Eiropas Komisija > ETST > Vecāku atbildība > Zviedrija

Pēdējo reizi atjaunots: 23-10-2006
Drukājama datne Ievietot grāmatzīmi šajā lapā

Vecāku atbildība - Zviedrija

EJN logo

Šī lapa ir novecojusi. Pašreiz saturs tiek atjaunināts un tiks publicēts Eiropas e-tiesiskuma portālā.


 

SATURS

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “bērna aprūpes tiesības”? 1.
2. Kam parasti ir bērna aprūpes tiesības? 2.
3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot bērna aprūpes tiesības, vai viņu vietā var nozīmēt kādu citu personu? 3.
4. Ja vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, kā tiek risināts jautājums par bērna aprūpes tiesībām nākotnē? 4.
5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, kādas formalitātes ir jāievēro, lai padarītu šo vienošanos juridiski saistošu? 5.
6. Ja vecāki nevar vienoties par bērna aprūpes tiesībām, kādas ir alternatīvas iespējas konflikta atrisināšanai bez vēršanās tiesā? 6.
7. Ja vecāki vēršas tiesā, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērna aprūpes tiesībām? 7.
8. Ja tiesa nolemj, ka tikai vienam vecākam ir jāpiešķir aizbildniecība pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu bez iepriekšējas konsultēšanās ar otru vecāku? 8.
9. Ja tiesa nolemj, ka vecākiem ir jāpiešķir kopīga aizbildnība pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē? 9.
10. Kādā tiesā man ir jāvēršas, ja es vēlos iesniegt prasības pieteikumu par bērna aprūpes tiesībām? Kādas formalitātes man jāievēro un kādi dokumenti man jāpievieno savam iesniegumam? 10.
11. Kāda kārtība piemērojama šādos gadījumos? Vai ir iespējama steidzamības kārtība, ja kavēšanās dēļ varētu rasties draudi? 11.
12. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu tiesvedības izdevumus? 12.
13. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret lēmumu par bērna aprūpes tiesību piešķiršanu? 13.
14. Vai dažos gadījumos var būt nepieciešams pieprasīt lēmuma par bērna aprūpes tiesībām piespiedu izpildi? Šādos gadījumos, kurā tiesā man ir jāvēršas un kāda kārtība tiek piemērota? 14.
15. Kas man ir jādara, lai panāktu, ka lēmums par bērnu aprūpes tiesībām, kurš ticis pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Zviedrijā? 15.
16. Kādā tiesā man ir jāvēršas, lai iebilstu pret lēmuma par vecāku tiesību piešķiršanu, kuru izdevusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos? 16.
17. Kāds likums tiek piemērots tiesvedībai par bērna aprūpes tiesībām, ja bērns vai puses nedzīvo Zviedrijā vai tām ir dažādas pilsonības? 17.

 

1. Ko praktiski nozīmē juridiskais termins “bērna aprūpes tiesības”?

Bērna aprūpes tiesības nozīmē jautājumus, kas saistīti ar aizbildnību pār bērnu, bērna dzīvesvietu un tikšanos ar bērnu. Bērna aprūpes tiesības nozīmē juridisku atbildību pār bērnu. Personai, kurai ir bērna aprūpes tiesības, ir tiesības un pienākums izlemt jautājumus, kas attiecas uz bērna personīgajiem apstākļiem, piem., bērna dzīvesvietu un skolu, kura bērnam ir jāapmeklē. Personai, kurai ir piešķirtas bērna aprūpes tiesības, ir jānodrošina, ka tiek apmierinātas bērna vajadzības attiecībā uz aprūpi, drošību un labu audzināšanu. Persona, kurai ir bērna aprūpes tiesības, ir atbildīga arī par to, lai bērnam tiktu nodrošināta nepieciešamā uzraudzība, ņemot vērā viņa vecumu, attīstību un citus apstākļus, un tai ir jānodrošina, ka bērnam tiek nodrošināta apmierinoša apgāde un audzināšana.

2. Kam parasti ir bērna aprūpes tiesības?

Parasti bērna aprūpes tiesības paliek bērna vecākiem vai vienam no vecākiem.

Ja vecāki ir precējušies, viņiem automātiski tiek piešķirta kopīgas bērna aprūpes tiesības kopš bērna dzimšanas. Pat ja vecāki izšķiras, kā likums, turpinās kopīgas aprūpes tiesības. Taču, ja viens no vecākiem vēlas mainīt aprūpes tiesību kārtību, ja tas ir bērna interesēs, tiesa var izbeigt kopīgas bērna aprūpes tiesības un piešķirt tās vienam vecākam.

Ja vecāki nav precējušies, vienīgi mātei automātiski tiek piešķirtas bērna aprūpes tiesības. Taču, veicot vienkāršu reģistrācijas procedūru, vecāki var panākt, ka tiek piešķirtas kopīgas bērna aprūpes tiesības. Tēvs arī var uzsākt tiesvedību, lai panāktu kopīgu bērna aprūpes tiesību piešķiršanu vai bērna aprūpes tiesību piešķiršanu tikai viņam vienam pašam.

Lapas augšmalaLapas augšmala

3. Ja vecāki nespēj vai nevēlas īstenot bērna aprūpes tiesības, vai viņu vietā var nozīmēt kādu citu personu?

Noteiktos gadījumos var tikt nozīmēti viens vai divi īpaši izvirzīti aizbildņi. Cita starpā tas notiek, ja, īstenojot bērna aprūpes tiesības, vecāki ir vainīgi to ļaunprātīgā izmantošanā vai nolaidībā, vai citos trūkumos saistībā ar bērna aprūpi, kas nozīmē, ka pastāv briesmas bērna veselībai un attīstībai.

4. Ja vecāki šķiras vai pārtrauc kopdzīvi, kā tiek risināts jautājums par bērna aprūpes tiesībām nākotnē?

Ja viens no vecākiem vēlas izmaiņas attiecībā uz bērna aprūpes tiesībām, jautājumu par bērna aprūpes tiesībām drīkst izšķirt tiesa. Ja vecāki ir vienojušies par izmaiņām, viņi var atrisināt jautājumu, vienojoties un neiesaistot tiesu. Lai līgums būtu spēkā, to ir jāapstiprina sociālās labklājības komitejai.

Tas pats attiecas uz jautājumiem, pie kura no vecākiem bērnam ir jādzīvo un kā otrajam vecākam ir jāorganizē tikšanās tiesības ar bērnu.

Turklāt šķiršanās lietās, ja netiek iesniegts prasības pieteikums, tiesai ir jāpiešķir bērna aprūpes tiesības vienam no vecākiem, ja kopīgas aprūpes tiesības nav savienojamas ar bērna labklājību.

5. Ja vecāki noslēdz vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, kādas formalitātes ir jāievēro, lai padarītu šo vienošanos juridiski saistošu?

Vienošanos ir jānoformē rakstveidā un to ir jāparaksta abiem vecākiem. To apstiprina sociālās labklājības komitejai tajā pašvaldība, kur bērns ir reģistrēts.

Lapas augšmalaLapas augšmala

6. Ja vecāki nevar vienoties par bērna aprūpes tiesībām, kādas ir alternatīvas iespējas konflikta atrisināšanai bez vēršanās tiesā?

Pārrunas par sadarbību. Pašvaldības ir atbildīgas par to, lai vecākiem tiktu piedāvātas pārrunas par sadarbību ar mērķi panākt vienošanos par bērna aprūpes tiesībām, dzīvesvietu un tikšanos ar bērnu.

7. Ja vecāki vēršas tiesā, kādus jautājumus tiesnesis var izlemt attiecībā uz bērna aprūpes tiesībām?

Tiesa var lemt par

  • bērna aprūpes tiesībām (atsevišķām vai kopīgām),
  • bērna dzīvesvietu (kopā ar kuru no vecākiem bērnam ir jādzīvo vai ari, vai bērnam ir jādzīvo pēc kārtas kopā ar katru no vecākiem) un
  • tikšanos ar bērnu (vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu).

Tiesa var izlemt arī par bērna uzturlīdzekļiem.

8. Ja tiesa nolemj, ka tikai vienam vecākam ir jāpiešķir aizbildniecība pār bērnu, vai tas nozīmē, ka viņš vai viņa var izlemt visus jautājumus attiecībā uz bērnu bez iepriekšējas konsultēšanās ar otru vecāku?

Ja vecākam ir atsevišķas bērna aprūpes tiesības, vecāks viens pats izlemj visus jautājumus, kas attiecas uz bērnu. Taču vecākam, bez šaubām, ir jāpakļaujas jebkuram lēmumam par otra vecāka tikšanās tiesībām ar bērnu.

Tas nenozīmē, ka vecāka, kuram nav bērnu aprūpes tiesību, viedoklis būt nenozīmīgs. Adopcijas gadījumos, piemēram, vecāka, kuram nav bērna aprūpes tiesību, viedokli ir jāuzkalusa tiesai, kura izlemj jautājumu par adopciju.

Lapas augšmalaLapas augšmala

9. Ja tiesa nolemj, ka vecākiem ir jāpiešķir kopīga aizbildnība pār bērnu, ko tas praktiski nozīmē?

Kopīgas bērna aprūpes tiesības nozīmē, ka vecākiem ir kopīgi jāizlemj jautājumi, kas attiecas uz bērnu. Galvenais priekšnoteikums ir tas, ka vecākiem ir jāvienojas par visiem jautājumiem, kuri skar bērnu. Taču nesaskaņas par tikšanos ar bērnu un bērna dzīvesvietu var atrisināt tiesa (skatīt iepriekš).

10. Kādā tiesā man ir jāvēršas, ja es vēlos iesniegt prasības pieteikumu par bērna aprūpes tiesībām? Kādas formalitātes man jāievēro un kādi dokumenti man jāpievieno savam iesniegumam?

Lietas par bērna aprūpes tiesībām, dzīvesvietu un tikšanos ar bērnu ir iesniedzamas apgabaltiesā pēc bērna parastās dzīvesvietas. Bērna aprūpes tiesību lietas var tikt izskatītas arī šķiršanās lietu ietvaros.

Prasības pieteikumā tiesai ir jāiekļauj informācija par pusēm, īpašā prasība, prasības cēlonis, informācija par pierādījumiem, uz kuriem prasība tiek balstīta un faktiem vai argumentiem, kas saistīti ar katru pierādījumu, un informāciju par apstākļiem, kas piešķir tiesai jurisdikciju. Rakstiski pierādījumi, uz kuriem ir balstīta prasība, ir iesniedzami kopā ar prasības pieteikumu.

11. Kāda kārtība piemērojama šādos gadījumos? Vai ir iespējama steidzamības kārtība, ja kavēšanās dēļ varētu rasties draudi?

Jautājumi par bērna aprūpes tiesībām, dzīvesvietu un tikšanos ar bērnu netiek izlemti patstāvīgi.

Lapas augšmalaLapas augšmala

Principā jautājumiem par bērna aprūpes tiesībām, dzīvesvietu un tikšanos ar bērnu ir jātiek izskatītiem ātri. Tiesa var izdot pagaidu rīkojumu par bērna aprūpes tiesībām, dzīvesvietu un tikšanos ar bērnu un bērna uzturēšanu. Pagaidu rīkojums ir spēkā līdz jautājums ir nokārtots ar lēmumu, kuram ir likumīgs spēks.

Pat ja nepastāv īpaša oficiāla kārtība attiecībā uz īpaši ātru bērna aprūpes tiesību lietu, u.c., izskatīšanu, katrā individuālā gadījumā tiek novērtēts, cik lieta ir steidzama.

12. Vai es varu saņemt juridisko palīdzību, lai segtu tiesvedības izdevumus?

Lietās par bērna aprūpes tiesībām, dzīvesvietu un tikšanos ar bērnu, vispārīgais nosacījums ir tāds, ka katra puse sedz savus izdevumus.

Juridiskā palīdzība var tikt piešķirta, ja ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi.

13. Vai ir iespējams iesniegt apelācijas sūdzību pret lēmumu par bērna aprūpes tiesību piešķiršanu?

Jā, pret apgabaltiesas lēmumu attiecībā uz bērna aprūpes tiesībām var tikt iesniegta apelācijas sūdzība.

14. Vai dažos gadījumos var būt nepieciešams pieprasīt lēmuma par bērna aprūpes tiesībām piespiedu izpildi? Šādos gadījumos, kurā tiesā man ir jāvēršas un kāda kārtība tiek piemērota?

Jautājumus par lēmumu piespiedu izpildi izskata apgabala administratīvā tiesa. Parasti prasības pieteikumu par lēmumu izpildi ir jāsniedz apgabala administratīvajā tiesā pēc bērna dzīves vai uzturēšanās vietas.

Lapas augšmalaLapas augšmala

15. Kas man ir jādara, lai panāktu, ka lēmums par bērnu aprūpes tiesībām, kurš ticis pieņemts citā dalībvalstī, tiktu atzīts un īstenots Zviedrijā?

Dažos gadījumos tiek piemērota Briseles II. regula (Brussels II regulation). Prasības pieteikumu par īstenošanas deklarēšanu ir jāiesniedz Zviedrijā, Zviedrijas Apelācijas tiesā.

Citos gadījumos, attiecībā uz valstīm, kuras ir pievienojušās 1980. gada Luksemburgas konvencijai, lēmums ir spēkā šajā valstī un var tikt tajā īstenots pēc pieprasījuma, ja lēmums ir īstenojams tajā valstī, kur tas tika izdots. Šādos gadījumos prasības pieteikums par lēmuma izpildi ir iesniedzams apgabala administratīvajā tiesā.

16. Kādā tiesā man ir jāvēršas, lai iebilstu pret lēmuma par vecāku tiesību piešķiršanu, kuru izdevusi citas dalībvalsts tiesa? Kāda kārtība tiek piemērota šādos gadījumos?

Noteikumus par to var atrast Briseles II. regulā (Brussels II regulation).

Citos gadījumos iebildumi pret kāda lēmuma spēkā esamību un izpildi var tikt iesniegti gadījumos, kad jautājums kļūst aktuāls. Ir arī iespējams iegūt apstiprinājumu no apgabaltiesas, ka lēmums ir vai nav spēkā Zviedrijā.

17. Kāds likums tiek piemērots tiesvedībai par bērna aprūpes tiesībām, ja bērns vai puses nedzīvo Zviedrijā vai tām ir dažādas pilsonības?

Pamatprincips ir tāds, ka tiek piemērots tās valsts likums, kurā bērns pastāvīgi dzīvo.

« Vecāku atbildība - Vispārīgas ziņas | Zviedrija - Vispārīgas ziņas »

Lapas augšmalaLapas augšmala

Pēdējo reizi atjaunots: 23-10-2006

 
  • Kopienas tiesību akti
  • Starptautiskie tiesību akti

  • Beļģija
  • Bulgārija
  • Čehija
  • Dānija
  • Vācija
  • Igaunija
  • Īrija
  • Grieķija
  • Spānija
  • Francija
  • Itālija
  • Kipra
  • Latvija
  • Lietuva
  • Luksemburga
  • Ungārija
  • Malta
  • Nīderlande
  • Austrija
  • Polija
  • Portugāle
  • Rumānija
  • Slovēnija
  • Slovākija
  • Somija
  • Zviedrija
  • Apvienotā Karaliste