Eiropas Komisija > ETST > Dokumentu nodošana > Spānija

Pēdējo reizi atjaunots: 14-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Dokumentu nodošana - Spānija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “dokumentu nodošana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi par dokumentu nodošanu? 1.
2. Kādi dokumenti ir jānodod oficiāli? 2.
3. Kas ir atbildīgs par dokumenta nodošanu? 3.
4. Kā praksē parasti notiek dokumenta nodošana? 4.
5. Kas notiek izņēmuma gadījumos, kad dokumenta nodošana pašam adresātam nav iespējama (piem., jo viņa nav mājās)? 5.
6. Vai ir kāds rakstveida pierādījums par to, ka dokuments ir nodots? 6.
7. Kas notiek, ja īpašos gadījumos adresāts nesaņem dokumentu vai nodošanu veic, pārkāpjot likumu (piem., dokuments ir nodots trešajai personai)? Vai dokumenta nodošana tomēr var būt spēkā (piem., vai likuma pārkāpumus var attaisnot), vai arī dokuments ir jānodod no jauna? Vai dokumenta nodošana tomēr var būt spēkā (piem., vai likuma pārkāpumus var attaisnot) vai arī dokuments ir jānodod no jauna? 7.
8. Vai man ir jāmaksā par dokumenta nodošanu, ja jā, tad cik? 8.

 

Juridiska dokumenta nosūtīšana nav tas pats, kas vēstules nosūtīšana. Ja jūs esat viena no pusēm tiesvedības procesā, būs nepieciešams sūtīt dažādus dokumentus pusei, ar kuru jūs strīdaties, kā arī saņemt citus dokumentus. Tas ir vienīgais veids, kā atbildētāja tiesības tiek pienācīgi aizsargātas, jo pamata pieņēmums šim procesam ir zināšana par to, ka tiesvedība ir uzsākta. Juridiskā valodā runājot, tas nozīmē nodot dokumentus un procesuālos dokumentus, kurus sagatavojušas puses vai izdevusi tiesa.

Parasti pirmais rakstiskais dokuments, kuru izdod tiesa, ir uzaicinājums ierasties tiesā vai pavēste, kas informē otru pusi par tiesvedības uzsākšanu. Par to paziņo pati tiesa, caur tiesas nodarbinātu civilierēdņu biroju nozīmējot tiesas ierēdni, kurš personīgi ierodas mājās pie atbildētāja vai personas, kura piedalās tiesvedībā citā statusā.

Šī nepieciešamība pēc dokumentu nodošanas rodas ne tikai tiesvedības sākumā, bet arī citos tās posmos un skar pārstāvētās, kā arī nepārstāvētās puses, kurām ir jāierodas tiesā (lieciniekus, ekspertus, utt.). Spānijā tiesa pati nodarbojas ar dokumentu, procesuālo dokumentu nodošanu un ar savu lēmumu paziņošanu pusēm un tiem, kas ir iesaistīti tiesvedībā.

Ja puses tiek pārstāvētas (parasti puses tiesā ir jāpārstāv advokātam (procurador), kuram ir attiecīgas pilnvaras uzstāties tiesā, kur tiek izskatīta lieta; juridiskā pārstāvība nav obligāta mutiskajos tiesas procesos, kuros prasības summa nepārsniedz €900, un izskatot prasības pieteikumus par maksāšanas rīkojuma izsniegšanu), tad advokāts kā puses pārstāvis saņem un paraksta visus dokumentus. Ja šāda pārstāvja nav, dokumentus nodod tieši attiecīgajai personai.

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “dokumentu nodošana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi par dokumentu nodošanu?

Spānijā, tāpat kā Anglijā, nav atšķirības starp franču konceptu par “paziņošanu” (“notification”) (formalitāte, ar ko kāda dokumenta saturu paziņo personai zināšanai) un “signifikāciju” (nosaukums, kas dots nodošanas procesam, ko veic tiesu izpildītājs vai huissier de justice). Pušu dokumentus otrām pusēm un procesuālos dokumentus nodod ar “actos de comunicación judicial (tiesas paziņojuma) palīdzību, to vienmēr dara tiesa, nosūtot to tiesas ierēdnim, kas ir atbildīgs par šīs nodošanas pareizu organizēšanu. Šos dokumentus patiešām nodod tiesas darbinieks pats personīgi vai arī viņa nozīmētais civildienesta ierēdnis vienā no šādiem veidiem:

  1. dokumentus nodod ar advokāta palīdzību, gadījumā, ja dokumentu adresātu tiesā pārstāv viņa juridiskais pārstāvis,
  2. nododamos dokumentus nosūta pa pastu, pa telegrāfu vai ar kāda cita tehniska līdzekļa palīdzību, kas sniedz ticamus datus par saņemšanu, saņemšanas datumu un dokumenta saturu,
  3. paziņojamā lēmuma pilnīgas kopijas, viņam adresēta tiesas izpildraksta vai pavēstes, vai rīkojuma par ierašanos tiesā personīga nodošana adresātam, ko izdara tiesas darbinieks vai civildienesta ierēdnis, kuru nozīmējis tiesas darbinieks.
  4. Gadījumā, ja adresāta atrašanās vietu nav iespējams noteikt (šajā gadījumā ir pienākums meklēt adresi dažādos esošajos valsts reģistros, daudziem no kuriem var pat piekļūt elektroniski pati tiesa), paziņošanu veic, izvietojot paziņojumu pie tiesas durvīm (šo paziņojumu pēc prasītāja lūguma var publicēt arī oficiālajā vēstnesī vai citā plašsaziņas līdzeklī). Izņēmums ir spriedumi, kas papildus izvietošanai uz tiesas ziņojumu dēļa ir jāpublicē arī Autonomās Kopienas oficiālajā vēstnesī.

Ne visi tiesas izdotie procesuālie dokumenti ir vienādi un tie ir jāizšķir atkarībā no tā, kam tie paredzēti, piemēram:

Lapas augšmalaLapas augšmala

  1. dokumenti, kuru nolūks ir darīt zināmu lēmumu, tiesiskos pasākumus vai procesuālo kārtību,
  2. rīkojumi ierasties tiesā, kuru nolūks ir informēt adresātu par nepieciešamību ierasties tiesā, lai paveiktu darbības norādītajā termiņā,
  3. pavēstes, kas informē adresātu nevis par termiņu, bet par vietu, datumu un precīzu laiku, kad viņam ir jāierodas tiesā un jārīkojas atkarībā no pavēstē norādītā nolūka,
  4. pavēles, kas uzdod adresātam saskaņā ar likumu kaut ko darīt vai atturēties no kaut kā darīšanas,
  5. rīkojumi, kas adresēti nevis iedzīvotājiem, bet īpašuma, uzņēmumu, kuģu un kustamā īpašuma pirkšanas uz nomaksu reģistratoriem, notāriem, tirdzniecības brokeriem un tiesu nodarbinātiem civildienesta ierēdņiem. Ar šiem rīkojumiem paziņo, ka minētajām personām ir jāizsniedz apstiprinājumi vai jāsniedz liecības, vai jāizsniedz jebkuri citi dokumenti, kurus šīs personas ir kompetentas sagatavot,
  6. tiesas instrukcijas, kas adresētas ārpustiesas institūcijām un citām amatpersonām papildus tām, kas minētas iepriekšējā rindkopā.

Šie īpašie noteikumi, kas regulē tiesas dokumentu nodošanu, ir attaisnojami, jo šie dokumenti nav vienīgi formālas prasības, bet līdzekļi, kas garantē tiesvedības pusēm, kā arī tiem, kuriem ir jābūt vai kuri var būt tiesvedības puses, ka tiek ievērotas viņu likumīgās tiesības un intereses, ņemot vērā pamattiesības uz efektīvu tiesisku aizsardzību un principu, ka neviens nedrīkst palikt bez piemērotas tiesiskas pārstāvības, un šo tiesību izpausme pamatojas uz pieņēmumu par informētību par to, ka ir uzsākta tiesvedība.

Lapas augšmalaLapas augšmala

2. Kādi dokumenti ir jānodod oficiāli?

Visus svarīgos dokumentus, kas attiecas uz tiesvedību, ir jādara zināmus visiem, kas piedalās tiesvedībā, kā arī tiem, uz kuriem tā attiecas, un tiem, kas var apturēt zaudējumu rašanos. Tādēļ:

  1. par tiesas lēmumiem un organizatoriskiem pasākumiem, ko veikusi tiesas amatpersona, ir jāpaziņo visiem, kas ir tiesvedības puses,
  2. par tiesvedību, kas uzsākta ar tiesas rīkojumu, jāinformē tās personas,  uz kurām saskaņā ar lietas dokumentiem var attiekties eventuāli izdotais spriedums. Šāda veida dokuments tiks nodots saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, ja tiesas rīcībā nonāks pierādījumi, ka puses izmanto tiesvedību negodīgos nolūkos,
  3. likumā noteiktos gadījumos ir jāinformē arī trešās puses.

3. Kas ir atbildīgs par dokumenta nodošanu?

Tiesas dokumentus vienmēr nodod tiesa tiesas sekretāra vadībā, kurš ir atbildīgs par šīs nodošanas pienācīgu noorganizēšanu. Praktiski dokumentus nodod pats tiesas sekretārs vai viņa nozīmētā amatpersona. Parasti civildienesta ierēdņus, kas tradicionāli ir bijuši pazīstami kā “agentes judiciales” (tiesas ierēdņi), bet kas kopš 2004. gada ir pazīstami kā “funcionarios del cuerpo de auxilio judicial” (tiesas rezerves ierēdņi), norīko nodot tādus dokumentus kā paziņojumus, pavēstes, pavēles ierasties tiesā un izpildrakstus Civillikumā (Likums 1/2000) paredzētajā veidā. Dokumenta nodošana ar tiesas rezerves ierēdņu starpniecību nav vienīgais veids, kādā paziņojums var tikt izdarīts. Var izmantot arī citas metodes, piemēram, sūtīšanu pa pastu, ar telegrammu vai nodošanu ar juridiskā pārstāvja palīdzību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tādējādi dokumentus Spānijā var nodot šādi:

  1. ar advokāta starpniecību, gadījumā, ja dokumenti ir adresēti personām, kuras tiesvedībā pārstāv viņu juridiskais pārstāvis. Advokāta pārstāvniecība ir nepieciešama, izņemot mutiskas tiesvedības gadījumā, ja prasības summa nepārsniedz €900, pieteikumos par maksāšanas procedūru kārtību, bankrota procedūrās, kad ierašanās tiesā ir saistīta ar prasību uzrādīšanu, vai uzaicināšanu uz kreditoru sapulcēm, gadījumos, kas saistīti ar lēmumu apstrīdēšanu attiecībā uz bezmaksas juridisko palīdzību, un kad ir nepieciešami steidzami pasākumi pirms lietas izskatīšanas tiesā. Ja pilnvara ir derīga, advokāts ir tā persona, kas, tiesvedības laikā un līdz spriedums tiek izpildīts, paraksta un saņem pavēstes, pavēles ierasties tiesā, izpildrakstus un visa veida dokumentus, ieskaitot spriedumus, kas attiecas uz viņa pārstāvēto pusi. Šiem dokumentiem ir tāds pats spēks, kā tad, ja galvenā persona, kura pilnvarojusi juridisko pārstāvi darboties tās vārdā, būtu iesaistīta tieši. Taču viņš nevar pieprasīt, lai tiesa sazinātos ar viņu.
  2. Nododamos dokumentus nosūta pa pastu, pa telegrāfu vai ar kāda cita tehniska līdzekļa palīdzību, kas sniedz ticamus datus par saņemšanu, saņemšanas datumu un dokumenta saturu.
  3. Tiesas rezerves ierēdņi nogādā adresātam paziņojamā lēmuma, viņam adresētā tiesas izpildraksta vai pavēstes, vai arī pavēles ierasties tiesā pilnīgu kopiju. Pavēstē minēts, kura tiesa izdevusi lēmumu, norādīta attiecīgā lieta, kā arī tās personas uzvārds un adrese, kurai pavēste vai pavēle ierasties ir jānodod, ierašanās nolūks un vieta, datums un laiks, kad personai, kurai adresēta pavēste, ir jāierodas, vai periods, kurā pavēstē paziņotā darbība ir jāveic, kā arī brīdinājums par sekām, kas pēc likuma var iestāties katrā gadījumā. Attiecīgajai pusei nav atļauts sniegt nekādu atbildi uz paziņojumiem, pavēstēm vai pavēlēm ierasties tiesā, ja vien to darīt nav skaidri norādīts. Izpildrakstu gadījumā attiecīgā persona var atbildēt un atbilde ir īsi ierakstāma dokumentā.
  4. Gadījumā, ja adresāta atrašanās vietu nav iespējams noteikt (šajā gadījumā ir pienākums meklēt adresi dažādos esošajos valsts reģistros, daudziem no kuriem var pat piekļūt elektroniski pati tiesa), nodošanu veic, izvietojot paziņojumu pie tiesas durvīm (šo paziņojumu pēc prasītāja lūguma var publicēt arī oficiālajā vēstnesī vai citā plašsaziņas līdzeklī). Izņēmums ir spriedumi, kuri papildus izvietošanai uz tiesas ziņojumu dēļa ir jāpublicē arī Autonomās Kopienas oficiālajā vēstnesī.

(Ja dokumentus ir sūtījusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts vai tie ir adresēti kādai Eiropas Savienības dalībvalstij, piemēro Padomes 2000. gada 29. maija Regulu (EK) Nr. 1348/2000. Kad Spānija nodrošināja tās piemērošanu savā tiesību sistēmā , tā nozīmēja pirmās instances tiesu ierēdņus par dokumentu nodevējiem un augstāko instanču tiesu ierēdņus vai ierēdņus, kas ir atbildīgi par parastajiem paziņošanas dienestiem, par dokumentu saņēmējiem. Lai tos atrastu, lūdzu, meklējiet Spānijas tiesu karti (judicial map español). Var konsultēties arī Eiropas tiesu Atlanta civillietās tīmekļa vietnē (website), kur šīs institūcijas ir tieši norādītas.)

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kā praksē parasti notiek dokumenta nodošana?

Ja persona ir vai var būt lietas puse tiesvedībā, tas ir atkarīgs no procedūrām un no dokumenta veida, kā arī izmantotā nodošanas veida:

  1. ja dokumentu nodod ar advokāta starpniecību (citiem vārdiem sakot, ja puses tiek pārstāvētas), procedūras ir šādas. Katrā tiesas ēkā, kur atrodas civillietu tiesa, pastāv dokumentu saņemšanas dienests, kuru izveidojusi Advokātu asociācija (SRCP). Lietas puses sagatavoto dokumentu kopijas nodod otras puses advokātam ar šī dienesta starpniecību pirms fiziskas dokumenta iesniegšanas tiesā. Šajā gadījumā dienests saņem dokumentu un nodod kopijas otras puses advokātiem. To darot, reģistrā tiek norādīts citiem advokātiem nodoto kopiju skaits un advokātu skaits. Pēc tam dienests šo dokumentu kopā ar oriģinālo nododamo dokumentu nodod tiesai. No otras puses, ja advokātiem dokumentu nodod tiesa, tiek iesniegtas divas lēmuma vai pavēstes kopijas, no kurām vienu saņem advokāts, bet otru viņš paraksta un tā šim pašam dienestam ir jānogādā atpakaļ tiesai. Dokumenta nodošanas aktu uzskata par pabeigtu vienu dienu pēc saņemšanas dienas. (Šīs sistēma neattiecas uz dokumentiem, pavēstēm, pavēlēm ierasties tiesā un izpildrakstiem, par kuriem likumā noteikts, ka tie ir jānodod adresātiem personiski),
  2. ja puses nepārstāv advokāts un pirmās pavēstes vai pavēles ierasties tiesā ir adresēta atbildētājam, dokumentus nogādā uz strīdīgo pušu adresēm.

Prasītāja adrese ir tā, kas ierakstīta lūgumā vai pieteikumā par tiesvedības uzsākšanu. Kā atbildētāja adresi prasītājs uzrāda to, kas viņam ir zināma, un šo adresi izmanto pirmās pavēles ierasties tiesā vai pavēstes nogādāšanai. Ja prasītājs norāda vairākas adreses, viņam ir jāuzrāda kārtība, kādā, viņaprāt, dokumentu var veiksmīgi nodot. Prasītājam ir jānorāda arī visa informācija, ko viņš zina par atbildētāju, kas var būt noderīga, lai noteiktu pēdējā atrašanās vietu, piemēram, tālruņa un faksa numurus un līdzīgu informāciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kad atbildētājs ierodas, viņš var norādīt citu adresi turpmākai saziņai.

Ja pusēm tiesvedības laikā mainās adreses, tām nekavējoties par to jāinformē tiesa. Tām jāziņo arī par jebkurām izmaiņām savos telefona vai faksa numuros vai līdzīgā informācijā, ja tie tiek izmantoti kā sakaru līdzekļi ar tiesu.

Lēmuma vai pavēstes kopiju adresātam nodod amatpersona tiesas sēdes laikā vai pēc personas, kurai jānodod lēmums vai pavēste, vai arī izpildraksts, adresē. To ieraksta apstiprinājumā, ko paraksta tiesas ierēdnis vai tiesas rezerves ierēdnis, kas nodod dokumentu, un persona, kurai to nodod, kuras vārdu ir jānorāda (ja tā atsakās parakstīt, to atzīmē, un ja tā atsakās saņemt dokumentu, viņu informē, ka tas viņai ir pieejams tiesā un ka nodošana stāsies spēkā, sākot ar nākamo dienu pēc šīs atzīmes izdarīšanas).

Provinču galvaspilsētās un lielās pilsētās ir izveidots Vispārējais paziņojumu un izpildrakstu nogādes dienests (Servicio Común de Notificaciones y Embargos - SAC), kas darbojas Vecāko tiesnešu biroja, kas nodarbojas ar dokumentu nodošanu tiesām, aizgādībā.

Dokumentus, kas jānodod lieciniekiem, ekspertiem un citām personām, kurām, lai gan tās nav tiesvedības puses, tajā ir jāpiedalās, nodod, nosūtot lēmuma vai pavēstes kopiju ar ierakstītu vēstuli pa pastu vai ar telegrammu kopā ar paziņojumu par saņemšanu, vai citos līdzīgos veidos, kas nodrošina ticamu ierakstu par saņemšanu, saņemšanas datumu un dokumenta saturu. Tiesas darbinieks atzīmē nosūtīšanas faktu un nosūtītā dokumenta un tā pielikuma, ja tādi ir, saturu, apstiprinājumu par saņemšanu vai līdzekļus, ar kādiem ir atzīmēts, ka adresāti ir saņēmuši dokumentu. Dokumentu nosūta uz adresi, kuru norādījusi attiecīgā puse. Ja nepieciešams, var izdarīt nepieciešamos ierakstus par tās personas adresi vai dzīvesvietu, kurai dokuments ir jānodod. Lieciniekiem, ekspertiem un citām personām, kurām, lai gan viņas nav tiesvedības puses, tajā ir jāpiedalās, ir jāpaziņo tiesai par katru adreses maiņu, kas notiek tiesvedības laikā. Viņus informē par šo pienākumu pirmajā viņu ierašanās reizē tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Saskaņā ar Spānijas Civillikumu (Likums 1/2000) dokumentus var nodot elektroniskā vai līdzīgā veidā ar nosacījumu, ka tiesām un pusēm vai dokumentu adresātiem ir piekļuve elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, telekomunikāciju līdzekļiem, elektroniskajiem telesakariem vai citiem līdzīgiem līdzekļiem, kas pieļauj dokumentu nosūtīšanu un saņemšanu tā, lai nodrošinātu sakaru un satura autentiskumu, kā arī iegūtu ticamu ierakstu par visu dokumentu nosūtīšanu un saņemšanu, un laiku, kad tas notiek. Ja šīs prasības ir apmierinātas, dokumentu var nodot, izmantojot šādus saziņas līdzekļus, kopā ar atbilstošu apstiprinājumu par saņemšanu. Šajā nolūkā pusēm un profesionāļiem, kas iesaistīti tiesvedībā, ir jāpaziņo tiesai, ka viņiem ir piekļuve iepriekš minētajiem saziņas līdzekļiem, un jānorāda savas e-pasta adreses. Šis likums paredz arī elektroniskā reģistra izveidi pie Tieslietu ministrijas, kuram var piekļūt, izmantojot minētos sakaru līdzekļus, un kas ietver valsts institūciju adreses. Ja lēmumu, dokumentu, viedokļu vai ziņojumu, kas iesniedzami vai nododami, izmantojot iepriekšminētos sakaru līdzekļu, autentiskumu var noteikt vai pārbaudīt tikai tieši aplūkojot vai citiem līdzekļiem, tos ir jānodod attiecīgajām pusēm un personām tādā veidā, kas nodrošina, ka to var pārbaudīt ar šiem līdzekļiem, ņemot vērā prasības par likumā noteikto laiku un vietu katrā gadījumā.

Ja dokuments ir jānodod citā teritoriālajā apgabalā nekā atrodas tiesa, kas to izdevusi, šis dokuments ir jānodod tiesai, kuras jurisdikcijā ietilpst šis apgabals, . To sauc par tiesisko palīdzību, un šajā gadījumā dokuments nodod tiesa, kurai ir iesniegts lūgums (tiesas rīkojumā), tādā formā, kā norādīts iepriekš. Lēmuma vai attiecīgās pavēstes kopiju, kā arī citus dokumentus atkarībā no katras lietas, pievieno tiesas rīkojumam. Dokumenti jānodod ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā no saņemšanas dienas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Kas notiek izņēmuma gadījumos, kad dokumenta nodošana pašam adresātam nav iespējama (piem., jo viņa nav mājās)?

Principā, ja puses nepārstāv advokāts un tās ir paziņojušas tiesai adresi dokumentu nodošanai, tad dokumenti, kas nogādāti uz jebkuru no norādītajām adresēm, stājas spēkā tiklīdz kvīts par nododamo dokumentu ir iereģistrēta kā pareiza, pat ja nav ticis atzīmēts, ka adresāts to ir saņēmis. Ja nav atstāta adrese dokumentu nodošanai (kas ir diezgan ierasti gadījumā, ja dokumenta nolūks ir uzaicināt personu ierasties tiesā vai panākt pušu personīgu iesaistīšanos noteiktos procesa posmos), principā dokumentus var nodot citām personām, kas nav adresāts ar nosacījumu, ka to starpā pastāv cieša radniecība, kā to paredz likums.

Tādējādi, ja ir izdarīts mēģinājums nodot dokumentu vietā, kur saskaņā ar pašvaldības reģistru, nodokļu reģistru vai jebkuru citu oficiālu reģistru vai profesionālu asociāciju publikācijām ir adresāta dzīvesvieta, vai ja tā ir atbildētāja īrēta uzturēšanās vieta vai telpas, un adresāts nav uz vietas, dokumentu var nodot jebkuram darbiniekam vai ģimenes loceklim, kas ir vecāks par 14 gadiem, kurš atrodas šajā adresē, vai, ja nepieciešams, ēkas uzraugam, informējot personu, kas to saņem, ka viņa pienākums ir nogādāt šo lēmuma vai pavēstes kopiju attiecīgajam adresātam vai paziņot viņam par to, ja viņš zina viņa atrašanās vietu.

 

Ja dokuments ir sūtīts uz adresāta pastāvīgo darba vietu un adresāts nav klāt, dokumentu nodod personai, kura apliecina, ka pazīst adresātu vai, ja tas ir struktūrvienība, kas ir atbildīga par dokumentu vai mantu saņemšanu, personai, kuras pienākumos tas ietilpst. Adresāta vārdu, kā arī datumu un laiku, kurā viņš tika meklēts un netika atrasts mājās, ieraksta apstiprinājumā, kopā ar tās personas uzvārdu, kura saņēma lēmuma vai pavēstes kopiju, un šīs personas saistību ar adresātu, šādi nodots dokuments pilnībā stājas spēkā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja mēģinājuma nodot dokumentu laikā konkrētajā adresē neviena nav, tiesas ierēdnim vai viņa nozīmētai amatpersonai ir jācenšas noskaidrot, vai adresāts tur dzīvo. Ja viņš tur vairs nedzīvo vai nestrādā konkrētajā adresē un neviena no aptaujātajām personām nezina viņa pašreizējo adresi, to ieraksta kā negatīvu apstiprinājumu par dokumenta nodošanu. Ja šādā veidā nav iespējams atrast atbildētāja adresi un prasītājs nav norādījis citas iespējamās adreses, tiesai ir jācenšas sameklēt atbildētāja adresi, izmantojot oficiālus reģistrus vai adreses, kas norādītas profesionālu asociāciju, proti, uzņēmumu un citu institūciju publikācijās gadījumā, ja persona ir nodarbināta tādā profesijā, kuru pārstāvjiem ir jāapvienojas šādās asociācijās. Tiesai ir jāvēršas arī atbildētāja profesionālās darbības veikšanas vietā vai pastāvīgajā darbavietā (dažos gadījumos tieša piekļuve, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, var būt iespējama no pašas tiesas puses). Ja adrese vai uzturēšanās vieta šo meklējumu rezultātā ir atklāta, dokuments tiek nodots. Ja šie meklējumi izrādās nerezultatīvi, dokuments jānodod paziņojumu veidā, minot, ka iepriekšminētie mēģinājumi sameklēt adresi vai dzīvesvietu nav devuši rezultātus. Šajā gadījumā dokumentu nodod, izvietojot lēmuma vai pavēstes kopiju uz tiesas paziņojumu dēļa. Izņēmuma gadījumā, pēc vienas no pusēm lūguma un uz tās rēķina, to publicē provinces vai Autonomās Kopienas oficiālajā vēstnesī vai arī valsts oficiālajā vēstnesī, vai arī kādā nacionālajā vai provinces laikrakstā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tā kā var gadīties, ka vairākas tiesas mēģina noteikt vienas un tās pašas personas atrašanās vietu, un ar nolūku racionalizēt procesu un izvairīties no katras tiesu iestādes nevajadzīgas atkārtotas darbības, lai atrastu adreses, Spānijas Civillikums (Likums 1/2000) paredz izveidot centralizētu neatrasto personu reģistru pie Tieslietu ministrijas. Tiesas, kam nav izdevies atrast atbildētāja adresi vai uzturēšanās vietu, var izmantot šo reģistru, paziņojot atbildētāja uzvārdu un citu informāciju par viņa identitāti, kas tām ir zināma. Ikviena tiesa, kam nepieciešams pārbaudīt atbildētāja adresi, var izmantot šo reģistru, lai redzētu, vai tajā ir ziņas par atbildētāju un vai informācija, kas tajā uzrādās, ir tā pati, kas ir tās rīcībā. Šajā gadījumā nav nepieciešams veikt turpmākus meklējumus, jo šādus meklējumus jau ir veikusi pirmā tiesa, kas mēģināja noteikt atbildētāja atrašanās vietu, un tiesa var uzreiz nolemt nodot dokumentus, izvietojot paziņojumus. Atbildētāji, kas ievesti šajā reģistrā, var lūgt anulēt ierakstus, paziņojot adresi, uz kuru dokumentus viņam var nosūtīt. Šajā gadījumā (ja personas, kas ir reģistrā, atrašanās vieta ir noteikta), reģistrs informē tiesas, kuras ir uzsākušas tiesvedību pret šo atbildētāju, par adresi, kas paziņota, lai būtu iespējams nogādāt dokumentus, kā arī par spēkā esošiem dokumentiem, kas nosūtīti kopš šī laika uz šo adresi.

6. Vai ir kāds rakstveida pierādījums par to, ka dokuments ir nodots?

Vienmēr, ikvienā gadījumā, ir rakstveida pierādījums par to, ka dokuments ir nodots. To ieraksta rakstveida kopijā, kuru apliecina tiesas darbinieks. Kārtība ir atkarīga no līdzekļiem, ar kā palīdzību ir nolemts nogādāt dokumentu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja dokumentus nogādā tiesā vai ar vispārējo saņemšanas dienesta starpniecību, kuru izveidojusi Advokātu asociācija (SRCP), tas tiek iereģistrēts ar advokāta vai puses parakstu uz dokumenta kopijas vai apstiprinājuma par saņemšanu, kas ir izveidots šim nolūkam un ko apliecina tiesas ierēdnis.

Ja dokumentus nodod, nosūtot lēmuma vai pavēstes kopiju ar ierakstītu vēstuli vai telegrammu kopā ar apstiprinājumu par saņemšanu, vai citā līdzīgā veidā, tiesas ierēdnis apliecina nosūtīšanas faktu un nosūtītā dokumenta saturu, pievienojot, ja nepieciešams, paziņojumu par saņemšanu vai veidu, kādā saņemšanas fakts tika piereģistrēts.

Ja dokumentus nodod, nogādājot adresātam, piegādi iereģistrē paziņojumā par saņemšanu, kuru sastāda amatpersona un kuru paraksta adresāts, vai arī ar dokumenta kopiju, ko paraksta adresāts.

Gadījumā, kad bija nepieciešams izplatīt paziņojumu, to iereģistrē ar apstiprinājumu, kuru apliecina tiesas darbinieks, minot, ka ziņojums ticis izlikts uz tiesas ziņojuma dēļa, un norādot periodu, cik ilgi tas tur atradies kopā ar vēstneša kopiju, kurā paziņojums tika publicēts, gadījumā, ja šāds papildus līdzeklis tika piemērots.

7. Kas notiek, ja īpašos gadījumos adresāts nesaņem dokumentu vai nodošanu veic, pārkāpjot likumu (piem., dokuments ir nodots trešajai personai)? Vai dokumenta nodošana tomēr var būt spēkā (piem., vai likuma pārkāpumus var attaisnot), vai arī dokuments ir jānodod no jauna? Vai dokumenta nodošana tomēr var būt spēkā (piem., vai likuma pārkāpumus var attaisnot) vai arī dokuments ir jānodod no jauna?

Dokumentu var nodot citai personai, kas nav adresāts, noteiktos gadījumos, kas noteikti likumā un kuri jau šeit ir analizēti, šajā gadījumā dokumenti ir nodoti likumīgi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Gadījumos, kad dokumenti nav nodoti Civillikumā (Likums 1/2000) un noteikumos, kas minēti atbildēs uz iepriekšējiem jautājumiem, paredzētajā kārtībā, tie nav spēkā, kur vien tie var atsaukties uz personu, kas nav pienācīgi juridiski pārstāvēta. Lai pasludinātu, ka konkrētais dokuments nav spēkā, ir nepieciešams tiesas lēmums, lai gan neoficiāli var iesniegt lūgumu atzīt to par spēkā neesošu. Neskatoties uz to, ja persona, kurai ir paziņots, adresēta pavēste, pavēle ierasties tiesā vai kurai ir ticis nodots izpildraksts, paziņo, ka viņa ir informēta par lietu un savā pirmajā ierašanās reizē tiesā nenoliedz faktu, ka dokumenta nodošana nav spēkā, dokuments stājas spēkā tā it kā tas būtu bijis nodots saskaņā ar likumu. Šī iemesla dēļ šajā gadījumā dokumentu nav nepieciešams nodot vēlreiz.

Ir svarīgi, lai dokumenti tiktu nodoti likumīgi, jo, ja atbildētājs laicīgi neierodas tiesā tajā dienā un vietā, kas norādīta pavēstē vai paziņojumā, tiek atzīts, ka viņš ir izturējies necienīgi pret tiesu, un tiesvedība turpinās, neļaujot viņam piedalīties. Šajā gadījumā, ja atbildētājs turpina nepiedalīties, viņam ir jālūdz, lai tiesvedība tiktu paziņota par spēkā neesošu lēmuma piespiedu izpildes posmā.

Ir pat iespējams, ka, lai gan dokumenti ir nodoti likumīgi, atbildētājs var lūgt un panākt galīgā sprieduma, kas aizskar viņa intereses, anulēšanu, bet tikai dažos izņēmuma gadījumos un ar ļoti ierobežotu pamatojumu, un ar noteikumu, ka spriedums viņam ticis paziņots personiski. Šī prasība ir jāiesniedz tiesā divdesmit dienu līdz četru mēnešu laikā. Vienīgie pamatojumi, kas var attaisnot šādu prasību, ir šādi:

  • nepārtrauktas nepārvaramas varas situācija, kas pastāvēja un aizkavēja personu, kuru apsūdz par necienīgu izturēšanos pret tiesu, lai gan viņa zināja par tiesvedību, jo viņai bija pienācīgi nogādāta pavēste vai paziņojums,
  • viņa nezināja par prasību un tiesvedību, jo pavēste vai paziņojums tika nodots rakstiska dokumenta vai pavēstes veidā, bet tas nenonāca personas, kuru apsūdz par necienīgu izturēšanos pret tiesu, rokās tādu iemeslu dēļ, ko viņa nevarēja ietekmēt,
  • atbildētājs, kuru apsūdz par necienīgu izturēšanos pret tiesu, nezināja par prasību un tiesvedību, jo viņam tika ziņots ar paziņojumiem un viņš neatradās vietā, kur notika tiesvedība, un nebija nekur Spānijā vai Autonomajā Kopienā, kuru oficiālajos vēstnešos paziņojums tika publicēts.

8. Vai man ir jāmaksā par dokumenta nodošanu, ja jā, tad cik?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāskatās, kādā veidā dokuments ir ticis nodots.

Dokumenti, kurus nodevušas tiesas, ir bez maksas.

Par advokātu nodotiem dokumentiem ir noteikta maksa (maksas apmēru regulē 2003. gada 7. novembra Karaļa dekrēts 1372/2003). Parasti šo maksu maksā puse, kura izsniegusi pilnvaru konkrētajam advokātam, ja vien tā nesaņem juridisku palīdzību. Šos izdevumus var arī iekļaut rīkojumā par izdevumu samaksu, šajā gadījumā parasti maksā tā puse, kura zaudē lietu.

Cita informācija

  • Tiesnešu ģenerālpadome (General Council of the Judiciary) español
  • Tieslietu ministrija (Ministry of Justice) español 

« Dokumentu nodošana - Vispārīgas ziņas | Spānija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 14-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste