Eiropas Komisija > ETST > Dokumentu nodošana > Ungārija

Pēdējo reizi atjaunots: 24-10-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Dokumentu nodošana - Ungārija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins „dokumentu izsniegšana”? Kādēļ ir īpaši noteikumi par „dokumentu izsniegšanu”? 1.
2. Kādi dokumenti ir jāizsniedz oficiāli? 2.
3. Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu? 3.
4. Kā praksē parasti izsniedz dokumentu? 4.
5. Kas notiek, ja izņēmuma gadījumos izsniegt dokumentus pašam adresātam nav iespējams (piemēram, viņš nav mājās)? 5.
6. Kādi ir rakstiskie pierādījumi tam, ka dokuments ir izsniegts? 6.
7. Kas notiek, ja kaut kas neizdodas, un adresāts nesaņem dokumentu vai tā izsniegšana notiek, pārkāpjot likumu (piemēram, dokuments tiek izsniegts trešai personai)? Vai izsniegšana tomēr būs spēkā (piemēram, kļūdu var labot) vai arī jāveic dokumenta atkārtota piegāde? 7.
8. Vai ir jāmaksā par dokumenta izsniegšanu, un ja jā, cik? 8.

 

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins „dokumentu izsniegšana”? Kādēļ ir īpaši noteikumi par „dokumentu izsniegšanu”?

Saskaņā ar 1952. gada III likumu par civilprocesa kodeksu tiesas dokumenti, ja likumā nav noteikts savādāk, ir jāizsniedz ar pasta pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Izsniegšanu veic, pamatojoties uz attiecīgiem aktiem par oficiālu dokumentu izsniegšanu.

Tiesas dokumenti, kas nosūtīti pa pastu un kurus adresāts ir atteicies pieņemt, tiek uzskatīti par izsniegtiem no to izsniegšanas mēģinājuma dienas. Ja dokuments nav piegādāts tādēļ, ka adresāts atteicies to pieņemt (dokuments ir nosūtīts atpakaļ tiesai ar norādi „neizņemts sūtījums”), dokuments, ja vien nav pierādīts pretējais, ir jāuzskata par izsniegtu piektajā darba dienā pēc pasta pakalpojumu sniedzēja otrā mēģinājuma piegādāt dokumentu.

Tiesa neuzskata dokumentus par izsniegtiem, ja tie ir izsniegti citai personai, un šī persona/puse bija adresāta pretējā puse procesā.

Ja jānodod pieteikums (maksājuma uzdevuma) gadījumā vai ja ir pieņemts galīgais spriedums par lietas būtību, astoņu dienu laikā tiesa paziņo pusei, ka uzskata dokumentu par izsniegtu, ja vien puse nav atteikusies pieņemt oficiālo dokumentu. Paziņojumam ir jāpievieno oficiālais dokuments, kuru tiesa uzskata par izsniegtu. Paziņojumā par pieteikumu (maksājuma uzdevumu) tiesa informē pusi par tiesvedības nolūku.

Pēc identitātes pārbaudes adresāts viņam paredzētu dokumentu var saņemt arī tiesā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Dokuments, kas ir jāizsniedz ārvalstīs, ja Ungārijas valsts noslēgtā starptautiskā nolīgumā nav noteikts savādāk, ir jānodod tieslietu ministram turpmākai rīcībai. Dokumenta izsniegšana ārvalstīs ir jāuzskata par spēkā esošu, ja tā veikta saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem vai tās valsts tiesību aktiem, kurā dokuments ir nodots.

Ja nav zināma puses uzturēšanās vieta vai tā ir valstī, kas nesniedz tiesisku palīdzību dokumentu izsniegšanā, ja dokumenta izsniegšanu apgrūtina nenovēršami apstākļi vai ja jau mēģinājums izsniegt dokumentu šķiet nesekmīgs, informācija ir jānodod, izmantojot paziņojumu publisku paziņojumu stendā. Šādu paziņojumu izmanto, lai sniegtu informāciju nezināmiem mantiniekiem.

Tiesa var nodot informāciju, to publiskojot, tikai tad, ja puse to pieprasa un ja tiek sniegti pierādījumi tam, ka pastāv iemesli, kas kalpo par šādas rīcības pamatu.

Dokuments, kas ir jāiesniedz, to publiskojot, ir jānovieto uz tiesas paziņojumu stenda piecpadsmit dienas un uz puses rātsnama paziņojumu stenda vai, ja dokuments jāizsniedz nezināmiem mantiniekiem – mantojuma atstājēja pēdējā zināmajā adresē.

Ja puse dzīvo valstī, kas nesniedz tiesisku palīdzību dokumentu izsniegšanā, bet ar kuru ir pasta sakari, paziņojums ir jānosūta arī uz puses adresi šajā valstī, vēlams ierakstītā vēstulē.

Ja atbildētājam ir jāizsniedz pieteikums, to publiskojot, tiesa ieceļ viņam pilnvaroto un iesniedz pieteikumu pilnvarotajam.

Izmaksas, kas rodas saistībā ar dokumenta nodošanu, to publiskojot, avansā ir jāsedz tikai tām personām, kuras pieprasīja dokumenta nodošanu šādā veidā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja tiesa nenolemj savādāk, dokuments, kas izsniedzams, to publiskojot, tiek uzskatīts par izsniegtu piecpadsmitajā dienā pēc tam, kad tas tika novietots uz tiesas paziņojumu stenda.

2. Kādi dokumenti ir jāizsniedz oficiāli?

Likumā par civilprocesa kodeksu noteikts izsniedzamo dokumentu saraksts, tādējādi tas neattiecas uz sarakstā neiekļautiem dokumentiem.

Dokumenti oficiāli ir jāizsniedz šādos gadījumos:

  1. izsniedzot pusēm spriedumu;
  2. izsniedzot tiesas rīkojumu pusei, kura netika pienācīgi uzaicināta ierasties tiesā;
  3. pusei, kura neieradās uz iztiesāšanu, izsniedzot rīkojumu par jauna ierašanās datuma noteikšanu, vai gadījumos, ja pastāv iespēja rīkojumu pārsūdzēt īpašā kārtībā;
  4. attiecīgajai personai izsniedzot rīkojumu, kas nav izdots tiesvedības ietvaros;
  5. visus tiesvedības laikā izdotos rīkojumus izsniedzot personai, par labu kurai prokurors vai organizācija, kas pilnvarota tā rīkoties ar īpašu likumu, ir ierosinājusi tiesvedību.

Jāizsniedz ne tikai sprieduma rezolutīvā daļa, bet arī tā pamatojošā daļa, ja vien likumā nav noteikts, ka pamatojums nav jānorāda.

Spriedums, kas nav minēts sarakstā iepriekš, ir jāuzskata par izsniegtu ar tā pasludināšanas brīdi.

Ja lēmums ir jāpaziņo ne tikai pusēm, bet arī citām attiecīgajām personām, noteikumus piemēro analoģiski.

Ja pusei ir pilnvarots pārstāvis tiesvedībā, tiesas dokumenti ir jāizsniedz pilnvarotajam pārstāvim, nevis pusei. Šis noteikums neattiecas uz rakstisku uzaicinājumu, ar ko tiesa liek pusei vai tās likumīgajam pārstāvim ierasties personīgi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kas ir atbildīgs par dokumenta izsniegšanu?

Tiesa vai pasta pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir atbildīgs par dokumentu pienācīgu izsniegšanu.

4. Kā praksē parasti izsniedz dokumentu?

Izsniegšanas kārtība ir šāda:

Pasta pakalpojumu sniedzējs mēģina piegādāt oficiālo dokumentu, kas tika nosūtīts ar apstiprinājumu par saņemšanu, nododot to personīgi. Ja pirmā piegāde ir nesekmīga, t.i., ja pastnieks nevarēja nodot dokumentu adresātam vai personai, kas ir pilnvarota to saņemt (adresāta tuvam radiniekam vai partnerim), viņš atstāj paziņojumu ar apstiprinājumu par saņemšanu, paziņojot, ka pasta pakalpojumu sniedzējs mēģinās nodot dokumentu piektajā darba dienā pēc nesekmīgās piegādes. Oficiālo dokumentu pirms otrās izsniegšanas var saņemt paziņojumā minētajā pasta nodaļā pēc personas identitātes pārbaudes. Ja otrā piegāde ir nesekmīga, pasta pakalpojumu sniedzējs atstāj otro paziņojumu, informējot adresātu, ka oficiālo dokumentu var saņemt pasta nodaļā piecu dienu laikā pēc otrās nesekmīgās piegādes. Vēl pēc piecām dienām, ja saņēmējs neieradīsies pēc dokumenta, pasta pakalpojumu sniedzējs nosūtīs oficiālo dokumentu atpakaļ sūtītājam ar paziņojumu „neizņemts sūtījums”. Ja adresāts atsakās pieņemt sūtījumu pirmajā reizē, kad pasta pakalpojumu sniedzējs to piegādā, t.i., pasta pakalpojumu sniedzējs atrod adresātu norādītājā adresē, bet viņš nevēlas pieņemt oficiālo dokumentu, dokuments ir jāuzskata par izsniegtu nesekmīgās piegādes dienā. Tādā gadījumā pakalpojuma sniedzējs oficiālo dokumentu ar paziņojumu „atteicās pieņemt” nekavējoties nosūta atpakaļ sūtītājam, un ir jāpiemēro juridiskas sekas saistībā ar izsniedzamo dokumentu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Valdības dekrēta 79/2004 (IV.19.) par pasta pakalpojumu sniegšanu 29. un 30. pantā ir iekļauti sīki izstrādāti noteikumi.

30. panta 5. punktā noteikts, ka, ja tas ir nepieciešams steidzamības vai citu apsvērumu dēļ, iestādes (tiesas vai biroji) var izsniegt dokumentus ar savas piegādes personas starpniecību, ar kuru ir noslēgts standarta līgums, vai kuru nodarbina kā valsts ierēdni vai valsts sektora darbinieku, vai tieslietu nozares darbinieku, neizmantojot pasta pakalpojumus. Personīgas piegādes gadījumā pieņēmējs ar savu parakstu un datumu apstiprina, ka dokumentu ir pieņēmis. Ja ir īpaša pieņemšanas veidlapa (apstiprinājums par saņemšanu), tas, ka dokuments ir pieņemts, ir jāapstiprina uz tās. Ja dokumentu nevar izsniegt pēc diviem mēģinājumiem, piegādes mēģinājums ir jāatkārto vēl vienu reizi vai piegāde ir jāveic ar parasta pasta sūtījuma starpniecību.

1994. gada LIII likumā par izpildes procedūru ir paredzēta likumīga institūcija - tiesu izpildītāja starpniecība. Izsniegšana ar tiesu izpildītāja starpniecību nozīmē adresāta meklēšanu un dokumenta nodošanu adresātam personīgi, lai būtu oficiāls ieraksts, ka dokumenti ir izsniegti.

Ja ir pieņemts galīgs spriedums par lietas būtību un tas vēlāk kalpo par izpildes pamatu, likumā atļauts izsniegšanu veikt šādā veidā, ja saistībā ar spriedumu ir radies pieņēmums, ka izsniegšana ir notikusi (tas jau ir nosūtīts pa pastu), un puse, kas pieprasa dokumentu izsniegšanu, nepārprotami pieprasa to veikt uz tās rēķina. Likumā noteikts, ka ir jāsagatavo oficiāls ieraksts par izsniegšanu; tajā noteiktas personas, kuras ir jāinformē par izsniegšanas rezultātu, un kādus meklējumus tiesu izpildītājs ir tiesīgs veikt, lai atrastu adresātu, rīkojoties kā „tiesu izpildītājs dokumentu nodošanai”. Izsniegšanu ar tiesu izpildītāja starpniecību veic neatkarīgi tiesu izpildītāji vai viņu vietnieki, kuri rīkojas viņu vārdā, un neatkarīgi tiesu izpildītāji-stažieri, kas ir pilnvaroti veikt dokumentu nodošanu ar tiesu izpildītāja starpniecību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5. Kas notiek, ja izņēmuma gadījumos izsniegt dokumentus pašam adresātam nav iespējams (piemēram, viņš nav mājās)? 

Tiesību aktos attiecībā uz pasta pakalpojumu sniedzējiem atļauts, piemēram, radiniekam, kas dzīvo vienā ēkā ar adresātu, pieņemt oficiālu dokumentu adresāta vārdā. Ja šādas atbilstīgas aizvietotājas personas, kas varētu pieņemt dokumentu, nav, pasta pakalpojumu sniedzējs nosūtīs dokumentu atpakaļ tiesai ar paziņojumu „neizņemts sūtījums”.

6. Kādi ir rakstiskie pierādījumi tam, ka dokuments ir izsniegts?

Pasta pakalpojumu sniedzējs informē tiesu par izsniegšanas rezultātu, nosūtot atpakaļ iemaksas kvīti, kas pazīstama arī kā „apstiprinājums par saņemšanu”.

7. Kas notiek, ja kaut kas neizdodas, un adresāts nesaņem dokumentu vai tā izsniegšana notiek, pārkāpjot likumu (piemēram, dokuments tiek izsniegts trešai personai)? Vai izsniegšana tomēr būs spēkā (piemēram, kļūdu var labot) vai arī jāveic dokumenta atkārtota piegāde?

Ja izsniegšana netika pienācīgi veikta, piemēram, attiecīgā persona nesaņēma dokumentu vai adresāts to nesaņēma citu iemeslu, bet ne savas vainas dēļ, tad juridiskais pieņēmums, pamatojoties uz civilprocesa kodeksu, ir atspēkojams tiesā.

Adresāts var iesniegt pieteikumu par dokumentu izsniegšanas pieņēmuma atspēkojumu likumā minēto iemeslu dēļ piecpadsmit dienu laikā pēc informācijas saņemšanas par to, ka pastāv šāds pieņēmums; to var veikt tiesā, kurā notiek attiecīgā tiesvedība. Parasti nav iespējams iesniegt pieteikumu, ja pagājuši seši mēneši no brīža, kad radies pieņēmums par dokumentu izsniegšanu. Ja šis termiņš ir nokavēts, nekādi pierādījumi netiks pieņemti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja izsniegšanas pieņēmums attiecas tikai uz dokumenta par lietas ierosināšanu izsniegšanu, tiesvedības ietvaros puse var iesniegt pieteikumu piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad viņa ir informēta par izsniegšanas pieņēmumu.

Pieteikumu izsniegšanas pieņēmuma atspēkošanai var iesniegt, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniedzējs nevarēja saņemt oficiālo dokumentu un nav vainojams, jo:

  1. izsniegšana tika veikta, pārkāpjot tiesību aktus par oficiālu dokumentu izsniegšanu, vai veikta nepareizi cita iemesla dēļ; vai
  2. dokumentu nebija iespējams saņemt cita iemesla dēļ, kas nav minēts a) apakšpunktā (piemēram, persona ne savas vainas dēļ nebija informēta par izsniegšanu).

Tikai fiziska persona (puse vai cita attiecīgā persona, kas ir iesaistīta procesā) var iesniegt pieteikumu izsniegšanas pieņēmuma atspēkošanai, ja iemesls ir minēts b) apakšpunktā.

Personai ir tiesības pārsūdzēt lēmumu, ar ko noraidīts pieteikums. Nav paredzētas tiesības īpaši pārsūdzēt lēmumu, ar ko pieņemts pieteikumu, kā arī lēmumu par procesa vai izpildes atlikšanu; pret šo lēmumu var iebilst, pārsūdzot galīgo spriedumu par lietas būtību.

Ja puse iesniedz pieteikumu izsniegšanas pieņēmuma atspēkošanai, pamatojoties uz a) apakšpunktu, un tiesa pieņem pieteikumu, izsniegšanas pieņēmuma juridiskās sekas nav spēkā un izsniegšana vai jau veikti pasākumi vai procesa darbības ir jāatkārto atbilstīgi puses pieteikumam un vajadzīgajā apmērā. Ja pieteikumu iesniedz cits pieteikuma iesniedzējs un tiesa to pieņem, juridiskās sekas saistībā ar izsniegšanu attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju nevar izpildīt.

Ja izsniegšanas pieņēmumu atspēko, pamatojoties uz b) apakšpunktu, izsniegšana ir jāatkārto. Pēc analoģijas iesniegumam un lēmumam par pieteikumu piemēro noteikumus par vainas pierādīšanu piemēro, ja likumā nav noteikts, ka noteikumos par pieņēmuma apstrīdēšanu ir atšķirīgas prasības.

Pastāv likumīgas tiesības uz izsniegšanas pieņēmuma atspēkošanu arī izpildes procedūras laikā.

Ja spriedums par izsniegšanas pieņēmumu ir kļuvis juridiski saistošs, adresāts kā pieteikuma iesniedzējs, ja pastāv iepriekš minētie iemesli, var iesniegt pieteikumu izsniegšanas pieņēmuma atspēkošanai pirmās instances tiesā izpildes procedūras laikā piecpadsmit dienas pēc informācijas saņemšanas par to, ka ir sākusies sprieduma izpildes procedūra. Ja izpildes procedūra jau ir sākta, pieteikumu var iesniegt tikai, kā noteikts šajā punktā.

Par pieteikumu par izsniegšanas pieņēmuma atspēkošanu ir jālemj trīsdesmit dienu laikā. Pretējā gadījumā pēc analoģijas ir jāpiemēro vispārējie noteikumi par pieteikuma izskatīšanu.

8. Vai ir jāmaksā par dokumenta izsniegšanu, un ja jā, cik?

Tiesas nodevas sedz visas procesa izmaksas, tostarp izsniegšanas izmaksas. Pusei, kas pieprasa izpildi, papildus ir jāsedz izpildes izmaksas tikai tad, ja izsniegšanu ar tiesu izpildītāja starpniecību reglamentē likums par izpildes procedūru.

« Dokumentu nodošana - Vispārīgas ziņas | Ungārija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 24-10-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste