Dokumentu nodošana - Slovēnija

	SATURS
1.	Ko juridiskais termins “dokumentu piegāde” nozīmē praksē? Kāpēc pastāv īpaši dokumentu piegādes noteikumi?
2.	Kādus dokumentus nepieciešams piegādāt oficiāli?
3.	Kas atbild par dokumenta piegādi?
4.	Kā parasti notiek dokumentu piegāde?
5.	Kas notiek tad, ja atsevišķos gadījumos dokumentus piegādāt adresātam personiski nav iespējams (piem., tāpēc, ka viņa nav mājās)?
6.	Vai ir kāds rakstisks pierādījums tam, ka dokuments ir piegādāts?
7.	Kas notiek tad, ja kaut kas ir nepareizi un adresāts nesaņem dokumentu vai piegāde ir notikusi, pārkāpjot likumu?
8.	Vai man ir jāmaksā par dokumenta piegādi? Ja jā, tad cik?

1. Ko juridiskais termins “dokumentu piegāde” nozīmē praksē? Kāpēc pastāv īpaši dokumentu piegādes noteikumi?

Ja civillietā vai komerclietā tiesai vai citai iestādei ES dalībvalstī ir jāpiegādā tiesas vai ārpustiesas dokuments pusei, kas ir citas dalībvalsts rezidents, juridiska persona vai valsts iestāde, kas dibināta citas dalībvalsts teritorijā, attiecīgo dokumentu piegādā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (2000. gada 29.maijs) par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu piegādi Eiropas Savienības dalībvalstīs. Slovēnijā pieprasījumus par dokumentu piegādi izpilda vietējās tiesas. Adresātiem Slovēnijā dokumentus piegādā saskaņā ar Slovēnijas tiesību aktiem.

Dokumentu piegādes īpašie noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret privātpersonu konstitucionālajām un cilvēktiesībām likuma priekšā un sacensības principu tiesas procesos. Pusēm ir jādod iespēja tiesas procesos sadarboties un iepazīties ar pretējās puses apgalvojumiem un pierādījumiem, kā arī ar tiesas rīkojumiem un lēmumiem, saistībā ar lietas procedūru un būtību. Dokumentu piegādes noteikumi paredz praksē izmantojamus līdzekļus, lai privātpersonas varētu realizēt savas tiesības sadarboties tiesas procesos un būtu ievērots abu pušu uzklausīšanas princips. Pusēm, kas piedalās tiesas procesā, ir jābūt iespējai atbilstoši saņemt dokumentus saskaņā ar valstī, kurā dokumentu izsniedz, spēkā esošajiem dokumentu piegādes noteikumiem.

2. Kādus dokumentus nepieciešams piegādāt oficiāli?

Dokumentu piegādes noteikumi lietās, kurās tiesa izskata un pieņem lēmumu strīdos, ko izraisījušas personiskās un ģimenes attiecības, un strīdos par īpašumu un citām civiltiesiskām attiecībām starp fiziskām un juridiskām personām, ir izklāstīti Civilprocesa Likumā (Zakon o pravdnem postopku – ZPP, Slovēnijas Republikas Oficiālais Laikraksts Nr. 36/2004 – apvienotais teksts).

Lapas augšmala

Slovēnijas tiesību sistēmā izšķir divus dokumentu piegādes veidus – parasto piegādi saskaņā ar ZPP 140. un 141. pantu un personisko piegādi saskaņā ar ZPP 142. pantu. Personiski piegādā šādus dokumentus: sūdzības, tiesas lēmumus, kurus var īpašā veidā pārsūdzēt, ārkārtējus tiesību aizsardzības dokumentus un atgādinājumus apmaksāt tiesas nodevas par kādu darbību. Citus dokumentus piegādā personiski tikai tad, ja to paredz likums vai ja tiesa to uzskata par nepieciešamu, tādēļ ka ietvertie dokumenti ir oriģinālā vai kādu citu piesardzības apsvērumu dēļ. Citos gadījumos izmanto parasto piegādi.

3. Kas atbild par dokumenta piegādi?

Saskaņā ar ZPP 132. pantu dokumentus adresātiem Slovēnijā var piegādāt: pa pastu, ar tiesas ierēdni, tiesā vai citā likumā paredzētā kārtībā.

Pēc pretējās puses pieprasījuma tiesa var noteikt dokumentu piegādi ar juridisku vai fizisku personu, kas nodarbojas ar dokumentu piegādi kā reģistrētu darbību uz īpašas pilnvaras pamata, ko izsniedzis par tieslietām atbildīgais ministrs (ar tiesas kurjeru).

4. Kā parasti notiek dokumentu piegāde?

Parasti Slovēnijā ārvalstu tiesu dokumentus tiesas piegādā, uzaicinot pusi, kurai dokuments jāpiegādā, ierasties tiesā, kur viņam vai viņai oficiāli paziņo, ka tiesai nav pienākuma saņemt dokumentus, kas nav tulkoti slovēņu valodā.

Dokumentus piegādā valsts iestādēm, juridiskām personām un pašnodarbinātām personām, piegādājot personai, kurai ir tiesības tos saņemt, vai personai birojā, darbības vietā vai reģistrētajā birojā.

Ja pusei ir juridiskais pārstāvis vai pilnvarotais pārstāvis, dokumentu piegādā šai personai, izņemot ja ar likumu tas ir noteikts citādi.

Lapas augšmala

ZPP 140. un 144. pantā ir noteikti personiskās un parastās dokumentu piegādes veidi un attiecīgā kārtība.

5. Kas notiek tad, ja atsevišķos gadījumos dokumentus piegādāt adresātam personiski nav iespējams (piem., tāpēc, ka viņa nav mājās)?

Ja adresātam piegādāt dokumentu nav iespējams, ZPP ir paredzētas citas iespējas. Procedūra atšķiras atkarībā no tā, vai ir parastā vai personiskā dokumentu piegāde.

Parastā dokumentu piegāde

Parastās dokumentu piegādes gadījumā saskaņā ar ZPP 140. pantu, ja dokuments ir jāpiegādā personai, bet viņa vai viņas nav mājās, dokumentu nodod pieaugušam mājsaimniecības loceklim, kura pienākums ir to saņemt. Jā šāda persona mājās nav atrodama, dokumentu ar viņu piekrišanu nodod mājas aprūpētājam vai kaimiņam. Ja dokumentu piegādā darbavietā, bet adresāts tur neatrodas, to var nodot personai, kas strādā šajā vietā, ja viņš vai viņa vēlas to pieņemt. Dokumentus nedrīkst nodot citām personām, ja tās piedalās lietā kā adresāta oponenti.

Saskaņā ar ZPP 141. pantu, kas reglamentē lietas, kurās dokumentu piegādi nav iespējams veikt saskaņā ar 140. pantu, dokumentu var izsniegt fiziskai personai šādi: tiesas kurjers nodod dokumentu tiesai, kas pasūtīja piegādi vai – nosūtīšanas gadījumā pa pastu – pasta nodaļai dzīvesvietā, uz durvīm, mājas pastkastītē vai ārpus pastkastītes dzīvesvietas adresē atstājot paziņojumu, kurā ir norādīts, kur dokuments atrodas un galīgais termiņš 15 dienas, kuru laikā adresātam tas jāizņem. Paziņojumā un pašā dokumentā tiesas kurjeram ir jānorāda šādas rīcības iemesli, kā arī datums, kad viņš ir atstājis paziņojumu adresātam, un jāparakstās. Saskaņā ar Slovēnijas likumu pastāv „paziņojuma” piegādes iespēja saskaņā ar ZPP 141. panta trešo rindkopu, kas nozīmē to, ka, ja adresāts neizņem dokumentu 15 dienu laikā, dokumenta piegāde tiek uzskatīta par notikušu dienā, kad tika atstāts paziņojums uz durvīm, mājā vai ārpus pastkastītes. Par to paziņojumā ir jābūt norādei adresātam. Saskaņā ar iepriekš minēto pantu tiesa, kas pasūtīja dokumenta piegādi, ir jāinformē par to, ka dokuments ir ticis piegādāts šādā veidā.

Lapas augšmala

Personiskā dokumentu piegāde

Saskaņā ar ZPP 142. panta otro rindkopu, ja persona, kurai ir jāpiegādā dokuments personiski nav atrodama vietā, kurā dokuments ir piegādājams, kurjers iztaujā, kad un kur viņš varētu atrast šo personu, un pie mājsaimniecībā esoša pieaugušā vai citas personas, kas minēta ZPP 140. panta pirmajā un otrajā rindkopā, ievērojot šī panta noteikumus, atstāj rakstisku ziņu adresātam, nosakot viņam noteiktā datumā un laikā būt savās mājās vai darbavietā, lai saņemtu dokumentu. Ja šādi ziņu atstāt nav iespējams, tiesas kurjers atstāj to mājas pastkastītē, ārpus pastkastītes vai uz durvīm. Ja tiesas kurjers tomēr nevar atrast peronu, kurai dokuments ir piegādājams, piemēro ZPP 140. vai 141. pantu un dokumentu piegādi uzskata par notikušu (paziņojuma piegāde).

Saskaņā ar ZPP 142. panta septīto rindkopu dokumenta piegādi pusei uzskata par notikušu personiski, ja tas ir piegādāts viņa juridiskajam pārstāvim vai pilnvarotajam pārstāvim.

6. Vai ir kāds rakstisks pierādījums tam, ka dokuments ir piegādāts?

Apliecinājumu, kas pierāda, ka dokuments ir piegādāts (piegādes apliecinājums) paraksta saņēmējs un tiesas kurjers. Piegādes apliecinājumā saņēmējs pats ar vārdiem ieraksta saņemšanas datumu. Ja piegāde notiek saskaņā ar ZPP 142. panta otro rindkopu, apliecinājumā ir jāapstiprina saņemšana un jānorāda, ka adresāts ir iepriekš saņēmis rakstisku paziņojumu.

7. Kas notiek tad, ja kaut kas ir nepareizi un adresāts nesaņem dokumentu vai piegāde ir notikusi, pārkāpjot likumu?

Ja dokuments ir izsniegts, pārkāpjot piegādes noteikumus, tas ir civilprocesa pārkāpums, kuru puse var izmantot, lai attiecīgajā tiesas procesā pieņemto lēmumu pārsūdzētu.

Vai dokumenta piegāde tomēr var būt spēkā (piem., vai likumpārkāpumus var labot) vai dokumenta piegāde ir jāveic no jauna?

Ja, izskatot pārsūdzību, tiesa konstatē, ka nelikumīgas rīcības, konkrēti dokumenta piegādes, dēļ pusei ir bijusi liegta iespēja iesniegt tiesā kādu lietu, tā var atlikt pirmās instances tiesas spriedumu procesā, kurā bija noticis procedūras pārkāpums. Pirmās instances tiesai būs jāsāk jauns tiesas process, kurā nav pārkāpumu, un līdz ar to jāpiegādā dokuments no jauna saskaņā ar adresāta valstī spēkā esošajiem dokumentu piegādes noteikumiem.

8. Vai man ir jāmaksā par dokumenta piegādi? Ja jā, tad cik?

Parasti par dokumentu piegādi nav jāmaksā, izņemot, ja tiesa nosaka – pēc puses pieprasījuma – ka dokumentu piegāde ir jāveic juridiskai vai fiziskai personai, kas nodarbojas ar dokumentu piegādi kā reģistrētu darbību uz īpašas pilnvaras pamata, ko izsniedzis par tieslietām atbildīgais ministrs. Tādā gadījumā pusei, kas ierosina dokumentu piegādi ar tiesas kurjeru, piegādes izmaksas ir jāapmaksā iepriekš. Tiesas procesa beigās tiesas procesa izmaksas sedz zaudējusī puse vai abas puses, proporcionāli to panākumiem lietā.