Eiropas Komisija > ETST > Dokumentu nodošana > Itālija

Pēdējo reizi atjaunots: 26-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Dokumentu nodošana - Itālija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praksē nozīmē juridiskais termins „dokumentu nodošana”? Kāpēc ir izstrādāti īpaši noteikumi par „dokumentu nodošanu”? 1.
2. Kuri dokumenti ir jāpiegādā oficiāli? 2.
3. Kas atbild par dokumentu nodošanu? 3.
4. Kā dokuments parasti tiek nodots? 4.
5. Kas notiek ārkārtas gadījumos, kad dokumentu pašam adresātam nodot nav iespējams (piemēram, tāpēc, ka adresāta nav mājās)? 5.
6. Vai pastāv rakstisks pierādījums tam, ka dokumenti ir tikuši nodoti? 6.
7. Kas notiek, kad rodas problēmas un adresāts nesaņem dokumentu vai arī nodošana tiek īstenota, pārkāpjot likumu (piemēram, dokumentu piegādā trešajai pusei)? 7.
8. Vai man ir jāmaksā par dokumenta nodošanu un, ja ir jāmaksā, tad cik daudz? 8.

 

1. Ko praksē nozīmē juridiskais termins „dokumentu nodošana”? Kāpēc ir izstrādāti īpaši noteikumi par „dokumentu nodošanu”?

Vienkārša nodošana (Civilprocesa kodeksa 136. sadaļa) ir akts, ar kuru tiesas administrācija informē citus tiesas procesa dalībniekus vai citas iesaistītas personas (apsūdzību, ekspertus un citus palīgdienestus vai lieciniekus), ka norādītie fakti, kas attiecas uz konkrēto lietu, ir apstiprināti.

Tātad vienkāršajai nodošanai ir informatīva funkcija, un tā nevar kalpot par pamatu tam, lai noteiktu termiņus procedūras posmiem, izņemot atsevišķus ar likumu noteiktus gadījumus (piemēram, sprieduma nodošana, ar mērķi noteikt termiņu apelācijas iesniegšanai).

Savukārt Oficiāls paziņojums ir akts, ar kuru tiesu izpildītājs, rīkojoties pēc dalībnieka, apsūdzības vai tiesas administrācijas lūguma, iepazīstina adresātu ar citu dokumentu, izsniedzot viņam apliecinātu kopiju. Darbības mērķis ir panākt, lai adresāts zinātu par šādu dokumentu.

Atšķirīgie mērķi pamato dažādu procedūru izmantošanu dokumentu nodošanā (sal. ar Civilprocesa kodeksa 136. – 151. sadaļu)

2. Kuri dokumenti ir jāpiegādā oficiāli?

Vienkāršu nodošanu īsteno likumā noteiktajos gadījumos vai arī saskaņā ar tiesas rīkojumu (piemēram, likumos saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 176. sadaļu nosaka vienkāršu nodošanu attiecībā uz tiesneša rīkojumiem palātās, bet, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 181. sadaļu - rīkojumiem par izskatīšanas atlikšanu, ja lietā iesaistītās puses nav ieradušās).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Oficiālu paziņojumu īsteno likumā noteiktajos gadījumos, ar mērķi sasniegt specifiskus procesuālus rezultātus. Tas attiecas uz oficiāliem tiesas dokumentiem (piemēram, spriedumu, ja apelācijas iesniegšanai ir paredzēts ļoti īss laika periods), tiesas administrācijas dokumentiem (administratora paziņojumiem), lietā iesaistīto pušu dokumentiem (piemēram, tiesas pavēstēm) un apsūdzības dokumentiem (piemēram, apelācijām).

3. Kas atbild par dokumentu nodošanu?

Vienkāršu nodošanu īsteno tikai tiesas administrācija.

Dokumentu oficiālu paziņojumu sniedz tiesu izpildītāji, rīkojoties saskaņā ar precīziem teritoriālu jurisdikciju regulējošiem noteikumiem (sal. ar Aktu Nr. 1959/1229).

Saskaņā ar Aktu Nr. 1994/53 agrāk tikai tiesu izpildītājiem piešķirtās pilnvaras sniegt oficiālu paziņojumu, tagad ir piešķirtas arī advokātiem, kas šādi drīkst rīkoties ar visiem dokumentiem civilajās un administratīvajās lietās, kā arī ar ārpustiesas dokumentiem.

Šajā nolūkā juristam ir jābūt iekļautam advokātu reģistrā, viņam ir jābūt juridiskā pārstāvja pilnvarām, licencētam tās kolēģijas padomē, kurā viņš strādā. Turklāt viņam ir nepieciešams attiecīgajā periodā derīgs reģistrācijas sertifikāts.

Jurists oficiālu paziņojumu var sniegt, tieši nododot vietējās kolēģijas padomes apstiprinātu dokumentu, ar nosacījumu, ka adresāts ir cits advokāts, kas ir reģistrēts tajā pašā vietējā kolēģijā, kā nodošanu īstenojošais jurists.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Paziņojumu var sniegt arī pa pastu (visvairāk izmantojamā forma) saskaņā ar noteikumiem, kas ir izklāstīti Aktā Nr. 1982/890, izņemot gadījumus, kad tiesas amatpersona liek veikt nodošanu personiski.

4. Kā dokuments parasti tiek nodots?

Vienkāršo nodošanu īsteno ar divdaļīgu „administrācijas protokolu”, turklāt vienu no daļām glabā adresāts, savukārt otru- administrācija.

Dokumentu var nodot vienā no divām likumos noteiktajām formām: tieša nodošana adresātam, kas parakstās par saņemšanu, tiesu izpildītāja īstenota nodošana. Otrā gadījumā nodošanu var īstenot vai nu personiski, vai arī pa pastu.

Ar Aktu Nr. 2005/80 (ar kuru ratificē 2005. gada 14. marta Likumdošanas dekrētu Nr. 35) grozīja dažādas Civilprocesa kodeksa normas (133., 134. un 176. sadaļu) tā, lai administrācija paziņojumus par lietām, spriedumus, tiesas rīkojumus ārpus oficiālās uzklausīšanas un visus lietu izskatošā tiesneša lēmumus tagad var nosūtīt pa faksu vai elektronisko pastu, saskaņā ar tiesību aktiem, kas regulē dokumentu parakstīšanu, pārsūtīšanu un saņemšanu, izmantojot datoru vai tālsaziņas līdzekļus (Prezidenta dekrēts Nr. 2000/445, ar grozījumiem). Šai nolūkā aizstāvības juristam pirmajā lietā reģistrētajā dokumentā paziņojuma saņemšanai ir jānorāda faksa numurs vai elektroniskā pasta adrese .

Prezidenta dekrēts Nr.2001/123 nosaka vispārējos noteikumus datorizēto tehnoloģiju izmantošanai ar mērķi izplatīt (un nodot) civilprocesa dokumentus.

Oficiālu paziņojumu īsteno saskaņā ar puses iesniegumu, vai arī pēc apsūdzības dienesta pieprasījuma; ja pusei ir juridiskais pārstāvis, iesniegums ir jāiesniedz šim pārstāvim.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Oficiāls paziņojums vienmēr notiek, piegādājot apliecinātu oriģināla kopiju, un tas var noteikt divējādi: 1) kā tieša nodošana personiski un 2) kā nodošana pa pastu, izņemot, ja tiesas amatpersona vai dokumentu pieprasījusī puse grib, lai dokuments tiktu nodots personiski. Tiesa īpašos gadījumos var noteikt īpašas nodošanas formas (piemēram, nodošanu, izmantojot telegrāfu); tāpat ir iespējams izmantot nodošanu ar publisku paziņojumu, ja adresātu skaits apgrūtina tradicionālāku metožu izmantošanu.

Nodošanu personiski īsteno Civilprocesa kodeksa 147. sadaļā minētajos laikos, iesniedzot adresātam apliecinātu oriģināla kopiju, un tiesas izpildītājs, apstiprinot oriģinālu un kopiju, apliecina, ka nodošana ir notikusi.

Nodošanu pa pastu īsteno, nosūtot ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par saņemšanu saskaņā ar Aktu Nr. 1982/890.

Prezidenta Dekrēts Nr. 2001/123 atļauj īstenot nodošanu, izmantojot elektronisko informācijas nosūtīšanu (nodošanas pieprasījums, nodošana, tiesu izpildītājs lietā iesaistītajai pusei prezentē parakstīto dokumentu kā nodotu, nodošanas apliecinājums tiek parakstīts elektroniski); taču tiesu izpildītājs dokumentu var nodot ierastajā veidā, ja elektroniskā informācijas nosūtīšana rada problēmas.

Lai procesuālos dokumentus pārsūtītu no viena lietā iesaistītās puses advokāta otram, drīkst izmantot telekomunikāciju metodes, ar nosacījumu, ka abiem advokātiem ir juridiskā pārstāvja statuss, turklāt ir izpildītas pārējās Akta Nr. 1993/183 prasības.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Uzņēmumu lietas. Lietās, kurās ir iesaistīti uzņēmumi un finanšu starpnieki, tai skaitā bankas un kredītiestādes, nodošanu var īstenot, ne tikai izmantojot Civilprocesa kodeksa 136. sadaļā un turpmākajās sadaļās minētos tradicionālos līdzekļus, bet arī:

  1. pa faksu;
  2. pa elektronisko pastu;
  3. tieši kontaktējoties juridiskajiem pārstāvjiem, kas parakstās par oriģināla saņemšanu. Parakstīties drīkst arī jurista biroja darbinieki.

Nosūtīšana pa faksu vai elektronisko pastu ir jāveic saskaņā ar tiesību aktiem, kas regulē elektroniski nosūtītu datorizētu dokumentu sūtīšanu un parakstīšanu (skatīt Dekrētu Nr. 2004/5).

5. Kas notiek ārkārtas gadījumos, kad dokumentu pašam adresātam nodot nav iespējams (piemēram, tāpēc, ka adresāta nav mājās)?

A) Oficiāls paziņojums, nododot personiski
  1. Tiesas izpildītājs vienmēr sāk mēģinot nodot dokumentus personiski adresātam. No sākuma šis izpildītājs parasti dosies uz adresāta dzīvesvietu vai, ja tas nav iespējams, uz citu vietu, kurā mēdz uzturēties adresāts, tomēr vienmēr rīkojoties saskaņā ar savu ģeogrāfisko jurisdikciju. Atteikšanos pieņemt dokumenta kopiju uzskata par personisko nodošanu (Civilprocesa kodeksa 138. sadaļa).
  2. Ja tas nav iespējams, nodošanu var veikt: a) rajonā, kurā dzīvo adresāts, uz (šādā kārtībā) namu, kurā viņš dzīvo, vai arī kurā atrodas viņa birojs, vai arī kurā viņš veic savas ražošanas vai tirdzniecības aktivitātes, dokumenta kopiju piegādājot viņa ģimenes locekļiem vai biroja/firmas darbiniekiem, izņemot mazgadīgas personas, kuru vecums nepārsniedz 14 gadus vai arī personas, kas ir nepārprotami juridiski rīcībnespējīgas; b) ja šādu personu nav, dokumenta kopiju iesniedz tās mājas uzraugam vai apsaimniekotājam, kurā adresāts dzīvo, vai arī kurā atrodas tā birojs vai darba vieta; c) ja uzrauga vai apsaimniekotāja nav, tad adresāta kaimiņam, kas pieņem šo dokumentu; uzraugam/apsaimniekotājam vai kaimiņam ir jāparakstās par dokumenta saņemšanu, un tiesu izpildītājs informē adresātu, nosūtot tam ierakstītu vēstuli, ka nodošana ir veikta šādā veidā (Civilprocesa kodeksa 139. sadaļa).
  3. Ja adresāts nav atrodams (ieskaitot pagaidu prombūtnes gadījumus) vai ir rīcībnespējīgs, vai arī iepriekš minētie aizstājēji atsakās pieņemt dokumentus, nodošana ir jāveic šādā veidā: a) dokumenta kopija tiek deponēta pilsētas mērijā; b) paziņojumu par deponēšanu piestiprina pie adresāta dzīvesvietas, biroja vai darba vietas durvīm; c) adresātam nosūta ierakstītu vēstuli ar paziņojumu par nodošanu, informējot, ka viņam domātais dokuments ir deponēts pilsētas mērijā (Civilprocesa kodeksa 140. sadaļa);
  4. Ja adresāta ierastā dzīvesvieta, uzturēšanās vieta un oficiālā dzīvesvieta nav zināmas, nodošanu veic, dokumenta kopiju deponējot viņa pēdējās dzīvesvietas mērijā vai arī, ja šī dzīvesvieta nav zināma, viņa dzimšanas vietas mērijā. Ja arī šīs vietas nav zināmas, dokumenta kopija tiek nosūtīta apsūdzībai (Civilprocesa kodeksa 143. sadaļa).
B) Oficiāls paziņojums pa pastu
  1. Ja nodošanu īsteno, izmantojot pastu, tiesu izpildītājs reģistrē šo faktu, norādot pasta nodaļu, kurā tika iesniegts dokuments. Pasta nodaļai dokuments ir jāpiegādā adresātam personiski, un nodošanu uzskata par pabeigtu arī tādā gadījumā, ja adresāts atsakās pieņemt dokumentu.
  2. Ja adresāts atrodas pagaidu prombūtnē, dokumentu piegādā personai, kas ir minētā Akta Nr. 1982/890 7. sadaļā.
  3. Ja šīs personas atrodas prombūtnē vai nav piemērotas dokumenta saņemšanai, vai arī atsakās dokumentu pieņemt, šo dokumentu deponē pasta nodaļā, kuras personāls pie nodaļas ieejas vai arī adresāta pasta kastē novieto paziņojumu; turklāt adresātam tiek nosūtīta ierakstīta vēstule ar paziņojumu par nodošanu.

Konstitucionālā tiesa ir pasludinājusi savu spriedumu lietā par šo jautājumu (Lieta Nr. 346, 1998. gads), kurā tā paziņoja, ka Akta Nr. 1982/90 8. sadaļa neatbilst Konstitūcijai, jo tā nosaka, ka dokuments ir jāatgriež sūtītājam desmit dienas pēc deponēšanas, un nodošanu šādā gadījumā uzskata par īstenotu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Tiklīdz prokurors ir iesaistījies lietas izskatīšanā, viņš kļūst par visu nododamo dokumentu adresātu; arī spriedums ir jānodod prokuroram, lai noteiktu apelāciju termiņus (Civilprocesa kodeksa 170. un 285. sadaļa).

Nodošanas īpašas formas
  • Nodošanu ārpus valsts robežām īsteno saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, taču, ja tās nav piemērojamas vai arī nevar tikt piemērotas, saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 142. sadaļu (nosūtīšana adresātam pa pastu, otru kopiju nosūtot apsūdzībai, kas organizē nosūtīšanu uz Ārlietu ministriju, lai dokumentu pēc tam pārsūtītu adresātam). Lai civilajās un komerciālajās lietās īstenotu tiesas un ārpustiesas dokumentu oficiālo paziņojumu un vienkāršo nodošanu, ES dalībvalstīs (izņemot Dāniju) ir spēkā Padomes Regula (EK) Nr. 1348/2000.
  • Ja tiek noteikta adrese dokumentu nodošanai, dokumentus var nodot uz šo adresi, izņemot gadījumus, kad persona, kurai ir jāsaņem nodotos dokumentus, nomirst, pārceļas uz citu adresi vai arī vairs nepilda attiecīgo funkciju; šīs nodošanas forma ir obligāta, ja nodošanas adrese ir norādīta līgumā un puses ir atbilstoši apliecinājušas savu nodomu (Civilprocesa kodeksa 141. sadaļa).
  • Pastāv īpaši noteikumi, saskaņā ar kuriem dokumentus nodod aktīvajā dienestā esošām militārpersonām (Civilprocesa kodeksa 146. sadaļa).
  • Ja dokumentu nodod juridiskai personai (piemēram, uzņēmumam) vai organizācijai, kas nav juridiskai persona (līgumsabiedrībām, asociācijām), kopiju piegādā adresāta pārstāvim vai arī citai Civilprocesa kodeksa 145. sadaļā norādītai personai uzņēmuma vai citas organizācijas reģistrētajā birojā vai arī, ja tāda nav, fiziskai personai, kas konstitucionālajā dokumentā ir norādīta kā juridiskais pārstāvis. Tas notiek ierastajos veidos, kas ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa 138. un turpmākajās sadaļās.
  • Valsts pārvaldes iestādēm domātos dokumentus saņem ģenerālprokurora birojs tajā teritorijā, kurā darbojas tiesas amatpersona ar jurisdikciju attiecīgajā lietā (skatīt Konsolidētā akta Nr. 1933/1611 11. sadaļu). Ja pārvaldi juridiski pārstāv privātā sektora jurists vai kāds no valsts ierēdņiem (piemēram, noteiktās miertiesneša izskatītās lietās), nodošana notiek saskaņā ar ierastajiem noteikumiem.

6. Vai pastāv rakstisks pierādījums tam, ka dokumenti ir tikuši nodoti?

Oficiāla paziņojuma gadījumā, kas tiek īstenots dokumentu, nododot personiski, tiesas izpildītājam ir dokumentāri jāreģistrē sava darbība, apliecinot attiecīgā dokumenta oriģinālu un kopiju, tai skaitā izdarot norādi par nodošanas veidu un vietu (personu un statusu), laiku, atteikumu (ja tāds bija) pieņemt nodoto dokumentu vai arī parakstīt oriģinālu, veikto izmeklēšanu, iemeslus, kāpēc nav izdevies nodrošināt informāciju par adresāta atrašanās vietu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja dokumentus piegādā pa pastu, dokumentāru pierādījumu par nodošanu nodrošina tiesu izpildītāja ziņojums un kvīts par saņemšanu, kuru pēc apliecināšanas atgriež nodošanu īstenojusī pasta nodaļa.

Tiesu izpildītāja ziņojums ir oficiāls dokuments, un tas ir autentisks, ja vien netiek pierādīts viltojuma fakts, un šajā dokumentā ir izklāstīti veiktie pieprasījumi, notikumi, kas risinājās tiesu izpildītāja klātbūtnē un viņam adresētie paziņojumi; dokumentā ir autentiski pierādījumi, kuru neatbilstība īstenībai ir jāpierāda, attiecībā uz citiem apstākļiem, ko izpildītājs nav personiski apliecinājis (piemēram, ģimenes locekļu statusu vai akceptējušās personas apkalpojošo personālu).

Runājot par nodošanu, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, tiesu izpildītāji nodoto dokumentu atgriež, izmantojot to pašu metodi, un pievieno kvīti, kas ir apstiprināta ar elektronisko parakstu.

Veicot vienkāršu nodošanu, pierādījumus nodrošina adresāta parakstīta kvīts vai arī tiesu izpildītāja ziņojums kopā ar kvīti, ja dokumentu piegādā ierakstītā vēstulē pa pastu.

Ja nodošanu īsteno, izmantojot elektroniskas iekārtas vai elektronisko pastu, pierādījumus nodrošina kvīts ar datorā reģistrētu elektronisko parakstu.

7. Kas notiek, kad rodas problēmas un adresāts nesaņem dokumentu vai arī nodošana tiek īstenota, pārkāpjot likumu (piemēram, dokumentu piegādā trešajai pusei)?

Nodošanas efektivitāti izsaka apstāklis, ka dokumenta kopija tiek nodota pienācīgā formā (saņemšanas vai zināšanu princips saskaņā ar tiesību aktiem); tas, ka adresāts ir praktiski iepazīstināts ar dokumenta saturu vai iepazīstināšana ir notikusi kādā citā veidā vai arī citas procedūras rezultātā, nav svarīgs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Neeksistēšana-anulēšana

Oficiālais paziņojums nav noticis, ja dokuments nav nodots adresātam, kā arī gadījumos, kad tas ir nogādāts uz adresātam svešu vietu vai nodots ar adresātu nesaistītai personai.

Nodošana ir anulēta, ja nav izpildītas ar likumu noteiktās normas, kas attiecas uz personu, kurai jāiesniedz dokumenta kopija, ja nav skaidrs, kam dokuments tika nodots vai kurā datumā tas ir noticis vai arī, ja ir pārkāpti tiesu izpildītāja varu regulējošie noteikumi.

Šī atšķirība ir būtiska, jo kompensēt var tikai anulētu nodošanu, nevis tādu, kas nav notikusi.

Paziņojuma anulēšanu var kompensēt ab initio, ja atkārtots mēģinājums ir veiksmīgs vai arī izvirzītais mērķis tomēr tiek sasniegts.  Piemēram, paziņojuma vai pavēstes anulēšana tiek automātiski kompensēta, ja adresāts ierodas tiesā pārstāvēt savu viedokli.

Arī vienkārša nodošana var būt neesoša vai arī anulēta. Tiesas ir anulējušas nodošanu, kad juridiskie dokumenti tikai darīti zināmi vienai no pusēm, administrācijas dokumentu nogādājot personai, kurai trūka atbilstošu attiecīgās puses juridiskā pārstāvja piešķirto pilnvaru dokumenta saņemšanai.

Ja administrācija izmanto tiesu izpildītāja pakalpojumus, lai nogādātu dokumentus, paziņojuma anulēšana padara informācijas sniegšanu par anulētu. Paziņojumus var īstenot ekvivalentās formās ar nosacījumu, ka to avots ir administrācija un ir nepārprotami skaidrs, ka dokuments tika nogādāts adresātam, un kurā datumā tas notika.

Lapas augšmalaLapas augšmala

8. Vai man ir jāmaksā par dokumenta nodošanu un, ja ir jāmaksā, tad cik daudz?

Lietā iesaistītajām pusēm, kas pieprasa oficiālu paziņojumu, ir tiesu izpildītājam avansā jāsamaksā nodevas un jāsedz dokumentu nodošanas izmaksas (Konsolidētais akts 2002/115 par juridisko procesu izmaksām).

Nodevas ir jāmaksā saskaņā ar likumos noteiktajām likmēm, un to apjoms ir atkarīgs no adresātu skaita (no EUR 2,58 diviem adresātiem līdz EUR 12,39 vēl sešiem adresātiem).

Nodošanas izmaksas ir jāsedz saskaņā ar likumos noteiktajām likmēm, un to apjoms ir progresīvi atkarīgs no veicamā attāluma kilometros; likmes ir mērenas (par attālumu, kas pārsniedz 18 km ir jāmaksā EUR 3,06, kā arī EUR 0,65 par vēl 6 km vai to daļu, kas atbilst vismaz 3 km). Nodevas un nodošanas izmaksas paaugstina par piecdesmit procentiem, ja dokuments ir steidzams un nogādājams tajā pašā vai nākamajā dienā.

Ja oficiālu paziņojumu pieprasa tiesu amatpersonas (proti, apsūdzība vai tiesas administrācija), pirmajai pusei, kas uzsāk izskatīšanu, ir avansā jāapmaksā nodošana saskaņā ar standarta likmēm, kas ir uzskaitītas Konsolidētā akta 2002/ Nr.115 1. pielikumā (EUR 2,46 visos gadījumos, ja neskaita dažus izņēmumus; taču atšķirība tādos gadījumos nepārsniedz dažus euro).

Vienkāršai nodošanai, kuru īsteno pati tiesas administrācija, nosūtot administrācijas dokumentus adresātam vai viņa juridiskajam pārstāvim, īpašas likmes nav noteiktas.

Ja lietā iesaistītā puse ir tiesīga saņemt juridisko palīdzību, tiesu izpildītāja nodevas un nodošanas izmaksas, kā arī visas pakalpojuma izmaksas avansā sedz valsts kase, vai arī tās tiek ierakstītas debetā.

Ja strīds ir saistīts ar nodarbinātību, labklājību un sociālo nodrošinājumu, ir noteikts atbrīvojums no visām nodevām un maksām par tiesas izpildītāja īstenotajām darbībām (Akta Nr.1973/533 10. sadaļa un Konsolidētā akta Nr. 2002/115 30. un 32. sadaļa). Līdzīgs atbrīvojums attiecas uz lietām, kas ir saistītas ar mazgadīgu personu adopciju (Akts Nr. 1983/184).

« Dokumentu nodošana - Vispārīgas ziņas | Itālija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 26-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste