēc vienas puses pieprasījuma, ja ir ticami parādīts, ka tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no iespējamām būtiskām kļūdām, un ja puse, uz kuras darbībām šis termiņš attiecas, spēj veikt attiecīgo juridisko darbību saīsinātā termiņā (Civilprocesa kodeksa 129. pants).

Termiņu var pagarināt pēc pieprasījuma, ja pusei, kas gūst labumu no pagarinājuma, ir nenovēršami un ļoti nopietni iemesli, kuru dēļ tā nespēj savlaicīgi izpildīt tiesisko darbību, uz ko attiecas termiņš, un jo īpaši, ja tai rastos neatgriezeniski zaudējumi termiņa nepagarināšanas dēļ (Civilprocesa kodeksa 128. panta 2. punkts). Termiņus nevar pagarināt, pamatojoties tikai uz pušu vienošanos (Civilprocesa kodeksa 128. panta 1. punkts).

11. Ja tiesību akts, kas ir paredzēts pusei, kuras pastāvīgā dzīvesvietā viņa gūtu labumu no termiņa pagarinājuma, tiek paziņots vietā, kuras pastāvīgie iedzīvotāji negūst labumu no šāda pagarinājuma, vai persona zaudē šāda termiņa sniegtās priekšrocības?

Nē, jo šajā gadījumā ttas ir jautājums par tiesvedības savlaicīgumu attiecībā uz Austrijas tiesu.

12. Kādas ir sankcijas par termiņu neievērošanu?

Parasti, ja tiesvedības noteikumus neievēro, attiecīgo pusi izslēdz no nākamā tiesvedības posma (preventīvas sekas, Civilprocesa kodeksa 144. pants). Ir daži izņēmumi, tai skaitā Civilprocesa kodeksa 289 panta 2. punkts (attiecībā uz sekām par neierašanos uz pierādījumu uzklausīšanu) un Civilprocesa kodeksa 491. pants (attiecībā uz sekām par neierašanos uz apelācijas tiesvedību).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Novēloti notiektus tiesvedības termiņus parasti noraida uz likuma pamata, lai gan dažos gadījumos to var noraidīt tikai ar iesniegumu.

Termiņu neievērošanas dēļ papildu parastajām sekām var iestāties arī īpašas sekas. Tās ir ļoti atšķirīgas. Visbūtiskākās termiņu neievērošanas sekas ir tādas, ka, ja viena puse neievēro termiņus, otra puse var pieprasīt pieņemt aizmugurisku spriedumu, pamatojot to ar termiņu neievērošanu (Civilprocesa kodeksa 396. un 442. pants). Vēl viens piemērs saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 170. pantu ir tāds, ka, abām pusēm neierodoties tiesā, tiesvedību atliek (vismaz uz trīs mēnešiem). Ja prasītājs lietā par laulības šķiršanu neierodas tiesā, viņa prasība tiek anulēta, neatsakoties no pretenzijām, pamatojoties uz atbildētāja prasību (Civilprocesa kodeksa 460. Z 5. pants).

13. Ja termiņš ir beidzies, kādus tiesību aizsardzības līdzekļus var izmantot puses, kas nav veikušas paredzētās darbības?

Ir pieejami šādi līdzekļi, lai izvairītos no juridiskajām sekām par neierašanos tiesā vai darbību neveikšanu tiesvedības ietvaros:

  1. Atgriešanās pie lietu iepriekšējā stāvokļa (Civilprocesa kodeksa 146. ff punkts),
  2. Apelācija (Widerspruch) (Civilprocesa kodeksa 397.a un 442.a pants),
  3. Apelācija (Berufung) (Civilprocesa kodeksa 461. pants).
  1. Atgriešanās pie lietu iepriekšējā stāvokļa ir tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret neierašanos tiesā vai tiesisku darbību neveikšana noteiktā termiņā, un to var izmantot lietās, kur puse vai tās pārstāvis nav ievērojis termiņus neparedzēta vai neizbēgama notikuma dēļ, un puse vai tās pārstāvis par termiņu neievērošanu nav atbildīgs vai ir atbildīgs tikai daļēji (viegla nevērība). Šāda apelācija ir jāiesniedz divu nedēļu laikā pēc šķēršļu likvidēšanas.
  2. Apelācija (Widerspruch) ir tiesiskās aizsardzības līdzeklis, lai izvairītos no sprieduma par termiņu neievērošanu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 396. pantu un/vai 442. pantu. Parasti apelācija kā sagatavošanas dokuments ir jāiesniedz tiesai, kura izskata lietu, nepagarināmā 14 dienu laikā no brīža, kad paziņots spriedums attiecībā uz termiņu neievērošanu.
  3. Apelāciju (Berufung) var iesniegt pret spriedumu par termiņu neievērošanu, pamatojoties uz to, ka nav notikusi termiņu neievērošana, jo pastāv viens no pamatojumiem par spēkā neesamību, kas minēts Civilprocesa kodeksa 477(1 Z 4) un Z 5. pantā (nepareiza paziņošana un/vai nav nodrošināta tiesvedībā iesaistītās puses pārstāvība).

« Procesuālie termiņi - Vispārīgas ziņas | Austrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste