Eiropas Komisija > ETST > Dokumentu nodošana > Polija

Pēdējo reizi atjaunots: 05-03-2008
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Dokumentu nodošana - Polija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins „dokumentu nodošana”?

Kāpēc ir īpaši noteikumi par „dokumentu nodošanu”? 1.

2. Kādi dokumenti ir jānodod oficiāli? 2.
3. Kas ir atbildīgs par dokumenta nodošanu? 3.
4. Kā praksē parasti nodod dokumentu? 4.
5. Kas notiek, ja izņēmuma gadījumos iesniegšana pašam adresātam nav iespējama (piemēram, tādēļ, ka viņa nav mājās)? 5.
6. Vai ir kādi rakstiski pierādījumi, ka dokuments ir nodots? 6.
7. Kas notiek, ja kaut kas neizdodas un adresāts nesaņem dokumentu vai nodošana notiek, pārkāpjot tiesību aktus (piemēram, dokuments tiek nodots trešai personai)?

Vai dokumenta nodošana tomēr būs likumīga (piemēram, vai tiesību aktu pārkāpumus var labot) vai arī dokuments ir jānodod atkārtoti? 7.

8. Vai ir jāmaksā par dokumenta nodošanu un, ja jā, tad cik? 8.

 

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins „dokumentu nodošana”?

Kāpēc ir īpaši noteikumi par „dokumentu nodošanu”?

„Dokumentu nodošana” nozīmē nodrošināt atsevišķam indivīdam piekļuvi korespondencei, kas tam ir paredzēta saskaņā ar likumu.

Dokumentu nodošana ir ļoti svarīga civilprocesā, jo tā ir saistīta ar vairākām īpašām juridiskām sekām. Lēmuma pieņemšanas pārredzamības konstitucionālā principa ievērošana, pušu tiesību garantēšana un iespēja tās aizsargāt, to noteikumu ievērošana, kas reglamentē procesa likumību, termiņu pareiza aprēķināšana un atbilstīgi spriedumu spēkā esība ir atkarīga no pareizas dokumentu nodošanas.

Noteikumi, kas reglamentē dokumentu nodošanu, ir saistoši; pusēm šajā ziņā nav rīcības brīvības. Noteikumi ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa 131. - 147. pantā.

2. Kādi dokumenti ir jānodod oficiāli?

Polijā dokumentus nodod oficiāli, t.i., dokumentu nodošanu veic uz ex officio pamata. Nodod šādus dokumentus: tiesas rīkojumus (kurus tiesa izsniedz pusēm un citām tiesas procesā iesaistām personām), tostarp visu veidu paziņojumus, aicinājumus un citas vēstules, kurām praksē parasti ir standarta forma un kurām ir pievienotas rakstisku paziņojumu kopijas (pušu pieteikumi un paziņojumi, vēstules, ar ko ierosina procesu, un citas vēstules, kuras nosūta tiesai procesa laikā), kā arī citus dokumentus, piemēram, ekspertu atzinumus un spriedumu vai rīkojumu kopijas.

3. Kas ir atbildīgs par dokumenta nodošanu?

Procesa laikā dokumentus nodod tiesa. Nodošanas iestādes ir: pasts, tiesu izpildītājs, izpildītāji un tiesas dokumentu nodošanas dienests. Parasti dokumentus nodod, nosūtot pa pastu. Ja ir īpašas problēmas, lai dokumentu nodotu ar pasta starpniecību, tiesa var izdot rīkojumu, ar kuru ļauj dokumentu nodot ar tiesas darbinieku starpniecību. Lietās par piespiedu izpildi dokumentus nodod tiesu izpildītājs. Tieslietu ministrs var izveidot tiesas dokumentu nodošanas dienestu un noteikt tā organizatorisko kārtību, kā arī sīki izstrādātas procedūras dokumentu nodošanai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Advokāti un juriskonsulti ir atbrīvoti no oficiālā principa ievērošanas un var nodot dokumentus viens otram personīgi pret datētu izziņu par saņemšanu. Dokumentus var nodot arī personīgi tiesas sekretariātā personām, kuras ir apliecinājušas savu identitāti un apstiprinājušas saņemšanu.

Turklāt saskaņā ar īpašiem noteikumiem tiesas priekšsēdētājs var izdot rīkojumu par to, ka tiesas rīkojumi ir jānodod vietējām iestādēm un advokātiem personīgi un ka vēstules, kuras tiesai iesniedz vietējas iestādes, ir jāpieņem personīgi. Vēstules un sūtījumus, kas nosūtīti iestādēm, kuras atrodas vienā ēkā ar tiesu, nodod personīgi, saņemot apstiprinājumu par saņemšanu, un neiesaistot tiesas pasta dienestu. Ja sagatavots dokuments ir nodots tik vēlu, ka tā kopiju nav iespējams nodot ar aicinājumu uz tiesu, to var nodot tiesvedības laikā.

4. Kā praksē parasti nodod dokumentu?

Tiesas rīkojumus nodod ierakstītā sūtījumā, saņemot apstiprinājumu par saņemšanu.

Lietās, kas saistītas ar darba vai sociālās apdrošināšanas tiesībām, tiesa var aicināt puses, lieciniekus, ekspertus vai citas personas ar jebkuriem līdzekļiem, kas tiek uzskatīti par piemērotiem, ja tas ir nepieciešams lietas izskatīšanas paātrināšanai.

Lietās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības tiesībām, tās advokāta vai juriskonsulta pārstāvētās puses pienākums ir procesa laikā nodot lietas izklāstu un pielikumu kopijas otrai pusei personīgi. Tomēr tas neattiecas uz dokumentiem, kad termiņa ievērošana ir atkarīga no datuma, kurā tie ir iesniegti tiesai (t.i., pretprasības, apelācijas sūdzības, kasācijas sūdzības, sūdzības, iebildumi pret aizmugurisku spriedumu, iebildumi pret maksājuma uzdevumu, pieteikumi maksājuma uzdevumam, pieteikumi prasību nodrošinājumam, lūgumi par procesa atjaunošanu).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja adresāts ir fiziska persona, dokumenti jānodod viņai personīgi, t.i., jānodod viņai, vai, ja viņa nav rīcībspējīga, – viņas juridiskajam pārstāvim.

Vēstules juridiskai personai vai organizācijai, kurai nav juridiskas personas statuss, iesniedz iestādei, kas ir pilnvarota to pārstāvēt tiesā, vai nodod darbiniekam, kuru organizācijas vadītājs ir pilnvarojis saņemt vēstules.

Ja ir iecelts juridisks pārstāvis vai pilnvarotais tiesas rīkojumu pieņemšanai, dokumentus nodod viņam.

Dokumentus nedrīkst nodot pašai pusei, ja ir iecelts juridisks pārstāvis, izņemot gadījumus, ja viņa pilnvaras ir ierobežotas vai viņš ir pilnvarojis citu konkrētu personu saņemt dokumentus. Termiņus aprēķina no brīža, kad rīkojumu iesniedz juridiskajam pārstāvim, tas attiecas arī uz gadījumiem, kad tiesa ir nodevusi rīkojumu arī attiecīgajai pusei.

Personai, kura ir pilnvarota saņemt tiesas rīkojumus, ir jābūt darbiniekam, kas ir atbildīgs par šāda veida korespondences saņemšanu no dokumentu iesniedzēja vai personīgi pastā vai tiesā.

Dokumenti ir jānodod fiziskām personām, kuras veic uzņēmējdarbību, saskaņā ar noteikumiem, kas ir piemērojami fiziskām personām. Tiesas protokolā ierakstītiem uzņēmumiem un darījumu partneriem dokumenti ir jānodod tajā adresē, kas ir noradīta protokolā, ja vien puse nav norādījusi šim nolūkam citu adresi.

Dokumentus var nodot arī personīgi aizbildnim ad litem, kuru iecēlusi tiesa, kas lemj par attiecīgās personas iesniegtu prasību. Tas notiek, kad prasība vai cits dokuments, kas ir saistīts ar puses tiesību aizsardzību, ir jānodod pusei, kuras pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta nav zināma. Organizācijas, kurām nav pārstāvniecību, vai ja nav zināma šo pārstāvniecību darbinieku dzīvesvieta, arī var iecelt aizbildni.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja puses dzīvesvieta nav zināma un nododamā vēstule nav saistīta ar tiesību aizsardzību, to uzskata par nodotu, novietojot pie tiesas ziņojumu stenda.

Ja puses un to pārstāvji nav paziņojuši par adreses maiņu, dokumentu atstāj lietā un uzskata par nodotu (izņemot lūgumu par procesa atjaunošanu), ja vien tiesai nav zināma jaunā adrese. Ja dokumentu nodod pirmo reizi, tiesa informē pusi par viņas pienākumu paziņot par adreses maiņu un par paziņojuma nesniegšanas sekām.

Dokumenti, kas ir paredzēti ārvalstīs dzīvojošai personai, jāiesniedz viņas juridiskajam pārstāvim vai pilnvarotajam dokumentu saņemšanai, kas atrodas Polijā; ja šo personu vārdi nav norādīti, dokumentus nodod prasībā norādītajā puses adresē.

Ieslodzītajiem dokumentus nodod ar attiecīgā cietuma priekšnieka vai ieslodzījuma vietas vadītāja starpniecību.

5. Kas notiek, ja izņēmuma gadījumos iesniegšana pašam adresātam nav iespējama (piemēram, tādēļ, ka viņa nav mājās)?

Dokumentus var nodot mājās, darbavietā vai jebkur, kur ir sastopams adresāts. Par nodošanas vietu lemj puses saskaņā ar prasību paziņot tiesai savu adresi un jebkuru adreses maiņu. Iesniedzējiem nav pienākums vākt ziņas par adresāta jauno adresi. Saskaņā ar īpašiem noteikumiem tiesa veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu puses adresi, tikai tādās lietās, kas ir saistītas ar ģimenes vai aizbildniecības tiesībām; izmeklēšanu var sākt arī, lai noskaidrotu atbildētāja adresi lietās, kas ir saistītas ar darbinieku prasībām. Izņēmuma gadījumos, ja ir grūti nodot dokumentu adresāta mājās, tiesa var izdot rīkojumu nodot to viņa darbavietā. Tomēr, ja puse nav norādījusi citu nodošanas adresi bez mājas adreses, tiesai nav jāmeklē lietā darbavietas adrese.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nodošanu aizvietotājam, t.i., pusei, kas nav adresāts, veic tikai fiziskām personām tiesību aktos skaidri noteiktā veidā. Tādos gadījumos vēstuli uzskata par nodotu adresātam.

Ja adresāta nav mājās, iesniedzējs nodod vēstuli pilngadīgai personai, kura dzīvo kopā ar adresātu vai, ja tādas personas nav, – atstāj to iedzīvotāju apvienībā, aprūpētājam vai pašvaldības iestādē, ja attiecīgās personas nav pretējās puses lietā un ir piekritušas nodot vēstuli adresātam. Ja nav iespējams nodot vēstuli iepriekšminētajā veidā vai ja adresāts vai pilngadīgā persona, kura dzīvo kopā ar adresātu, atsakās to pieņemt, to atstāj pastā vai pašvaldības iestādes telpās un paziņojumu par to piestiprina pie adresāta dzīvesvietas durvīm vai ievieto pasta kastītē. Vēstules uzglabā septiņas dienas, skaitot no nākamās dienas pēc to piegādes. Ja vēstule nav nodota šajā termiņā, to nosūta atpakaļ uz tiesu. Par piegādes dienu uzskata dienu, kurā adresāts pieņem vēstuli vai kurā beidzas pieņemšanas termiņš.

Līdzīgu kārtību piemēro, ja adresāts atsakās pieņemt vēstuli un nav iespējams to atstāt nodošanas vietā.

Šī kārtība attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, organizācijām un Valsts kases iestādēm. To nepiemēro, ja administrācija, aprūpētājs vai pašvaldības iestāde atsakās pieņemt vēstuli.

Ja nav iespējams nodot vēstuli juridiskām personām tādēļ, ka nav paziņots par adreses maiņu, vēstuli atstāj lietā un uzskata par piegādātu.

Ja juridiskām personām vai organizācijām, uz kurām attiecas reģistrācijas prasība, nav iespējams nodot vēstuli tādēļ, ka nav ieprotokolēta adreses maiņa, to atstāj lietā un uzskata par piegādātu, ja vien tiesai nav zināma jaunā adrese.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Vai ir kādi rakstiski pierādījumi, ka dokuments ir nodots?

Saņemšanas apliecinājums - parasti sūtījumam pievienota veidlapa - pierāda, ka dokuments ir nodots, un nodošanas datumu. Veidlapā ir norādīts, ka attiecīgajā dienā adresāts pieņēma iepriekš minēto vēstuli iepriekš norādītājā adresē. Saņēmēji apliecina, ka dokuments tika nodots, un nodošanas datumu ar pašrocīgu parakstu. Ja viņi nevēlas vai nevar to darīt, iesniedzējs ieraksta piegādes datumu un parakstās viņu vietā, norādot, kāpēc adresāts to nav pieņēmis. Pēc nodošanas pasts apzīmogo saņemšanas apliecinājuma pirmo lapu ar datumu; šis zīmogs apstiprina datumu šaubu gadījumā.

Pasta sniegtais saņemšanas apliecinājums ir oficiāls dokuments, kas pierāda, ka dokuments ir nodots, un nodošanas datumu. Personām, kas apgalvo, ka dokuments nodots citā datumā, ir pienākums sniegt pierādījumus.

7. Kas notiek, ja kaut kas neizdodas un adresāts nesaņem dokumentu vai nodošana notiek, pārkāpjot tiesību aktus (piemēram, dokuments tiek nodots trešai personai)?

Vai dokumenta nodošana tomēr būs likumīga (piemēram, vai tiesību aktu pārkāpumus var labot) vai arī dokuments ir jānodod atkārtoti?

Ja iesniedzējs pārkāpj noteikumus, kas reglamentē dokumentu nodošanu, attiecīgo piegādi uzskata par spēkā neesošu un tiesvedību var atzīt par spēkā neesošu.

Ja dokumentu neiesniedz pareizajai personai, tas stājas spēkā attiecībā uz adresātu, tiklīdz viņš to pieņem.

Puses nevar sūdzēties par tiesas lēmumiem par dokumentu nodošanu. Tomēr, iesniedzot apelācijas sūdzību, kasācijas sūdzību vai sūdzību par citiem jautājumiem, tiesvedības puse var aizbildināties, ka nodošana netika veikta vai netika veikta pareizi. Spēkā neesamības iemesli, kurus tiesa uzskata par nepieļaujamiem uz ex officio pamata, ir pusēm atņemta iespēja aizsargāt savas tiesības, kā rezultātā varētu nenodot rīkojumu tiesas procesa dalībniekam.

8. Vai ir jāmaksā par dokumenta nodošanu un, ja jā, tad cik?

Netieši.

Izmaksas par dokumentu nodošanu, ko veic tiesa, sedz no tiesas nodevas (reģistra), ko maksā puse, un to nosaka saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, lemjot par lietas būtību.

Cita informācija

Polijas Tieslietu ministrija

http://www.ms.gov.pl polski

« Dokumentu nodošana - Vispārīgas ziņas | Polija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 05-03-2008

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste