Eiropas Komisija > ETST > Dokumentu nodošana > Vācija

Pēdējo reizi atjaunots: 14-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Dokumentu nodošana - Vācija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē termins “dokumentu nodošana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi par dokumentu nodošanu? 1.
2. Kādi dokumenti jānodod oficiāli? 2.
3. Kas ir atbildīgs par dokumenta nodošanu? 3.
4. Kā praksē parasti notiek dokumenta nodošana? 4.
5. Kas notiek izņēmuma gadījumos, kad dokumenta nodošana pašam adresātam nav iespējama (piem., jo viņa nav mājās)? 5.
6. Vai ir kāds rakstveida pierādījums par to, ka dokuments ir nodots? 6.
7. Kas notiek, ja adresāts nesaņem dokumentu, kuru ir paredzēts nodot viņam, vai ja nodošana nenotiek likuma noteiktajā kārtībā (piem., dokuments tiek nodots kādai trešajai pusei)? 7.
8. Vai man ir jāmaksā par dokumenta nodošanu? Ja ir, tad cik? 8.

 

1. Ko praktiski nozīmē termins “dokumentu nodošana”? Kāpēc pastāv īpaši noteikumi par dokumentu nodošanu?

“Nodošana” nozīmē paziņošanu par rakstiskiem paziņojumiem un lēmumiem, kas ir jāizpilda un jāapliecina ar likumu noteiktajā veidā. Paziņot nozīmē padarīt iespējamu uzzināt. Nodošana palīdz garantēt pareizu procesa norisi un nodrošināt godīgu procedūru.

Nodošana ir paredzēta, lai garantētu to, ka adresāts patiešām tiek informēts par procedūras norisi, vai vismaz, lai viņam dotu iespēju par to bez kavēšanās uzzināt. Jebkura dokumenta nodošanas mērķis tādējādi ir paziņot par tā saturu. Tā ņemšana vērā faktiski tiek atstāta adresāta ziņā.

Pusei, kura veic nodošanu, ir jābūt iespējai sniegt pierādījumus par datumu, kad dokuments ir nogādāts adresātam, un veidu, kādā tas ir izdarīts. Tā ir prasība tiesiskas pārliecības iegūšanai.

2. Kādi dokumenti jānodod oficiāli?

Nepastāv strikti likuma noteikumi par to, kādi īpaši dokumenti ir jānodod oficiāli.

Dokumentus automātiski ir jānodod oficiāli, ja to nodošanu paredz likums vai to ir uzdevusi tiesa (Vācijas Civilprocesa likuma - ZivilprozessordnungZPO- 166(2). pants).

Nodošana pēc pušu ierosmes notiek tad, kad šādu nodošanu paredz likums, kā apcietinājuma, pagaidu rīkojuma vai aresta, vai arī pārvietošanas rīkojuma gadījumā.

Oficiāla nodošana ir nepieciešama, kad vien tā ir lietderīga un kad vien tā ir vajadzīga tiesiskas pārliecības iegūšanai, piemēram, tikai paziņošanas fakts nodibina tiesības vai uzsāk laika periodu. Tādējādi izpildraksti vai tiesas spriedumi un rīkojumi, kurus var apstrīdēt ar tūlītēju apelācijas sūdzību, ir dokumentu piemēri, kurus saskaņā ar likumu ir jānodod oficiāli.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Kas ir atbildīgs par dokumenta nodošanu?

Izšķir oficiālu nodošanu un nodošanu pēc pušu ierosmes.

Oficiālas nodošanas gadījumā nodošanu parasti veic tās tiesas kancelejas reģistrators, kurā tiesvedība ir uzsākta un vēl nav izbeigta (ZPO, 168(1). pants). Reģistrators var izvēlēties nodošanas veidu pēc saviem ieskatiem.

Viņam ir sekojošas iespējas:

  • viņš var, piemēram, nodot dokumentu pilnvarotajam pārstāvim apmaiņā pret apstiprinājumu par saņemšanu (ZPO, 174. pants),
  • viņš var nodot dokumentu dokumenta adresātam vai viņa likumīgajam pārstāvim pats, nosūtot dokumentu uz oficiālo adresi (ZPO, 173. pants),
  • viņš var dot rīkojumu pastam kā uzņēmumam, ar ko noslēgts apakšlīgums, veikt nodošanu. Viņš tāpat var kā īpašu pakalpojumu izvēlēties nodošanu ar ierakstītu sūtījumu kopā ar apstiprinājumu par saņemšanu (ZPO, 175. pants).
  • viņš var uzdot tiesas amatpersonai veikt nodošanu.

Vairākos ar likumu noteiktos gadījumos tiesnesis ir atbildīgs par nodošanas noorganizēšanu, piemēram, ja dokuments ir jānogādā uz ārzemēm (183., 184. pants) vai publiskas nodošanas gadījumā (186., 187. pants).

Nodošana pēc pušu iniciatīvas parasti notiek ar tiesu izpildītāja palīdzību. Viņam to uzdod vai nu tieši puse, vai arī ar rīkojumu no tās tiesas kancelejas, kura nodarbojas ar procedūras jautājumiem (192. pants).

Šajā gadījumā tiesu izpildītājs var dot rīkojumu pastam veikt dokumenta nodošanu (194. pants).

4. Kā praksē parasti notiek dokumenta nodošana?

Praksē visbiežāk izmantotais dokumentu nodošanas veids ir oficiāla nodošana. Parasti tā notiek pa pastu.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Šim nolūkam reģistrators dod rīkojumu pastam veikt dokumenta nodošanu un apzīmogotā aploksnē kopā ar sagatavotu nodošanas apliecinājuma veidlapu atdod tam nododamo dokumentu. Tad pasta darbinieks veic dokumenta nodošanu. Prioritāte tiek dota nodošanai tieši dokumenta adresātam, citiem vārdiem sakot, dokuments adresātam ir jānodod personīgi. Šī nodošana var notikt jebkur un tai nav jānotiek kādā īpašā vietā (ZPO, 177. pants).

Adresāts šajā gadījumā ir persona, kurai dokuments ir paredzēts, tās juridiskais pārstāvis (ZPO, 170. pants) vai pilnvarotais pārstāvis (ZPO, 171. pants).

Pēc nodošanas pasta darbinieks aizpilda nodošanas apliecinājuma veidlapu un nekavējoties to nosūta atpakaļ uz tiesas kanceleju kā pierādījumu par dokumenta nodošanu.

Ja pusi pārstāv advokāts, dokuments parasti tiek nodots advokātam, pretī saņemot apstiprinājumu par saņemšanu (ZPO, 171., 174. pants). Pēc dokumenta saņemšanas advokāts paraksta un nosūta apstiprinājumu par saņemšanu atpakaļ tiesai.

Ja abas puses pārstāv advokāti, dokumentu var nodot viens advokāts otram (ZPO, 195. pants). Tas attiecas arī uz dokumentiem, kuri ir jānodod oficiāli, ja vien pretējā puse tajā pat laikā nav informēta ar tiesas pavēsti. Dokumentam ir jāsatur paziņojums, ka ir notikusi tā nodošana no advokāta advokātam. Arī šajā gadījumā datēts un parakstīts apliecinājums par saņemšanu ir pierādījums par dokumenta nodošanu.

5. Kas notiek izņēmuma gadījumos, kad dokumenta nodošana pašam adresātam nav iespējama (piem., jo viņa nav mājās)?

Ja nav iespējama dokumenta nodošana tieši adresātam, var veikt „nodošanu adresāta aizstājējam”.

Lapas augšmalaLapas augšmala

5.1.

Pirmā iespēja ir dokumenta nodošana adresāta aizstājējam dzīvesvietā, darbavietā un iestādēs (ZPO, 178. pants). Saskaņā ar to dokumenta nodošanu adresāta aizstājējam var veikt, ja persona, kurai dokuments jānodod, nav sastopama savā dzīvesvietā, darbavietā vai sabiedriskajā iestādē, kur viņa dzīvo.

Dokumenta nodošana adresāta aizstājējam notiek, nododot dokumentu vienai no sekojošām personām:

  • pieaugušam ģimenes loceklim, ģimenē nodarbinātai persona vai pieaugušajam, kas pastāvīgi dzīvo adresāta dzīvesvietā,
  • adresāta darba vietā personai, kas tur strādā,
  • iestādēs – vai nu vadītājam vai šim nolūkam paredzētajam pārstāvim.

Taču dokumentus iepriekšminētajām personām nevar nodot, ja tās ir iesaistītas tiesvedībā kā pretējās puses personai, kurai dokuments ir jānodod.

5.2.

Ja nav bijis iespējams veikt dokumenta nodošanu adresāta aizstājējam viņa dzīvesvietā vai darba vietā, dokumenta nodošanu var veikt, atstājot dokumentus vēstuļu kastītē (ZPO, 180. pants). Tādā gadījumā dokumentus ir jāatstāj dzīvesvietas vai darba vietas vēstuļu kastītē.

5.3.

Ja dokumenta nodošana iestādē, kurā adresāts dzīvo, vai dokumenta nodošana, atstājot dokumentu vēstuļu kastītē, nav iespējama, dokumenta nodošanu var veikt nododamo dokumentu atdodot glabāšanā (ZPO, 181. pants).

Dokumentu var atdot glabāšanā vai nu tās apgabaltiesas kancelejā, kuras jurisdikcijā atrodas nodošanas vieta, vai, ja nodošanu ir uzdots veikt pastam, pasta paredzētajā vietā dokumenta piegādes vietā.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Adresātam ar parastu vēstuli ir jānosūta rakstveida paziņojums par to, ka dokumenti atrodas glabāšanā. Ja tas nav iespējams, paziņojumu ir jāpiestiprina pie dzīvesvietas, darba vietas vai iestādes durvīm.

Glabāšanā atdotajam dokumentam ir jābūt pieejamam izņemšanai trīs mēnešus un pēc tam, ja tas nav izņemts, to ir jāatdod atpakaļ sūtītājam.

5.4.

Ja adresāts ir mājās, bet atsakās pieņemt dokumentu, ir izšķiramas sekojošas situācijas:

  • ja ir pamats atteikties pieņemt dokumentu, dokumenta nodošana likumīgā veidā ir jāveic vēlreiz. Atteikums ir pamatots, ja, piemēram, nav pareiza adrese vai adresāts ir norādīts neprecīzi,
  • ja nav pamata atteikties pieņemt dokumentu, tas ir jāatstāj dzīvesvietā vai darba vietā. Ja adresātam nav dzīvesvietas vai darba vietas, tas ir jāatdod atpakaļ sūtītājam (ZPO, 179. pants).

Dokumenta nodošana adresāta aizstājējam stājas spēkā tad, kad tā tiek izdarīta - nodošana ir fiktīva. Tāpēc dokuments uzskatāms par nodotu, kad par to ir iesniegts rakstisks paziņojums. Tādējādi nav nozīmes tam, vai adresāts patiešām saņem šo dokumentu. Nav nozīmes arī tam, vai viņš vispār uzzina par dokumenta eksistenci.

6. Vai ir kāds rakstveida pierādījums par to, ka dokuments ir nodots?

Jā. Lai pierādītu dokumenta nodošanu, ir jāsagatavo šim nolūkam paredzētās formas apliecinājuma dokuments, kas bez kavēšanās ir jāatgriež atpakaļ tiesas kancelejai (ZPO, 182. pants). Apliecinājuma dokumentā ir ietverta visa nepieciešamā informācija, lai pierādītu dokumenta nodošanu, proti:
  • informācija par personu, kurai dokuments ir jānodod,
  • informācija par personu, kurai dokuments ir ticis nodots,
  • nodošanas vieta, datums un, ja tiesa to ir pieprasījusi, arī laiks,
  • personas, kas veikusi nodošanu, pilns vārds un paraksts un, ja nepieciešams, informācija par uzņēmumu vai valsts varas iestādi, kam uzdots veikt dokumenta nodošanu.

Ja dokumenta nodošana notiek pēc pušu ierosmes, nodošanas apliecinājuma dokumentu ir jānosūta pusei, pēc kuras ierosmes dokumenta nodošana ir notikusi (ZPO, 193(3). pants).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Vairāki īpaši noteikumi attiecas uz gadījumiem, kad dokuments tiek nodots adresāta aizstājējam: šajos gadījumos apliecinājuma dokumentā ir jāiekļauj arī iemesls, kāpēc dokuments ticis nodots adresāta aizstājējam. Ja dokumenta nodošana ir veikta, atstājot to glabāšanā, apliecinājuma dokumentā ir jānorāda veids, kādā ir nosūtīts paziņojums par atrašanos glabāšanā. Ja dokumenta pieņemšana ir nepamatoti atteikta, apliecinājuma dokumentā ir jāmin, kurš ir atteicies pieņemt dokumentu, un vai vēstule ir tikusi atstāta dokumenta piegādes vietā vai atgriezta atpakaļ sūtītājam.

Apliecinājuma dokuments par nodošanu kā pierādījums nav nepieciešams noteiktos likumā paredzētos gadījumos:

  • dokumenta nodošanas gadījumā ar piegādi tiesas oficiālam departamentam, atzīme lietā un uz dokumenta, ka ir veikta dokumenta piegāde, ir pierādījums par dokumenta nodošanu (ZPO, 173. panta otrais teikums),
  • ja dokuments ir nodots advokātam, advokāta apstiprinājums par saņemšanu ir pietiekams kā pierādījums (ZPO, 174 (1),(4). pants),
  • ja dokumenta nodošana notiek ar ierakstītu vēstuli kopā ar apstiprinājumu par saņemšanu, apstiprinājums par saņemšanu ir pietiekams pierādījums (ZPO, 175. panta otrais teikums),
  • tas pats attiecas uz gadījumu, ja dokumenta nodošana notiek uz ārzemēm ar ierakstītu sūtījumu ar apstiprinājumu par saņemšanu (ZPO, 183(1). pants, 183(2). panta pirmais teikums),
  • ja dokumenta nodošana ir veikta ārzemēs ar ārvalsts valsts institūciju vai Vācijas federālās valdības konsulārā pārstāvja vai ārvalsts biroja palīdzību, dokumenta nodošana ir pierādīta ar valsts institūcijas, kura ir lūgta palīdzēt, apliecinājumu (ZPO, 183(1)(2)(3). pants, 183(2). panta otrais teikums).

7. Kas notiek, ja adresāts nesaņem dokumentu, kuru ir paredzēts nodot viņam, vai ja nodošana nenotiek likuma noteiktajā kārtībā (piem., dokuments tiek nodots kādai trešajai pusei)?

7.1.

Dokumenta nodošana savādāk nekā likumā noteiktajā veidā parasti ir spēkā neesoša, ja ir pārkāpti nozīmīgi noteikumi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Likums pieļauj izņēmumus no šī principa atkarībā no dokumenta nodošanas mērķa, proti, attiecībā uz noteikumu par pierādījumu par to vai un kad saņēmējs saņēma dokumentu, kurš bija jānodod.

Likuma noteikumu pārkāpums ir pieļaujams ar nosacījumu, ka dokuments faktiski ir sasniedzis adresātu. Ja šis ir tas gadījums, uzskata, ka tas ir nodots laikā (ZPO, 189. pants).

Nodošanas noteikumu neievērošana tiek attaisnota ar atpakaļejošu spēku un nav tiesas ziņā. Attaisnošana notiek pat tad, ja līdz ar nodošanu sākas kāds likumā noteikts periods, t.i., periods, kuru nevar pagarināt.

7.2.

Ja adresāts nesaņem dokumentu, kas ir jānodod, tad izšķirami vairāki gadījumi:

  • ja nodošana ir veikta, pārkāpjot būtiskus noteikumus, attaisnošanas iespēja tiek atcelta. Dokumenta nodošana tādā gadījumā nav spēkā un to ir jāveic vēlreiz;
  • ja dokumenta nodošana ir veikta saskaņā ar likuma noteikumiem, paziņojumu uzskata par nodotu. Tas izriet no noteikumiem par dokumenta nodošanu adresāta aizstājējam. Taču nevainīga nezināšana par dokumenta nodošanu, saskaņā ar 230. pantu et seq., pieļauj atgriešanos atpakaļ iepriekšējā pozīcijā. ZPO.

8. Vai man ir jāmaksā par dokumenta nodošanu? Ja ir, tad cik?

Izšķir oficiālu nodošana un nodošanu pēc pušu ierosmes.

Oficiālas dokumenta nodošanas gadījumā parasti tiek piemērota pilna maksa par nosūtīšanu nodošanas kopā ar apstiprinājumu par nodošanu gadījumā vai piegādes ar ierakstītu vēstuli kopā ar apstiprinājumu par saņemšanu gadījumā. Ja dokumentu nodod tiesas amatpersonas, reālo izdevumu vietā par dokumenta nodošanu ir noteikta samaksa €7.50 apmērā.

Dokumenta nodošanu pēc pušu ierosmes veic tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītājs nosaka samaksu €2.50 apmērā par dokumenta sagatavošanu nosūtīšanai pa pastu. Izdevumi par nepieciešamo kopiju izgatavošanu un par pasta izmaksām tiek pieskaitītas šai summai. Ja dokumentu, kas nogādāts tiesu izpildītājam nodošanas nolūkos, ir nepieciešams apliecināt, ir jāmaksā atsevišķa nodeva. Par pirmajām piecdesmit lapām tā ir €0.50, un par katru nākamo lapu tā ir €0.15.

Ja dokumentu nodod tiesu izpildītājs personīgi, maksa ir €7.50. Šajā gadījumā tiesu izpildītājam ir jāapmaksā arī ceļa izdevumi €2.50 līdz €10.00 apmērā – atkarībā no attāluma, kas viņam jāmēro, lai sasniegtu adresātu.

« Dokumentu nodošana - Vispārīgas ziņas | Vācija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 14-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste