Eiropas Komisija > ETST > Dokumentu nodošana > Francija

Pēdējo reizi atjaunots: 16-06-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Dokumentu nodošana - Francija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē "Dokumentu nodošana"? Kāpēc pastāv specifiskas procedūras dokumentu nodošanai? 1.
2. Kādi ir oficiāli nododamie dokumenti? 2.
3. Kas var nodot dokumentu? 3.
4. Kā praksē tiek nodots dokuments? 4.
5. Kas notiek, ja izņēmuma gadījumā nav iespējama nodošana tieši adresātam (piemēram, ja viņa nav mājās)? 5.
6. Vai pastāv rakstisks pierādījums, ka dokuments ir nodots? 6.
7. Kādas sekas ir nodošanai, kas notikusi, pārkāpjot likumu, vai gadījumā, ja ieinteresētā persona dokumentu nav saņēmusi (piemēram, dokuments ticis nodots trešai personai)? Vai nodošana tomēr var būt spēkā? (Citiem vārdiem sakot, vai likuma pārkāpšana ir labojama?) Vai arī dokuments ir nododams no jauna? 7.
8. Vai pastāv maksa par dokumenta nodošanu? Ja jā, cik liela? 8.

 

1. Ko praktiski nozīmē "Dokumentu nodošana"? Kāpēc pastāv specifiskas procedūras dokumentu nodošanai?

Nodošana (notification) ir formalitāte, ar kuru dokuments tiek darīts zināms kādai personai. Nodošana caur tiesu izpildītāju (signification) ir termins, kas apzīmē nodošanu (notification), kad to veic tiesu izpildītājs.

Daži dokumenti (izsaukumi, spriedumi sevišķās tiesvedības jomā) tiek nodoti. Taču, ja tiek konstatēts, ka tie nav nodoti adresātam, nodošana jāveic tiesu izpildītājam.

Specifisku procedūru pastāvēšana procesuālo dokumentu nodošanas jomā izskaidrojama ar procesa laikā veikto formalitāšu nozīmīgumu - dažu termiņu skaitīšana sākas no nodošanas brīža, piemēram, lai ierastos tiesā vai pārsūdzētu lēmumu.

2. Kādi ir oficiāli nododamie dokumenti?

Visi nozīmīgi procesa dokumenti jādara zināmi otrai pusei - prasība tiesā, secinājumi, spriedums...

3. Kas var nodot dokumentu?

Likums prasa, lai dažus dokumentus nodotu, tas ir, darītu zināmus otrai pusei, tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītājs ir valsts amatpersona, un viņam ir monopoltiesības nodošanas jomā. Monopoltiesības izskaidrojamas ar drošības apsvērumiem, kas saistīti ar šīs formalitātes nozīmīgumu.

Citus dokumentus var nodot parastā formā, proti:

  • nosūtot pa pastu uz pasta dienesta rēķina;
  • vai arī dokumentu izsniedzot adresātam tiesas kancelejā pret parakstu par saņemšanu vai atzīmi par iepazīšanos ar to.

Kas attiecas uz tāda dokumenta nodošanu, kas nāk no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai nosūtāms tai, ir jāpiemēro Padomes 2000. gada 29. maija regula Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un saimniecības lietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Piemērojot minēto regulu, Francija ir paredzējusi, ka dokumentu nodošana dalībvalstīs ir tiesu izpildītāju un tiesu kanceleju kompetencē. Vispārīgā gadījumā no citām dalībvalstīm nākušo dokumentu saņemšana ir Valsts tiesu izpildītāju kolēģijas kompetencē:

Chambre nationale des huissiers de justice,
Service des actes étrangers,
44, rue de Douai,
F - 75009 Paris.

4. Kā praksē tiek nodots dokuments?

Nodošana caur tiesu izpildītāju ir tā tiesu izpildītāja kompetencē, kurš darbojas pie zemākās instances tiesas (tribunal d’instance), kuras darbības teritorijā atrodas dokumenta adresāta dzīvesvieta. Tiesu izpildītājs ierodas adresāta dzīvesvietā darbdienās, laikā no plkst. 6.00 līdz plkst. 21.00. Ja adresāts tur atrodas, dokuments tiek nodots viņam personīgi.

Nodošana pa pastu notiek, izmantojot slēgtu aploksni. Ja nodošana notiek ar vienkāršu vēstuli, pasta darbinieks iemet vēstuli adresāta pastkastītē. Ja nodošana notiek ar ierakstītu vēstuli ar pavēsti par saņemšanu, pasta darbinieks izsniedz sūtījumu adresātam.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nodošana pa faksu vai elektronisko pastu nav derīga.

5. Kas notiek, ja izņēmuma gadījumā nav iespējama nodošana tieši adresātam (piemēram, ja viņa nav mājās)?

Ja nodošana notiek ar ierakstītu vēstuli, bet adresāta nav mājās, viņa dzīvesvietā tiek atstāts paziņojums, un sūtījums uz adresāta vārda 15 dienas tiek glabāts pasta nodaļā, kura apkalpo viņa dzīvesvietu. Ja šajā termiņā sūtījums netiek izņemts, tas tiek nosūtīts atpakaļ sūtītājam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kas attiecas uz nodošanu caur tiesu izpildītāju – ja nodot personīgi nav iespējams, tiesu izpildītājs var izsniegt vienu dokumenta kopiju jebkurai personai, kas atrodas adresāta dzīvesvietā, mājas durvju sargam vai, visbeidzot, kaimiņam. Ja tiesu izpildītājs, pārliecinājies par esošo stāvokli dokumenta adresāta dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, nav saticis nevienu, kas varētu vai gribētu saņemt dokumentu, tiesu izpildītājam dokuments jānogādā mērijā. Dokuments tiek glabāts adresāta dzīvesvietas mērijā trīs mēnešus.

Abos minētajos gadījumos tiesu izpildītājs adresāta pastkastītē atstāj paziņojumu. Ja adresāts nav atrodams, bez panākumiem meklējot viņa dzīvesvietu vai darba vietu, tiesu izpildītājam jāmeklē adresāta jaunā dzīvesvieta. Viņš sastāda neauglīgo meklējumu protokolu un pa pastu ar ierakstītu vēstuli ar pavēsti par saņemšanu nosūta vienu dokumenta kopiju.

6. Vai pastāv rakstisks pierādījums, ka dokuments ir nodots?

Runājot par ierakstītu vēstuli ar pavēsti par saņemšanu, pierādījums tam, ka dokuments ir ticis nodots, izriet no ieinteresētās personas paraksta uz pavēstes par saņemšanu, kas pēc tam tiek nosūtīta sūtītājam.

Kas attiecas uz nodošanu caur tiesu izpildītāju, viņa izdarītie uzraksti uz nodošanas protokola ir spēkā līdz brīdim, kad saņemts iesniegums par viltojumu.

7. Kādas sekas ir nodošanai, kas notikusi, pārkāpjot likumu, vai gadījumā, ja ieinteresētā persona dokumentu nav saņēmusi (piemēram, dokuments ticis nodots trešai personai)? Vai nodošana tomēr var būt spēkā? (Citiem vārdiem sakot, vai likuma pārkāpšana ir labojama?) Vai arī dokuments ir nododams no jauna?

Likuma prasīto nosacījumu pārkāpšana, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem par formu, kas tiek pieprasīti procesuālo dokumentu nodošanai, var novest pie dokumenta spēkā neesamības. Šī spēkā neesamība var izrietēt tikai no tiesas lēmuma.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Ja spēkā neesamības iemesls ir formas neievērošana, tai jābūt tādai, kas radījusi kaitējumu pretējai pusei.

Tomēr gan formas, gan satura neatbilstību var novērst, noformējot dokumentu atbilstoši likumam.

Tiesnesim automātiski jāizskata jautājums par spēkā neesamību, ja tā balstās uz neatbilstību, kas skar imperatīvu normu. Citos gadījumos iebildumu var celt tikai puse, kura tajā ir ieinteresēta.

Ja tiesas kancelejai vienai no pusēm jānodod dokuments, bet vēstule atgriežas tiesas kancelejā, jo tā nav varējusi tikt izsniegta adresātam (uzraksts uz aploksnes „norādītajā adresē nedzīvo” vai neizsniegta ierakstītā vēstule), tiesas kanceleja aicina pusi veikt nodošanu caur tiesu izpildītāju.

Ja nodošana personīgi caur tiesu izpildītāju nav notikusi, process turpinās. Noslēgumā, ja spriedums pasludināts aizmuguriski, pusei ir iespēja to noprotestēt, proti, prasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu tajā pašā tiesā.

8. Vai pastāv maksa par dokumenta nodošanu? Ja jā, cik liela?

Maksa par nodošanu pa pastu ir maksa saskaņā ar spēkā esošajiem pasta dienesta tarifiem. Nodošanai caur tiesu izpildītāju ir noteiktas takses.

Nodošana, ko veic tiesas kanceleja, ir bez maksas. Cita veida nodošanas un nodošanas caur tiesu izpildītāju izdevumus sedz persona, kas ir pamatā šai nodošanai, izņemot gadījumus, kad tā var saņemt atbrīvojumu no tiesas izdevumu nomaksas: tādā gadījumā valsts nomaksā avansā nodošanas izdevumus. Procesa beigās tiesnesis parasti uzliek par pienākumu tos nomaksāt zaudētājam, izņemot gadījumus, kad, ņemot vērā taisnīgumu vai puses ekonomisko stāvokli, nepieciešams cits risinājums.

Cita informācija

  • Tieslietu ministrija français
  • Légifrance français – būtiskākā informācija par Francijas tiesību sistēmu
  • Valsts tiesu izpildītāju kolēģija français
Ārvalstu dokumentu dienests – Service des actes étrangers,
44, rue de Douai,
75009 Paris

« Dokumentu nodošana - Vispārīgas ziņas | Francija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 16-06-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste