Eiropas Komisija > ETST > Dokumentu nodošana > Latvija

Pēdējo reizi atjaunots: 21-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Dokumentu nodošana - Latvija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē termins „dokumentu nodošana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu nodošanu? 1.
2. Kādi dokumenti saskaņā ar likumu ir jānodod? 2.
3. Kas ir atbildīgs par dokumentu nodošanu? 3.
4. Kādā veidā dokumenti parasti tiek izsniegti? 4.
5. Kas notiek tādos gadījumos, kad dokumentus nav iespējams izsniegt adresātam (piem., adresāta nav mājās)? 5.
6. Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par dokumentu izsniegšanu? 6.
7. Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus, vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešajai personai)? Vai ir iespējams uzskatīt, ka dokumentu izsniegšana ir notikusi un ir spēkā (piemēram, vai likuma normu neievērošana var tikt novērsta), vai dokumenti ir izsniedzami no jauna? 7.
8. Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja, jā, tad cik? 8.

 

1. Ko praktiski nozīmē termins „dokumentu nodošana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi attiecībā uz rakstisku dokumentu nodošanu?

Dokumentu nodošana nozīmē veidu, kā saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem adresāts tiek informēts par rakstveida dokumentu vai procedūru, dodot iespēju adresātam par to savlaicīgi uzzināt. Dokumenta nodošanas mērķis ir informēt adresātu par tā saturu.

Īpaši noteikumi attiecībā uz noteiktu rakstveida dokumentu nodošanu pastāv, lai nodrošinātu lietas dalībnieku procesuālās tiesības un vienlīdzību izmantot tiem piešķirtās tiesības, piemēram, Civilprocesa likums nosaka puses tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus.

2. Kādi dokumenti saskaņā ar likumu ir jānodod?

Fiziska vai juridiska persona, aizstāvot savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības, ceļ prasību, iesniedzot rakstveida prasības pieteikumu. Proti, persona dara zināmu tiesai savu prasību - prasības pieteikuma formā, iesniedzot to tiesas kancelejā vai arī nosūtot tiesai pa pastu.

Savukārt Civilprocesa likums uzliek par pienākumu tiesai nodrošināt dokumentu nodošanu šādiem lietas dalībniekiem:

  1. pusēm (nosūtīt, izsniegt) tiesas pavēstes;
  2. lietā iesaistītajai otrai pusei nosūtīt prasības pieteikuma norakstu un tam pievienotos dokumentus, kā arī pēc atbildētāja paskaidrojumu saņemšanas tā noraksi nosūtāmi prasītājam un trešajām personām;
  3. lietas dalībniekiem izsniedzami vai nosūtāmi tiesas nolēmumu noraksti
  4. izsniedzami izpildu raksti, kā arī nosūtāmi izpildu raksti tiesu izpildītājiem, lietās, kur piedziņa notiek par labu valsts ienākumos.

3. Kas ir atbildīgs par dokumentu nodošanu?

Dokumentu nodošanu pēc vispārējā principa veic tiesa, taču likums paredz, ka tiesas pavēsti atsevišķos gadījumos ar tiesneša piekrišanu var saņemt lietas dalībnieks piegādāšanai citai lietā aicināmajai vai izsaucamajai personai. Šajos gadījumos tā izsniedzama aicināmajai vai izsaucamajai personai pret parakstu, bet pavēstes paraksta daļa nododama atpakaļ tiesai.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu tās dzīvesvietā, viņš izsniedz pavēsti kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Savukārt, ja pavēstes piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj pavēsti darbavietas administrācijai - nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos pavēstes saņēmējam pavēstes paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un pavēste nekavējoties jānodod adresātam.

Ja pavēste nosūtīta norādītajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

Izņēmums ir gadījumos, kad uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona dzīvesvietā nav sastopama un tās atrašanās vieta nav zināma. Tad pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā jānorāda arī vieta, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis (Civilprocesa likuma 56.pants).

4. Kādā veidā dokumenti parasti tiek izsniegti?

Visizplatītākais dokumentu nodošanas veids ir pasta sūtījums, kā arī dokumenta tieša nodošana (izsniegšana) procesā iesaistītai personai (tiesas nolēmumi, pavēstes, citi tiesu dokumenti), adresātam parakstoties par dokumenta saņemšanu lietas uzziņas veidlapā. Bez tam Latvijas nacionālie tiesību akti paredz iespēju pavēsti piegādāt, paziņojot ar telegrammu, telefonogrammu, faksogrammu, vai to piegādā ar ziņnesi.

5. Kas notiek tādos gadījumos, kad dokumentus nav iespējams izsniegt adresātam (piem., adresāta nav mājās)?

Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu tās dzīvesvietā, viņš izsniedz pavēsti kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja pavēstes piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj pavēsti darbavietas administrācijai - nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos pavēstes saņēmējam pavēstes paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un pavēste nekavējoties jānodod adresātam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par dokumentu izsniegšanu?

Pavēsti, kuru piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personīgi pret parakstu, bet pavēstes paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai.

Ja pavēste tiek nodota 5.jautājumā minētajos gadījumos pavēstes saņēmējam pavēstes paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un pavēste nekavējoties jānodod adresātam.

Kā pierādījums tam, ka dokuments ir nodots/saņemts ir:

  1. apliecinājums par nosūtīšanas faktu (juridiskām , fiziskām personām);
  2. adresāta apliecinājums par tiesas dokumentu saņemšanu saņemšanu;
  3. adresāta paraksts un datums uz pasta sūtījuma saņemšanas apliecinājuma;
  4. adresāta paraksts lietas uzziņas veidlapā, speciālā veidlapā vai tiesas sēdes protokolā.

7. Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus, vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešajai personai)? Vai ir iespējams uzskatīt, ka dokumentu izsniegšana ir notikusi un ir spēkā (piemēram, vai likuma normu neievērošana var tikt novērsta), vai dokumenti ir izsniedzami no jauna?

Gadījumos, ja juridiskā persona nav saņēmusi dokumentu, bet ir pierādījumi par šī dokumenta nosūtīšanu uz šīs personas juridisko adresi, tad uzskatāms, ka dokumenta nodošana ir notikusi.

Fiziskai personai adresētā tiesas pavēste ir uzskatāma par nodotu, ja tā izsniegta ar viņu kopā dzīvojošajiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Gadījumos, kad nav zināma fiziskās personas faktiskā dzīves vieta, vai arī persona nav sastopama savā dzīves vietā, uzskatāms, ka personai informācija ir darīta zināma, ja šīs personas uzaicinājums uz tiesas sēdi publicēts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ne mazāk kā mēnesi iepriekš pirms lietas izskatīšanas. Faktu, ka atbildētāju nevar sastapt norādītā dzīves vietā un ka tā nav zināmu, bez pasta iestādēm var fiksēt arī zvērināti tiesu izpildītāji.

Taču, ja kādam lietas dalībniekam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, lietas izskatīšana jāatliek.

Ja pirmās instances tiesa izskatījusi lietu, neizpildot likumā paredzēto paziņošanu par tiesas sēdes laiku un vietu, tiesas spriedums tiek atcelts un lieta tiek nosūtīta jaunai izskatīšanai.

(Skatīt 5. jautājumu)

8. Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja, jā, tad cik?

Civilprocesa likuma 40.pants paredz, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāiemaksā līdz lietas izskatīšanai tai pusei, kura izteikusi attiecīgu lūgumu, ja vien viņa nav atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Šos izdevumus apmaksā to faktiskajā apmērā.

Ja dokumentu nodošanu veicis zvērināts notārs vai tiesu izpildītājs, atlīdzība tiek noteikta atbilstoši notāra vai tiesu izpildītāju taksei par attiecīgo procesuāla darbību.

Tiesas nolēmuma izraksta izsniegšana pirmo reizi nav apliekama ar nodevu. Lietas dalībniekam par šo dokumentu saņemšanu jāmaksā kancelejas nodeva 2 latu apmērā tikai tad, ja viņš to grib saņemt atkārtoti, par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu, ja konstatēta piedzinēja vaina izpildu raksta nozaudēšanā, iznīcināšanā vai nozagšanā, jāmaksā - 5 lati, par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs - 3 lati.

« Dokumentu nodošana - Vispārīgas ziņas | Latvija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 21-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste