Eiropas Komisija > ETST > Dokumentu nodošana > Lietuva

Pēdējo reizi atjaunots: 27-09-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Dokumentu nodošana - Lietuva

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” nozīmē praksē?

Kāpēc pastāv īpaši dokumentu “izsniegšanas noteikumi"? 1.

2. Kādus dokumentus nepieciešams izsniegt oficiāli? 2.
3. Kas atbild par dokumenta izsniegšanu? 3.
4. Kā notiek dokumentu izsniegšana? 4.
5. Kas notiek tad, ja atsevišķos gadījumos dokumentus izsniegt adresātam personīgi nav iespējams (piem., tāpēc, ka viņa nav mājās)? 5.
6. Vai ir kāds pierādījums tam, ka dokuments ir izsniegts? 6.
7. Kas notiek tad, ja kaut kas ir nepareizi un izsniegšana ir notikusi, pārkāpjot likumu (piem., dokuments ir izsniegts trešajai personai)? 7.
8. Vai man ir jāmaksā par dokumenta izsniegšanu? Ja jā, tad cik? 8.

 

1. Ko juridiskais termins “dokumentu izsniegšana” nozīmē praksē?

Kāpēc pastāv īpaši dokumentu “izsniegšanas noteikumi"?

Dokumentu izsniegšana ir procesuāls pasākums, ko veic un apstiprina likumā noteiktā veidā un kārtībā, kurā tiesa piedāvā adresātam iepazīties ar izsniegtā dokumenta saturu.

Īpašie dokumentu izsniegšanas noteikumi pastāv tādēļ, lai nodrošinātu to, ka persona noteikti saņem dokumentu un informāciju, un garantētu personas tiesības aizstāvēt savas intereses tiesas procesā.

2. Kādus dokumentus nepieciešams izsniegt oficiāli?

Saskaņā Ar Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa 117. panta 1. punktu (kas stājās spēkā 2002. gada 28. februārī ar Likumu Nr. IX-743 (Oficiālais Laikraksts Nr. 36-1340, 2002)) tiesas dokumenti ir jāizsniedz. Ir divas tiesas dokumentu kategorijas:

  1. tiesai iesniegtie pušu dokumenti – šo personu prasības, pretprasības un atbildes uz prasībām, atbildes uz pretprasībām, dublikāts (prasītāja atbilde uz atbildētāja iesniegto atbildi), triplikāts (atbildētāja atbilde uz dublikātu), atsevišķi apelācijas iesniegumi, spriedumu apelācijas iesniegumi, kasācijas sūdzības un atbildes uz tām un citi dokumenti, ar kuriem to lūgumi, prasības, atbildes un paskaidrojumi tiek iesniegti rakstiskā tiesas procesā (Civilprocesa kodeksa 110. pants),
  2. tiesas izdotie dokumenti (spriedumi, rīkojumi, lēmumi, rezolūcijas, tiesas sēžu protokoli, aicinājumi uz tiesu un paziņojumi) – jebkuri dokumenti, ko tiesas procesa laikā izdevusi tiesa (Civilprocesa kodeksa 116. pants).

3. Kas atbild par dokumenta izsniegšanu?

Kopumā dokumentu izsniegšana ir tiesas uzdevums. Taču, ja dokumentus izsniedz ar ierakstītu sūtījumu, ar tiesu izpildītāju, kurjeru, tiesas procesā iesaistīto pusi, juristu utt. – par to atbild arī persona, kas veic dokumenta izsniegšanu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kā notiek dokumentu izsniegšana?

Civilprocesa kodeksā ir noteikti šādi dokumentu izsniegšanas veidi:

  • tieši adresātam tiesā ar parakstu, kas apstiprina saņemšanu (127. pants),
  • ar ierakstītu sūtījumu, tiesu izpildītāju, kurjeru un dažos gadījumos – pa telekomunikāciju termināli (Lietuvas Republikas Civilprocesa kodeksa 117. panta 1. punkts),
  • ja tiesas procesā iesaistītā puse piekrīt, tiesa var izdot tiesas dokumentu, lai tā to nogādātu adresātam (117. panta 2. punkts),
  • gadījumos, kur puse vai trešā persona piedalās procesā caur savu pārstāvi, ar lietu saistītos procesuālos dokumentus izsniedz tikai pārstāvim (118. pants),
  • ja abas tiesas procesā iesaistītās puses pārstāv advokāti, tad vienas puses advokāts izsniedz ar lietu saistītos procesuālos dokumentus otras puses advokātam (119. pants);
  • ja lieta ir procesuāli sarežģīta, kur līdzdalībnieki nav iecēluši kopēju pārstāvi, tiesai ir tiesības izvirzīt priekšlikumu līdzdalībniekiem vai kādai citai pilnvarotai personai saņemt ar lietu saistītos procesuālos dokumentus (120. pants).

Ja tiesas procesā iesaistītā puse ir fiziska persona, tiesas dokumenti jāizsniedz tai personīgi vai tās pārstāvim, ja saskaņā ar likumu tai nav civilprocesa kompetences, bet tiesas dokumenti, kas adresēti juridiskai personai, jāizsniedz šīs juridiskās personas vadītājam, pārvaldes vienībām vai sekretariāta darbiniekam (Civilprocesa kodeksa 123. pants). Militarizētās organizācijās tiesas dokumenti jāizsniedz attiecīgās organizācijas vai vienības komandierim vai dežūrējošajam virsniekam (Civilprocesa kodeksa 125. pants), bet ieslodzītām personām – caur attiecīgās ieslodzījuma vietas administrāciju (Civilprocesa kodeksa 126. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Kas notiek tad, ja atsevišķos gadījumos dokumentus izsniegt adresātam personīgi nav iespējams (piem., tāpēc, ka viņa nav mājās)?

Ja persona, kas piegādā tiesas dokumentu nesastop adresātu viņa dzīvesvietā vai darbavietā, dokuments jāizsniedz kādai no pieaugušajiem ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, izņemot gadījumus, kur ģimenes locekļiem ir pretējas juridiskas intereses lietas iznākumā, bet, ja šādu personu mājās nav, mājas pārvaldniekam (namīpašnieku asociācijai), dzīvokļu apsaimniekošanas organizācijai, ciema vecākajam vai darbavietas administrācijai (Civilprocesa kodeksa 123. panta 3. punkts).

Ja persona, kas piegādā tiesas dokumentu nesastop adresātu juridiskas personas oficiālajā adresē vai citā juridiskās personas norādītajā vietā, tiesas dokuments ir jāizsniedz jebkuram šīs juridiskās personas darbiniekam, kas atrodas izsniegšanas vietā, vai, ja tādas iespējas nav, tad tiesas dokumenti ir jāizsniedz administrācijas vadītājam, kas norādīts juridisko personu reģistrā vai pārvaldes vienības locekļiem, kā fiziskām personām vai viņu ģimeņu pieaugušajiem locekļiem (Civilprocesa kodeksa 126. panta 4. punkts).

Ja prasības kopija vai cits tiesas dokuments, kas izraisa nepieciešamību aizstāvēt puses tiesības, ir jāpiegādā pusei, kuras dzīvesvieta un darbavieta nav zināma vai kura tiesas procesā netiek pārstāvēta, minētie dokumenti ir jāizsniedz kuratoram, kuru pēc ieinteresētās puses lūguma ieceļ tiesa, kas izskata lietu, kamēr tiek noskaidrota minētās puses dzīvesvieta vai darbavieta, vai procesā ienāk tās pārstāvis. (Civilprocesa kodeksa 129. pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja adresāta dzīvesvieta un darbavieta nav zināma un ja nav iespējams iecelt kuratoru, vai ja tiesas procesā ir vairāk nekā 10 pušu līdzdalībnieku un nav iespēju izsniegt tiesas dokumentus, kā iepriekš minētajā procesuālās komplicētības gadījumā, vai, ja nav iespējams izsniegt dokumentus juridiskai personai iepriekš minētajā kārtībā, tiesa var piegādāt dokumentus ar publisku paziņojumu presē. Šādā veidā prasības kopiju var izsniegt atbildētājam un aicinājumus ierasties tiesā un paziņojumus vai citus tiesas dokumentus izsniegt tiesas procesā iesaistītajām pusēm (Civilprocesa kodeksa 130. panta 1. un 2. punkts).

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā lietas apstākļus, ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, tiesa var izziņot atbildētāja meklēšanu ar policiju, ja prasītājs pierāda, ka ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai noskaidrotu atbildētāja dzīvesvietu. (Civilprocesa kodeksa 132. pants).

6. Vai ir kāds pierādījums tam, ka dokuments ir izsniegts?

Aicinājums uz tiesu un prasības kopija (iesniegums, pārsūdzība un atbilde uz iesniegto prasību vai dublikāts) ir jāizsniedz adresātam ar parakstu par saņemšanu. Ja pastnieks, tiesas kurjers, tiesu izpildītājs vai tiesas procesā iesaistītā puse izsniedz aicinājumu uz tiesu vai prasības kopiju, adresātam ir jāparaksta izsniegšanas akta veidlapa, ko noteikusi Tieslietu ministrija, vienu daļu no kura patur adresāts, bet otru ar viņa parakstu un datumu atgriež tiesā. Ja aicinājums uz tiesu vai prasības kopija netiek izsniegta tieši adresātam, persona, kas to saņem izsniegšanas aktā ieraksta savu pilnu vārdu, kā arī saistību ar adresātu vai pašreizējo amatu darbavietā. Ja aicinājumu uz tiesu vai prasības kopiju nosūta pa telekomunikāciju termināli, izsniegšana ir jāapstiprina likumā vai citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā. Dokumentus ir iespējams nosūtīt ar telekomunikāciju termināļa palīdzību pēc tiesas procesā iesaistītās puses piekrišanas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus vai parakstīties izsniegšanas aktā par saņemšanu ir pielīdzināma saņemšanai, izņemot gadījumus, ja to piegādā tiesas procesā iesaistītā puse. Persona, kas piegādā dokumentu, izdara atzīmi par atteikumu pieņemt aicinājumu uz tiesu vai prasības kopiju un atteikuma iemeslu. Ja tiesas dokumentus nosūta pa telekomunikāciju termināli, uzskata, ka persona ir atteikusies pieņemt tiesas dokumentus, ja triju dienu laikā pēc nosūtīšanas tā neparaksta noteikto izsniegšanas akta veidlapu ar elektronisko parakstu vai citā veidā neapstiprina, ka dokumenti ir tai izsniegti.

Paziņojumus un citus tiesas dokumentus adresātam izsniedz Civilprocesa kodeksā noteiktajā veidā un kārtībā bez izsniegšanas akta atgriešanas tiesā. Pasta darbinieki, tiesu izpildītāji, vai kurjeri reģistrē paziņojuma vai cita tiesas dokumenta izsniegšanu adresātam attiecīgos žurnālos, norādot adresi, tiesas dokumenta piegādes datumu, personu, kas saņem tiesas dokumentu un tās radniecību ar adresātu vai pašreizējo amatu darbavietā, ja izsniegšana nenotiek adresātam personīgi.

7. Kas notiek tad, ja kaut kas ir nepareizi un izsniegšana ir notikusi, pārkāpjot likumu (piem., dokuments ir izsniegts trešajai personai)?

Ja dokumentu izsniegšana notiek pārkāpjot likumu, tā ir nepareiza un tiek uzskatīts, ka dokumenti nav izsniegti. Tiesas procesā iesaistītā puse, kurai nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, var iesniegt apelācijas sūdzību sprieduma apstrīdēšanai un tā tiks atzīta par pietiekami pamatotu, lai spriedums nebūtu spēkā. (Civilprocesa kodeksa 329. panta 3. punkts).

8. Vai man ir jāmaksā par dokumenta izsniegšanu? Ja jā, tad cik?

Saskaņā ar Noteikumiem par maksājumu kārtību un apjomu par tiesas dokumentu izsniegšanu civillietā (kas 2002. gada 6. decembrī apstiprināti ar Lietuvas Republikas tieslietu ministra un finanšu ministra Pavēli Nr. 343/388), izmaksas par tiesas dokumentu izsniegšanu ar ierakstītu sūtījumu, tiesu izpildītāju vai kurjeru sedz no tiesas līdzekļiem, izņemot tādus gadījumus, kad tiesas procesā iesaistītā puse pieprasa īpašu dokumentu izsniegšanas veidu, kad šīs izmaksas ir jāsedz šai tiesas procesā iesaistītajai pusei. Izmaksas sedz tiesas procesā iesaistītajai puse arī tad, ja tā izsniedz tiesas dokumentus vai tos publicē presē. Ja tiesas dokumentus izsniedz ar advokātu, izmaksas sedz, advokātam un viņa klientam par tām vienojoties.

Izmaksu tarifus nosaka personas, kas sniedz pasta kurjera vai preses pakalpojumus. Tiesas izmaksas par dokumentu izsniegšanu ar tiesu izpildītāju ir noteiktas Spriedumu izpildes instrukcijas tabulas paragrāfā Nr. 2 14 (apstiprināta 2002. gada 31. decembrī ar Lietuvas Republikas tieslietu ministra pavēli Nr. 432) un ir līdz 30 Lt apmērā.

Izmaksas par dokumentu izsniegšanu ir ietvertas izdevumos, kas saistīti ar lietas izskatīšanu. Tos izdevumus, kas ir radušies tai pusei, kurai par labu ir pasludināts spriedums, pēc tiesas sprieduma tai sedz otrā puse, lai gan pēdējā ir atbrīvota no tiesas izdevumu apmaksas valsts budžetā.

Cita informācija

  • Lietuvas Republikas Parlamenta – Seimas lietuviu kalba tīmekļa vietne, kurā atrodami Lietuvas Republikas tiesību akti.

« Dokumentu nodošana - Vispārīgas ziņas | Lietuva - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 27-09-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste