Eiropas Komisija > ETST > Dokumentu nodošana > Beļģija

Pēdējo reizi atjaunots: 01-08-2007
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Dokumentu nodošana - Beļģija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praksē nozīmē jēdziens „dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpašs regulējums tieši par dokumentu izsniegšanu? 1.
2. Kādi dokumenti ir izsniedzami noteiktā kārtībā? 2.
3. Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu? 3.
4. Kādā veidā dokumenti parasti tiek izsniegti? 4.
5. Kas notiek tādos gadījumos, kad dokumentus nav iespējams izsniegt adresātam (piem., adresāta nav mājās)? 5.
6. Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par dokumentu izsniegšanu? 6.
7. Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus, vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešajai personai)? Vai ir iespējams uzskatīt, ka dokumentu izsniegšana ir notikusi un ir spēkā (piemēram, vai likuma normu neievērošana var tikt novērsta), vai dokumenti ir izsniedzami no jauna? 7.
8. Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja, jā, tad cik? 8.

 

1. Ko praksē nozīmē jēdziens „dokumentu izsniegšana”? Kāpēc pastāv īpašs regulējums tieši par dokumentu izsniegšanu?

Tiesas procesā ļoti liela nozīme ir saziņai. Ir absolūti nepieciešams, lai puses un tiesnesis tiktu informēti par prasītāja prasību, atbildētāja argumentiem, par to, kas notiek procesa laikā, un kāds ir tiesneša lēmums. Tai pusei, kura nepiekrīt tiesneša spriedumam un pārsūdz spriedumu augstākā instancē, ir jāinformē par to citas puses. Paziņošana notiek, iesniedzot un nosūtot dokumentus (piem., pavēstes, prasības, lūgumus tiesai, spriedumus, apelācijas sūdzības u.t.t.). Šajā materiālā nav runa par pašiem dokumentiem, bet gan par veidu, kā tie nepieciešamības gadījumā nonāk pie iesaistītajām pusēm un attiecīgajos gadījumos pie tiesas. Attiecīgie noteikumi ir paredzēti Beļģijas Tieslietu kodeksā no 32. līdz 47. pantam (skatīt Federālās valdības Juridiskā dienesta DeutschfrançaisNederlands mājas lapu, tiesību akti -> konsolidētie tiesību akti: juridiskais veids = tieslietu kodekss, vārds(-i) = pamatprincipi, pirmā daļa français).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Beļģijā tiek izšķirti divi jēdzieni: „kennisgeving” – „paziņošana” un „betekening” „izsniegšana”.

Būtībā izsniegšana nozīmē dokumentu izsniegšanu personai ar valsts ierēdņa starpniecību. Beļģijā šos ierēdņus sauc par tiesu izpildītājiem („gerechtsdeurwaarder”/ „huissier de justice”). Faktiski tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs izsniedz attiecīgajai personai identisku dokumenta norakstu.

Paziņošana pretstatā izsniegšanai ir tiesas dokumenta (oriģināla vai noraksta) nosūtīšana pa pastu (tātad bez valsts ierēdņa starpniecības).

Parasti tiek veikta dokumentu izsniegšana. Paziņošana tiek izmantota īpašos likumā noteiktos gadījumos.

2. Kādi dokumenti ir izsniedzami noteiktā kārtībā?

Likums nosaka, kādi dokumenti ir izsniedzami un par kādiem dokumentiem ir nepieciešama paziņošana. To skaits ir pārāk liels, lai tos varētu izsmeļoši uzskaitīt. Daži piemēri: pavēste, lūgumi, spriedumi, iebildumi pret prasību, apelācijas sūdzības u.tml.

3. Kas ir atbildīgs par dokumentu izsniegšanu?

Dokumentu izsniegšana notiek ar pavēstes starpniecību, tādējādi to veic tiesu izpildītājs.

Paziņošanu veic tiesas darbinieks (retos gadījumos ar prokuratūras starpniecību) ar tiesas paziņojumu „gerechtsbrief”/”lettre judiciaire” (īpašs ierakstītas vēstules veids ar apstiprinājumu par saņemšanu) vai arī ar parastu vai ierakstītu sūtījumu. Noteikumi par tiesas paziņojumiem ir atrodami Beļģijas Tieslietu kodeksa 46. pantā. Kad stāsies spēkā 2000. gada 20. oktobra likums, kas ievieš telekomunikāciju līdzekļu un elektroniskā paraksta izmantošanu tiesas un ārpustiesas procesos, paziņošanu būs iespējams veikt ar faksa vai elektroniskā pasta starpniecību.

Lapas augšmalaLapas augšmala

4. Kādā veidā dokumenti parasti tiek izsniegti?

Izsniedzot dokumentus, tiesu izpildītājs pašam adresātam nodod dokumenta identisku norakstu (pavēsti) saskaņā ar Beļģijas Tieslietu kodeksa 32. pantu. Šajā pašā pantā ir noteikts arī tas, ka gadījumā, ja adresāts atsakās saņemt dokumenta norakstu, tiesu izpildītājam šis atteikums jāfiksē pavēstes oriģinālā, un tādā gadījumā tiek uzskatīts, ka dokumenti adresātam ir tikuši izsniegti.

Ja ir runa par dokumentu izsniegšanu juridiskām personām (piem., valstij, pašvaldībai, individuālam uzņēmumam, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību), tad (identiska noraksta nodošana) fiziski nav iespējams izsniegt dokumentus personīgi. Beļģijas Tieslietu kodeksa 34. pantā šī problēma ir atrisināta, nosakot, ka dokumentu izsniegšana adresātam personīgi ir uzskatāma par izpildītu, ja dokumenta noraksts tiek nodots institūcijai vai personai, kura saskaņā ar likumu, statūtiem vai pilnvaru ir tiesīga likumīgi pārstāvēt juridisko personu vai viena no šādām personām.

Kā jau tika norādīts, paziņošana tiek veikta ar vēstules, ierakstītas vēstules vai tiesas paziņojuma starpniecību, un nākotnē to būs iespējams veikt arī ar faksa vai elektroniskā pasta palīdzību.

5. Kas notiek tādos gadījumos, kad dokumentus nav iespējams izsniegt adresātam (piem., adresāta nav mājās)?

Ja dokumentus nav iespējams izsniegt adresātam personīgi, Beļģijas Tieslietu kodeksa 35. pants nosaka, ka izsniegšanu veic adresāta dzīvesvietā, vai arī, ja tādas nav, tad personas domicila vietā. Juridiskai personai dokuments izsniedz to juridiskajā vai administratīvajā adresē.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Jēdzieni „dzīvesvieta” un „domicils” ir definēti Beļģijas Tieslietu kodeksa 36. pantā. Ar „dzīvesvietu” saprot adresi, kur personai ir reģistrēta tās galvenā dzīvesvieta. Ar „domicilu” saprot jebkuru citu nodibinājumu, piemēram, adresi, kurā atrodas personas birojs vai kurā atrodas tās kompānijas galvenā vadība.

Kam šādos gadījumos dokumenti tiek izsniegti? Beļģijas Tieslietu kodeksa 35. pantā ir noteikts, ka dokumenta noraksts ir nododams adresāta radiniekam, kalpotājam vai darbiniekam.

Nav pieļaujamas izsniegt dokumentus personai, kura vēl nav sasniegusi pilnu sešpadsmit gadu vecumu.

Tieslietu kodeksa 44. pantā ir aprakstītas papildu formalitātes, kas saistītas ar gadījumiem, kad dokuments netiek izsniegts adresātam personīgi: noraksts tiek ievietots aploksnē, kas aizzīmogota ar tiesu izpildītāja zīmogu, un uz kuras minēts adresāta uzvārds, vārds un adrese, kā arī piezīme „Pro Justitia/Dadelijk af te geven – nodot nekavējoties”. Uz aploksnes nedrīkst būt nekādu citu uzrakstu. Pavēste un dokumentu noraksts norāda par visu formalitāšu izpildi. Pavēstes noraksti, kas adresēti dažādām personām ar vienu un to pašu dzīvesvietu vai domicilu, netiek nodoti slēgtā aploksnē, ja tos nodod kādai no šīm personām.

Var gadīties, ka nav iespējams izsniegt dokumentus ne adresātam personīgi, ne arī uz viņa dzīvesvietā vai domicila vietā. Piemēram, var pastāvēt iespēja, ka tiesu izpildītājs nespēj atrast personu, kurai izsniedzami dokumenti, un ka viņš nevienu (piemēram, radinieku, tuvinieku) nesastop arī šīs personas dzīvesvietā vai domicila vietā. Šādu situāciju reglamentē Tieslietu kodeksa 37. pants (attiecībā uz krimināllietām) un 38. pants (attiecībā uz cita veida lietām).

Lapas augšmalaLapas augšmala

Gadījumā, ja nav iespējams nodot pavēsti saistībā ar krimināllietu, kā minēts 35. pantā, tad 37. pants nosaka, ka dokumentu izsniegšana ir veikta ar pavēstes noraksta nodošanu policijas komisariātā, bet, ja nav sastopams policijas komisārs, - mēram, pašvaldības darbiniekam vai šim nolūkam pilnvarotam ierēdnim. Tiesu izpildītājs slēgtā aploksnē atstāj paziņojumu adresāta dzīvesvietā vai, ja tādas nav, - adresāta domicila vietā. Šajā paziņojumā adresāts tiek informēts par pavēsti un par to, kur iespējams to saņemt.

Galvenais birojs, policijas komisariāts, mērs, pašvaldības darbinieks vai šim nolūkam pilnvarotais ierēdnis veic atbilstīgus pasākumus, lai noraksts pēc iespējas ātrāk nonāktu pie adresāta.

Viņiem nekavējoties jāinformē attiecīgā prokuratūra, kura pieprasījusi šo dokumentu izsniegšanu, par datumu, kurā pavēstes noraksts tika izsniegts adresātam vai kādai no 35. pantā minētajām personām, vai arī par iemeslu, kāpēc to nav bijis iespējams izsniegt.

Šim nolūkam tiesu izpildītājs sastāda veidlapu ar informāciju par kompetento tiesas iestādi, tiesas sēdes vai lēmuma datumu, informējamo prokuratūru, kā arī par tās personas uzvārdu un adresi, kurai pavēstes noraksts ir izsniedzams personīgi. Šo veidlapu viņš ievieto aploksnē, kuru nodod galvenajā birojā, policijas komisāram, mēram, pašvaldības darbiniekam vai šim nolūkam pilnvarotam ierēdnim.

Pavēstes noraksta nodošana policijas komisāram, mēram, pašvaldības darbiniekam vai šim nolūkam pilnvarotam ierēdnim, kā arī tā izsniegšana adresātam vai kādai no 35. pantā minētajām personām notiek bez maksas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Gadījumā, ja nav iespējams nodot pavēsti saistībā ar lietu, kas nav krimināllieta, saskaņā ar 35. pantu, Tieslietu kodeksa 38. pants nosaka, ka dokumentu izsniegšana ir veikta ar slēgtā aploksnē ievietota pavēstes noraksta atstāšanu adresāta dzīvesvietā, vai, ja tādas nav, - domicila vietā, norādot 44. panta 1.punktā minēto informāciju. Aploksnei jābūt aizzīmogotai ar tiesu izpildītāja kantora zīmogu, un uz tās jābūt minētam adresāta uzvārdam, vārdam un adresei, kā arī piezīmei „Pro Justitia/Dadelijk af te geven – nodot nekavējoties”. Uz aploksnes nedrīkst būt nekādu citu uzrakstu.

Tiesu izpildītājs pavēstes oriģinālā un tā norakstā norāda datumu, laiku un vietu, kurā šis noraksts tiek atstāts. Pēc dokumentu izsniegšanas vēlākais nākamajā darbdienā tiesu izpildītājs uz adresāta dzīvesvietu vai, ja tādas nav, uz domicila vietu ar ierakstītu pasta sūtījumu nosūta apzīmogotu aploksni ar paša parakstītu vēstuli. Šajā vēstulē tiek minēts pavēstes paziņojuma datums un laiks, kā arī paziņots adresātam par iespēju personīgi vai arī ar rakstiski pilnvarotas personas starpniecību ierasties pēc šī pavēstes noraksta tiesu izpildītāja birojā trīs mēnešu laikā no dokumentu izsniegšanas brīža. Ja adresāts ir informējis par dzīvesvietas maiņu, tad ierakstītā vēstule, kā minēts 3.punktā, tiek nosūtīta uz viņa dzīvesvietu un jauno adresi. Vēstulē ir minēts tiesu izpildītāja uzvārds, viņa biroja adrese, darba laiki un tālruņa numurs.

Ja ir konstatēts, ka dokumentu izsniegšanu nav iespējams veikt, atstājot pavēstes norakstu adresāta dzīvesvietā vai, ja tādas nav, domicila vietā, tad par dokumentu izsniegšanu tiek uzskatīta pavēstes noraksta atstāšana prokuroram attiecīgajā teritoriālajā darbības vietā. Pavēstes oriģinālā un norakstā tiek minēti faktiskie apstākļi, kāpēc dokumenti tiek nodoti prokuroram. Tas pats attiecas uz gadījumu, ja īpašums, kurā adresāta dzīvesvieta ir reģistrēta, ir acīmredzami pamests, un adresāts nav veicis nekādas darbības, lai reģistrētos jaunajā dzīvesvietā. Pēc prokurora pieprasījuma tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai noraksts pēc iespējas īsākā laikā nonāktu adresāta rokās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Kas attiecas uz piegādi adresātam ar dzīvesvietu vai domicilu ārvalstīs, Beļģijā pastāv trīs sistēmas: dokumentu izsniegšanu/paziņošanu regulē Eiropas Kopienas Regula (skatīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs), konvencija (Hāgas 1965. gada 15. novembra Konvencija, Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konference Englishfrançais), vai arī citi noteikumi. Šeit tiks apskatīts tikai pēdējais gadījums.

Gadījumus, kuros nav piemērojama ne regula, ne konvencija, regulē Tieslietu kodeksa 40. pants. Šis pants nosaka, ka tiesu izpildītājs uz adresāta dzīvesvietu vai domicila vietu ārvalstīs nosūta pa pastu ierakstītu sūtījumu ar dokumenta norakstu, izmantojot avio pastu gadījumā, ja adresāts nedzīvo kaimiņvalstī. Dokumenti tiek uzskatīti par izsniegtiem, nododot dokumentu pastā un pretī saņemot apstiprinājumu par saņemšanu.

Attiecībā uz dokumentu izsniegšanu ārvalstīs termiņi saskaņā ar Tieslietu kodeksa 55. pantā noteikto principā tiek pagarināti par 2 nedēļām, ja adresāts uzturas kaimiņvalstī vai Apvienotajā Karalistē; par 4 nedēļām, ja adresāts uzturas citā Eiropas valstī; par 80 dienām, ja adresāts uzturas citā pasaules daļā. Pastāv izņēmumi attiecībā uz prasībām par zaudējumu atlīdzību krimināllietās.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Vai pastāv kāds rakstisks apliecinājums par dokumentu izsniegšanu?

Tieslietu kodeksa 43. pants nosaka, ka personai, kurai dokumenti tiek izsniegti personīgi, ir jāparakstās uz oriģināla par tā saņemšanu. Ja šī persona atsakās parakstīties, tad tiesu izpildītājs pavēstē par to izdara piezīmi. Tādējādi jebkurā gadījumā ir rakstisks apliecinājums, kas apliecina dokumentu izsniegšanu. Ļoti grūti ir apstrīdēt tiesu izpildītāja konstatēto faktu.

Gadījums, kad paziņojums ir izsniegts ar ierakstītu sūtījumu, ir acīmredzams rakstiskam apliecinājums. Arī attiecībā uz tiesas paziņojumu Tieslietu kodeksa 46. pants paredz apstiprinājuma par saņemšanu nepieciešamību. Šis apliecinājums tiek uzglabāts lietā.

7. Kas notiek gadījumos, kad kaut kādu iemeslu dēļ adresāts nesaņem dokumentus, vai dokumenti nav izsniegti likumā noteiktajā kārtībā (piemēram, dokumenti tiek izsniegti trešajai personai)? Vai ir iespējams uzskatīt, ka dokumentu izsniegšana ir notikusi un ir spēkā (piemēram, vai likuma normu neievērošana var tikt novērsta), vai dokumenti ir izsniedzami no jauna?

Principā iespēja, ka adresāts varētu nesaņemt dokumentu, nav liela, jo Beļģijas likumdošana kā galveno dokumentu izsniegšanas veidu paredz dokumentu izsniegšanu adresātam personīgi. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs pats nodod dokumentu norakstu personīgi adresātam. Atsevišķos gadījumos likums gan paredz, ka dokuments var tikt izsniegts trešajai personai (Tieslietu kodeksa 35. pants) vai vienkārši atstāts pēc adreses (38. pants). Šādos gadījumos dokumentu izsniegšana ir pilnībā likumīga arī tad, ja dokuments nav nodots adresātam personīgi. Persona, kura ir saņēmusi pavēsti saskaņā ar 35. pantu, un nenodod to adresātam vai neparūpējas, lai adresāts tiktu informēts, var tikt saukta pie civiltiesiskās atbildības. Šāda praksei ir ļoti labi rezultāti.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Nav gan izslēdzami gadījumi, kad, izsniedzot dokumentus, likums tiek pārkāpts (piemēram, pavēstei nav pievienoti visi dokumenti). Šādā gadījumā procesuālās sankcijas paredz, ka attiecīgais tiesvedības process vai arī dokumenti var tikt atzīti  par spēkā neesošim. Noteikumi par atzīšanu par spēkā neesošu ir atrodami Tieslietu kodeksā no 860. līdz 867. pantam.

860. pants nosaka, ka tiesas procesu vai lietas dokumentus var atzīt par spēkā neesošu, ja likums paredz šādu sankciju gadījumā, ja nav izpildīts kāds likumā paredzētais pienākums.

Tiesnesis saskaņā ar 861. pantu var atzīt tiesas procesu par spēkā neesošu tikai tad, ja attiecīgo noteikumu pārkāpums ir neatgriezeniski kaitējis tās puses interesēm, kura pieprasa atzīt procesu vai dokumentu par spēkā neesošu.

Šī prasība par interešu aizskārumu gan neattiecas uz 862. panta §1 minētajiem gadījumiem. Šajā pantā ir noteikts, ka 861. pantā minētais noteikums nav spēkā attiecībā uz noteikumu pārkāpumu par:

  1. noilgumu termiņiem, kuru pārkāpšanas gadījumā paredzēts sods vai atzīšana par spēkā neesošu;
  2. dokumenta parakstīšanu;
  3. dokumenta datuma minēšanu, ja tā ir nepieciešama, lai novērtētu tā sekas;
  4. lietā kompetentā tiesneša informēšanu;
  5. liecinieku un ekspertu zvērestu;
  6. paziņojumiem, ka izpildes pavēstes un akti tika paziņoti adresātam personīgi, pārkāpjot likumā noteikto kārtību.

Šādos gadījumos tiesnesis pasludina attiecīgo tiesas procesu par spēku zaudējušu vai, ka tiesības ir tikušas aizskartas ("ambtshalve nietigheid"/"nullité d'office" vai automātiski spēkā neesošu”). Tieslietu kodeksa 862. panta §2 gan nosaka, ka šādā gadījumā tiesnesim jāņem vērā 867. pantā noteiktais.

Lapas augšmalaLapas augšmala

867. pants nosaka, ka noteikumu pārkāpumi attiecībā uz procesuālajām darbībām (tai skaitā par noilguma termiņa neievērošanu, pēc kuru izbeigšanās paredzēts sods vai atzīšana par spēkā neesošu), vai attiecībā uz atsevišķu noteikumu paziņošanu nevar būt par iemeslu to atzīšanai par spēkā neesošu, ja no tiesas procesuālajiem dokumentiem ir secināms, ka attiecīgā procesuālā darbība ir sasniegusi savu likumā paredzēto mērķi, vai arī, ka fakts, ka pusēm netika paziņoti attiecīgie noteikumi, tika pienācīgi ņemts vērā.

Pastāv vēl citas prasības, lai spēkā neesamības noteikumi varētu tikt piemērot, bet tos nav iespējams pilnībā izklāstīt materiālā par dokumentu izsniegšanu/paziņošanu.

Visbeidzot jānorāda, ka persona, pēc kuras lūguma tiek pasludināta spēkā neesamība, var tikt saukta pie atbildības, ja persona ir rīkojusies ļaunticīgi.

8. Vai personai ir jāmaksā par dokumentu izsniegšanu? Ja, jā, tad cik?

Tiesu izpildītājs par savu darbu saņem samaksu. To reglamentē Tieslietu kodeksa 519. līdz 523. pants (skatīt Federālās valdības Juridiskā dienesta DeutschfrançaisNederlands mājas lapu, tiesību akti français -> konsolidētā likumdošana: juridiskais veids = tieslietu kodekss, vārds(-i) = 519). Konkrētas samaksas likmes, no kurām nav pieļaujams atkāpties, ir apstiprinātas 1976. gada 30. novembra Karaliskajā Lēmumā, kas nosaka likmes par tiesu izpildītāju pakalpojumiem civillietās un komerclietās un likmes citos jautājumos (skatīt Federālās valdības Juridiskā dienesta DeutschfrançaisNederlands mājas lapu, tiesību akti français -> konsolidētā likumdošana: juridiskais veids = Karaliskais lēmums, pasludināšanas datums = no 1976.11.30. līdz (nav ieraksta)).

Cita informācija

  • Federālās valdības Juridiskais dienests DeutschfrançaisNederlands
    •  Tieslietu kodeksa 32. pants utt. : tiesību akti -> konsolidētā likumdošana: juridiskais veids = Tieslietu Kodekss, vārdi = vispārējo principu pirmā daļa.
    • Tieslietu Kodeksa 519. līdz 523. pants: tiesību akti -> konsolidētā likumdošana: juridiskais veids = Tieslietu Kodekss, vārdi = 519.
    • 1976. gada 30. novembra karaliskais lēmums, kas nosaka likmes par tiesu izpildītāju pakalpojumiem civillietās un komerclietās un likmes citos jautājumos: tiesību akti -> konsolidētā likumdošana: juridiskais veids = Karaliskais lēmums, pasludināšanas datums = no 1976. 11. 30. līdz (nav ieraksta).
  • Beļģijas Nacionālā tiesu izpildītāja kamera français Nederlands
  • Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1348/2000 Deutsch English français Nederlands par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs
  • Hāgas 1965. gada 15. novembra Konvencija (Hāgas Starptautisko Privāttiesību Konference Englishfrançais).

« Dokumentu nodošana - Vispārīgas ziņas | Beļģija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 01-08-2007

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste